2020.09.02 Komentāri (0) Ar šūpulī ieliktu Tēvzemes mīlestību

Latvijas Valsts augsto apbalvojumu – Viestura ordeni – par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā 1.septembrī saņēma Latvijas Nacionālās pretošanās kustības dalībniece, Bauskas iedzīvotāja Mihalīna Supe.

Mihalīnas Supes ikdiena jau vairākus gadus paiet vecļaužu pansionātā „Derpele”, Bauskā. „Mikiņu” – kā tuvākie cilvēki sauc 97 gadus veco Mihalīnu – sveikt uz Bausku bija atbraukuši Ordeņu kapitula kanclere, bijusī kultūras ministre, Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere Sarmīte Ēlerte, Raimonds Graube, ģenerālis, bijušais Latvijas Armijas komandieris un Ordeņu kapitula sekretāre Maira Sudrabiņa.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Savu pateicību un cieņu varonīgajai „Mikiņai” paust bija atnākuši daudzi tuvākie draugi, paziņas un atbalstītāji. Viņu vidū arī jaunais aktieris, baušķenieks Jēkabs Reinis un filmas „Sarkanais mežs” producente Arta Ģiga, kas bija izvirzījuši Mihalīnu Supi valsts apbalvojumam. Pirms apbalvojuma pasniegšanas, J.Reinis pastāstīja, ka „Sarkanā meža” tapšanas laikā, apmeklējuši Mikiņu un runājuši par Nacionālās pretošanās kustību. Viņus pārsteidzis un saviļņojis ārēji trauslās sievietes dzīvesstāsts, kas brīžam liekas neticams… Vai cilvēks ko tādu vispār spēj pārdzīvot.

Mihalīna savā cienījamā vecumā ir zaudējusi acu gaismu, bet prāts un atmiņa ir gaiši.  Viņa atceras notikumus, savus cīņu biedrus. Mihalīna ir viena no „meža meitām” (Sanitas Reinsones grāmata “Meža meitas”, ko izdevniecība „Dienas Grāmata” izdevusi 2015.gadā) – tās bija sievietes, kas savas politiskās pārliecības dēļ pēc II Pasaules kara bija spiestas patvērumu meklēt mežā. Tur viņa nodzīvoja deviņus gadus. Mihalīnas segvārds bija „Kaija”.
Mihalīna dzimusi 1923.gadā Purvmalas pagastā, kas tagad atrodas Krievijas teritorijā. Mikiņai bija arī dvīņumāsa Broņislava. Kopā ģimenē bijuši septiņi bērni. Vecākiem Emīlijai un Vincam Supēm piederēja 18ha zemes, un iztiku viņi pelnīja, nododot bekonu, pienu, kā arī audzējot linus. Saimniecības darbos jau no mazotnes iesaistījās bērni.

Izdzīvotais skarbums

Šajā svarīgajā Mikiņas dzīves dienā Jēkabs Reinis atzina, ka šī sirmā kundze ir visīstākais Tēvzemes mīlestības un uzticības paraugs. Cilvēks, no kura varam mācīties nepadoties un prast ticēt tad, kad cerības izplēn.

Mikiņa traģiski zaudējusi savus tuvākos cilvēkus. Pēc deviņiem mežā nodzīvotiem gadiem, aresta un tiesas, viņa sodīta ar divdesmit pieciem gadiem izsūtījumā uz Vorkutu. Mikiņas līdzgaitniece Emīlija ordeņa pasniegšanas pasākumā sacīja „Mēs abas pārdzīvojām Vorkutu. Mēs bijām vienā barakā – ziemā un vasarā. Mikiņa vienmēr ir bijis gaišs cilvēks, viņai vienmēr pietika labestības un prieka, lai ar to dalītos ar citiem”.

Latvijā Mihalīna Supe atgriezās 1964.gadā. Viņa sameklēja savu dvīņumāsu Broņislavu Bauskā un sāka strādāt kādā restorānā par virtuves palīdzi. Arī tad čeka viņu nelika  mierā. Sauca uz pratināšanām un liedza strādāt. Darbu Mihalīna tomēr nezaudēja, jo kā izcilu darbinieci viņu aizstāvēja gan restorāna direktors un šefpavāre, gan pārējais kolektīvs.

Mihalīna visu dzīvi ir bijusi arī dziļi ticīgs cilvēks. Svarīgajā brīdī Mihalīnu Supi bija ieradies apsveikt arī Bauskas Romas katoļu draudzes prāvests monsiņjors Jānis Zviedrāns, kurš sacīja, ka Mihalīnas šupulī ir ielikta mīlestība uz Tēvzemi un Dievu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mihalīnu sveica arī domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs. Pansionāta vadība un darbinieki bija sarūpējuši cienastu, skaistus vārdus un mūziku, lai šī diena Mikiņas dzīvē būtu vispozitīvākām emocijām piepildīta.

Andra Matuļenko,
sabiedrisko attiecību speciāliste