Otrdiena, 21. Marts, 2023. Benedikts, Dzelme, Una, Unigunde, Benedikta

Sazinies ar mums

63922238

Notiek ielāde ...

Jūlijs


30.07.2020.

LIKTA un NVA aicina sievietes pieteikties IKT prasmju bezmaksas apguvei

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) aicina sievietes vecumā no 18 līdz 29 gadiem pieteikties bezmaksas ITK prasmju apguvei. LIKTA un NVA kopīgi piedāvātie kursi ir daļa no starptautiska projekta „Women4IT” aktivitātēm. Projekta mērķis ir jaunu sieviešu, kuras nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iesaiste IKT nozarē un digitālajos darbos.

Pieteikties mācībām aicinām, izmantojot tīmekļa vietnē https://digitaljobs.women4it.eu/lv esošo tiešsaistes pieteikšanās formu. Vispirms jāizpilda tests, lai novērtētu savu gatavību digitālajam darbam. Pēc testa izpildes jāizvēlas viena no sešām piedāvātajām profesijām, kurām nepieciešamās digitālās prasmes var apgūt mācībās. Pašlaik tiek piedāvāts apgūt digitālās prasmes tādām profesijām kā klientu apkalpošanas speciālists, informāciju sistēmu testētājs, datu aizsardzības speciālists, datu analītiķis, projektu koordinators un digitālo mediju praktiķis. Tāpat minētajā resursā, ko kopīgi izveidojusi LIKTA un vēl astoņas Eiropas valstis, pieejamas infografikas un apraksti par katru profesiju, lai potenciālajām mācību dalībniecēm būtu saprotams, kādi darba pienākumi katrā profesijā ir jāveic, kādas prasmes būtu jāpārvalda un kādām īpašībām jāpiemīt. Projekts „Women 4IT” paredz ne tikai nodrošināt bezmaksas prasmju apgūšanu iepriekš norādītajai mērķa grupai, bet arī atbalstu darba vietas atrašanās pēc mācību pabeigšanas.

Lai veicinātu jaunu sieviešu, kuras pašlaik nemācās un arī nestrādā, iesaistīšanos mācībās un vēlāk – darba tirgū, LIKTA un NVA ir noslēgušas sadarbības līgumu, kura mērķis ir jaunu sieviešu informēšana un iesaiste IKT nozarē un digitālajos darbos, veicinot viņu konkurētspēju un nodarbinātību Latvijā. Sadarbība tiek veidota, Latvijā īstenojot starptautiskās partnerības projektu „Women4IT” (Nr. 2017-1-094), kas tiek finansēts Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas fonda jauniešu nodarbinātības programmas ietvaros un kura mērķis ir veicināt jaunu sieviešu iesaisti IKT profesijās un digitālajos darbos.

LIKTA un NVA aicina bezdarbnieces vecumā no 18 līdz 29 gadiem izmantot projekta piedāvātās iespējas, informācija par projekta „Women4IT” mācībām būs pieejama NVA pie karjeras konsultantiem.

Statistikas dati liecina, ka uz šī gada 22. jūliju NVA bija reģistrētas 220 bezdarbnieces vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuru pēdējā nodarbošanās bija saistīta ar IT profesijām: Rīgas reģionā - 155, Kurzemes reģionā - 23, Latgales reģionā - 20, Zemgales reģionā - 12 un Vidzemes reģionā - 10 sievietes. Savukārt ar IT saistīto profesiju vēlas apgūt 196 NVA reģistrētās bezdarbnieces: Rīgas reģionā - 123, Latgales reģionā – 27, Kurzemes reģionā – 26, Zemgales reģionā – 15 un Vidzemes reģionā - 5 sievietes. NVA reģistrētās bezdarbnieces vēlas apgūt tādas ar IT saistītās profesijas kā datu ievades operators, grafiku dizainers, programmētājs, informācijas ievadīšanas operators un citas. NVA datu bāzē 22.jūlijā bija aktuāla 371 vakance IT jomā.

Informācijas avots:
Nodarbinātības valsts aģentūra


28.07.2020.

Eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam piešķir papildu 22,4 milj. eiro


„Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes ietekmē notiekošās ekonomiskās pārmaiņas ir būtiski iespaidojušas uzņēmēju ikdienas darbu un vēl vairāk - Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiskā līmenī. Uzņēmējdarbības pilnvērtīgai atsākšanai un darbinieku noturēšanai ir nepieciešams mērķtiecīgs un vienlaikus daudzveidīgs valsts atbalsta instrumentu klāsts. Papildu finansējuma piešķiršana būs efektīvs atbalsts Latvijas starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā, kā arī uzņēmumu eksportspējas un tūrisma aktivitāšu atjaunošanā,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
 
Reaģējot uz uzņēmumu vajadzībām Covid-19 seku pārvarēšanai eksporta tirgos, Ministru kabinets 2020. gada 28. jūlija sēdē lēma par papildu finansējuma 22 453 625 eiro apmērā pārdali jaunām un jau esošām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) īstenotajām aktivitātēm eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam.
 

