Trešdiena, 12. Augusts, 2020. Klāra, Vizma

Sazinies ar mums

63922238

Notiek ielāde ...

Marts


31.03.2020.

VID izmaksā dīkstāves pabalstu COVID-19 krīzes skarto uzņēmumu darbiniekiem

Lai operatīvi reaģētu uz COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, ir pieņemts likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas paredz virkni atbalsta pasākumu uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem. Viens no būtiskākajiem – dīkstāves pabalsta izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem.

Dīkstāves pabalstus piešķir un izmaksā Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 165 ­„Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”, kas ļauj šo atbalsta veidu saņemt krīzē smagāk cietušajiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības nozares.

Kādi ir valdības noteiktie kritēriji dīkstāves pabalstu izmaksai?

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 165 dīkstāves pabalstam ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30 %. Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumu kritums ir bijis par 20 %, tomēr tad šo darba devēju un nodokļu maksātāju darbības rādītājiem par 2019. gadu jāatbilst vismaz vienam no trim kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms ir bijis 10 % no kopējā apgrozījuma vai vismaz 500 000 eiro apmērā, vidējā bruto darba samaksa uzņēmumā ir bijusi vismaz 800 eiro vai, gadam beidzoties, uzņēmuma ieguldījumi pamatlīdzekļos ir bijuši vismaz 500 000 eiro.

Kā uzņēmums var pieteikties dīkstāves pabalstam saviem darbiniekiem?

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, darba devējs iesniedz pieteikumu VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā, aizpildot tam īpaši izveidoto veidlapu. Iesniegums par laikposmu no šī gada 14. marta līdz 31. martam jāiesniedz līdz 25. aprīlim, un turpmāk – līdz katra nākamā mēneša 25. datumam.

VID to izskata piecu darba dienu laikā un, ja uzņēmums atbilst visiem MK noteikumos Nr. 165  minētajiem kritērijiem, VID piecu darba dienu laikā pārskaita dīkstāves pabalstu uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā par dīkstāves pabalstu izmaksu informēs darba devēju, savukārt darba devējs – savus darbiniekus. Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļa vietnē.

Kāds ir dīkstāves pabalsts un cik ilgi to maksās? 

Dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos 6 mēnešos, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.

Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krīzes skartās nozares darba devēja darbiniekam ir iesniegta algas nodokļu grāmatiņa. Ja tā nav iesniegta nevienam darba devējam, dīkstāves pabalstu izmaksā, ņemot vērā, kurš darba devējs pirmais iesniedzis iesniegumu.

Ar dīkstāves pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās darba algas, sākot ar šī gada 14. martu un līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.

Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Kādi ir valdības noteiktie kritēriji dīkstāves pabalsta atteikumam?  

Izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāvadās pēc kritērijiem, kas noteikti MK noteikumos Nr. 165. Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus varēs saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijušu godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Arī dīkstāves pabalstus saviem darbiniekiem varēs saņemt tikai tie uzņēmumi, kuri līdz šim ir bijuši atbildīgi un godprātīgi darba devēji, tādēļ MK noteikumos ir noteikta virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.

VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstu, piemēram, šādos gadījumos:

  • ja darba devējam 2020. gada 7. martā nodokļu parāds ir vairāk nekā 150 eiro un nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu;
  • ja darba devējam iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības rezultātā ir noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs;
  • ja darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro;
  • ja darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process u.c.

Visi kritēriji, kad VID nevar piešķirt uzņēmumam dīkstāves pabalstu, ir noteikti MK noteikumu Nr. 165 ­„Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem uzņēmumiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” 12.punktā.

Aktuālā informācija par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā saistībā ar COVID-19 izraisītajām grūtībām un iespēju tiem pieteikties pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā­„COVID-19”, kā arī Finanšu ministrijas tīmekļvietnē www.fm.gov.lv sadaļā ­„COVID-19”.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā uzņēmēji var zvanīt uz īpaši šim nolūkam izveidoto VID atbalsta tālruni COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem 67120020, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā „Sarakste ar VID”.

Informācijas avots:
Valsts ieņēmumu dienests

 


25.03.2020.

LIAA atbalsts uzņēmējiem ārkārtējās situācijas laikā

Iepazīsties ar valsts īstenotajiem atbalsta veidi uzņēmējiem:

Atbalsta veidi (PDF formātā)
Papildu informācija par valsts atbalsta instrumentiem pieejama arī Labs of Latvia mājaslapā(link is external).
MK apstiprinātās krīzes skartās nozares: 40 nozares(link is external)
Aizpildi aptaujas anketu un informē mūs par sava uzņēmuma darbību un piedzīvotajām izmaiņām: ej.uz/Krizes_anketa


25.03.2020.

Ģirģens: Covid-19 skartajām nozarēm būs pieejams pabalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves periodā

Lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, šā gada 24. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā. Vienlaikus norādām, ka tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta. 

Vakar ar dažādu nozaru ekspertiem vienojāmies par optimālajiem risinājumiem, lai parūpētos par krīzes ietekmes mazināšanu mūsu uzņēmējiem un darba ņēmējiem - grūtos laikus pārvarēsim kopā! Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam,” pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijā Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākotnēji vistiešākā veidā izjūt transporta, tūrisma un viesmīlības nozare, izklaides, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kā arī izglītības sektors.

