29.05.2020.

Ekspluatācijas nodokli par kravas auto Covid-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā
varēs maksāt nepilnā apmērā 

Saeima ceturtdien, 28.maijā, pieņēma grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, kas cita starpā paredz iespēju par 50 procentiem samazināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli kravas automašīnām.

Saskaņā ar Budžeta komisijā atbalstīto priekšlikumu nepilnu nodokļa maksājumu par 2020.gadu varēs maksāt par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs trim tonnām un to piekabēm un puspiekabēm.

Nodokļa samaksas atvieglojumu kravas auto piemēros Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā un vēl sešus mēnešus pēc tam.

Noteikts, ka atlikto nodokļa maksājumu varēs samaksāt nākamajā gadā kopā ar ikgadējo ekspluatācijas nodokļa maksājumu.

Izmaiņas likumā par atbalstu kravu pārvadātājiem rosinātas, lai ārkārtējās situācijas laikā atvieglotu nodokļu slogu, kā arī mazinātu pārvadājumu apjoma samazinājumu un iespējamo negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku. Šāds atvieglojums ļautu Latvijas autopārvadātājiem nezaudēt konkurētspēju attiecībā pret kaimiņvalstu autopārvadātājiem, kā arī saglabāt savu vietu tirgū, pauž priekšlikuma autori Satiksmes ministrijā.

Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Informācijas avots:
Saeimas Preses dienests

 

---

28.05.2020.

Zemgales uzņēmēji tiekas LTRK organizētajā Zemgales Biznesa kluba tiešsaites pasākumā

Sadarbībā ar Bauskas novada pašvaldību un AS Swedbank, 27.maijā notika Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales Biznesa kluba pasākums, kurā tiešsaistes vidē pulcējās teju 30 interesenti- Bauskas un citu Zemgales novadu uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un LTRK aicinātie viesi.

Pasākuma ievadā LTRK Zemgales padomes priekšsēdētājs Imants Kanaška, uzsvēra cik svarīgi krīzes apstākļos atbalstīt Latvijas uzņēmējus, lai tie spētu saglabāt savu darbību un nepieciešamības gadījumā varētu pārstrukturizēties un meklēt jaunus attīstības virzienus. Tieši šī iemesla dēļ LTRK pulcē uzņēmējus, lai kopīgi diskutētu par aktuālajām, sasāpējušajām tēmām.

Par to, kā Bauskas novada pašvaldība atbalsta novada uzņēmējus un tos, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, online sanāksmes dalībniekus iepazīstināja Bauskas novada priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, minot tās iespējas, kas šobrīd novadā pieejamas, proti Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centra daudzpusīgie pakalpojumi un partnerības veicināšanas pasākumi, industriālo teritoriju attīstīšana, infrastruktūras uzlabošana, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaides 25% - 70% apmērā atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām. Tāpat uzņēmējiem ir pieejama Biznesa bibliotēka un mūžizglītības iespējas.

Bauskas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aivars Svarenieks padziļinātāk vērsa uzmanību pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai, norādot gan uz plusiem, gan mīnusiem, uzteicot pašvaldības pozitīvo pieredzi Eiropas projektu īstenošanā, bet minot arī faktu, ka vairāki projekti – piemēram, Industriālais parks, vēl gaida savu realizāciju dzīvē. A.Svarenieks uzsvēra LIAA Bauskas biznesa inkubatora svarīgumu novada kontekstā, kā arī līdz galam neizmantoto potenciālu sadarbības veicināšanā ar sadraudzības pilsētu un tuvās pierobežas uzņēmējiem. Viņš pieskārās arī Administratīvi teritoriālās reformas tēmai, minot iespējamās vājās puses ar kādām Bauska varētu saskarties, pievienojot Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novadu.

Jānis Dzenis SIA „Deloitte Latvia” vecākais projektu vadītājs dalījās ar zināšanām par to, kā pārstrukturizēt uzņēmumu, virzot uzņēmējdarbību jaunā gultnē, lai palielinātu tā darbības efektivitāti, norādot, ka ciklā, kad valsts ekonomika saskaras ar grūtībām, uzņēmējiem ir jāfokusējas uz restrukturizāciju, īpaši finanšu restrukturizācijas jautājumu risināšanu, uzsvars jāliek uz plānošanu, apgrozāmajiem līdzekļiem un likviditāti, kapitāla investīcijām un finansējuma piesaisti.