Eksporta apjomi ir samazinājušies par 15%, tūrismā zaudējumi līdz šim lēšami vairāku desmitu miljonu eiro apmērā katru mēnesi, daudzās nozarēs joprojām ir vērojami vai noteikti dažādi ierobežojumi. Veicot uzņēmēju aptauju, kā vienu no efektīvākajiem atbalsta instrumentiem viņi minēja tiešos atbalsta instrumentus starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, kas palīdzētu  noturēt eksportspēju un tūrisma apjomu, tādējādi mazinot arī ar Covid – 19 sekās saistītās uzņēmēju problēmas. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanai uzņēmums varēs saņemt individuālu atbalstu 20 000 eiro apmērā grantu veidā, turklāt atbalstam varēs kvalificēties visi, ne tikai krīzes skartie uzņēmumi,” atzīst ekonomikas ministrs.

Vīrusa Covid-19 izraisītā krīze visbūtiskāk ietekmēja tūrisma nozares darbību. Lai efektīvi risinātu krīzes situāciju tūrisma nozarē, tūrisma komersantiem būs pieejams atbalsts granta jeb dāvinājuma veidā 20 tūkst.eiro apmērā viena kalendārā gada ietvaros ar 80% atbalsta intensitāti. 
 
Atbalstu tūrisma komersants varēs izmantot dalībai starptautiskās digitālās tūrisma un darījumu tūrisma platformās, publicitātei ārvalstu tūrisma un darījumu tūrisma medijos, produktu un pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, starptautisko konferenču, kongresu un semināru atbalsta programmai Latvijā, kā arī darījumu tūrisma vēstnešu programmā. Tāpat tūrisma komersants atbalstu varēs izmantot dalībai starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs un citās mērķa aktivitātēs. 
 
Arī eksportējošiem komersantiem būs pieejams jauns individuāls atbalsts granta veidā ar atbalsta intensitāti 50% apmērā. Uzņēmums varēs iegūt individuālu atbalstu 20 tūkst. eiro apmērā viena kalendārā gada ietvaros dalībai kontaktbiržās ārvalstīs un ārvalstu kontaktbiržās tiešsaistē; starptautiskās digitālās nozaru platformās, komersanta profila un produktu izvietošanai nozares datu bāzēs sadarbības partneru meklēšanai; produktu/pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem; uzņēmumu ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai (sertifikācijai); publicitātei ārvalstu nozaru medijos; telemārketinga pakalpojumiem nozaru ārvalstu sadarbības partneru meklēšanai; dalībai starptautisko nozaru asociācijās, kā arī dalībai starptautiskās izstādēs ārvalstīs; u.c. mērķa aktivitātēs.
 
Tāpat, papildu LIAA īstenotajām aktivitātēm – ārvalstu pārstāvniecību darbībai, nacionālajiem stendiem nozaru izstādēs, Latvijas nozaru un komersantu mārketinga kampaņām ārvalstīs u.c., LIAA organizēs padziļinātās konsultācijas Latvijas uzņēmumiem, lai palīdzētu konkrētam komersantam sameklēt ārvalstu sadarbības partneru un nodrošinātu komersanta veiksmīgu ieiešanu ārvalstu tirgū. 
 
LIAA sniegs arī digitālā mārketinga pakalpojumu atbalstu. Tā ietvaros LIAA nodrošinās ārvalstu pircēju, aģentu, vairumtirgotāju u.tml. speciālistu vizītes Latvijā; eksporta prasmju apmācības un seminārus nozaru uzņēmumiem; nozaru tirgus pētījumu iepirkšanu uzņēmumu un nozaru vajadzībām; ārvalstu konsultantu (nozares ekspertu) pakalpojumu iepirkšanu; jaunu produktu testēšanu, izvērtēšanu eksporta tirgos, kā arī reālā laika eksporta datu platformas nodrošināšanu Latvijas uzņēmumiem. 
 
Komersanti uz grantiem varēs pretendēt tikai vienā no projektiem – vai nu konkurētspējas vai tūrisma projektā. Ekonomikas ministrija aicina visus komersantus vērsties LIAA, lai noskaidrotu sev vispiemērotāko atbalsta veidu un iesniegtu pieteikumus.

Detalizētāku informāciju  par jaunajām atbalsta programmām varēs iegūt LIAA, zvanot pa uzņēmēju atbalsta tālruni 68803505 vai rakstot uz jautajumi@liaa.gov.lv.
 
Valsts atbalsta programmu Ekonomikas ministrija izstrādāja, ņemot vērā nozares profesionālo asociāciju (ALTA, LVRA), reģionālo asociāciju, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas uzrunātos problēmjautājumus.
 
