Bauskas novada dome

Aktuāli


07.07.2020.

Projekts nr. 7.1.2.1./15/I/001 „ EURES tīkla darbība Latvijā”


EURES palīdz ģimenēm atgriezties Latvijā

Pieņemt lēmumu atgriezties dzimtenē reizēm ir ļoti grūti, it sevišķi, ja ārzemēs esat ar ģimeni. Var biedēt neziņa un neizpratne par daudziem jautājumiem, uz kuriem jārod atbildes un kuri ir saistīti ar dzīvesvietu, darbu, skolu, bērnudārzu, pabalstiem u.c. Rast atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienesta tīkla (EURES ) konsultanti, viņi sniegs Jums profesionālu informatīvo atbalstu. „Mēs apzināmies, ka katra cilvēka situācija ir individuāla, un konsultāciju laikā cenšamies ieteikt vispiemērotākos risinājumus,” uzsver EURES projekta vadītāja Līga Baufale.

Sociālā nodrošināšana, arī ģimenes pabalsti un tiesības uz tiem, tiek noteiktas pēc Jūsu ekonomiskā statusa un dzīvesvietas, nevis pēc pilsonības. Proti, parasti atbildība par pabalstu izmaksu ir valstij, kurā esat nodarbināts un sociāli apdrošināts. Atcerieties, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī periods, kad saņemat bezdarbnieka pabalstu, ir pielīdzināmi nodarbinātībai.

Persona sociāli apdrošināta vienlaicīgi var būt tikai vienā valstī. Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr Latvijā nebūsiet atsācis darba gaitas un Latvijas budžetā netiks veiktas sociālās iemaksas, Jūs esat sociāli apdrošināts savā šī brīža mītnes valstī.

Pirms prombraukšanas noteikti sazinieties ar atbildīgajām iestādēm sociālās drošības jautājumos abās valstīs (Latvijā tā ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)), lai izpildītu administratīvās prasības par informēšanu saistībā ar savu un/vai savu ģimenes locekļu dzīvesvietas maiņu un izvairītos no pārpratumiem, piemēram, kad veidojas pabalstu pārmaksa, kuru pēc tam nāksies atgriezt.

Ar ģimenes pabalstiem var būt tā, ka tos izmaksās abas valstis, t.i. viena valsts maksās to pilnā apmērā, bet otra veiks starpības piemaksu. Gadījumi ir dažādi, tāpēc ir vērts saņemt individuālu konsultāciju. Plašāku informāciju ar vairākiem piemēriem par pabalstiem pēc atgriešanās Latvijā, tostarp ģimenes pabalstiem, lasiet VSAA mājaslapā.

Ja ģimenē ir pirmsskolas vai skolas vecuma bērni, ir svarīgi pārrunāt un izskaidrot, kas ar viņiem notiks, atgriežoties, un kādas pārmaiņas varētu skart Jūsu ģimenes dzīvi. Sniedziet emocionālu un morālu atbalstu saviem bērniem. Atsvaidziniet savas un bērnu latviešu valodas zināšanas vai sāciet mācīties valodu patstāvīgi – maciunmacies.valoda.lv. Jums var noderēt arī informācija, kas pieejama Facebook domu biedru grupā Reemigrantu bērni Latvijas skolās”.

Lai reģistrētu bērnu izglītības iestādē un noskaidrotu Jums svarīgus jautājumus par skolu vai bērnudārzu, sazinieties ar konkrētās pilsētas vai novada izglītības speciālistu, kontaktinformācija ir pieejama Izglītības ministrijas mājaslapā. Remigrantu bērniem ir tiesības saņemt arī īpašu atbalstu integrācijai mācībās: 1 mācību gadu atbalsta programma ir pieejama bērniem, kuriem iepriekš jau ir bijusi skolas pieredze Latvijā, savukārt tiem bērniem, kuri Latvijas skolās nav mācījušies, atbalsts var ilgt līdz 3 mācību gadiem.

Pārliecinieties, ka Jums ir skaidrs, kas notiks ar Jums un ģimenes locekļiem, atgriežoties Latvijā. Meklējiet informāciju patstāvīgi vai sazinies ar EURES konsultantiem Latvijā:

 

Informācijas avots:
Nodarbinātības valsts aģentūra


25.06.2020.

Projekts nr. 7.1.2.1./15/I/001 „ EURES tīkla darbība Latvijā”

Kas jāzina par pabalstiem, atgriežoties Latvijā?