Par e-komercijas attīstīšanas būtisko lomu krīzes radīto seku pārvarēšanā stāstīja AS Swedbank Uzņēmumu naudas pārvaldības speciāliste Baiba Auziņa. Savā prezentācijā B.Auziņa sniedza nelielu apkopojumu par esošo situāciju pasaulē, par to, kā šīs krīzes laikā ir mainījušies pircēju paradumi, kā arī par interneta veikalu lomu, kā biznesa attīstības iespēju. Tika minēti daudz noderīgi padomi e-veikala izveidei un ieskicēta e-komercijas nākotne.

Ar svarīgākajām LTRK un Ekonomikas ministrijas vadītās Ekonomikas attīstības darba grupas aktualitātēm dalībniekus iepazīstināja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Ievadā tika prezentēts SKDS „Uzņēmēju noskaņojuma mērījuma pētījums", kas tiek veikts kopš 2004.gada un lieliski demonstrē gan ekonomikas indeksa dinamiku, gan ieskicē nākotnes indeksus. J.Endziņš stāstīja arī par VID atbalsta rīkiem, minot, ka uz šo brīdi dīkstāves pabalstos uzņēmumiem izmaksāti 24,5 milj. eiro, ātrākai PVN atmaksai pieteikušies 67 tūkstoši uzņēmumu, bet 7 tūkstoši uzņēmumu izmanto nodokļu brīvdienas. Savukārt ALTUM atbalsta rīkus visvairāk izmanto uzņēmēji, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, apstrādes rūpniecību, tirdzniecību, transportu un būvniecību. LTRK uzskata, ka šobrīd aktuālākie veicamie uzdevumi ir atbalsta rīku izveide tautsaimniecības stabilizācijai, veicinot uzņēmumu izdzīvošanu, eksporta pieauguma sekmēšana un produktivitātes kāpināšana, kā arī jauna pārvaldības modeļa īstenošana.

Eiropas Komisijas piedāvāto atbalstu Latvijas uzņēmējiem krīzes pārvarēšanā stāstīja Ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis, nākot klajā ar jaunāko Eiropas Komisijas informāciju par nupat pieņemto lēmumu, ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros, Latvijai papildus piešķirt grantu – 2,9 miljardu eiro apmērā, kas provizoriski būs pieejams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jau šī gada beigās. M.Zemītis vairākkārt uzsvēra eksporta būtisko lomu, minot, ka 60% no Latvijas ekonomikas ieņem eksports, tāpēc Latvija, kā maza atvērta tipa eksporta valsts, ir ļoti atkarīga no pasaules ekonomikas rādītājiem. Šobrīd makroindikatori liecina par to, ka daudzi uzņēmēji pievēršas digitalizācijai un šis ir virziens, kas turpmāk attīstīsies aizvien straujāk. Noslēgumā M.Zemītis aicināja uzņēmējus saglabāt un ar gudru stratēģiju vairot savas pozīcijas tirgū.

Pasākuma noslēgums tika atvēlēts uzņēmēju diskusijām. To laikā dalībnieki izteica savas pārdomas par valsts atbalstu pēc Covid-19 krīzes beigām, par veiksmīgākiem un efektīvākiem atbalsta veidiem tūrisma un viesmīlības, t.sk. viesnīcu nozarē, runāja par neviennozīmīgo mikrouzņēmumu lomu un nevienādo nodokļu maksāšanas režīmu valstī.

 

Inga Pinne,
sabiedrisko attiecību speciāliste

---

26.05.2020.

DAŽĀDĪBAS VADĪBAS MĀCĪBAS „SKATU PUNKTI: CIEŅA”

Nodibinājums „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP) sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) aicina dažādu organizāciju darbiniekus apmeklēt dažādības vadības mācības „Skatu Punkti: Cieņa”, kas norisināsies no 3. līdz 5. jūnijam atpūtas kompleksā „Rožmalas” (Nameju iela 2, Ceraukste, Ceraukstes pagasts, Bauskas novads, LV-3908). Mācības ir BEZMAKSAS un to laikā tiks nodrošinātas naktsmītnes un ēdināšana. Reģistrējies mācībām: www.skatupunkti.lv.

Mācību laikā paredzēts pilnveidot darbinieku spējas un iemaņas dažādības vadības prasmju izmantošanā ar mērķi veicināt izpratni un paaugstināt kompetenci par diskriminācijas novēršanas, dažādības vadības un iecietības jautājumiem, kā arī attīstīt prasmi bez aizspriedumiem izturēties pret citādo, svešo un dažādo, īpašu uzmanību pievēršot sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļauto personu grupu aspektiem. Pasākuma laikā tiks sniegta individuāla izaugsmes pieredze un teorētiskas zināšanas, kas atbalstīs Jūs dažādības vadības praksē Jūsu organizācijā.
Pasākuma programma ŠEIT.