Vairāk ar apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2015.gada 1.decembra noteikumos Nr.678
Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 3.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju” 3.2.1.2.pasākuma „Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” īstenošanas noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē
 
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa


22.07.2020.

Uzņēmēji- mūsu novada balsts

Lai apzinātu Covid krīzes ietekmi uz uzņēmējdarbību ārkārtas situācijas laikā un pēc tās, kā arī runātu par attīstības iespējām un problēmām ar kādām uzņēmēji saskaras šobrīd, Bauskas novada vadība aicina vietējos komersantus uz viedokļu apmaiņu.

 
-Spēcīgi uzņēmēji ir mūsu novada spēks un balsts. Pateicoties lauksaimniekiem, ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un tirgotājiem, tiek nodrošinātas darbavietas iedzīvotājiem, nomaksāti nodokļi, no kuriem daļa nonāk pašvaldības budžetā un tiek novirzīta izglītības, sociālās palīdzības, kultūras un sporta jautājumu risināšanai, vides un infrastruktūras sakārtošanai, - uzsver Arnolds Jātnieks, Bauskas novada priekšsēdētājs.

Lai izceltu uzņēmējdarbības lomu novada dzīvē, pašvaldības vadītājs jūlija vidū uzsāka tikšanās ciklu ar Bauskas novada uzņēmējiem. Diskusiju mērķis ir saprast uzņēmēju pašreizējo noskaņojumu, izzināt vajadzības, gūt priekšstatu par aktuālo uzņēmējdarbības situāciju novadā kopumā, kā arī, sadarbībā ar komersantiem, meklēt risinājumus saņemto priekšlikumu īstenošanā.

Pirmās tikšanās laikā tika apciemoti divi uzņēmēji- veikalnieki, kas mājvietu raduši Bauskas vecpilsētā.

 

Sadzīves tehnikas veikals „Falkors” baušķeniekiem zināms jau sen

- SIA „Falkors” Bauskā darbojas kopš 1991.gada, bet Plūdoņa ielā 7 atrodamies jau 20 gadus, - stāsta veikala īpašnieks Modris Jaunzems.  Uzņēmuma vērtīgākais balsts visu šo gadu garumā ir kompetenti un atsaucīgi konsultanti, kas veikalā strādā ilgi, ir uzkrājuši pieredzi un iemantojuši pircēju uzticību.

Modris Jaunzems, uzņēmējs, veikala „Falkors” īpašnieks

Uz jautājumu par Covid krīzes ietekmi Modris atzīst, ka ārkārtas situācijas laikā veikals tirdzniecību nepārtrauca, bet turpināja darboties, ievērojot visus valstī noteiktos piesardzības pasākumus. Apgrozījuma kritums bija neliels, jo pircēji vairāk izmantoja iespēju pasūtīt preces uzņēmuma interneta veikalā „Elbox.lv” ar piegādi uz mājām.

Taujāts par biznesa attīstības iecerēm, uzņēmējs uzsver, ka paplašināšanos ierobežo ēkas platība- visas telpas tiek maksimāli izmantotas, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku preču sortimentu. Regulāri tiek domāts par produktu klāsta papildināšanu un sekots tirgus attīstībai. Protams, jāņem vērā fakts, ka pēdējo gadu laikā konkurence palielinās un, kā norāda Modris, notiek pircēju ieradumu maiņa, t.sk. pārorientēšanās uz iepirkšanos lielveikalos. Bauskas vecpilsētas veikaliņi izjūt pircēju trūkumu, arī „Falkors” nav izņēmums.

Veikala īpašnieku uztrauc arī Plūdoņa ielas stāvoklis veikala tuvumā. Te noteikti ir nepieciešama pārbūve, lietus ūdens un kanalizācijas sistēmas uzlabošana ir pašvaldības lēmums. Uz ko A.Jātnieks atbild, ka šis jautājums ir aktuāls un Plūdoņa ielas pārbūves projekts tiks izstrādāts.  

Diskusiju laikā uzņēmējs vērsa uzmanību pilsētas uzkopšanas jautājumam, pieminot drazas, ko uz ielas regulāri atstāj spēļu zāles apmeklētāji, un aicināja pašvaldību risināt arī šāda rakstura problēmas.


Privātuzņēmums „Liepiņa”- lietišķās mākslas izstrādājumu veikals - darbnīca

Savu sirds siltumu lietišķās mākslas uzņēmumam Velga Katkeviča velta jau 29 gadus. Sākumā rokdarbi un aušana bijis tikai hobijs, taču ar gadiem darbošanās amatniecības jomā pāraugusi nelielā biznesā. Kopš 1995.gada Rūpniecības ielā 13 atrodas kundzes lolotais lietišķās mākslas un amatniecības izstrādājumu veikaliņš, kas pircējiem piedāvā dažādus rokdarbus un tautiskus izstrādājumus. Uzņēmēja ar gandarījumu izrāda adījumus, izšuvumus, tamborējumus, pašas austās jostas un lakatus.