Ir vairāki jautājumi, par kuriem ir jādomā un kuri ir jārisina, kad pieņemts lēmums atgriezties Latvijā. Ikvienam šajā situācijā ir ļoti svarīgi savlaicīgi sakārtot visus dokumentus par ārvalstī nostrādāto laiku un ar to saistītām sociālajām garantijām.

Atceries, ka parasti bezdarbnieka pabalsts ir jāpieprasa pēdējās nodarbinātības valstī! Pēc darba attiecību izbeigšanās reģistrējies vietējā valsts nodarbinātības dienestā un sociālās aizsardzības administrācijā un pieprasi bezdarbnieka pabalstu (dažās valstīs tā ir viena un tā pati iestāde). Ja ir iegūts bezdarbnieka statuss un piešķirts bezdarbnieka pabalsts, Tev ir iespēja, meklējot darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, arī Latvijā, turpināt saņemt šo pabalstu 3-6 mēnešus. Šādu pabalsta "līdzi ņemšanu" sauc par pabalsta eksportu, un ir nepieciešams pieprasīt U2 dokumentu.

Ja, atgriežoties Latvijā, reģistrēsies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) (www.nva.gov.lv), bet bezdarbnieka pabalstu nebūsi “paņēmis līdzi”, varēsi saņemt NVA palīdzību darba meklēšanā un citus pakalpojumus, tomēr tiesību uz ārvalstī piešķirto bezdarbnieka pabalstu nebūs. Pastāv daži izņēmuma gadījumi, par tiem interesējies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) (https://ieej.lv/78EZl)

Zini, ka nodarbinātības/sociālās apdrošināšanas periodi nepazūd, tie uzkrājas, un nepieciešamības gadījumā tiek ņemti vērā, nosakot tiesības uz pabalstiem, kā arī pensiju. To sauc par summēšanas principu. Ir svarīgi saglabāt ar nodarbinātību/sociālo iemaksu veikšanu saistītos dokumentus (piemēram, piešķirtie nodokļu maksātāja un/vai personu reģistrācijas numuri, darba līgumi, vienošanās par darbu izpildi, izsniegtās izziņas par nodokļu nomaksu, nodokļu deklarāciju izdrukas u.c.), lai nepieciešamības gadījumā varētu sniegt ziņas par saviem nodarbinātības/sociālās apdrošināšanas periodiem.

Protams, ir arī citi jautājumi, kuriem jāpievērš uzmanība. Pārliecinies, ka Tev ir skaidrs, kas notiks ar Tevi un Taviem ģimenes locekļiem, atgriežoties Latvijā. Meklē informāciju patstāvīgi vai sazinies ar EURES konsultantiem Latvijā.

Ar EURES konsultantiem Latvijā var sazināties:

Jaunums! Ik piektdienu, izņemot svētku dienas, Eiropas darba mobilitātes portālā no plkst. 13:00 līdz 15:00 pēc Latvijas laika (12:00 – 14:00 (CET)) EURES čats - https://saite.lv/uPXf8. Tā ir lieliska iespēja tiešsaistē uzdot un saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem.

Informācijas avots:
Nodarbinātības valsts aģentūra


05.12.2019.

Piedāvā iespēju remigrantiem bez maksas apgūt latviešu valodu

Mācību un konsultatīvais centrs „Mensarius” uzsācis Sabiedrības integrācijas fonda finansēto projektu „Latviešu valodas kursi remigrantiem”, sniedzot iespēju pieteikties latviešu valodas kursiem. Projektā trīs gadu laikā plānots apmācīt 90 dalībniekus. Mācības norisināsies klātienē Rīgā vai attālināti – neklātienē no jebkuras Latvijas pilsētas vai ārpus tās, ja atgriešanās tiek tikai plānota.

Programmas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas apguves pieejamību remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri atgriežas vai pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un kuriem latviešu valoda nav pirmā valoda. Tas arī veicinātu latviešu valodas vides paplašināšanos un remigrantu un viņu ģimenes locekļu sekmīgāku iekļaušanos sabiedrībā, kā arī mazinās psiholoģisko spriedzi valodas pielietošanā. Programma nodrošina iespēju apgūt latviešu valodu līdz augstākā līmeņa 1.pakāpei (C1). 