Jūs iegūsiet:

• Zināšanas par to, kas ir dažādība un tolerance, prasme atpazīt situācijas, kas saistītas ar dažādību, toleranci;
• Zināšanas un izpratni par to, kāpēc iecietība un dažādības vadība ir svarīga darba devējiem, kādi ir ieguvumi darba devējiem;
• Zināšanas un izpratni par katra individuālo lomu un iespējām sekmēt iekļaujošas darba vides izveidi.

Mācības vadīs pieredzējuši lektori, un to ietvaros būs iespēja tikties ar darba devēja pārstāvi, kurš dalīsies pieredzē par dažādības vadības ieguvumiem reālā darba vidē. Tas būs pieredzes stāsts par to, kā īstenot dažādības vadību savā organizācijā, kā risināt ikdienas izaicinājumus dažādības vadības kontekstā uzņēmumos un to, kādi ir praktiskie instrumenti darbinieku efektīvai un cieņpilnai sadarbībai ar darba devēju.

Reģistrējies mācībām www.skatupuntki.lv līdz 29.05.2020. Vietu skaits ierobežots un no viena uzņēmuma aicinām piedalīties ne vairāk kā divus darbiniekus. Ja Jums rodas jautājumi, aicinām sazināties ar mūsu vadošo eksperti Rasmu Pīpiķi, zvanot uz tālruņa numuru 26044862.

Līna Indriksone
Nodibinājums „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks''

---

25.05.2020.

 

---

21.05.2020.

Var saņemt īstermiņa aizdevumu no vienotā platības maksājuma

Lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi, šogad lauksaimniekiem ir pieejams bezprocentu īstermiņa aizdevums, kurš rudenī tiks dzēsts no vienotā platības maksājuma summas. Iesniegumu īstermiņa aizdevuma saņemšanai lauksaimnieki var iesniegt no 2020. gada 21. maija līdz 15. augustam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.

 

Īstermiņa aizdevumu līdz 2020. gada 31. decembrim piešķirs lauksaimniekiem kā de minimis atbalstu vai arī kā saskaņotu valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, ja lauksaimniekam trīs pēdējos fiskālajos gados piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa ir sasniegusi 25 000 eiro.

Īstermiņa aizdevums tiek aprēķināts no vienotā platības maksājuma avansa apmēra, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1. īstermiņa aizdevuma minimālā summa – 700 eiro;
2. atbalsta likme noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru;
3. saskaņotā valsts atbalsta īstermiņa aizdevuma maksimālā summa – 100 000 eiro.

 

Lauksaimnieks var pretendēt uz īstermiņa aizdevumu:

1. ja 2020. gadā ir pieteicies vienotajam platības maksājumam;
2. ja pretendē uz aizdevumu kā de minimis atbalstu, ir sagatavojis un apstiprinājis uzskaites veidlapu par saņemto de minimis atbalstu, to var izdarīt Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS);
3. ja pretendē uz aizdevumu kā saskaņotu valsts atbalstu, pieteicējs īstermiņa aizdevuma iesniegumā pamato, kā Covid-19 izplatība negatīvi ietekmējusi uzņēmuma saimniecisko darbību (pamatojums jābalsta vismaz uz vienu no šiem kritērijiem):

• atbilstoši operatīvajiem finanšu datiem 2020. gada martā, aprīlī, maijā, jūnijā vai jūlijā lauksaimniekam apgrozījums samazinājies vismaz par 20 procentiem, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu;
• atbilstoši operatīvajiem finanšu datiem 2020. gada pirmajos piecos mēnešos lauksaimniekam likviditātes rādītāji ir pasliktinājušies, salīdzinot ar 2019. gada finanšu datiem.

Rokasgrāmata EPS sadaļas „Valsts atbalsta vai DE MINIMIS atbalsta pieteikums īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi” lietošanai pieejama dienesta mājaslapā.

Dienests šā gada rudenī ieturēs izmaksāto īstermiņa aizdevuma summu no lauksaimniekam aprēķinātās vienotā platību maksājuma avansa summas vai aprēķinātā gala maksājuma par kārtējā gadā vienotajam platības maksājumam apstiprinātajām platībām.

Īstermiņa aizdevums lauksaimniecības primāro produktu ražotājiem un lauksaimniekiem stabilizēs naudas plūsmu, kā arī nodrošinās ekonomisko dzīvotspēju un attīstību.

Plašāka informācija: Ministru kabineta 2020.gada 14.maija noteikumi Nr. 299 „Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai.”

Informācijas avots:
Lauku atbalsta dienests

---

21.05.2020.