Ministru kabineta apstiprinātais atbalsta mehānisms attieksies uz kopumā 40 nozarēm, kurās darba devējiem sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija un kuriem ir piemērojami likumā „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

Atbalsta mehānisms paredz izmaksāt dīkstāves pabalstu šo 40 krīzes visvairāk skarto nozaru uzņēmumu, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019.gada martu Covid-19 izplatības rezultātā, darbiniekiem. Dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos 6 mēnešos, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi. Ar dīkstāves pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās darba algas, sākot ar šī gada 14. martu. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai pieteiktos uz dīkstāves pabalstu, krīzes skarto nozaru darba devējs iesniedz pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmā. Vēršam uzmanību, ka darbiniekam pašam nav nepieciešams vērsties VID, bet gan pie sava darba devēja. 

Dīkstāves pabalsta piešķiršanai darba devējam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs jāiesniedz noteiktas formas iesniegums. To VID izskatīs piecu darba dienu laikā un, izpildoties Ministru kabineta noteikumos noteiktiem kritērijiem, dīkstāves pabalstu pārskaitīs uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Par dīkstāves pabalstu izmaksu VID informēs darba devēju EDS. Savukārt darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informēs darba devējs.

Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, VID publicēs savā tīmekļa vietnē.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā uzņēmēji var zvanīt uz īpaši šim nolūkam izveidoto Valsts ieņēmumu dienesta atbalsta tālruni COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem 67120020, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā sadaļā “Sarakste ar VID”. Aktuālā informācija par COVID-19 atbalsta pasākumiem nodokļu jomā un iespēju tiem pieteikties pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “COVID-19”. 

Vienlaikus, Ekonomikas ministrija pašlaik turpina darbu pie atbalsta instrumentiem, kas būs vērsti uz komersantu atbalstu ekonomiskās darbības atjaunošanai. 

Kā zināms, 2020. gada 22.martā spēkā stājās likums par “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Likums paredz noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Cita starpā, likumā noteikti atbalsta mehānismi paredz nodokļu brīvdienas līdz 3 gadiem bez kavējuma naudas, atbalstu nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā un atbalstu uzņēmumu nomas maksas segšanai, ļaujot valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām uz likuma darbības laiku atbrīvot krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemt par nomas maksas samazinājumu u.c. pasākumus.

Papildu informācija par citiem atbalsta veidiem uzņēmumiem, kuru darbību ietekmēja vīrusa Covid-19 izplatība, pieejama šeit


Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

 


24.03.2020.

LIAA Bauskas biznesa inkubators atvērs jaunu dalībnieku uzņemšanu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Bauskas biznesa inkubators izziņo 2020. gada pavasara uzņemšanu un aicina biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas programmai.

No 2020. gada 6. aprīļa līdz 17. aprīlim tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas programmā LIAA Bauskas biznesa inkubatorā. Atbalsta programmai aicināti pieteikties fiziskas personas vai uzņēmumi.

Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadu biznesa ideju autori, aicināti pieteikumus iesniegt attālināti. Tos sūtot ar pastu, parakstītus uz Bauskas biznesa inkubatoru (Katoļu ielā 3, Bauska, LV-3901), iepriekš iesūtot pieteikuma ieskenēto versiju uz bauska@liaa.gov.lv  vai iesniegt to elektroniski parakstītu, nosūtot uz liaa@liaa.gov.lv līdz 2020. gada 17. aprīļa plkst. 23:59. Atgādinām, ka uzņemti tiks pirmie 15 pieteikumu iesūtītāji. Papildu informācijai par inkubatora sniegtajiem pakalpojumiem un atbalsta iespējām biznesa idejas vai uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī uzņemšanas kārtību inkubatorā, biznesa inkubators aicina sazināties ar LIAA Bauskas biznesa inkubatora komandu, rakstot uz bauska@liaa.gov.lv, vai zvanot pa tālruni 62400908.

Šī ir iespēja pievienoties lielākajai jauno uzņēmēju kopienai Latvijā, kuru kopējais apgrozījums ir 70 miljoni eiro un kopējās piesaistītās ārējās investīcijas sasniedz 12 miljonus eiro. Pašlaik LIAA biznesa inkubatoros ir 701 dalībnieks.  Pavasara uzņemšanā LIAA Bauskas biznesa inkubators plāno uzņemt 15 biznesa ideju autorus un to komandas pirmsinkubācijas atbalsta saņemšanai.

LIAA Biznesa inkubatoru mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu izveidi un attīstību, nodrošināt fiziskas personas un uzņēmumus ar uzņēmējdarbības uzsākšanai vai idejas attīstīšanai nepieciešamo vidi, koprades telpu, jauno uzņēmēju kopienu, konsultācijām, mācībām, tīklošanās pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu un līdzfinansējumu biznesa attīstībai. Apgriez savu sapni gaisā un attīsti savu ideju kopā ar Bauskas biznesa inkubatoru!

LIAA Biznesa inkubatori ir finansēti ERAF projekta „Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" ietvaros.

