Jau 28.oktobrī uzņēmēji tiek aicināti apmeklēt tīklošanās pasākuma turpinājumu, kura ietvaros uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš iztirzās šobrīd aktuālu tēmu- „Uzņēmējdarbība un mārketings krīzes laikā”.
Uzņēmēji daudzās nozarēs ļoti sāpīgi izjūt pandēmijas otrā viļņa izraisīto ekonomikas satricinājumu. Ir skaidrs, ka kaut kas ir jāmaina, taču steigā grūti saprast - kas tieši?
Šajā seminārā runāsim par:
- Kas ir krīze? - Pazīmes strauji mainīgai uzņēmējdarbības videi;
- Ko man tagad darīt? - Krīzes menedžments īstermiņā;
- Kas ir mainījies? - Krīzes izraisīto uzņēmējdarbības vides pārmaiņu novērtējums;
- Kurp mēs ejam? - Uzņēmuma un mārketinga mērķi krīzes laikā;
- Kā mums tur nokļūt? - Mārketinga rīki un to apsvērumi;
- Diskusija par uzņēmēju un pašvaldības ilgtspējīgas sadarbības modeļa izveidi.
Aicinām uzņēmējus līdz 2020.gada 27.oktobrim pieteikties, zvanot uz tālruni 65795190, 29176675, rakstot uz e-pastu: uznemejdarbiba@bauska.lv vai aizpildot pieteikuma anketu elektroniski.
Ņemot vērā valstī noteiktos drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, vietu skaits ir ierobežots. Dalība pasākumā ir bez maksas.
Pasākuma afiša ŠEIT
Uzmanību! Gadījumā, ja 28.oktobrī valstī noteiktā epidemioloģiskā situācija liegs organizēt pasākumu klātienē, tas tiks organizēts tiešsaitē. Šajā gadījumā visi dalībnieki tiks informēti individuāli.
Bauskas novada pašvaldība informē, ka, novada atpazīstamības veicināšanai un sabiedrības informēšanas nolūkos, pasākuma laikā var tikt fotografēts vai filmēts. Iegūtie materiāli var tikt publicēti pašvaldības interneta vietnē un sociālajos tīklos. Papildu informāciju par personas datu apstrādi skatīt www.bauska.lv sadaļā „Privātuma politika”.
Par pasākuma „UZŅĒMĒJU KODOLS #4" lasi ŠEIT
„Uzņēmēju kodols” tapa 2018.gadā, atsaucoties uz Bauskas novada uzņēmēju ierosinājumu, radīt veidu, kā biežāk sanākt kopā, lai dibinātu savstarpējus kontaktus, kā arī neformālā gaisotnē komunicētu ar pašvaldības speciālistiem.
Inga Pinne
Sabiedrisko attiecību speciāliste
21.10.2020.
Atbalstu eksportējošo uzņēmumu programmā varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes jomas uzņēmumi
Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos „Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai”, paredzot, ka valsts atbalstu līdz 800 tūkstošiem eiro varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie eksportējošie uzņēmumi. Noteikumos minētajiem kritērijiem atbilstošie uzņēmumi līdz 30. oktobrim tiek aicināti vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), aizpildot elektronisko iesniegumu.
29. septembrī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos tika precizēts, ka uz valsts atbalstu var pretendēt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie uzņēmumi, kuri nenodarbojas ar primāro lauksaimniecību kā arī zivju un jūras produktu pārstrādātāji. Jāuzsver, ka zivju un jūras produktu pārstrādes uzņēmumiem saskaņā ar EK nosacījumiem maksimālais atbalsts nedrīkst pārsniegt 120 tūkstošus eiro, bet pārējie eksportētāji, kuri atbilst noteiktajiem kritērijiem var pretendēt uz atbalstu līdz 800 tūkstošiem eiro. Atbalstam aicināti pieteikties arī citās jomās strādājošie eksportējošie uzņēmumi, kuri līdz šim vēl nebija izmantojuši šo iespēju.