LAD organizē vebināru par atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības

2020.gada 27.maijā plkst. 11.00 – 13.00 Lauku atbalsta dienests (LAD) organizē vebināru par atbalstu mazajiem lauksaimniekiem, uzsākot uzņēmējdarbību. Vebinārs notiks tiešsaistē platformā „Zoom”.

Vebināra laikā dienesta direktors Ģirts Krūmiņš īsi raksturos līdzšinējo pieredzi, īstenojot mazo lauksaimnieku projektus. Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore Iveta Oša pastāstīs par prasībām, lai varētu īstenot investīciju projektus pasākumā „Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības” – kādas ir prasības un biežākās kļūdas projektos un kā notiek pieteikšanās atbalsta saņemšanai.

Dienests atgādina, ka no 2020. gada 3.jūnija līdz 3.augustam notiks projektu pieņemšana pasākumā „Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības".

Vebināra darba valoda: latviešu.
Dalība vebinārā ir bezmaksas.

Programma

Iepriekšēja reģistrācija ir obligāta.
Reģistrējies vebināram te!
Reģistrētajiem dalībniekiem tiks nosūtīta Zoom pieslēgšanās saite.

Kristīne Ilgaža
LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja

 

---

20.05.2020.

Bauskas novada uzņēmējus aicina piedalīties forumā „CexitBiz"

Forums „CexitBiz" notiks 29.maijā tiešsaistē, lai kopīgi rastu atbildes uz jautājumiem- kā krīzes laikā paredzēt, radīt un nopelnīt. 

Forumā kopā meklēsim atbildes uz jautājumiem:
· Kā vadītājiem spēt pieņemt maksimāli labvēlīgus lēmumus nākotnes attīstībai?
· Kā uzņēmējiem šajā pandēmijas un ierobežojumu laikā paredzēt situāciju, radīt produktu vai pakalpojumu un arī nopelnīt?
· Kā mainās un mainīsies klienti, viņu paradumi, maksātspēja un pieprasījums?

Forumā uzstāsies 17 lektori, kuri dalīsies savā pieredzē par krīžu vadību, organizācijas un komandas vadīšanu saspringtos pārmaiņu apstākļos, kā arī iezīmēs savu skatījumu par lokāliem un globāliem faktoriem, kuriem būtu vēlams pievērst uzmanību dažādu jomu uzņēmumiem. Vairāk informācija par lektoriem un tēmām – www.cexit.biz

Bauskas novada uzņēmējiem piedāvājam 30% atlaidi foruma tiešsaistei ar kodu "BAUSK30CBX".

Dalības maksā ietilpst dalība foruma tiešsaistē un tikai dalībniekiem būs pieejams video ierakstu arhīvs.

Plašāku informāciju par konferenci un lektoriem atradīsiet ŠEIT.

Reģistrācija: www.cexit.biz

Uz tikšanos tiešraidē!

 

Sintija Neilande
Projektu vadītāja

 

---

19.05.2020.

LTRK aicina uzņēmējus uz Zemgales biznesa kluba pasākumu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona nodaļa sadarbībā ar Bauskas novada pašvaldību un AS Swedbank organizē Zemgales biznesa kluba pasākumu 27.05.2020.

Pasākums norisināsies tiešsaistes režīmā GoToMeeting platformā laika posmā no 13:00 līdz 15:30.

Aicinām Bauskas novada uzņēmējus pievienoties tiešsaistes pasākumam.

Pasākuma gaitā skatīsim šādus jautājumus:

• LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš informēs par LTRK aktualitātēm, tajā skaitā arī par progresu Ekonomikas ministra vadītajā pēckrīzes ekonomikas attīstības darba grupā;
• Jaunais ES daudzgadu budžets un plānotie papildus finanšu instrumenti ES dalībvalstu ekonomikas atjaunošanas vajadzībām;
• Aktualitātes no Bauskas novada pašvaldības un Bauskas Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes.
• Pilns pasākuma plāns ŠEIT.

Dalība tikai ar iepriekšēju reģistrāciju. 
Lūdzu reģistrēties dalībai līdz 25.05.2020. plkst. 15.00, lai saņemtu dalības piekļuvi. 
Dalība bezmaksas.

Papildus informācija un reģistrācija: jelgava@chamber.lv  

 

Baiba Nolberga
Zemgales reģiona Jelgavas nodaļas vadītāja 
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

 

 

---

19.05.2020.

Aicinām uzņēmējus piedalīties aptaujā!