Vairāk par LIAA biznesa inkubatoriem: http://inkubatori.magneticlatvia.lv
Par pirmsinkubācijas programmu: https://youtu.be/sfsxK-CVCJQ

 

Papildu informācija:

LIAA Bauskas biznesa inkubatora
Vecākā projektu vadītāja
Madara Zemke
Katoļu iela 3, Bauska
bauska@liaa.gov.lv
Tālrunis: +371 26984711
Inkubatori.magneticlatvia.lv

 


23.03.2020.

Covid-19 izplatības ierobežošanai tirgotājiem jānodrošina papildu drošības pasākumi veikalos

Izpildot Ministru kabineta uzdevumu, Covid-19 izplatības ierobežošanai ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens izdevis rīkojumu, ar kuru tirgotājiem visiem Latvijā uzdots nodrošināt papildu drošības pasākumus tirdzniecības vietās: 

  • tirgotājiem, t.sk. tirdzniecības centriem, tirgiem un ielu tirdzniecības organizēšanas vietām, redzamās vietās (vismaz pie kases vai pie ieejas tirdzniecības organizēšanas teritorijā) jāizvieto skaidri salasāma norāde apmeklētājiem būt sociāli atbildīgiem un kases zonā ievērot divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja;
  • tirgotājiem ar tirdzniecības platību virs 100 m2 kases zonā jānodrošina divu metru distance no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja ar norobežojošām zīmēm;
  • tirdzniecības centros regulāri, reizi 15 minūtēs, jāatskaņo paziņojums latviešu valodā, aicinot pircējus lieki neuzkavēties tirdzniecības telpās un sekot izvietotajiem norādījumiem par distances ievērošanu. Komersants papildus var izvēlēties citas svešvalodas;
  • iespēju robežās jāīsteno arī citi pasākumi cilvēku plūsmas ierobežošanai tirdzniecības vietās, kas veicinātu Veselības ministrijas rekomendāciju ievērošanu attiecībā uz Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanu, kā arī sekojot līdzi Ekonomikas ministrijas mājaslapā publicētajām rekomendācijām.

„Ir svarīgi ievērot piesardzības principus, lai mēs pēc iespējas izvairītos no vīrusa tālākās izplatības, un nenotiktu valsts drošības un veselības dienestu pārslodze. Augstu novērtēju riskus, kam katru dienu sevi pakļauj mūsu atbildīgie dienesti, tādēļ aicinu Latvijas iedzīvotājus būt cieņpilniem un godprātīgi ievērot visus distancēšanās norādījumus,” uzsver ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Lai atbalstītu tirgotājus jauno prasību izpildē, Ekonomikas ministrijas mājaslapā publicēts jau gatavs paziņojuma pircējiem audiofails - aicinām tirgotājus to lejuplādēt un brīvi izmantot. Paziņojuma audiofaila izveidē izsakām pateicību SIA „Baltic Voice Over Agency” un personīgi Gundegai Zvērai.

Tāpat Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē publicēti ieteikumi tirgotājiem un pircējiem, lai mazākajiem tirgotājiem palīdzētu ieviest papildu drošības pasākumus.

Kā zināms, Ministru kabinets š.g. 14. martā uzdeva Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar tirgotājiem sagatavot priekšlikumus pasākumiem sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās ar mērķi ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību. Lai apzinātu tirgotāju viedokli un iespējas, kā arī lemtu par īstenojamiem pasākumiem sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās, š.g. 16. martā Ekonomikas ministrija uz sanāksmi bija aicinājusi gan tirgotāju un uzņēmēju organizāciju pārstāvjus, gan Veselības ministrijas pārstāvjus. Sanāksmes laikā lielāko tirdzniecības ķēžu pārstāvji informēja par jau līdz šim veiktajiem pasākumiem distances nodrošināšanai - izvietotajiem informatīvajiem paziņojumiem un lentām uz grīdas, izvietotajiem dezinfekcijas līdzekļiem veikalu apmeklētājiem, papildu dezinfekcijas pasākumiem veikalu telpās, iepirkšanās groziem un ratiem. Tirgotāju pārstāvji norādīja, ka jau šobrīd ir jūtama pircēju skaita samazināšanās, līdz ar to viņi izvērtē iespēju atsevišķos gadījumos samazināt veikalu darba laiku, tāpēc aicinām iedzīvotājus sekot norādēm veikalos. Tāpat viņi norādīja, ka ieviesīs papildu jaudas interneta tirdzniecībā, un ka īpaši seko līdz preču cenu izmaiņām, taču jāņem vērā, ka atsevišķām precēm cenas maina piegādātāji, līdz ar to cenas mainās arī veikalos.

 

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

 


23.03.2020.

ALTUM nodrošinās garantijas bankas kredīta brīvdienām Covid-19 skartajiem uzņēmumiem

Uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības ietekmes dēļ radīsies objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus kredītiestādēs, ALTUM piedāvās kredīta garantiju, kas ļaus bankai atlikt pamatsummas maksājumu uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem.

Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu aptuveni 715 miljonu eiro apmērā. Jaunās atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, ceturtdien, 19.martā, apstiprināja Ministru kabineta sēdē. Garantiju instruments sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši jau martā.