Saskaņā ar noteikumiem atbalstam var pieteikties eksportējošie uzņēmumi, kuru preču un pakalpojumu eksporta apjoms 2019. gadā sasniedza vismaz 1 miljonu eiro un kuru darbiniekiem izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa, par kuru ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro. Kā papildus kritērijs tiks vērtēta Covid-19 ietekme uz uzņēmuma saimniecisko darbību, proti, atbalstīti tiks tie eksportējošie uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid-19 krīzes ietekmē vienā mēnesī laika periodā no 2020. gada aprīļa līdz augustam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies par 20 procentiem.
Kā atbalstu uzņēmumi varēs saņemt vienreizēju kompensāciju 25 procentu apmērā no 2019. gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk kā 800 tūkstošus eiro (zivju un jūras produktu pārstrādātāji ne vairāk kā 120 tūkstošus eiro) vienam uzņēmumam vai saistīto uzņēmumu grupai. Atbalsta summu saimnieciskās darbības veicējs saņems vienā maksājumā un tā būs jāizmaksā darbinieku atalgojumam līdz 2021. gada 31. martam.
Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 51 miljons eiro un no 5. augusta līdz 30. septembrim tika saņemti 254 pieteikumi par 28,9 miljoniem eiro, no kuriem šobrīd jau ir izvērtēti 232 pieteikumi un uzņēmējiem izmaksāti 24,9 miljoni eiro.
Atbalstam uzņēmumi no 20. līdz 30. oktobrim var pieteikties LIAA tīmekļvietnē https://www.liaa.gov.lv/lv/covid19/atbalsts-eksportejosiem-krizes-seku-parvaresanai, aizpildot iesnieguma veidlapu, kuru kā elektroniski parakstītu dokumentu jānosūta uz e-pastu pasts@liaa.gov.lv. Pieteikumu valsts atbalsta saņemšanai var iesniegt arī ari ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību.
Pēc iesnieguma saņemšanas LIAA izvērtēs tajā norādīto informāciju, aptuveni mēneša laikā pieņems lēmumu par atbalsta piešķiršanu un piecu darba dienu laikā izmaksās atbalstu uz uzņēmuma norādīto kontu. Sarakstu ar uzņēmumiem, kuri saņēmuši atbalstu, LIAA publicēs savā tīmekļvietnē un nosūtīs Valsts ieņēmumu dienestam. Detalizēti ar atbalsta programmas nosacījumiem var iepazīties šeit: https://ieej.lv/PeG6g.
Papildus informāciju par šo programmu var iegūt pa LIAA uzņēmēju atbalsta tālruni 68803505, rakstot uz e-pastu jautajumi@liaa.gov.lv.
Jāuzsver, ka LIAA veiks arī kontroles pasākumus, lai uzraudzītu uzņēmumu atbilstību atbalsta saņemšanas kritērijiem un pār finansējuma izlietojumu. Ja saņemtais atbalsts netiks izlietots darbinieku algām noteiktajā terminā līdz 2021. gada 31. martam, tas pilnībā vai daļēji būs jāatmaksā valsts budžetā.
Informācijas avots: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
21.10.2020.
Uzņēmēju Kodols #4 pulcē uzņēmējus un pašvaldību pārstāvjus
Uzņēmējdarbībā biežāk pieļautās kļūdas, to atpazīšana un risinājumu meklēšana, kā arī diskusija par sadarbības veicināšanu starp uzņēmējiem un pašvaldību, bija tīklošanās pasākuma galvenās sarunu tēmas.
14.oktobrī Bauskas Kultūras centrā notika ceturtais pasākums ciklā „Uzņēmēju Kodols”.
Uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš dalījās pieredzē, kas veidojusies, konsultējot dažādu nozaru un lieluma uzņēmējus. Tika izskatītas aktuālākās tēmas, kas ietekmē gan liela, gan maza uzņēmuma darbību un efektīvu attīstību, kā arī diskutēts par uzņēmējdarbības un pašvaldības sinerģiju novadu reformas kontekstā.
Lai iepazītos, gūtu jaunu pieredzi un piedalītos viedokļu apmaiņā, vienviet bija ieradušies 20 Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novada uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji.
Maldīgie pieņēmumi un iespējamie risinājumi
Pasākuma moderators J.Kļaviņš minēja, ka savā praksē regulāri ir saskāries ar maldīgiem pieņēmumiem un uzņēmēju apgalvojumiem, kas balstīti uz individuāliem un subjektīviem priekšstatiem par biznesa veidošanu un attīstību. Tālab, apkopojot iegūtās atziņas un novērojumus, viņš ir fiksējis vairākas biežāk sastopamākās uzņēmēju kļūdas, ar kuru sekām sastopas teju ikviens biznesa pārstāvis.
„Ja man būtu nauda”, „Mans zīmols”, „Pircējs negrib maksāt manu cenu”, „Ārzemju tirgos lielākas iespējas”, „Visizdevīgāk pārdot savā interneta veikalā” – šie un virkne citu apgalvojumu izpelnījās klausītāju pārdomas un iesaistīja uzņēmējus savstarpējā diskusijā, nereti papildinot un oponējot lektoram, daloties ar savu individuālo pieredzi.
SIA „Kaļķa māja Baltic” īpašnieks, jaunais uzņēmējs Sandris Beķeris iesaistījās diskusijā par uzņēmuma ārējiem un iekšējiem ekonomiskajiem modeļiem, diskutējot par piedāvājuma un pieprasījuma modeli, patērētāju uzvedību, cenām un ražošanas faktoriem. Gunita Kugrēna, SIA „Poļa Nams” īpašniece dalījās ar pieredzi par sava uzņēmuma, kura ražošanas apjomi ir nelieli, grūto un izaicinājumiem pilno ceļu, iekarojot Latvijas tirgu un norādīja uz lielajiem veikalu tīkliem, kuru politika nav vērsta uz sadarbībau ar mazajiem tirgotājiem.
Diskutē par sadarbības veidiem
Diskusijā par sadarbības veidošanu ar pašvaldību, uzņēmēji norādīja uz trīs svarīgākajām jomām, kurās vēlas saņemt pretimnākšanu no pašvaldības: sakārtota infrastruktūra, atbalsts jaunajiem uzņēmējiem, informatīvais un konsultatīvais atbalsts.
Vecumnieku novada uzņēmējs, AS „Agaris Latvia” īpašnieks Renārs Skudra norādīja, ka veiksmīga biznesa attīstībai ir jārada labvēlīga un attīstīta infrastruktūra- dzīvojamais fonds, skola, bērnudārzs, ceļš.
Kopīgi tika apspriesta citu pašvaldību pieredze uzņēmējdarbības atbalstā. Biznesa pārstāvji norādīja, ka trūkst vienviet apkopotas informācijas, kas varētu būt aktuāla uzņēmējiem- pieejamie pašvaldības granti un finansējuma programmas, ES fondu finansējums u.t.t. Rundāles novada Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja Santa Švāģere minēja, ka šādu jautājumu risināšana un konsultāciju sniegšana ir ikdienas darbs. Daudzi uzņēmēji šo pakalpojumu labprāt izmanto. Arī uzņēmēji atzina, ka pēc novadu apvienošanas šāda struktūrvienība noteikti būs nepieciešama.
Diskusiju gaitā tika spriests par jauno uzņēmēju iespējām novadā. S.Beķeris atzina, ka, uzsākot biznesu, saskārās ar atbilstošu telpu trūkumu Bauskā un izteica ierosinājumu pašvaldībai domāt par iespējamo risinājumu. Ilze Tijone, Bauskas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja pastāstīja, ka šāda iecere ir un pašreiz tiek domāts par tās iespējamo realizāciju jaunizveidotajā Bauskas Industriālā parka teritorijā.