Mācību garums ir 100 akadēmiskās stundas – nodarbības tiek plānotas ne mazāk kā 6 akadēmiskās stundas nedēļā (viena ak.st. ir 45 min.). Mācību procesa organizēšanā tiks ņemtas vērā pieaugušo izglītības īpatnības, savukārt bērnu un jauniešu apmācībai – bērnu apmācības metodes. Tēmu izvēlē ņemta vērā valsts valodas eksāmena tematiskā struktūra, kas aptver gramatikas pamatus, iepazīstina ar latviešu tautas tradīcijām un izcilām personībām Latvijas kultūrā.

Bērnu grupām sasniedzamais mērķis ir latviešu valodu tādā līmenī, lai viņi varētu sarunāties ar saviem vienaudžiem un mācīties latviešu skolā. Visiem kursantiem projekta noslēgumā būs noslēguma pārbaudes tests.

Dalībnieku reģistrācija 2019.-2020.gada kursiem sākusies.
Pieteikšanās apmācībām pa tel. 22308313 vai e-pastu santa@mensarius.lv.

Avots: Zemgales Plānošanas reģions

 

15.10.2019.

Ja ģimene gatavojas atgriezties Latvijā

Vecākiem, kuri ar bērniem gatavojas atgriezties Latvijā, ieteicams jau savlaicīgi sākt interesēties par nākamo izglītības iestādi un nosacījumiem, lai bērns pēc iespējas veiksmīgāk iekļautos jaunajos apstākļos un izglītības sistēmā.

Pirmais solis, ko vajadzētu veikt - sazinieties ar konkrētās pilsētas/novada izglītības speciālistu un izrunājiet visus interesējošos jautājumus. Novadu, pilsētu izglītības speciālistu kontaktinformācija pieejama IZM mājaslapā

Dzīvojot ārvalstīs, ģimenēm ir plašas iespējas kopā ar bērnu atraktīvā un saistošā veidā uzlabot gan latviešu valodas zināšanas, gan vienlaikus apgūt citu mācību priekšmetu saturu Latviešu valodas aģentūras izstrādātie materiāli, kas pieejami tīmekļa vietnē, ir visbiežāk izmantotais resurss reemigrējušo bērnu mācību procesā:

  • ir izstrādāta terminu vārdnīca sešos mācību priekšmetos – bioloģijā, fizikā, ģeogrāfijā, ķīmijā, matemātikā un vēsturē. Terminu vārdnīca ir lielisks palīgs pedagogiem, bērniem un arī vecākiem. Tā pieejama vietnē.
  • Izveidota vārdnīca angļu, franču, vācu un krievu valodā.

Ko nosaka normatīvie akti:

2015.gada 13.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 591 “Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi” nosaka:

1. Skolēniem, kuri iepriekš mācījušies Latvijā, pēc atgriešanās tiek sniegti nepieciešamie atbalsta pasākumi pamatizglītības programmas apguvei vismaz viena mācību gada garumā. Tiek pilnveidota bērnu latviešu valodas prasme un papildus apgūti mācību priekšmeti „Latviešu valoda” vai „Literatūra”, vai „Latviešu valoda un literatūra”, „Sociālās zinības”, „Latvijas vēsture”, kā arī tie mācību priekšmeti, kuri atšķiras Latvijas un bērna iepriekš apgūtajā izglītības programmā.

2. Skolēniem, kuri iepriekš nav mācījušies Latvijā, atbalsts tiek sniegts no viena līdz trīs mācību gadu garumā. Ja citas valsts izglītojamais, kurš iepriekš nav ieguvis izglītību Latvijā, ir ieradies no mācībām citā valstī, tad: izglītības iestādes vadītājs:

  • izveido komisiju trīs pedagogu sastāvā, lai novērtētu skolēna valodas prasmi un sasniegumus mācību priekšmetu apguvē;
  • kopā ar skolēnu un skolēna vecākiem novērtē komisijas secināto;
  • skolēniem nosaka mācību procesā nodrošināmos atbalsta pasākumus pamatizglītības programmas apguvei, papildus nodrošinot mācību priekšmetu „Latviešu valoda” vai „Literatūra”, vai „Latviešu valoda un literatūra”, „Sociālās zinības”, „Latvijas vēsture”, kā arī to mācību priekšmetu, kuri atšķiras Latvijas un izglītojamā iepriekš apgūtajā izglītības programmā, apguvi.
  • bērns, kurš ierodas no mācībām citā valstī, izglītības iestādē jāuzņem klasē, kas atbilst skolēna vecumam.