Kredīta brīvdienu garantijas atbalsts paredzēts gan maziem un vidējiem uzņēmumiem,  gan lieliem uzņēmumiem, kā arī lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē strādājošajiem, lai samazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts. Lai saņemtu garantiju, uzņēmumam jāvēršas pie kredītiestādes, kas sniegusi finanšu pakalpojumu.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs:

„ALTUM garantija tiks izsniegta situācijās, kad uzņēmumam vīrusa izraisītās krīzes ietekmē nav iespējams segt esošās kredītsaistības un banka ir gatava atlikt uz laiku pamatsummas maksājumus vai pagarināt atmaksas termiņu, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Pēc būtības mūsu garantija uzņēmumiem kalpos kā drošības spilvens, kas palīdzēs pārdzīvot krīzes laiku un veicinās iespējami ātru finanšu veselības atgūšanu pēc tam, kad situācija pasaulē būs normalizējusies.”

Kredīta brīvdienu garantiju varēs piešķirt par esošiem investīciju un līzinga finanšu pakalpojumiem, ja kredītiestāde līdz diviem gadiem uzņēmuma atliek pamatsummas maksājumus, ja nepieciešams, pagarinot šo līgumu darbības termiņu, kā arī par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu finanšu pakalpojumiem, ja banka pagarina šo līgumu darbības termiņu.

Reinis Bērziņš:

„Kopīgi ar valdību un bankām operatīvi palīdzēsim uzņēmumiem pārvarēt grūtības, kas uzņēmumiem šobrīd rodas gan pārtrauktu piegāžu līgumu dēļ, gan būtiski krītoties pārdošanas apjomiem vai vispār apturot ražošanu, kas attiecīgi neļauj pilnā vai daļējā apmērā veikt kredīta maksājumus kredītiestādei, kā arī norēķināties ar piegādātājiem, darbiniekiem un veikt citus kārtējos maksājumus. Lai garantiju saņemtu, uzņēmumam savlaicīgi jāvēršas pie savas bankas, lai kopīgi izvērtētu situāciju. Gadījumos, kad būs nepieciešama valsts garantija, komercbanka pati sazināsies ar ALTUM un saskaņos nepieciešamos dokumentus.  ALTUM garantijas izsniegšana notiks maksimāli raiti – piecu dienu laikā pēc bankas pieteikuma saņemšanas.”

Svarīgākais par ALTUM kredīta brīvdienu garantiju:

  • Garantiju piešķirs, ja uzņēmums ir ekonomiski dzīvotspējīgs, kā arī kredītiestāde ir apliecinājusi, ka likviditātes atbalsts ir nepieciešams Covid-19 ietekmes rezultātā.
  • Tā segs līdz 50 % no finanšu pakalpojuma summas (atlikuma garantijas piešķiršanas brīdī).
  • Garantijas maksimālais termiņš ir līdz 2 gadiem.
  • Garantijas maksimālā summa līdz 5 miljoniem eiro.
  • Apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem garantija būs piemērojama gan jaunām kredītsaistībām, gan arī restrukturizējot esošās kredītsaistības.
  • Garantija paredzēta visām uzņēmējdarbības nozarēm, vienlaikus ievērojot noteiktos valsts atbalsta nozaru ierobežojumus (piemēram, azartspēles, finanšu starpniecība, ieroču tirdzniecība u.c.)

Papildu informācija par kredīta brīvdienu garantijām

Informācijas avots:
AS „Attīstības finanšu institūcija Altum"


20.03.2020.

Valdība lemj par atbalstu uzņēmējiem un paplašina piesardzības pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai

Lai mazinātu riskus Covid-19 tālākai izplatībai Latvijas iedzīvotāju vidū, valdība palielinājusi piesardzības pasākumu apmēru. Izmaiņas skars gan valstī ieceļojošos, gan pulcēšanos publiskās vietās, kā arī izglītības iestāžu darbu. Vienlaikus apstiprināti būtiski atbalsta pasākumi vairākām nozarēm.

Ārkārtējās situācijas laikā mācību procesam izglītības iestādēs joprojām jānotiek attālināti. Lai to atbilstoši nodrošinātu, 203 160 euro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti viedtālruņu un planšetu iegādei saistībā ar nepietiekamo materiāli tehnisko nodrošinājumu skolēniem. Vienlaikus izglītības un zinātnes ministram tiek paredzētas pilnvaras pagarināt mācību gadu, ja ārkārtējās situācijas laikā nav iespējams nodrošināt atbilstošu mācību procesu attālinātā režīmā ilgāk par nedēļu. Tāpat ministram ir pilnvaras samazināt kvalifikācijas prakses apjomu programmās, kuras var apgūt jau pēc pamatizglītības ieguves.

Kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks joprojām nevar turpināties pēc plkst. 23.00, un tagad arī precizēts tā sākums – ne agrāk par plkst. 8.00. Tūrisma un pasažieru pārvadātāju piedāvātie tūrisma braucieni uz ārvalstīm tiek atcelti. Tāpat darba devējiem un darbiniekiem iespēju robežās jāatceļ darba braucieni un komandējumi uz ārvalstīm.