Velga Katkeviča ar pašausto vilnas lakatu

Sarunā Velga min, ka šī nozare pēdējo gadu laikā izjūt lejupslīdi, īpaši situācija pasliktinājusies šogad, kad tūrisma plūsma burtiski apstājusies un arī tagad vēl nav atgriezusies ierastajās sliedēs. Lai arī veikals Bauskas tūrisma kartē ir atzīmēts un informācija ir pieejama Bauskas tūrisma informācijas centrā, pircēju nav daudz.

- Brangākie klienti parasti ir vācieši un skandināvi, baltiešiem šie izstrādājumi nav sveši, tāpēc bieži vien iegriešanās veikaliņā ir tikai ekskursijas nolūkos, - stāsta Velga. Viņa piebilst, ka šogad izpalika arī „Skolēnu dziesmu un deju svētki”, kā rezultātā dejotājiem paredzētās zeķes un citi atribūti palikuši veikaliņa plauktos.

Vaicāta par noieta tirgus paplašināšanu, uzņēmēja atklāj, ka pārsvarā darbojas savās telpās, tirdziņos nepiedalās. Izņēmums ir ikgadējais Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais gadatirgus, kas šogad bija plānots 1.-2.augustā, bet nu ir pārcelts uz nākamo gadu.

Neskatoties uz aktuālo situāciju, Velgas kundze nepadodas, lai gan balsī iezogas sāpe par iesāktās rūpalas ne tik spīdošo nākotni. Taujātā par lielākajiem izaicinājumiem, veikaliņa – darbnīcas īpašniece atzīst, ka ar šo biznesu, kas drīzāk ir sirds aicinājums, nevis ātras peļņas avots, jaunatne praktiski vairs neinteresējas un nenodarbojas. Viņa ir lepna par saviem pieaugušajiem bērniem, kas atraduši vietu dzīvē un veiksmīgi strādā katrs savā biznesā.

Pašvaldības vadītājs aicināja uzņēmējus aktīvāk iesaistīties svarīgo jautājumu aktualizēšanā un viedokļu apmaiņā. A.Jātnieks uzsvēra, ka sasāpējušās problēmas un neskaidrības var risināt ar Bauskas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes starpniecību, kuras pamatuzdevums ir viedokļu apmaiņa, dialoga veicināšana starp uzņēmējiem un pašvaldību. Kopīgi domājot tiek rasti risinājumi un pieņemti lēmumi, kam seko konkrēta rīcība.

 

Nākamajā rakstā par tikšanos ar uzņēmējiem lasiet sarunu ar SIA „MGM” īpašniekiem, ZS „Dārznieki 1” saimnieci un individuālo komersantu Vismantu Šulcu.

 

Inga Pinne
sabiedrisko attiecību speciāliste

Foto: I.Pinne

 


20.07.2020.

Aicinām uzņēmējus iesniegt darba uzdevumus konkursā „Radošā Zemgale 2020”

Zemgales Plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs  sadarbībā ar pašvaldībām, izglītības iestādēm un Junior Achivement jau otro gadu organizē konkursu „Radošā Zemgale”, kura ietvaros uzņēmēji, biedrības un tūrisma pakalpojuma sniedzēji uzdod uzdevumu un  skolēni no 5.-12.klasei veido darbus, atbilstoši uzdevumam.

Konkursa mērķis:  Veicināt skolēnu interesi un priekšstatu par uzņēmējdarbības vidi un ekonomikas pamatprincipiem, kas saistīti ar preces popularizēšanu un virzīšanu tirgū.

Aicinām uzņēmumus iesniegt darba uzdevumus katrai vecuma grupai  - 2 - 5 skolēni, grupās no 5.-6. klasei, 7.-9. klasei un no 10.-12. klasei.

Darba uzdevums jauniešiem: Iemācīties pielietot vispāratzītus mārketinga modeļus un tirgus izpētes metodes uzņēmuma darbībā, veidojot radošas reklāmas konkrētam uzņēmumam.

Sniegt informāciju, praktiskas un noderīgas idejas jauniešiem par reklāmas veidošanas pamatprincipiem.

Uzdevuma devējs  dod uzdevumu skolēnu komandai, kādu reklāmu vēlas (Video, plakāts, skice, vides reklāma, logo u.tml.).

Uzdevumi jāiesūta līdz 3.augustam uz e-pastu mairita.paulina@zpr.gov.lv

Ieskatu par 2019.gada konkursu un idejas darba uzdevumam var apskatīt  šeit .

Balvu fonds uzvarētājam- Balvas var būt dāvanu kartes, praktiski priekšmeti jauniešiem, ekskursijas vai radošas darbnīcas vai prakse pie uzņēmēja u.c.

Jautājumu gadījumā rakstīt mairita.paulina@zpr.gov.lv vai zvanīt 29578343.