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir ietekmējusi nozīmīgu uzņēmējdarbības daļu, neatkarīgi no nozares, nešķirojot uzņēmumus – mazs vai liels, vietējā tirgū strādājošs vai eksportējošs, tirgotājs, ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs. Ir svarīgi, lai krīzes laikā Latvijas uzņēmumi spētu saglabāt savu darbību vai pārstrukturizēties darbībai citā nozarē, un krīzei beidzoties, ekonomika var atsākt darboties ar pilnu jaudu. 

Šajā periodā svarīgi ir veidot mērķtiecīgu un skaidru rīcības plānu uzņēmumu darbības saglabāšanai un plānot attīstību. 

Lai uzklausītu uzņēmēju viedokli par esošo situāciju  biznesā un plānotu  turpmāko sadarbību,  Zemgales pašvaldības sadarbībā ar Latvijas tirdzniecības un rūpniečibas kameru (LTRK), Altum un Zemgales Uzņēmējdarbības centru aicina Bauskas novada uzņēmējus piedalīties aptaujā.

Lūdzu anketā atzīmēt kāda konsultāciju tēma vai praktiskā palīdzība ir nepieciešama, sekmīgai uzņēmuma attīstībai turpmāk. Balstoties uz jūsu atbildēm, uzrunāsim konkrētus  ekspertus un koordinēsim konsultāciju grafiku.
Jūsu viedokli ir ļoti svarīgs!

Aizpildi anketu šajā saitē:
https://ej.uz/sadarbibaunatbalsts

Jūsu atbildes gaidīsim līdz 25.maijam!

 

Mairita Pauliņa
Uzņēmējdarbības centra vadītāja
Zemgales Plānošanas reģions

---

18.05.2020.

Nodarbinātības valsts aģentūra aicina darba devējus piedalīties akcijā,
lai palīdzētu atrast darbiniekus sezonas darbiem!

Katru gadu sezonas darbu darba devēji, tai skaitā Latvijas lauku saimniecības izjūt darba spēka trūkumu un piedāvā gan pastāvīgu, gan sezonas darbu dažādās nozarēs. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir uzsākusi kampaņu, lai veicinātu darbaspēka piesaisti sezonas darbiem.

NVA iniciatīvas mērķis ir veicināt sezonas darbu vakanču reģistrēšanu NVA un piesaistīt darba meklētājus šīm vakancēm.
Lai to īstenotu interneta vietnē izveidota īpaša sadaļa, kur tiks apkopotas sezonas darbu vakances. Vakanču popularizēšanai tiks izmantoti NVA sociālie konti, kā arī veidota reklāmas kampaņa radio, tādā veidā darba meklētājiem radot interesi par sezonas darbiem un iespēju ātri un ērti iepazīties ar aktuālajām vakancēm, pieteikties sezonas darbiem.

Darba devējiem:
Piedalies sezonas darbu akcijā, piesakot vakances NVA CV un vakanču portālā un izvēlieties bezmaksas pretendentu atlases pakalpojumu! Vairāk par vakanču pieteikšanu – šeit.

Plašāka informācija, kā arī NVA reģionālo nodaļu kontaktinformācija ŠEIT!

Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

 

---

14.05.2020.

Svarīgākie datumi, kurus lauku uzņēmējs nedrīkst aizmirst 2020.gada jūnijā

Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) pārskatāmā veidā  apkopojis noderīgu informāciju lauku uzņēmējiem.

Informācijas avots: LLKC

---

12.05.2020.

Mazajiem uzņēmumiem laukos pieejams īpašs ALTUM aizdevums

Nereti uzņēmējiem ir grūtības saņemt aizdevumu bankās, jo nepieciešamais aizdevuma apjoms ir par mazu vai, uzsākot jaunu biznesu, nav nedz kredītvēstures, nedz finanšu plūsmas. ALTUM mazo aizdevumu uzņēmējiem lauku teritorijās jau izmanto visdažādāko nozaru uzņēmēji visā Latvijā. Arī šobrīd, Covid-19 vīrusa izplatības laikā, šī ALTUM programma noder daudziem uzņēmējiem reģionos.

„Šis ir ļoti vienkāršs atbalsta mehānisms dažādu nozaru maziem un vidējiem uzņēmējiem, kas strādā ārpus lielajām pilsētām, lauku teritorijās. Programmas mērķis ir palīdzēt situācijās, kad komercbankas nav gatavas finansēt klientus, kam var būt ļoti dažādi iemesli – uzņēmums tikko sācis darboties un tam nav kredītvēstures vai uzņēmums vēlas palielināt apjomus, bet trūkst nodrošinājuma aizdevumam. Visbiežāk tas skar dzīvesstila uzņēmumus un mazās saimniecības, sākot no tradicionālās lauksaimniecības līdz pat dažādu pakalpojumu sniegšanai, piemēram, ēdināšana, skaistumkopšana u.c. Aizdevumu izsniedzam un aicinām pieteikties arī uzņēmīgos, kuriem ir biznesa ideja un plāns, taču pietrūkst finansējuma,” stāsta ALTUM Programmu attīstības departamenta vadītājas vietnieks Gatis Sniedziņš, atgādinot, ka pieejamas arī visas pārējās ALTUM īstenotās programmas.