Noteikti arī stingrāki ierobežojumi atsevišķām iedzīvotāju grupām. Personām, kas aizpilda pieteikumu repatriācijas lidojumam, pirms atgriešanās Latvijas Republikā rakstiski jāapliecina, ka, atgriežoties mājvietā, tās ievēros īpašus piesardzības pasākumus. Šie pasākumi attiecas uz personām, kas atgriežas no ārvalstīm, un nosaka, ka 14 dienas ir jāuzturas dzīvesvietā. Ir aizliegts doties uz darbu, publiskām vietām un vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku. Šīs prasības neattiecas tikai uz pasažieru, kravas vai tehnisko reisu darbiniekiem un apkalpēm, kas atgriežas no darba braucieniem vai komandējumiem un ir bez akūtām elpošanas ceļu infekcijas pazīmēm, kā arī nav atzīti par Covid-19 kontaktpersonām.

Tomēr, tāpat kā pārējām personām, kas atgriežas no ārvalstīm, arī šiem darbiniekiem 14 dienas pēc atgriešanās rītos un vakaros jāmēra ķermeņa temperatūra un, tai paaugstinoties vai parādoties klepum, elpas trūkumam, nekavējoties jāzvana pa tālruni 113 vai 8303. Tāpat nedrīkst uzņemt viesus vai doties privātās vizītēs un jebkādā veidā veidot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem. Iespēju robežās jāizvairās izmantot sabiedrisko transportu, pirmās nepieciešamības preces un pārtika jāiegādājas ar piegādi mājoklī vai izmantojot tuvinieku palīdzību, kuri iepirkumus atstāj pie durvīm. Ja nav citu risinājumu, veikals jāapmeklē stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, lietojot sejas masku un ievērojot 2 metru distanci no citiem veikalā esošajiem.

Šie nosacījumi, tai skaitā pašizolācija, attiecas arī uz personām, kuras Slimību profilakses un kontroles centrs ir noteicis kā Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas. Šīm personām ir arī tiesības lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku, un vienlaikus jābūt pieejamiem saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām.

Personām, kurām ir laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze un kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās, jāatrodas stingrā izolācijā. Šajā laikā nedrīkst pamest dzīvesvietu un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, kā arī jāievēro to sniegtie norādījumi. Izolāciju drīkst pārtraukt tikai ar ārstējošā ārsta atļauju. Līdz tam nedrīkst arī uzņemt viesus un veidot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem. Ar Covid-19 saslimušie pirmās nepieciešamības preces vai pārtiku iegādājas ar piegādi mājoklī vai izmantojot tuvinieku palīdzību. Ja nepieciešams, lūdz pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, bet izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku.

Lai mazinātu ārkārtējās situācijas ietekmi tautsaimniecībā, ir noteikta virkne atbalsta pasākumu dažādās jomās. Tā, piemēram, valsts uz laiku atbalstīs darba devējus darba nespējas lapu apmaksā, kā arī segs atlīdzības darbiniekiem dīkstāves periodā. Tāpat arī uzņēmējiem nokavēto nodokļu maksājumu būs iespējams atlikt uz laiku līdz trīs gadiem, savukārt gadu pārskatu iesniegšanas termiņš tiks paredzēts vismaz līdz 31. jūlijam. Apstiprināto PVN summu Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumiem atmaksās jau 30 dienas pēc PVN deklarācijas iesniegšanas

Valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem sniegs kredītu garantijas un aizdevumus krīzes risinājumiem. Tūrisma nozares uzņēmumiem aizdevuma procentu likmes tiks samazinātas par 50% (mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) vai par 15% (lielajiem uzņēmumiem tūrisma un ar to saistītajās nozarēs).

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā noteikti atvieglojumi saistībā ar personu apliecinošiem dokumentiem. Ja Latvijas Republikā izsniegtam personu apliecinošam dokumentam ir beidzies derīguma termiņš, tad šis dokuments joprojām ir izmantojams personas identificēšanai ārkārtējās situācijas laikā. Ārzemnieki, kuru likumīgās uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā ir beidzies pēc š. g. 13. marta, var turpināt uzturēšanos Latvijā ārkārtējās situācijas laikā, saglabājot tiesības uz nodarbinātību, ja tādas bijušas noteiktas līdzšinējā uzturēšanās atļaujā.

Valdība arī nolēma piešķirt papildus 10 miljonus eiro veselības aprūpes sistēmai medicīnisko aizsarglīdzekļu iegādei.

 

Daiga Holma
Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja

 

Santa Jirgensone
Komunikācijas departamenta konsultante

 

 


18.03.2020.

Aktuālā informācija LAD klientiem

Kā saņemt LAD klientu apkalpošanas pakalpojumus attālināti

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa dēļ, Lauku atbalsta dienests (LAD) atgādina, ka līdz šā gada 14.aprīlim ir pārtraucis klientu apkalpošanu klātienē.

Lai pakalpojumus padarītu pieejamākus, dienests paplašinājis iespējas: klientu reģistrācijas veidlapas vai veidlapas par izmaiņām klientu datos var iesniegt portālā www.latvija.lv, autentificējoties ar interneta bankas pieejām. Līdz šim Klientu reģistrācijas/Izmaiņas klientu datos veidlapas šādi iesniegt nevarēja.

Konsultācijas par neskaidrajiem jautājumiem klienti var saņemt attālināti. To var darīt, zvanot uz klientu apkalpošanas tālruni 67095000 vai rakstot uz e-pastu lad@lad.gov.lv.