Uzņēmēju atsauksmes pēc pasākuma
SIA „Gusto” īpašnieces Andra Katkeviča un Līga Elmane: „ Pasākums bija vērtīgs. Uzņēmēju biežāk pieļauto kļūdu izklāsts un risinājumu piedāvājums lika aizdomāties par to, ko vajadzētu mainīt vai varētu ieviest savā uzņēmumā.”
SIA „Emmy” īpašnieks Edgars Kozlovskis: „Pasākuma laikā guvu atziņu, ka lielākoties darām visu pareizi, bet ir arī viela pārdomām. Ir nianses, ko līdz šim neesam ņēmuši vērā, bet kurām jāpievērš lielāka uzmanība.”
Pasākuma prezentācijas materiāls (PDF)
Inga Pinne
Sabiedrisko attiecību speciāliste
09.10.2020.
Uzņēmēji- mūsu novada balsts
Turpinot iesākto iniciatīvu, pašvaldības vadītājs A.Jātnieks apmeklē Bauskas vecpilsētas uzņēmējus, ar mērķi apzināt Covid-19 krīzes ietekmi uz biznesu un diskutēt par aktuālajām problēmām un iespējamajiem risinājumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai novadā.
Vecpilsētas Velosēta
Ģirts Donerblics - stāsta par aktualitātēm velo jomā
Velosēta atvērta velo cienītājiem kopš 2015.gada, taču pirmsākumi meklējami jau pirms 22 gadiem.
Taujāts par uzņēmuma attīstību, īpašnieks Ģirts Donerblics atbild, ka karstākā velosezona ir laika posmā no marta līdz Jāņiem, kad velobraucēji aktīvi sāk izmantot velosipēdus. Šajā laikā ļoti pieprasīta ir velosipēdu apkope, kā arī pieaug pieprasījums pēc jaunu un lietotu velosipēdu iegādes. Šogad liela interese iegādāties divriteņus bijis Covid-19 ārkārtas situācijas laikā, kad velosipēdu kā transportlīdzekli vēlējās izmantot daudzi. Bija vērojama tendence, ka velosipēdus iegādāties vēlējās tautieši, kas atgriezušies no ārzemēm.
Taujāts par nākotnes redzējumu un ierosinājumiem pašvaldībai, Ģirts minēja veloceliņu tīkla paplašināšanu. Kā arī uzsvēra, ka ne visur pilsētā, kur celiņš ir ierīkots, tas ir ērti izbraucams. Uzņēmējs ieteica turpmāk, plānojot veloceliņu izbūvi, pastiprinātu uzmanību pievērst to ērtībai gan no gājēju, gan riteņbraucēju un neredzīgo cilvēku viedokļa.
Sarunas laikā izvērtās diskusija par iespējamo Mobilitātes programmas īstenošanu pilsētā un jaunu pakalpojumu ieviešanas nepieciešamību. Ģ.Donerblics uzskata, ka mazs uzņēmējs nevar šādu projektu nodrošināt, jo tie ir lieli ieguldījumi tehniskās bāzes nodrošināšanai un uzturēšanai – elektroskūteri un elektrovelosipēdi, kuru noma lielpilsētās šobrīd ir ļoti populāra. Tas ir ļoti dārgs ieguldījums. Visdrīzāk to varētu nodrošināt uzņēmumi, kas šajā nozarē jau darbojas.
Baušķenieku un viesu iecienītā kafejnīca „Rātslaukums”
Viena no populārākajām pusdienu kafejnīcām pilsētas centrā atvērta 2015.gadā- telpās, kur sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi sniegti jau kopš padomju gadiem.