Nolikums

Darba uzdevuma veidlapa 

 

Mairita Pauliņa
Uzņēmējdarbības centra vadītāja
Zemgales Plānošanas reģions

 


16.07.2020.

Norvēģijas grantu programmā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai
būs pieejami vairāk kā 14 miljoni eiro

14. jūlijā starp Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju tika parakstīts līgums par Norvēģijas grantu programmas „Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi” ieviešanu Latvijā. Šīs programmas īstenošanu nodrošinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tā sniegs iespēju uzņēmumiem piesaistīt līdzfinansējumu 35% līdz 70% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām zaļo tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai.

Programmas  mērķis ir veicināt vērtību radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas uzņēmumos. Atbilstoši programmas nosacījumiem atbalsts tiks sniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem trīs jomās: „zaļās” inovācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un dzīves kvalitāti uzlabojošajas tehnoloģijas.

Šī programma motivēs uzņēmumus arvien vairāk domāt par to, kā efektivizēt savu darbu, ieviešot videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas, uz kuru pamata tiks veidoti jauni, eksportspējīgi produkti. Šobrīd Latvijas rūpniecību galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi – gan vidēji augsto, gan augsto tehnoloģiju uzņēmumu īpatsvars ir tikai 15% no kopējās apstrādes rūpniecības nozares. ES vidējais rādītājs ir 47%. Augstu pievienoto vērtību var sniegt tikai augsto tehnoloģiju uzņēmumi, tādēļ ar Norvēģijas grantu atbalstu vēlamies stimulēt šādu tehnoloģiju ieviešanu Latvijas uzņēmumos,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Programmā paredzētas vairākas uzņēmējdarbību atbalstošas aktivitātes. Tiks izsludināts atklāts konkurss Zaļo inovāciju un IKT produktu ieviešana ražošanā”, ar kuru tiks sniegts atbalsts videi draudzīgu ražošanas procesu un IKT risinājumu ieviešanai, uzlabojot ražošanas procesu efektivitāti un tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspēju. Šajā sadaļā būs iespējams saņemt līdzfinansējumu 200 līdz 600 tūkstošu eiro apmērā.

Tiks piedāvātas arī divu veidu neliela apjoma grantu shēmas. Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju  produktu izstrāde” ar mērķi veicināt zaļo inovāciju un IKT produktu un pakalpojumu radīšanu, kā arī Dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju izstrāde” ar mērķi uzlabot dažādu sabiedrības grupu ikdienas dzīves kvalitāti, izstrādājot pielāgotus risinājumus, kas palīdz sekmēt ne vien dzīves kvalitāti, bet arī drošību un mobilitāti. Ar šiem grantiem tiks veicināta ne tikai jaunu produktu izstrāde zaļajās inovācijās un IKT, bet arī tādu produktu un tehnoloģiju attīstīšana, kas atbalsta mājas aprūpi, nodrošina e-veselības pakalpojumus, pacientu mobilitāti, saziņu starp dažādiem labklājības sistēmas pakalpojumu sniedzējiem un citus tehnoloģiskus risinājumus, kuri vērsti uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. Atbalsta summa vienam projekta līdzfinansējuma saņēmējam šajā programmas sadaļā plānota 10 – 130 tūkstošu eiro apmērā.

Tāpat tiks īstenots viens iepriekš noteikts projekts Tehnoloģiju biznesa centrs”. Šo projektu īstenos LIAA kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti.  Tehnoloģiju biznesa centrs uzņēmējiem sniegs padziļinātas zināšanas par inovatīvu biznesa ideju attīstīšanu, produktu prototipu veidošanu un virzīšanu tirgū. Klientiem tiks nodrošinātas augstvērtīgas apmācības, kā arī  produktu un pakalpojumu prototipu izstrādes pakalpojumi ar nozares ekspertu konsultācijām.

Kopējais programmas finansējums uzņēmumu atbalstam ir 14,7 miljoni  eiro, no kuriem Norvēģijas piešķīrums ir 12,5 miljoni eiro, bet Latvijas līdzfinansējums ir  2,2 miljoni eiro. 

Programmas īstenošanu nodrošina LIAA, un tā tiks īstenota līdz 2024. gada 30. aprīlim.

Informācijas avots:
EEA and Norway Grants Latvia

 


14.07.2020.

Apstiprinātas atbalsta programmas
nodarbinātības sekmēšanai eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem

Ministru kabineta ārkārtas sēdē š.g. 14. jūlijā apstiprinātas divas jaunas atbalsta programmas nodarbinātības sekmēšanai Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai nodarbinātības sekmēšanai eksportējošiem un tūrisma nozares uzņēmumiem.