Aizpildītas klientu reģistrācijas veidlapas klients var iesniegt arī parakstītas ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pastu lad@lad.gov.lv.

Dienests ir atcēlis visus ieplānotos publiskos pasākumus – seminārus, konsultācijas un konferences.

 

Ārkārtas situācijas dēļ LAD izvērtēs izmaiņas projektu īstenošanā

Ņemot vērā ārkārtas situāciju saistībā ar COVID-19, Lauku atbalsta dienests izvērtēs projektu īstenošanas termiņu pagarināšanu, kā arī nepiemēros sankcijas par saistību neizpildi.

Ja dienesta klienti, izvērtējot situāciju, secina, ka nebūs iespējams sasniegt izvirzītos mērķus, veikt nepieciešamās iegādes vai īstenot citas aktivitātes, aicinām par to informēt dienestu, rakstot iesniegumu ar pamatojumu par radušos situāciju.

Katru gadījumu dienests izskatīs un izvērtēs individuāli, lai rastu labāko risinājumu mūsu klientiem.

Pateicamies mūsu klientiem par sapratni!

Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību daļa

 


18.03.2020.

PTAC un KP aicina uzņēmējus ārkārtējās situācijas laikā būt godprātīgiem

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Konkurences padome (KP) Latvijā izsludinātā ārkārtējās situācijas laikā aicina uzņēmējus būt godprātīgiem un neizmantot situāciju pārmērīgu cenu piemērošanai vai konkurences tiesību pārkāpumu, piemēram, aizliegtu vienošanos, īstenošanai.

PTAC seko līdzi tirgotāju rīcībai, vērtējot, vai cenu izmaiņas nav nesamērīgas, cik lielā mērā cenas atbilst tirgus pieprasījuma/piedāvājuma apstākļiem un vai tirgotāju rīcība nav vērsta uz negodprātīgu radušās situācijas izmantošanu. Nepieciešamības gadījumā PTAC operatīvi sazinās ar tirgotājiem, noskaidrojot konkrēto situāciju un aicinot neizmantot radušos situāciju nelabticīgā veidā.

Savukārt KP sakarā ar mazumtirdzniecībā novēroto pēkšņo cenu kāpumu atsevišķām precēm atgādina, ka gan ikdienas, gan ārkārtas apstākļos nav pieļaujams, ja konkurenti savā starpā vai piegādātāji ar tirgotājiem vienojas, par kādu cenu preces jāpārdod patērētājiem. Situācijas, kad uzņēmumi vienojas ar konkurentiem vai piegādātājiem par vienota un mākslīga cenu līmeņa ievērošanu, kā rezultātā patērētājiem var rasties pārmaksa, ir īpaši rupji konkurences tiesību pārkāpumi, pret kuriem KP vēršas ar visu Konkurences likuma bardzību.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa: „Aicinu patērētājus kritiski izvērtēt preču vai pakalpojumu piedāvājumus, pirms pieņemt lēmumu par to iegādi, neiegādāties preces, kuras nav nepieciešamas, jo tādā veidā, augot pieprasījumam, var veidoties atsevišķu preču cenu kāpums, no kura varētu izvairīties. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs seko līdzi informācijai par pirmās nepieciešamības preču cenām un pieejamību.”

KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: „KP iepriekš veiktās tirgus uzraudzības liecina, ka Latvijas pārtikas ražotāju un pārstrādātāju jaudas ne tuvu nav izsmeltas. Līdz ar to nav pamata satraukumam, ka mazumtirdzniecībā varētu aptrūkties pārtikas un citas preces. Bet, kas ir ārkārtīgi svarīgi pašlaik: ārkārtējās situācijas laikā godīgas konkurences principi nav atcelti, un jebkuram uzņēmējam – no ražotāja līdz mazumtirgotājam – ir vitāli svarīgi tos ievērot.”

Santa Zarāne
Patērētāju tiesību aizsardzības centra
Patērētāju informēšanas un komunikāciju 
daļas vadītāja

Paula Vilsone
Konkurences padomes
Komunikācijas nodaļas vadītāja

 


16.03.2020.

Valdība sniegs atbalstu uzņēmumiem un strādājošajiem

Pirmdien, 16. martā, tikās Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira vadībā. Lai ierobežotu vīrusa COVID-19 tālāku izplatītu, jau noteikti līdz šim nepiedzīvoti ierobežojumi. Valdība strādā ārkārtas režīmā, lai nodrošinātu nepieciešamo papildu ierobežojumu noteikšanu tālākai vīrusa izplatības mazināšanai, kā arī sniegtu nepieciešamo atbalstu veselības nozarei un ieviestu nepieciešamos atbalsta pasākumus, lai ekonomiskais šoks ir pēc iespējas ierobežotākā apjomā un lai tam nav ilglaicīga efekta uz ekonomiku kopumā.