„Rātslaukumā” ātri, ērti un garšīgi maltīti šobrīd, kad ēdināšanas iestādei jānodrošina Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, var ieturēt vienlaicīgi līdz 50 cilvēki, taču parasti kafejnīca var uzņemt līdz 100 cilvēkiem.
Viens no SIA „Foodhouse” īpašniekiem un kafejnīcas „Rātslaukums” šefpavārs Gatis Semičenkovs stāsta, ka kafejnīca ir divu ģimeņu uzņēmums, kurā paši arī 100% strādā, algoti tiek vien daži darbinieki.
Ēdinātājiem karstākais darba laiks ir pusdienlaiks, kad cilvēku pieplūdums ir vislielākais, tāpēc, lai nodrošinātu ātru apkalpošanu, pie ēdienu pasniegšanas piedalās visa komanda.
.png)
Uzņēmējs un šefpavārs Gatis Semičenkovs
Taujāts par uzņēmuma darbību ārkārtas situācijas laikā, Gatis uzsver, ka Covid-19 laikā klientu skaits saruka, taču darbs ne mirkli neapstājās. Daudzi izvēlējās izmantot iespēju pasūtīt ēdienu līdzņemšanai. Tomēr lielākais izaicinājums pavasarī bija dezinfekcijas un distancēšanās prasību nodrošināšana kafejnīcas klientiem. Īpaša uzmanība tika veltīta arī darbinieku drošībai un labsajūtai, jo katram mājās ir ģimene, par kuras veselību jārūpējas ar augstu atbildības sajūtu.
„Protams, bija zaudējumi”, turpina G. Semičenkovs „lielākais mīnuss bija banketu, kāzu svinību un bēru mielastu rīkošanas aizliegums, bet arī šis brīdis ir pārdzīvots un tagad jūtams apmeklētāju pieplūdums ”. Šovasar sarukusi ierastā tūristu grupu apkalpošana, kā rezultātā nav sasniegti iepriekšējo gadu rādītāji, tomēr uzņēmuma īpašnieks ir optimists un atzīst, ka dzīve ir pilna izaicinājumu.
Vaicāts par aktuālajām problēmām un ierosinājumiem Gatis min, ka pašreiz galvassāpes sagādā jautājumi, kas saistīt ar ēkas uzturēšanu un atjaunošanu. A.Jātnieks piekrīt, ka šī ir joma, ko varētu risināt sadarbībā ar pašvaldību, izstrādājot vecpilsētas ēku fasāžu (t.sk. logu, durvju, jumtu utt.) renovācijas programmas un aicina kafejnīcas īpašniekus aktīvāk iesaistīties svarīgo jautājumu aktualizēšanā. Priekšsēdētājs uzsver, ka konstruktīva viedokļu apmaiņa ir veiksmīgas sadarbības pamātā, un mudina uzņēmēju sākt ar Bauskas novada uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes sēdes apmeklējumu, kur ierosināt šādu iniciatīvu.
Inga Pinne
Sabiedrisko attiecību speciāliste
07.10.2020.
Notiks ceturtais tīklošanās pasākums „Uzņēmēju kodols"
.png)
14.oktobrī Bauskas Kultūras centrā notiks uzņēmēju tīklošanās pasākums „Uzņēmēju kodols”. Šis būs jau ceturtais pasākums, kura ietvaros uzņēmējiem varēs smelties iedvesmu, gūt jaunas zināšanas un motivāciju izaugsmei, kā arī iesaistīties diskusijā par veiksmīga modeļa izveidi sadarbībai ar novada pašvaldību.
„Uzņēmēju kodols” tapa 2018.gadā, atsaucoties uz Bauskas novada uzņēmēju ierosinājumu, radīt veidu, kā biežāk sanākt kopā, lai dibinātu savstarpējus kontaktus, kā arī neformālā gaisotnē komunicētu ar pašvaldības speciālistiem. Turpinot iesāktās tradīcijas, šoreiz vienkopus tiek aicināti Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novada uzņēmēji, lai iepazītos, gūtu jaunu pieredzi un piedalītos viedokļu apmaiņā.
