2019.03.26 Komentāri (0) Piemin 1949. gadā deportētos un komunistiskā genocīda upuru piemiņas 70. gadadienu

Pirmdien, 25. martā, pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī Bauskā tika pieminēti 1949. gadā deportētie Latvijas iedzīvotāji un komunistiskā genocīda upuru piemiņas 70. gadadiena. Vējainā un drēgnā pirmdienas pievakarē piemiņas brīdī pie ansambļa pulcējas ap pussimts cilvēki.

Klātesošos uzrunāja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks. Viņš savā uzrunā emocionāli pieminēja deportētos un pauda ticību, ka latviešu tauta ir pietiekami spēcīga, lai nākotnē līdzīgas traģēdijas nenotiktu. Viņš mudināja latviešus būt stipriem un vienotiem, mīlēt citam citu un cienīt savu zemi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sanākušos uzrunāja arī Bauskas novada domes deputāts un vēsturnieks Raitis Ābelnieks. Viņš klātesošajiem atklāja dažādus vēstures faktus, minot to laiku notikumus, kurus piedzīvoja deportētie. R. Ābelnieks uzsvēra: „Par šiem vēstures notikumiem ir jārunā ar bērniem un mazbērniem. Prieks starp sanākušajiem redzēt arī pāris jauniešus un gados jaunus cilvēkus. Mūsdienu paaudzei ir jāstāsta par deportāciju, jārunā par to laiku notikumiem, lai mūsdienu cilvēkos raisītu patriotiskas vērtības pret Latviju un cieņu pret līdzcilvēkiem. Būsim stipri!”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī klātesošos uzrunāja arī mācītājs Aivars Siliņš, bet ar skaistu vijolspēli pagodināja Dace Bukša. Pēc komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīža pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī, cilvēki devās uz Bauskas Svētā gara Evaņģēliski luterisko baznīcu, kur skanēja svinīgs koncerts, piedaloties Jānim Franciskam Kurševam un vokālajam ansamblim “Adoramus”. 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Stāsta Raitis Ābelnieks: „1949.gada 29.janvārī Maskavā tika pieņemts slepens PSRS Ministru padomes lēmums, kurā bija noteiktas Baltijas valstu izsūtāmo kategorijas: 1) kulaki un viņu ģimenes, 2) partizānu un viņu atbalstītāju, arī nelegālistu ģimenes, kā arī notiesāto un nošauto partizānu ģimenes locekļi, 3) legalizējušies partizāni un viņu ģimenes locekļi, kuri turpina nodarboties ar pretpadomju darbību. Par kulakiem dēvēja turīgākos zemniekus, lai gan tie bija izputināti ar paaugstinātām nodevām jau iepriekšējos gados (1947.gadā tika izstrādātas kulaku saimniecību pazīmes un apriņķu izpildkomitejās sākti veidot kulaku ģimeņu saraksti).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iedzīvotāju arestēšana un nogādāšana dzelzceļa vagonos sākās 25.martā un ilga vairākas dienas. No Latvijas izsūtīja vairāk kā 42 000, no Lietuvas – aptuveni 32 000, bet no Igaunijas – nepilnu 21 000 iedzīvotāju.

No Bauskas apriņķa izsūtīja 522 ģimenes jeb 1591 iedzīvotāju. Visi viņi bija latvieši. Kā kulaki skaitījās 442, bet kā nacionālisti – 80 ģimenes. Gandrīz viņi visi nonāca nometinājuma vietās Omskas apgabalā, Sibīrijā, bez tiesībām atgriezties mājās.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Artūrs Dulbe,
Sabiedrisko attiecību speciālists