Patlaban ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem tiek strādāts pie šādiem atbalsta instrumentiem:

Kredītu garantijas, lai uzņēmumam, kas sastapies ar īslaicīgām naudas plūsmas problēmām, līdz situācijas atrisināšanai būtu iespēja atlikt pamatsummas maksājumu. Šādu atbalsta programmu nodrošinās attīstības finanšu institūcija Altum;
Atlikti nodokļu maksājumi (kurus jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā var pagarināt par vienu gadu);
Lai bankas varētu turpināt kreditēt, Vienotais uzraudzības mehānisms, kas veic banku uzraudzību eirozonā, reaģējot uz koronavīrusa izraisītajām sekām, šā gada 12. martā pieņēma lēmumu atvieglot bankām likviditātes un kapitāla rezervju veidošanas un uzturēšanas prasību. Līdz ar to primāri visiem uzņēmējiem, kam radušās īslaicīgas grūtības, jāvēršas savā bankā.

Ņemot vērā, ka starptautisko pasažieru pārvadājumu dēļ būtiski ietekmēta aviācijas nozare, atbalsts nepieciešamības gadījumā varētu tikt sniegts arī Air Baltic.

Šobrīd Labklājības ministrija strādā pie priekšlikumiem, kā COVID-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapas apmaksas nodrošināšanā, kam arī būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums. Par optimālāko risinājumu vēl ir jāvienojas valdībai un jāveic grozījumi normatīvajos aktos.

Vienlaikus būtiski ir sagatavot līdzsvarotus priekšlikumus tam, kā ierobežot un mazināt motivāciju riskantai cilvēku uzvedībai, vienlaikus neradot pamatu slēpt situāciju gadījumos, kad personas pašas apzināti izvēlas doties uz kādu no COVID-19 skartajām teritorijām, tādējādi apdraudot gan savu, gan savas ģimenes un sabiedrības veselību un drošību.

Turklāt ir jāpievērš uzmanība un normatīvajos aktos jāparedz nosacījumi gadījumiem, kuros var pārtraukt vai nepiešķirt slimības pabalstu un slimības naudu (persona pati apzināti un būtiski kaitējusi savai vai kopjamo veselībai un to konstatējis ārsts; personai, kura darba nespējas laikā bez attaisnojoša iemesla nav ievērojusi ārsta noteikto režīmu vai bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies pie ārsta vai darba ekspertīzes ārstu komisijā, pabalstu neizmaksā par pārkāpuma periodu).

Papildus jāņem vērā, ka, veicot izmaiņas darba spēka nodokļu samaksas kārtībā, tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksā, kas ir svarīgākais pašvaldību budžetu ieņēmumu avots,  tas vistiešākajā veidā ietekmē pašvaldību budžetus un no tā izrietošo pašvaldību pakalpojumu pieejamību. Savukārt šajā ārkārtas situācijā būtisks būs tieši pašvaldību atbalsts un palīdzība iedzīvotājiem. Tāpēc pirms tiek pieņemti lēmumi par attiecīgā priekšlikuma atbalstu, tam būtu jābūt novērtētam arī finansiālā jomā un sadalījumā pa budžeta līmeņiem, kā arī kāda ietekme uz valsts budžetu un kāda – uz pašvaldību budžetiem.

Vienlaikus jāņem vērā, ka valdība ir uzdevusi vairākām nozaru ministrijām, primāri Veselības ministrijai, organizēt darbu nepārtrauktā režīmā, apmaksājot virsstundas un piesaistot papildu darbiniekus, kā arī veikt papildu preču iegādi un atjaunot materiālās rezerves valsts drošības un veselības pasākumu īstenošanai, pieprasot papildu finansējumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Ņemot vērā to, ka minētajā programmā līdzekļi ir ierobežoti, vienlaikus ir  jāstrādā pie priekšlikumiem, kā papildināt pieejamos finanšu resursus.

Iepriekšējā krīze mācīja, ka vienmēr jābūt pietiekamai likviditātes rezervei. Līdz ar to atbalsta pasākumu finansēšanai tiks izmantots resurss, ko Valsts kase piesaistīja starptautiskajā un vietējā kapitāla tirgū tad, kad bija izdevīgi aizņemties. Tajā skaitā ir 30 gadu obligācijas, kas tika emitētas pagājušajā gadā. Valsts kases stratēģija ir naudu aizņemties tad, kad ir laba iespēja to izdarīt par zemām likmēm un tirgus ir labvēlīgs, nevis brīdī, kad ir liela vajadzība.

Informāciju sagatavoja:
Finanšu ministrija


10.03.2020.

Ražotājus un amatniekus aicina tirgoties pasākumā „Zemgales novadu diena" Rīgas Centrāltirgū

 

Atsaucoties uz iepriekšējo sadarbību, aicina pieteikties ražotājus un amatniekus tirgoties pasākumā "Zemgales novadu diena" Rīgas Centrāltirgū 2020, kas notiks 2020.gada 16.maijā (sestdien) no plkst.10.00 – 16.00.

Pasākuma mērķis ir veicināt Zemgales uzņēmēju atpazīstamību un popularizēt Zemgales kultūras un tūrisma daudzveidību.

Pasākumu organizē Zemgales Plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām  un  Rīgas Centrāltirgu.

Interesentus lūdzu pieteikties līdz 2020.gada 20.martam: ŠEIT

Informējam, ka Centrāltirgu Nēģu laukumā platība ir ierobežota, līdz ar to arī  dalībnieku skaits ir ierobežots.