„Valdībā joprojām izvērtējam, lai Covid-19 vīrusa ierobežošanas prasības būtu līdzsvarā ar ekonomiskajām, un uzņēmēji varētu droši turpināt savu darbību. Kaut ekonomiskā aktivitāte pēc daļējas Covid-19 ierobežojumu atcelšanas sāk pieaug, daļai uzņēmumu joprojām nav iespēja atsākt darboties ar pilnu jaudu kā rezultātā rodas grūtības noturēt darbiniekus daļējas dīkstāves dēļ. Tāpat daļai uzņēmumu joprojām ir naudas plūsmas un piegāžu ķēžu traucējumi, atlikti norēķini un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Tāpēc Ekonomikas ministrija piedāvā vēl divas jaunas atbalsta programmas krīzes skartajiem eksportējošiem un tūrisma nozares uzņēmumiem. Atbalsta programmu ietvaros šie uzņēmumi varēs saņemt no valsts vienreizēju grantu jeb dāvinājumu, kura lielums būs atkarīgs no nomaksāto nodokļu apjoma. Valsts atbalsts paredzēts darbinieku darba samaksas kompensēšanai. Atbalstam uzņēmēji varēs pieteikties pēc atbalsta programmu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, provizoriski – šā gada jūlija beigās,”  uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atbalsta programmu kopējais finansējums ir 70,2 milj. eiro, t.sk. 51 miljoni eiro atbalstam eksportējošiem uzņēmumiem un 19,2 miljoni eiro atbalstam tūrisma nozares komersantiem. Plānots, ka abu programmu ietvaros atbalsts varētu tikt sniegts aptuveni 7700 uzņēmumiem un 80 000 nodarbināto.

Atbalsta programmas administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Pēc atbalsta programmu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju LIAA informēs par pieteikumu iesniegšanas kārtību un termiņu.

Atbalstam uzņēmumi varēs pieteikties līdz šā gada 30. septembrim, iesniedzot LIAA elektroniski parakstītu iesniegumu (mazinot administratīvo slogu, LIAA izstrādās vienotu iesnieguma veidlapu). Pēc iesnieguma saņemšanas LIAA izvērtēs tajā norādīto informāciju, pieņems lēmumu par atbalsta piešķiršanu un izmaksās atbalstu uz uzņēmuma kontu. Sarakstu ar uzņēmumiem, kuri saņēmuši atbalstu, LIAA publicēs savā tīmekļvietnē un nosūtīs Valsts ieņēmumu dienestam. Pēc atbalsta sniegšanas LIAA veiks pēcuzraudzību par atbalsta izlietojumu.

Atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem

Atbalstam varēs pieteikties eksportējoši uzņēmumi:

  • kuru preču un pakalpojumu eksporta apjoms 2019.gadā sasniedza vismaz 1 miljons eiro;
  • kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid – 19 krīzes ietekmē vienā mēnesī laika periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies par 20 %;
  • kuru darbiniekiem izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa, par kuru ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
  • kuriem uz iesnieguma iesniegšanas dienu nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums.

Atbalstu - vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas  kompensēšanai uzņēmējs saņems 25% apmērā no 2019. gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk kā 800 000 eiro. Atbalsta summu saimnieciskās darbības veicējs saņems vienā maksājumā.

Atbalsts tūrisma nozares uzņēmumiem

Atbalstam varēs pieteikties tūrisma nozares uzņēmumi:

  • kas līdz 2020. gada 1. martam savu darbības veidu ir reģistrējuši atbilstoši šādiem NACE kodiem:

5510 Izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās,

5520 Izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās,

5530 Kempingu, atpūtas transportlīdzekļu laukumu un apdzīvojamo autopiekabju laukumu darbība,

5590 Pārējo apmešanās vietu darbība;

5610 Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi,

5621 Izbraukuma ēdināšana pēc pasūtījuma,

5629 Cita veida ēdināšanas pakalpojumi,

5630 Bāru darbība,

7739 Citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings,

7490 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi,

7911 Ceļojumu biroju pakalpojumi,

7912 Tūrisma operatoru pakalpojumi,

7990 Citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības,

8230 Sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumi,

9004 Kultūras iestāžu darbība

9321 Atrakciju un atpūtas parku darbība,

9329 Cita izklaides un atpūtas darbība;    

  • kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid – 19 krīzes ietekmē vienā mēnesī laika periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies par 30 %;
  • kuriem uz iesnieguma iesniegšanas dienu nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai noslēgts vienošanās līgums.

Atbalstu - vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas  kompensēšanai uzņēmējs saņems 30% apmērā no 2019. gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk kā 800 000 eiro. Atbalsta summu saimnieciskās darbības veicējs saņems vienā maksājumā.

Detalizēti atbalsta programmu nosacījumi ietverti Ministru kabineta noteikumos, kas publicēti Ministru kabineta tīmekļa vietnē:

 

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

 


07.07.2020.