Pasākumu vadīs uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants- harizmātiskais Jānis Kļaviņš.
Pats, būdams uzņēmējs, konsultants un pasniedzējs, Jānis ir strādājis gan ar nozaru lielākajiem uzņēmumiem, gan konsultējis vairāk nekā 400 jaunos uzņēmējus – LIAA biznesa inkubatoru dalībniekus. Zināšanas ar praktisko pieredzi papildinājis kā uzņēmējs - līdzdibinātājs zīmoliem „Ugunsmute”, „Sīkstulis”, restorānu tīklam „Fontaine Delisnack Riga”, bāram „Nemiers”. Izstrādājis biznesa attīstības stratēģijas vairākiem vadošiem Latvijas uzņēmumiem un konsultējis AS DNB Banka, VSIA Latvijas Radio, gaļas pārstrādes uzņēmumu SIA „Forevers”, T/N „Kurši”, SIA „DONA” u.c.
Savas karjeras laikā Jānis ir apkopojis konsultēto klientu kļūdas un pārvērtis tās par izglītojošu materiālu citiem– gan jauniem, gan arī pieredzējušiem uzņēmējiem. Pasākuma ievadā viņš izklaidējoši interaktīvā veidā dalīsies ar reāliem pieredzes stāstiem, analizēs dažādas uzņēmējiem raksturīgākās problēmas, stāstīs par daudzpusīgiem risinājumiem šķietamas bezizejas situācijās.
Pasākuma otrajā daļā uzņēmēji tiks aicināti iesaistīties radoši analītiskā darbnīcā, ar mērķi veidot redzējumu uzņēmējdarbības vides veicināšanai novadā un, viedokļu apmaiņas rezultātā, rast ērtāko veidu dialoga veidošanai starp uzņēmējiem un pašvaldību.
Nākamais pasākums šajā ciklā tiek plānots jau 28.oktobrī, kad lektors turpinās šķetināt biežāk pieļautās kļūdas uzņēmējdarbībā un iepazīstinās ar efektīvākajiem mārketinga rīkiem krīzes situācijā. Pasākuma ietvaros uzņēmēji tiks aicināti iesaistīties darbnīcā, kurā, balstoties uz esošo pieredzi un ģenerējot jaunas idejas, kopīgi tiks meklēti efektīvākie risinājumi komunikācijas veidošanai starp uzņēmējiem un pašvaldību un izstrādāta vīzija ilgtspējīgam sadarbības modelim.
Pasākuma programma
Aicinām uzņēmējus līdz 2020.gada 12.oktobrim pieteikties, zvanot uz tālruni 6579519, 29176675, rakstot uz e-pastu: uznemejdarbiba@bauska.lv vai aizpildot pieteikuma anketu elektroniski.
Ņemot vērā valstī noteiktos drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, vietu skaits ir ierobežots.
Dalība pasākumā ir bez maksas.
Informējam, ka pasākums tiks fotografēts un iegūtie materiāli var tikt publicēti.
Papildu informācija:
Inga Pinne
Sabiedrisko attiecību speciāliste
T. 6579519, 29176675
inga.pinne@bauska.lv
01.10.2020.
Laiks Laukiem!
Ko Eiropa dara kaimiņmājā?
Eiropas Komisijas kampaņas „Mans reģions, mana Eiropa, mana nākotne" ietvaros Latvijas lauku forums (LLF) 9. oktobrī viesosies Bauskas un Rundāles novados, izceļot skaistās iniciatīvas, kas tapušas ar Eiropas fondu atbalstu.
Ikviens, kam interese, ir aicināts pievienoties!|
Ieraugot, kas paveikts un daudzkārt nezināms tuvākajā apkārtnē, izzinot kā Eiropas rīcība sastopama apkārtējā vidē, būs iespēja ieraudzīt pašiem sevi Eiropā.