Lauku uzņēmēji norāda, ka nereti grūtības sagādā tas, ka bankas aizdevumu vieglāk ir saņemt tad, ja tas ir lielāka apjoma, nekā nepieciešams, sniedzot pretim nodrošinājumu. Savukārt dažkārt tieši tajā brīdī nepieciešamās, lai arī salīdzinoši nelielās summas, saimniecībai pašai sakrāt ir grūti. Līdzekļi īpaši nepieciešami jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanai, kad ir ļoti daudz dažādas vajadzības. Piemēram, ražošanas telpu iekārtošana, aprīkojuma iegāde – viss maksā naudu, sākot no datora un beidzot ar aizsardzības līdzekļiem, sākot no friziera krēsla un beidzot ar cementa maisītāju. Neesot kredītvēsturei un naudas plūsmai, ko uzrādīt, banku finansējums nav pieejams. Savukārt ALTUM atbalsts nereti ļauj uzņēmumam sasniegt pietiekamu apgrozījuma līmeni, lai jau to gada pārskats būtu pievilcīgs arī bankām, līdz ar to – paplašinās iespējas iegūt nepieciešamo finansējumu arī turpmākai attīstībai.

Kā stāsta ķiploku audzētājs Jānis Veide no Vecumnieku novada, kurš savu saimniecisko darbību reģistrējis 2015. gadā, biznesa sākums pirms pieciem gadiem bijis smags. Šobrīd saimniecībā jau ir zemes apstrādes un ražas novākšanas tehnika, kā arī visi procesi pietiekami automatizēti. Pēdējā sezonā ķiploki iestādīti jau 3,72 hektāros zemes. Lai to īstenotu, bija nepieciešams aizņemties naudu, bet uzņēmums bankām nebija interesants – naudas plūsma nepietiekama, zemes, ko varētu ieķīlāt, lai paņemtu kredītu, arī nebija. Tādēļ atbalstu viņš meklēja ALTUM, un līdz šim brīdim ALTUM atbalstu uzņēmuma attīstībai izmantojis jau divreiz.

Stoļerovas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības „Madalesija” īpašniekam Jurim Gardam, kurš nodarbojas ar piena lopkopību, un kura ganāmpulks ar 20 liellopiem apsaimnieko aptuveni 46 ha lielu platību, bija nepieciešams neliels aizdevums augsnes apstrādes disku iegādei. Un šādā brīdī uzņēmums nonāk sprukās – dažus tūkstošus eiro, bez nodrošinājuma dabūt nevar. Tādēļ viņš vērsies pie ALTUM, ar kuru sadarbojas jau aptuveni sešus gadus, lai iegūtu nepieciešamo atbalstu tālākai saimniecības izaugsmei.

Madonas novada uzņēmums „Timber Art” ir piemērs, kā, saņemot nepieciešamo atbalstu, uzņēmums var piedzīvot strauju izaugsmi – tas gada laikā ir strauji uzsācis ražošanu, iekarojis tirgu un veiksmīgi eksportē savu ražojumu ārpus Latvijas. Uzņēmums ražo mucu pirtis un, lai saņemtu daļu no nepieciešamā finansējuma, startēja arī ALTUM programmā „Mazie aizdevumi lauku teritorijām”. Pateicoties šim finansējumam, tika nopirktas ražošanas iekārtas un jau pērnās vasaras sākumā uzņēmums sāka ražot pirmās termokoka pirts mucas. Šobrīd aizņēmuma lielākā daļa jau ir atdota un atlikuši maksājumi pāris simtu eiro apmērā mēnesī, kas uzņēmumam esot ļoti minimāls maksājums.

Par ALTUM programmu „Mazie aizdevumi lauku teritorijās”

ALTUM Mazo aizdevumu lauku teritorijās līdz 25 000 eiro var saņemt bez papildu nodrošinājuma, tikai ar privāto galvojumu. Nav vajadzīgs ieķīlāt nekustamo īpašumu, vai kā nodrošinājumu izmantot jauni iegādāto tehniku. Tieši tādēļ lielākā daļa sadarbības partneru izvēlas mazākus aizdevumus bez nodrošinājuma, jo citur viņiem šādas iespējas neviens nepiedāvā. Savukārt aizdevumam virs 25 000 eiro nodrošinājums ir uzņēmuma manta, t.sk. aizdevuma ietvaros iegādātie pamatlīdzekļi. Par papildu nodrošinājumu var kalpot cits īpašums, īpašnieku u.c. galvojumi. Vairāk informācijas par programmu var iegūt ALTUM mājaslapā.  

Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas Avīzes un portāla www.la.lv žurnālistiem

---

11.05.2020.

Tiks precizēti grantu piešķiršanas nosacījumi sociālajiem uzņēmumiem

Labklājības ministrija ir iesniegusi Valsts kancelejā grozījumu projektu Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr. 467 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma „Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi", kurā precizēti finanšu atbalsta (grantu) piešķiršanas nosacījumi sociālajiem uzņēmumiem. Plānots, ka Ministru kabinets izskatīs grozījumus 19. maija sēdē (vai kādā no turpmākajām sēdēm atbilstoši darba kārtībai), līdz ar to noteikumu grozījumi varētu stāties spēkā maija pēdējā nedēļā.

Svarīgākās izmaiņas grantu piešķiršanas nosacījumos

Palielināts maksimālais granta apmērs sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums nepārsniedz 3 gadus – turpmāk šie uzņēmumi varēs saņemt grantu līdz 50 000 eiro apmērā. Iepriekš uzņēmumi līdz 1 gada vecumam varēja saņemt grantu līdz 20 000 eiro, bet uzņēmumiem no 1 līdz 3 gadu vecumam maksimālā granta summa bija atkarīga no sasniegtajiem finanšu rādītājiem un nevarēja pārsniegt 50 000 eiro. Līdzšinējie novērojumi liecināja, ka iepriekš noteiktā summa daudzos gadījumos bija nepietiekama, lai uzņēmums veiksmīgi uzsāktu savu darbību un nodrošinātu tās ilgtspēju.

Mainīta maksimālā granta aprēķina formula sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums pārsniedz 3 gadus. Izmaiņas paredz, ka maksimālā granta summa tiks aprēķināta, balstoties tikai uz uzņēmuma apgrozījuma rādītājiem, kas atspoguļo uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātus. Granta summas aprēķinu vairs nevarēs balstīt uz uzņēmuma bilances vērtības, kas daudzos gadījumos nav tieši saistīta ar uzņēmuma saimnieciskās darbības apjomiem. Granta summu uzņēmumiem, kuru darbības ilgums pārsniedz 3 gadus, turpmāk noteiks atbilstoši saimnieciskās darbības apjomam, nepārsniedzot 50 procentus no vidējā apgrozījuma pēdējos trijos gados un 50 procentus no apgrozījuma pēdējā gadā (izvēlas mazākā aprēķinātā rādītāja vērtību).

Noteikti papildu kritēriji grantu piešķiršanai darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem (šo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas jeb mērķa grupas):

• vismaz 40% no granta apmēra jāizmanto atlīdzībām (atalgojumam) mērķa grupu nodarbinātajiem;
• ilgtermiņa materiālajiem ieguldījumiem, kas iegādāti par granta līdzekļiem, jābūt tieši saistītiem ar  mērķa grupas nodarbināto darba pienākumu izpildi.

Minētie papildu kritēriji ir nepieciešami, lai nodrošinātu granta līdzekļu novirzīšanu galvenokārt uzņēmuma sociālajiem mērķiem, nevis ražošanas procesa vai pakalpojumu plūsmas attīstībai, kas pati par sevi parasti nav sociālā uzņēmējdarbība.

Turpmāk grantus varēs saņemt tikai tie sociālie uzņēmumi, kuri par visiem nodarbinātajiem veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā. Tas nozīmē, ka grantus nevarēs saņemt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Kā minēts Sociālā uzņēmuma likuma anotācijā, sociālajos uzņēmumos nodarbinātajiem jāsaņem atalgojums, kas atbilst to kvalifikācijai un prasmēm, situācijai tirgū, kā arī darbiniekiem jābūt sociāli aizsargātiem. Daļu granta jebkurš sociālais uzņēmums var novirzīt nodarbināto atlīdzībām, kas ietver arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Līdz ar to sociālajiem uzņēmumiem nevajadzētu būt problēmām izpildīt šo kritēriju, kam šajā gadījumā ir motivējošs raksturs.

Kad grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 467 stāsies spēkā, par to informēsim sociālos uzņēmumus atsevišķi.

Informācijas avots:
Labklājības ministrija

 

---

08.05.2020.