Ārkārtējās situācijas ietekmēto seku mazināšanai NVA aicina darba devējus pieteikties
bezdarbnieku nodarbināšanai, saņemot darba algu subsīdiju

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties algu subsīdiju atbalstam. Tā ir iespēja darba devējiem nodarbināt NVA reģistrētos bezdarbniekus, saņemot subsīdiju darba algai pirmajos trīs nodarbinātības mēnešos. Atbalstam var pieteikties no 2020.gada 1. jūlija līdz 2020.gada 31.decembrim.

„Algu subsīdiju atbalsta pasākuma” ietvaros darba devējs trīs mēnešu laikā saņems dotāciju darba algai 50% apmērā no nodarbinātajam bezdarbniekam noteiktās mēneša darba algas (līdz 430 eiro mēnesī), kā arī, lai Covid-19 pandēmijas laikā mazinātu inficēšanās riskus, NVA finansēs individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi (līdz 50 eiro vienam bezdarbniekam).

Subsidētajās darba vietās būs iespēja nodarbināt bezdarbniekus, kuri nav bijuši nodarbināti pie attiecīgā darba devēja pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā vai arī iepriekš nav bijuši nodarbināti pie attiecīgā darba devēja aktīvā nodarbinātības pasākuma Pasākumi noteiktām personu grupām” ietvaros.

Lai veicinātu pastāvīgu darba vietu izveidi, darba devējam būs pienākums nodarbināt bezdarbnieku ne mazāk kā trīs mēnešus arī pēc Algu subsīdiju atbalsta pasākuma” īstenošanas beigām.

Pieteikties algu subsīdiju darbavietu izveidei var komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, pašnodarbinātās personas.

Kā darba devējam pieteikties algu subsīdiju darbavietu izveidei?
1. solis:

Jāreģistrē vakance NVA. Lai saņemtu darba algas subsīdiju atbalstu, vakancei jābūt reģistrētai vismaz 10 kalendārās dienas pirms pieteikuma atbalsta saņemšanai iesniegšanas.
2. solis:
Jāaizpilda pieteikuma forma, kas pieejama NVA mājaslapas sadaļā „Darba devējiem” →
Algu subsīdijas atbalsta pasākums”. Aizpildītais pieteikums jāiesniedz NVA filiālei, kuras apkalpošanas teritorijā atrodas darbavieta. Pieteikumu var nosūtīt arī elektroniski, ja tas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Algu subsīdiju atbalsta pasākums tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” ietvaros.

Detalizētāka informācija par pasākumu, tā nosacījumiem un dotāciju apmēriem pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā „Darba devējiem” → Algu subsīdijas atbalsta pasākums” un NVA filiālēs.
NVA Bauskas filiāles kontaktinformācija atrodama NVA tīmekļvietnes sadaļā „Kontakti”.

Informācijas avots:
Nodarbinātības valsts aģentūra


06.07.2020.

Aicinām pieteikties izgudrojumu un inovāciju izstādei MINOX ZEMGALE 2020

2020. gada 5. septembrī Jelgavā, Pasta salā festivāla „Mehatrons 2020” ietvaros notiks izgudrojumu un inovāciju izstāde MINOX ZEMGALE 2020. Aicinām ikvienu, kuram ir kāds izgudrojums, pieteikties izgudrojumu un inovāciju izstādē. Dalībai nav ne vecuma, ne arī citu ierobežojumu.

Pieteikumus sūtīt uz e-pastu: liga.mikelsone@zrkac.jelgava.lv.

  • Pieteikumā vēlams norādīt:
  • dalībnieku vārdus, uzvārdus;
  • izgudrojuma nosaukumu;
  • īsu aprakstu;
  • aktivitātes dalībniekiem (konkursi, praktiska darbība) - ja tādas plānojat;
  • cik liela platība (kvadrātmetros) nepieciešama;
  • vai būs nepieciešams elektrības pieslēgums – (ja jā - kāda strāva nepieciešama).

Lai iedrošinātu ikvienu piedalīties - daži piemēri:

…mamma redz, ka viņas mazākā meitiņa, krāsojot bilžu grāmatu, izmanto neredzētu, jaunu paņēmienu šī darba veikšanai. Kopā ar meitu, mamma piedāvā šo jauno paņēmienu MINOX” izstādei.

…students, klausoties profesora lekciju par kaut kādu problēmu, iedomājas pieminētās problēmas pilnīgi jaunu, līdz šim neizmantotu risinājumu. Izgudrojums!!! Eureka!!!

…mazdēls spēlējas ar vectēva garāžā atrastu vecu uzparikti”, kurai viņš ir pielicis citu detaļu tā, ka izveidojas pilnīgi jauna pielietojuma instruments. Vecaistēvs kopā ar mazdēlu piedalās izgudrojuma izstādē, kā izgudrojuma līdzautors sava mazdēla-autora izgudrojuma demonstrēšanā.

Izgudrojumu un inovāciju izstādes MINOX ZEMGALE 2020 dalībniekiem būs iespēja piedalīties arī konkursā. Uzvarētāji tiks noteikti, ņemot vērā apmeklētāju balsojumu.