Atbalsts pedagogiem:

Lai nodrošinātu visu iespējamo atbalstu reemigrējušo bērnu iekļaušanai Latvijas vispārizglītojošajās izglītības iestādēs un sagatavotu pedagogus darbā ar bērniem, kuri atgriežas Latvijā no ārvalstīm, IZM padotības iestāde – Latviešu valodas aģentūra regulāri organizē pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus.

Tiek organizēti arī informatīvie semināri pašvaldību izglītības darba koordinatoriem, skolu administrācijām un skolotājiem, kuri strādā vai strādās ar reemigrantiem, imigrantiem un patvēruma meklētājiem. Notiek arī pedagogu meistarklases darbā ar reemigrējušiem bērniem.

 

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

 


3.09.2019.

Sākusies pieteikšanās atbalstam remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai

Sākot ar 2. septembri un līdz pat 4. oktobrim remigrantiem ir iespēja pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un plānošanas reģionu organizētajā konkursā, lai pretendētu uz grantu atbalstu saimnieciskās darbības īstenošanai, attīstībai vai uzsākšanai. 

Konkurss tiek organizēts jau otro gadu pēc kārtas, lai sniegtu atbalstu (grantu veidā) remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai un īstenošanai. Atbalsts ir īpaši nozīmīgs tiem cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, jo tiem ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstu no citām valstī paredzētām atbalsta programmām.

Finansējuma apmērs vienam projektam ir līdz 10 000 euro, taču, lai to saņemtu, nepieciešams arī remigranta personiskais ieguldījums saimnieciskās darbības īstenošanā vai uzsākšanā, proti, jānodrošina piesaistītās investīcijas, kā arī trīs gadu periodā pēc projekta uzsākšanas jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi. Minimālais piesaistīto investīciju apmērs ir 50% apmērā no projekta iesniegumā pieprasītā atbalsta finansējuma. Piemēram, remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks pieprasa 10 000 euro, projekts ir jānodrošina ar piesaistītājām investīcijām vismaz 50% apmērā no 10 000 euro, t.i., vismaz 5 000 euro.

Konkursam kvalificējas tie remigranti un potenciālie remigranti, kas ārvalstīs dzīvojuši vismaz trīs gadus un savu uzturēšanās adresi ārvalstīs fiksējuši Iedzīvotāju reģistrā. Pieteikšanās termiņš konkursam – 2019. gada 4. oktobris.

Pērn kopējais interesentu skaits par finansiālu atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai vai attīstībai visos piecos plānošanas reģionos pārsniedza 170. Pavisam tika iesniegti 17 projektu iesniegumi, savukārt atbalstīti tika deviņi projektu iesniegumi. Lielā starpība starp sākotnējo projektu interesi un iesniegto projektu skaitu 2018. gadā bija saistāma ar atbalsta pretendentu neatbilstību vienam no pamatkritērijiem – lielākā daļa no pretendentiem, lai arī ilgstoši jau dzīvo ārvalstīs, nebija „izdeklarējušies” no Latvijas.

Atbalsts saimnieciskās darbības īstenošanai sniegs praktisku palīdzību emigrējušiem iedzīvotājiem, viņu ģimenēm, kuri vēlas atgriezties, redz tam iespējas un ir gatavi to darīt. Šī brīža demogrāfiskās situācija un iedzīvotāju skaita prognozes liecina, ka nepieciešami tādi reģionālās attīstības pasākumi, kas veicinātu iedzīvotāju skaita pieaugumu reģionos. Viens no risinājumiem ir remigrācijas veicināšana. Atbalsts saimnieciskās darbības īstenošanai sniegs praktisku palīdzību emigrējušiem iedzīvotājiem, viņu ģimenēm, kuri vēlas atgriezties, redz tam iespējas un ir gatavi to darīt. Konkurss tiek īstenots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumiem Nr. 496 Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”.

Avots: Zemgales plānošanas reģions


29.07.2019.

Zemgales Plānošanas reģions aicina uz PIKNIKU ģimenes, kas atgriezušās un ģimenes,
kuru radinieki vēl tikai plāno atgriezties Latvijā.

Pikniks notiks 9. augustā no  pulksten 12.00 līdz 15.00, (reģistrācija no pl.11.30). Pasākuma norises vieta - aktīvās atpūtas un sporta komplekss "Līgotnes", Armijas ielā 1, Svētē, Svētes pagastā, Jelgavas novadā LV-3008.