MK lemj pagarināt dīkstāves pabalsta termiņu un vēl paplašināt potenciālo saņēmēju loku

Ministru kabineta 7. maija ārkārtas sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, pagarinot dīkstāves pabalsta izmaksas periodu līdz 30. jūnijam un paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku.

„Kaut pakāpeniski sāksim atgriezties ierastajā dzīves ritmā, uzņēmumi, kuru darbība apturēta vai būtiski samazināta līdz ar Covid-19 ierobežošanas pasākumu ieviešanu, savu ikdienas ritmu atgūs tikai ar laiku. Valdības šodien pieņemtais lēmums nozīmē, ka valsts vēl par diviem mēnešiem pagarina dīkstāves pabalsta izmaksas termiņu, lai uzņēmumi var noturēt darba spēku laikā, kad to darbība pakāpeniski atjaunojas. Tāpat esam raduši risinājumi, kā sniegt iespēju saņemt dīkstāves pabalstu arī tiem cilvēkiem, kas vienlaikus veic minimālu saimniecisko darbību, un kuri atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos pagarināts periods līdz š.g. 30. jūnijam, kura ietvaros uzņēmēji varēs pieteikties un valsts izmaksās to darbiniekiem dīkstāves pabalstu. Vienlaikus precizēts laikposms, par kādu var pieteikties dīkstāves pabalstam - turpmāk dīkstāves pabalstam varēs pieteikties tikai par kārtējo kalendāra mēnesi.

Tāpat noteikts, ka dīkstāves pabalstu turpmāk varēs piešķirt arī darbiniekam, kuri veic saimniecisko darbību un kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 430 eiro mēnesī. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo MK noteikumu redakciju dīkstāves pabalstu nepiešķir darbiniekiem, kas veic saimniecisko darbību, piemēram, vienlaikus izīrē dzīvokli par salīdzinoši nelielu summu, no kuras persona maksā valstij iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet ar šiem ienākumiem ir absolūti nepietiekoši pamatvajadzību nodrošināšanai. Tāpēc nepieciešams atbalstīt darbiniekus, kuriem ienākumi no saimnieciskās darbības veikšanas ir zemi. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju, MK noteikumos atrunāts, ka darba devējs ir tiesīgs divu nedēļu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā dīkstāves pabalsta iesniegumu par šādiem darbiniekiem arī par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 30. aprīlim.

Tāpat MK noteikumos atrunāta pabalsta aprēķināšanas kārtība personām, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma. Ņemot vērā, ka šādos gadījumos personai nav bijusi bruto darba samaksa par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, dīkstāves pabalstu noteiks 100 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

MK noteikumos precizētas normas par piemaksas piešķiršanu par apgādībā esošu bērnu, nosakot, ka darbiniekam, kurš saņem dīkstāves pabalstu, piešķir piemaksu par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.

Vienlaikus regulējumā iekļauta norma, ka turpmāk darba devējam nekavējoties jāinformē Valsts ieņēmumu dienests par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts, kā arī par citiem apstākļiem, kas ir pamats dīkstāves pabalsta izmaksas pārtraukšanai. Līdz šim darba devējam nebija noteikts šāds pienākums. Lai novērstu valsts budžeta līdzekļu nepamatotu izmaksu, laikus reaģētu uz apstākļu maiņu un neveiktu dīkstāves pabalstu izmaksas par laikposmu, kurā krīzes skartā darba devēja darbiniekam tas nepienākas, MK noteikumos noteikts darba devēja pienākums nekavējoties (t.i., tiklīdz tas ir iespējams) informēt Valsts ieņēmumu dienestu par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts, kā arī pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu par citiem apstākļiem, kas ir pamats dīkstāves pabalsta izmaksas pārtraukšanai. Tāpat noteikts, ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti vai krīzes skartais darba devējs dīkstāves pabalsta izmaksas laikā palielina strādājošo skaitu, salīdzinot ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu, krīzes skartajam darba devējam labprātīgi jāatmaksā piešķirtais dīkstāves pabalsts vai Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 „Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

 

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv

 

---

05.05.2020.

VID pagarina nodokļu samaksas termiņu krīzē smagāk cietušajiem uzņēmumiem

Lai operatīvi reaģētu uz COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, šī gada 20. martā ir pieņemts vienots likums „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tas paredz virkni atbalsta pasākumu nodokļu jomā uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, ko turpmāk nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests.

Likuma normas piemērojamas no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža – 12. marta.

Informācija par atbalsta iespējām:

• Tālr.: 67120020 - VID atbalsta tālrunis COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem.
•  VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā „Sarakste ar VID”.

Informācijas avots:
Valsts ieņēmumu dienests

---