Pasākuma mērķis - veicināt izgudrotājdarbību un panākt, lai uzņēmēji, izgudrotāji un zinātnieki atrastu saskarsmes punktus, kuru rezultātā tiktu radīti jauni tehniskie risinājumi, inovatīvi produkti vai veidoti pakalpojumi, kā arī sekmēt izgudrojumu ieviešanu dzīvē.

Lai veicinātu izgudrotājdarbību Latvijā, kā arī lai sekmētu izgudrojumu reālu ieviešanu dzīvē, šo pasākumu organizē Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) sadarbībā ar Latvijas Izgudrotāju biedrību, "CONNECT Latvija" un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļu (TEPEK).

Informācijas avots:
Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs

 


06.07.2020.

Uz trim mēnešiem bez samaksas var pagarināt patentmaksas piemērošanas termiņu

Turpinot sniegt atbalstu nodokļu jomā saistībā ar COVID19 radīto krīzi, ir noteikti atvieglojumi patentmaksas maksātajiem[1]. Gadījumos, ja patentmaksa ir samaksāta par periodu, kas iekrīt ārkārtējās situācijas laikā, tās piemērošanas termiņu ir iespējams pagarināt par trim mēnešiem bez papildu maksājumiem. Šo iespēju var izmantot gan pilnās, gan samazinātās patentmaksas maksātāji.

Patentmaksas piemērošanas termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem šādos gadījumos:

  • Ja tā ir samaksāta par sešiem mēnešiem, kas iekrīt laika posmā no 2020. gada 12. marta līdz 9.jūnijam, kad valstī bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis;
  • ja patentmaksa ir samaksāta par visu 2020. gadu.

Piemēram, Aija samaksāja patentmaksu par sešiem mēnešiem no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 30. jūlijam. Aija bija plānojusi piedalīties gadatirgū, kas saistībā ar ārkārtējo situāciju ir pārcelts uz  septembri. Aija iesniedz VID iesniegumu par patentmaksas piemērošanas termiņa pagarinājumu VID pagarinās patentmaksas darbības periodu par trīs kalendāra mēnešiem līdz 2020. gada 30. oktobrim bez papildu maksājuma.

Lai pagarinātu samaksātās patentmaksas piemērošanas termiņu, personai jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, informējot par vēlmi pagarināt patentmaksas termiņu un apliecinot, ka laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. jūnijam nav gūti ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

Iesniegumu EDS var iesniegt sadaļā „Dokumenti/Sagatavot dokumentu no veidlapas/ Informācija Valsts ieņēmumu dienestam” vai arī sadaļā “Sarakste ar VID/Rakstīt jaunu vēstuli/kategorija „Paziņojums VID””.

Savukārt, ja patentmaksa ir veikta par vienu vai trim mēnešiem, šādu bezmaksas pagarinājumu piemērot nevar.

Praktiski piemēri pieejami VID informatīvajā materiālā „Patentmaksas termiņa pagarināšana bez maksas sakarā ar Covid-19 izplatību”, savukārt plašāka informācija par patentmaksu un tās piemērošanu - VID tīmekļvietnes sadaļā Privātpersonām/ Saimnieciskās darbības veicēji”.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā iedzīvotāji var zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 vai uzdot savu jautājumu rakstiski VID EDS sadaļā „Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

 

Informāciju sagatavoja:
VID Sabiedrisko attiecību daļa

 

[1] Grozījumi 2018. gada 16. janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 28 „Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs”.

 


03.07.2020.

Kas jāievēro, lai Tavs e-veikals atbilstu likuma prasībām?

Attīstot biznesu internetā, ir svarīgi ievērot dažas vienkāršas juridiskās nianses, lai nesanāktu nepatikšanas ar Valsts ieņēmumu dienestu vai patērētāju tiesību sargiem.

Aicinām uzņēmējus 07.07.2020. plkst. 13:00 piedalīties bezmaksas vebinārā.

Pasākuma gaitā tiks izskatīti jautājumi, kas saistīti ar juridiskajām prasībām e-veikaliem un mājaslapām:
 

  • Kam un kā jāreģistrē struktūrvienība VID?
  • Distances līgums, atteikuma tiesības. Kas, kad un kāpēc?
  • Kādas ir e-maksājumu, VISA, Mastercard prasības?
  • Kā nodrošināt datu aizsardzību, īsā versija?
  • Kad drīkst un kad nedrīkst sazināties ar klientu?
  • Kādos gadījumos nepieciešams brīdinājums par cookies?
  • Kas jāņem vērā saistībā ar domēna vārda lietošanas tiesībām?
  • Kas jāņem vērā saistībā ar autortiesībām?

Vebināra ilgums: 1 stunda

Reģistrēšanās: https://piesakies.mozello.lv/biznessatbilstosilikumaprasibam

Mairita Pauliņa
Uzņēmējdarbības centra vadītāja
Zemgales Plānošanas reģions