Iepazīsim restaurācijas un mākslas darbnīcu, viesojoties pie Līgas Jansones „Lodēnos”, kopā ar Eīnu Kužņecovu izzināsim rokoko laikmeta tērpus un aksesuārus ekspozīcijā „Mazā muižā", apskatīsim Laimas Grigones Keramikas darbnīcu „Urštēnos”, kā arī izpētīsim Rundāles ūdensdzirnavu muzeju kopā ar Vladislavu Bergmani.
Pēc viesošanās pie stāstniekiem Īslīces kultūras namā vienosimies diskusijā par par lauku teritoriju vajadzībām un ES iespējām uz tām atbildēt.
Aicinām ieverot valstī noteiktos piesardzības pasākumus:
- Neapmeklējiet pasākumu, ja novēroti elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija vai mājas karantīna! Pasākuma organizatoriem ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt dalību pasākumā;
- Ievērojiet 2m fizisko distanci ar citiem apmeklētājiem (4 m2 personai)! Distanci neievērot atļauts tikai vienas mājsaimniecības pārstāvjiem.
- Bieži un rūpīgi mazgājiet rokas ar ūdeni un ziepēm vai izmantojiet spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekli, īpaši pirms ēšanas, pieskaršanās sejai un pēc tualetes apmeklējuma!
- Papildu šiem drošības pasākumiem aicinām telefonā lejupielādēt un aktivizēt Apturi Covid! lietotni.
Vairāk par kampaņu
Eiropa tuvāk iedzīvotājiem – tā skan viena no jaunā plānošanas perioda Kohēzijas fonda prioritātēm. No galvaspilsētas un reģionālajiem centriem attālinātās teritorijās iedzīvotāji ir vienlīdz nozīmīgi valsts un visas Eiropas nākotnei, lai arī fiziski un diemžēl arī informatīvi bieži atrodas nostāk, un tāpēc šiem iedzīvotājiem nereti ir izaicinošāk sajust Eiropas tuvumu un rūpes. Parādīt, ka Eiropa ir tepat blakus un ikdienišķās lietās saskatāma, ir viens no biedrības „Latvijas Lauku forums" (LLF) mērķiem, iesaistoties Eiropas Komisijas kampaņā „Mans reģions, mana Eiropa, mana nākotne”. Kampaņas mērķis ir informēt par Eiropas Savienības sniegto atbalstu projektiem un aktivitātēm reģionos, par pieejamo finansējumu mazajām un vidējām saimniecībām, par jauniešu attīstības un izglītības iespējām un citām atbalsta programmām. Plašāka informācija par Eiropas sniegtajām iespējām laukiem un reģionu iedzīvotājiem ļaus saskatīt un izzināt dzīves kvalitātes uzlabošanas un ekonomikas attīstības iespējas.
Viesojoties Latgales un Zemgales laukos, iepazīsim un izzināsim dažādas vietējas iniciatīvas, kas tapušas ar Eiropas Savienības atbalstu. Aicinām ikvienu, kam ir interese pievienoties unikālās tikšanās vietās! Ieraugot, kas paveikts, taču palicis daudzkārt nepamanīts pat tuvākajā apkārtnē, un izzinot, kā Eiropas investīcijas sastopamas tepat, mūsu apkaimē, ieraudzīsim paši sevi Eiropā. Klātesošie dzirdēs pieredzes stāstus par lielām lietām mazās vietās, iesaistīsies vērtīgās sarunās par to, kā iedzīvotāju vajadzības mijiedarbojas ar Eiropas Savienības sniegtajām iespējām. Sanākušos palutināsim ar uzkodām un dzērieniem. Uz norises vietām būs iespējams doties organizētos autobusos.
Informācijas avots: Latvijas lauku forums
