2017.10.17 Komentāri (0) Atklāj piemiņas memoriālu Bauskas ebrejiem

2017.gada 15.oktobrī tuvi un tāli viesi bija pulcējušies saules pielietajā Bauskas vecpilsētā, lai atklātu piemiņas memoriālu „Sinagogas dārzs”. Memoriāls izvietos Rīgas ielā 35, vietā, kur atradās 1844.gadā celtā un nacistu uzbrukumos 1941.gada jūlijā nopostītā Bauskas Lielā sinagoga. Sinagogā par rabīnu kalpoja Ābrams Īzaks Kuks – izcils reliģiskais domātājs, kabalists, skolotājs, vēlāk pirmais Izraēlas Zemes virsrabīns.

Svarīgo notikumu ar savu klātbūtni bija pagodinājuši Ārlietu ministrijas pārstāvis, Latvijas delegācijas Starptautiskajā holokausta piemiņas aliansē vadītāja vietnieks Einārs Miķelsons, viņas Ekselence ASV vēstniece Latvijā Nensija Baikofa Petita, viņa Ekselence Vācijas vēstnieks Latvijā Rolfs Šute, Izraēlas Valsts vēstnieces vietnieks Cvi Mirkins, Latvijas un Igaunijas ebreju biedrības Izraēlā priekšsēdētājs Elie Valks. Viņi visi savās uzrunās uzsvēra mirkļa nozīmību – šāda memoriāla izveide ir ļoti gaidīts un svarīgs notikums. Tas gan izrāda cieņu Bauskas ebreju kopienas piemiņai un visai ebreju tautai, gan  palīdz mums atminēties pagātnes baisās mācības un darīt visu, lai baigie notikumi nekad vairs neatkārtotos.

Kopš 1820.gadā, kad ebrejiem tika atļauts apmesties Bauskas pilsētā, viņi daudzus gadu desmitus veidoja lielāko pilsētas iedzīvotāju daļu, veicināja pilsētas ekonomisko attīstību. Bauskā bija arī ievērojams ebreju kultūras un intelektuālās dzīves centrs. Pirmā pasaules kara laikā visi Bauskas ebreji tika izsūtīti, tikai daļa no viņiem varēja atgriezties. 1935. gadā Bauskā dzīvoja 778 ebreji, darbojās ebreju pamatskola un vairākas kultūras biedrības. Pēc padomju okupācijas 1940. gadā visas ebreju organizācijas tika slēgtas, bet 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju deportēto skaitā bija arī 9 Bauskas ebreju ģimenes. 1941. gada jūlijā pēc nacistu okupācijas daudzi ebreji tika apcietināti, spīdzināti un nogalināti. Atlikušos apmēram 600 cilvēkus augusta sākumā noslepkavoja dažus kilometrus no Bauskas Likvertenu silā. Pašlaik šajā vietā ir 1971. gadā uzstādītais piemineklis „Cilvēku stāvi”.

Uz memoriāla atklāšanu bija ieradušies arī divu Bauskas ebreju dzimtu pēcteči - Yehudi Gaffens, Arensburgu ebreju ģimenes pēctecis no ASV un Erran Feitelsons - Bauskas Feitelsonu ebreju ģimenes pēctecis no Izraēlas. Tieši Feitelsona kunga tēvs bija tas, kurš īpaši aktīvi cīnījās par šādas piemiņas vietas izveidi Bauskas vecpilsētā, vietā, kur reiz atradusies nopostītā Lielā sinagoga.

Bija nepieciešami daudzi gadi un dažādas koncepcijas, lai visbeidzot nonāktu pie viena īstā un vispareizākā mākslinieciskā risinājuma. Šo risinājumu radīja tēlnieks Ģirts Burvis. Kā stāsta pats memoriāla autors, kopējā memoriālā platība aizņem precīzi tādu pat laukumu, kādā savulaik atradās Bauskas Lielā sinagoga, akmens tēli simbolizē ebrejus, kas iznāk no dievnama pēc dievkalpojuma. Tie veidoti īpašā tehnikā, kuru vairāk pierasts redzēt izmantojam celtniecībā, tomēr šeit šim risinājumam rasts daudz mākslinieciskāks pielietojums. Nerūsējošā tērauda stiepļu karkasā izvietoti materiāli – dolomīts, ķieģelis, kas redzami Bauskas vecpilsētas namos, līdz ar to, memoriāls nekontrastē ar kopējo vecpilsētas ēku ansambli. Veicot apbūves laukuma sagatavošanas darbus, tika atrasti mūru fragmenti no nopostītās sinagogas ēkas, arī šie elementi iestrādāti gabionos. Memoriāla centrā ir simboliska bima, uz kuras rakstīts: „Veltījums Bauskas ebrejiem, kas gadsimtiem dzīvoja šeit un cēla šo pilsētu, un kurus 1941. gadā nogalināja nacisti un viņu vietējie palīgi. Godinot ebreju tautas piemiņu – Bauskas ebreju pēcteči un baušķenieki”. „Pavasarī, kad viss saplauks, ceru, ka šeit būs mierpilns, zaļš dabas stūrītis, kur kavēties atmiņās, pieminēt, meditēt, nodoties savām dziļākajām domām,” noslēdzot savu uzrunu sacīja mākslinieks Ģ.Burvis.

Piemiņas memoriāls „Sinagogas dārzs” izveidots pateicoties Bauskas ebreju pēcteču Izraēlā, ASV un Lielbritānijā iniciatīvai un ziedojumiem un Bauskas novada domes un Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes atbalstam.

„Šis notikums ir īpaši nozīmīgs mūsu kopienai. Memoriāls ir izveidots vietā, kur atradās Lielā sinagoga, un kuru 1941. gada jūlijā nodedzināja nacisti. Vairāk nekā 15 gadus mēs mēģinājām izveidot šajā vietā memoriālu, taču pastāvīgi saskarāmies ar dažādiem šķēršļiem no pilsētas vadības puses. Pašreizējais Bauskas novada domes sastāvs ne tikai piekrita memoriāla izveidei, bet arī pielika visas pūles un sniedza ievērojamu atbalstu, lai īstenotu šo projektu pēc iespējas īsākā laikā,” teikts Latvijas ebreju kopienas interneta vietnē.

Ieva Šomina,
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Foto Edgars Namiķis