Organizatori nodrošina:

  • bezmaksas platību, telti,  galdu, krēslu un elektrību;
  • platība un cik dalībnieki tirgojas vienā teltī atkarīgs no interesentu skaita;
  • precīzi dalības noteikumi un izkārtojums tiks atsūtīts pēc dalībnieku apkopošanas.

Dalībniekiem:

  • jāsarūpē dāvaniņa (kaut kas no sava ražojuma), kas tiks izmantota kopējā dāvanu grozā Rīgas Centrāltirgum un pasākuma atrakcijām (loterijām, konkursiem utt.);
  • jāiesaistās publicitātes aktivitātēs, lai kopīgi popularizētu pasākumu;
  • jāierodas uz pasākumu un pozitīva attieksme pret organizatoriem un tirgotājiem.

Šogad akcents ir uz tūrismu, precēm un pakalpojumiem bērniem un ģimenēm. Ja varat nodrošināt radošas darbnīcas bērniem un jauniešiem, tūrisma maršrutus uz savām saimniecībām utt., rakstiet, visu apkoposim un ar kolēģiem izstrādāsim pasākumu programmu.

 

Kontaktpersona:
Mairita Pauliņa,
Tel. 63028454; 29578343, E-pasts: mairita.paulina@zpr.gov.lv

 


09.03.2020.

 

 

 

 

 

Zemgalē startē Kultūras programmas 2020 projektu konkurss

Zemgales Plānošanas reģions no 2020. gada 3. marta līdz 31. martam izsludina kultūras projektu konkursu ‘’Latvijas Valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Zemgales Kultūras programma 2020”.

Projektiem piešķirtais finansējums ir 114 000 eiro.

Programmas mērķis ir veicināt Zemgalei raksturīgo kultūras vērtību saglabāšanu, popularizēšanu, attīstību un pieejamību plašai sabiedrībai, sniedzot ieguldījumu Latvijas kultūrvides līdzsvarotā un kvalitatīvā attīstībā.

Minētā mērķa sasniegšanai finansiāli tiks atbalstīti reģionālas un vietējas nozīmes kultūras projekti, kas īstenoti Zemgales plānošanas reģionā un orientēti uz zemgaļu un sēļu materiālās un nemateriālās kultūras vērtību izzināšanu, daudzināšanu, vienota Zemgales tēla veidošanu, atbalstot jaunrades un pētniecības procesus kultūras jomā. Projektu iesniedzēji aicināti arī veicināt profesionālās mākslas pieejamību no attīstības centriem attālākās vietās, tostarp ģimenēm ar bērniem, senioriem un citām iedzīvotāju mērķgrupām. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka Kultūras programmas atbalstu ne reti gūst projekti, kas vērsti uz tradicionālu, tikai Zemgalei raksturīgu svētku un festivālu organizēšanu, radošo darbnīcu un meistarklašu rīkošanu, restaurācijas darbu veikšanu, vai to tehnisko projektu izstrādi, senu amata prasmju apguvi un popularizēšanu.  

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2020. gada 31. marts plkst. 16.00.

Kultūras programmas projektu konkursā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona. Fiziska persona, piedaloties Kultūras programmas projektu konkursā, var saņemt atbalstu tikai zinātniski pētnieciska vai radoša darba veikšanai. Programmas atbalstu var saņemt tikai tādi projekti, kurus plānots īstenot laika posmā no 2020. gada maija līdz 2020. gada 15. decembrim (ieskaitot) bez pagarināšanas iespējām.

Projektu pieteikumi jāiesniedz personīgi vienā no Zemgales Plānošanas reģiona birojiem:

1) Jelgavā: Katoļu ielā 2b, 2. stāvā, 211. kabinetā;

2) Jēkabpilī: Jaunajā ielā 31c, 13. Kabinetā,

vai jānosūta pa pastu (pasta zīmogs – ne vēlāk kā 2020. gada 27. marts).  Adrese - Zemgales Plānošanas reģions, Zemgales Kultūras programma 2020, Katoļu iela 2b, Jelgava, LV-3001.

Projektu pieteikumus iespējams iesniegt arī elektroniski ar drošu elektronisko parakstu, sūtot uz e-pasta adresi zpr@zpr.gov.lv  ar norādi ‘’Latvijas Valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Zemgales Kultūras programma 2020’’.

Informatīvie semināri:

09.03.2020 plkst. 11.00, Bauskas novada dome, Uzvaras iela1, Bauska

12.03.2020 plkst. 11:00 Ābeļu tautas nams (2.stāvs), Aldaunes iela 13, Brodi, Ābeļu pagasts, Jēkabpils novads

18.03.2020 plkst.11:00, Dobeles novada Centrālās bibliotēkas konferenču zāle, Brīvības iela 23, Dobele

Līdztekus tam interesentiem iespējams saņemt individuālas konsultācijas pie programma ieviešanas koordinatores Sanitas Larionovas ZPR birojā Jelgavā (iepriekš vienojoties par tikšanās laiku), pa tālruni 63025828, vai e-pastā sanita.larionova@zprgov.lv.

Pieteikuma veidlapa
Nolikums

 

Informāciju sagatavoja:
Juris Kālis, ZPR sabiedrisko attiecību speciālists