Pasākuma mērķis – vienviet pulcināt ieinteresētos novadniekus remigrācijas speciālistu un konsultantus, lai pārrunātu visām pusēm aktuālus “atgriešanās” jautājumus, dalītos pieredzēs, saņemtu vajadzīgos informatīvos materiālus, kā arī baudītu satikšanās prieku un ļautos nelielai, kopīgai atpūtai.

Pasākuma laikā varēs saņemt konsultācijas par sekojošām tēmām:

  • Izglītība un latviešu valodas apguve;
  • Uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstība;
  • Banku pakalpojumi – konta atvēšana, kreditēšana un atbalsts biznesam;
  • Pilsonības un migrācijas pakalpojumi, t.sk. ES pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem;
  • Sociālie jautājumi – pensijas, ģimenes pabalsts, bezdarbnieka statuss un pabalsts u.c.
  • Remigrācija un sadarbība ar diasporu.

Pasākuma laikā  no plkst. 13.00 līdz 15.00 būs iespēja noklausīties lekciju un saņemt konsultāciju, kuru nodrošinās  pieredzējis psihologs darbā  ar bērniem, vecākiem un skolotājiem - Nadežda Burča Laure. Lektore runās par emocionālo atbalstu, integrēšanos jaunā vidē (bērnu dārzā, skolā), valodas barjeru un vecāku lomu tās pārvarēšanā. Bērniem tiks nodrošinātas radošās aktivitātes, tikmēr vecāki varēs saņem atbildes uz sev interesējošajiem jautājumiem.

Pasākums bez maksas.

Anete Spalviņa
Remigrācijas koordinatore
Tel. 63028454  +371 22338666
Zemgales Plānošanas reģions
Mājas lapa: https://www.paps.lv/


1.07.2019.

 

 


23.05.2019.

Remigrācijas koordinatori tikušies Skrīveros

 

Lai apspriestu aktualitātes un turpmākās aktivitātes remigrācijas jomā, 21. maijā plānošanas reģionu remigrācijas koordinatori Skrīveros tikušies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem.

Uz VARAM un Plānošanas reģionu remigrācijas koordinatoru sanāksmi bija uzaicināts Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš, kurš dalījās pieredzē par izaicinājumiem darbā ar remigrantu un migrantu bērniem. A.Rakstiņš stāstīja par ģimenēm no Ķīnas, kas izvēlas dzīvi Skrīveru novadā un tādējādi bērni nonāk viņa vadītajā mācību iestādē. “Vecāki ierodas ar tulku un saka, ka vēlas savus bērnus skolot Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Sākums bija grūts, bet mums tas izdevās!” tā A.Rakstiņš. Skolas direktors arī norādīja – lai skolēni veiksmīgi integrētos skolas vidē un apgūtu mācību programmu, pedagogu komandai bija jāiziet papildus apmācības un daudz jāstrādā. Savukārt remigrantu ģimenēm klājas dažādi, viss ir atkarīgs no bērna sagatavotības un latviešu valodas zināšanām. Protams ir labi, ja vecāki saglabā dzimtenes valodu un tādējādi bērnam apgūt saturu ir daudz vieglāk, sarežģītāk ir ar tiem, kas valodu nezin.

Ļoti svarīga ir pedagogu sagatavotība un kompetence, jo bērni apmeklē arī dažādus pulciņus, mūzikas un mākslas skolu. A.Rakstiņš norādīja, ka ir nepieciešama institūcija, kas izvērtē remigrantu un migrantu bērnu zināšanas, lai noteiktu klasi, kurā bērnam jāmācās. Pašreiz tas ir direktora ziņā, kurš izveido komisiju un nonāk pie slēdziena.

Remigrācijas koordinatoriem šī bija ļoti vērtīga un atziņām bagāta tikšanās. Ik dienu no potenciālajiem remigrantiem tiek saņemti jautājumi par to, kā integrēt bērnu Latvijas izglītības iestādē.

Tikšanās turpmākajā gaitā tika diskutēts par papildus atbalsta instrumentiem pašvaldībām remigrācijas jomā, kas paredzēti šī gada vasarā. Remigrācijas koordinatori atskaitījās par paveikto darbu un plānoto tuvāko darbību.

Noslēgumā tikšanās dalībniekiem bija iespēja Skrīveru pārtikas kombinātā uzzināt par konfektes “Gotiņa” vēsturi un apgūt konfekšu ietīšanas iemaņas.

Plašāk par remigrācijas aktivitātēm reģionos, tostarp arī Zemgalē, iespējams lasīt ZPR mājas lapas sadaļā "Remigrācija".

Avots: www.lpr.gov.lv

 

 

 



01.02.2019. 

VARAM pērn uzsāktais remigrācijas projekts palīdzējis atgriezties 399 cilvēkiem

 

2018.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsāka īstenot remigrācijas projektu, kura ietvaros aizsāktas vairākas valstiski nozīmīgas aktivitātātes remigrācijas procesa sekmēšanai. Tika izveidots reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls, sniegts finansiāls atbalsts remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai vai īstenošanai Latvijā, kā arī desmit pašvaldībās ieviesti specifiski risinājumi, tādējādi stiprināta pašvaldību loma remigrācijas procesā.

Reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls sastāv no pieciem remigrācijas koordinatoriem, kas pārklāj Latvijas reģionus: Kurzemi, Vidzemi, Latgali, Zemgali un Rīgu. Koordinatori darbu uzsāka 2018.gada martā, un savas darbības laikā ir sagatavoja 1813 piedāvājumus 831 ģimenei par atgriešanās iespējām Latvijā.

Sniedzot dažādu informāciju un pakalpojumus, pērn remigrācijas koordinatori palīdzēja Latvijā atgriezties 399 cilvēkiem. Tās bija 163 ģimenes, kas atgriezās, galvenokārt, no Apvienotās Karalistes, Īrijas un Vācijas, kā arī no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un citām valstīm. Papildus, vēl 463 cilvēki pēc konsultācijām ar remigrācijas koordinatoriem ir norādījuši, ka plāno atgriezties Latvijā.

Lai arī lielākā daļa no remigrantiem (79%) pēc ilgstošas prombūtnes ārvalstī izvēlas atgriezties pilsētās vai reģionālas nozīmes attīstības centros, daļa atgriežas arī attālākās teritorijās.

Visbiežāk uz dzīvi Latvijā atgriežas ģimenes ar bērniem, izšķirošais brīdis ir vecāku izvēle par bērna izglītības gaitām – kurā valstī tās uzsākt. Remigranti kā vēl vienu nozīmīgu faktoru, kas sekmē atgriešanos Latvijā min ilgas pēc ģimenes un draugiem. Remigrantu pieredzes stāsti pieejami vietnē www.paps.lv.

Sniegtais finansiālais atbalsts saimnieciskās darbības idejai konkursa veidā bija viens no galvenajiem atgriešanās dzinuļiem. Kopējais interesentu skaits par finansiālu atbalstu biznesa idejai visos piecos plānošanas reģionos pārsniedza 170, jāpiebilst, ka lielākais interesentu skaits bija Kurzemes reģionā.

Konkursā biznesa uzsācēji un esošās saimnieciskās darbības īstenotāji savus projektus varēja pieteikt ar noteikumu, ka tie iedzīvotāju reģistrā bija norādījuši savas ārvalsts dzīvesvietas adresi. Finansējumu biznesa idejai saņēma deviņi projekti no 17 iesniegtajiem.

Atbalstītas tika idejas dažādās jomās - automobiļu remonta un apkopes pakalpojumi, viesnīcu serviss, ēdināšanas un tūrisma pakalpojumi, celtniecība un akmeņu mūrēšana, kā arī metālapstrāde. Remigranti uzsver, ka visbiežāk biznesa ideja ir noskatīta esot prombūtnē no Latvijas.

Lai sekmētu pašvaldību iesaisti remigrācijas procesā, Demogrāfisko lietu centra vadībā tika izvēlētas desmit pilotpašvaldības, kurās 2018. gadā tika nodrošināts remigrācijas projekta vadītājs, lai izstrādātu pašvaldībai specifiskus risinājumus remigrācijas jomā. Ieviesto risinājumu klāstā ietilpa pašvaldības saistošo noteikumu maiņa, tādējādi dodot iespēju remigrantiem iestāties dzīvokļa rindā, pilnveidots grantu programmas nolikums ar nosacījumu piešķirt papildu punktus remigrantiem, izveidota nekustamo īpašumu datu bāze un interaktīva karte pašvaldības ietvaros, kā arī pašvaldība pievienojusies kustībai "Latvija strādā".

VARAM ir radusi iespēju reģionālo remigrācijas koordinatoru darbu nodrošināt arī 2019.gadā, kā to paredz arī Diasporas likums, kas ir spēkā no 2019.gada 1.janvāra.

Visa informācija par remigrācijas projektu, kā arī remigrācijas koordinatoru kontakti pieejami tīmekļa vietnē www.paps.lv.

Avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija