Svētdiena, 20. Oktobris, 2019. Leonīda, Leonīds
Sazinies ar mums 80003939

Oktobris


17.10.2019.

Zemgalē sāk izstrādāt ilgtspējīgas Attīstības programmu 2021.-2027. gadam

Zemgales attīstības padome (ZAP) kārtējā sēdē, kas notika Skrīveru novadā, nolēma sākt Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības programmas 2021.-2027. gadam izstrādi. Jaunā dokumenta izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citu valsts institūciju pārstāvjiem, reģiona pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un kaimiņu Plānošanas reģioniem. Apstiprinātajā Darba uzdevumā minēts, ka topošajā dokumentā būs ietverts pašreizējās situācijas analīzes kopsavilkums, tendences un prognozes, rīcību kopums reģiona ilgtermiņa stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanai, kā arī būs noteikta programmas īstenošanas uzraudzības kārtība.

Darba uzsākšanas pirmajā fāzē līdz nākamā gada martam, izveidojot tematiskās darba grupas un piesaistot atbilstīgo nozaru speciālistus un viedokļu līderus, kā arī pašvaldību plānošanas speciālistus, galvenokārt notiks pašreizējās apdzīvojuma struktūras, uzņēmējdarbības, inovāciju ieviešanas, vides, izglītības, veselības, kultūras, transporta un mobilitātes situācijas, kā arī citu plānošanas dokumentu analīze, taču intensīvāks darbs turpināsies nākamajā gadā, kad valstī būs apstiprināts Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam. Programmas izstrādi pilnībā pabeigt plānots 2021. gada pavasarī.

Sēdes turpinājumā Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta pārstāves Andžela Pētersone un Helēna Rimša prezentēja patlaban sabiedriskajā apspriešanā esošo Nacionālās enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam, kura galvenā virzība ir uz klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. No dokumenta satura izriet, ka nākotnē plāna ieviesēju galvenie izaicinājumi būs saistīti ar videi draudzīgu – atjaunojamu energoresursu plašāku izmantošanu un taupību kā sabiedriskajā, tā privātajā transportā, ēku un mājokļu siltumapgādē, nodokļu sistēmas zaļināšanā”, aukstuma apgādes nodrošināšanā, atkritumu savākšanā un pārstrādē, un vēl citās. Zemgales pašvaldību pārstāvji pauda neapmierinātību par valdības ieceri turpmāk liegt pašvaldībām izmantot dabas resursu nodokļa ieņēmumus, par ministrijas gausu rīcību jaunu, progresīvu normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā, tādējādi atpaliekot no kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā sasniegtā. Pašvaldību līderi ministrijas pārstāvju uzmanību vērsa uz novārtā atstāto valsts atbalstu termālu ūdeņu resursu izmantošanā ar ko vairākas Zemgales pašvaldības ir sevišķi bagātas. Tāpat pašvaldības kā nepietiekamu un neefektīvu uzlūko valsts resoru – nozaru ministriju savstarpējo sadarbību daudzu kompleksu jautājumu risināšanā.

Vēl ZAP veica grozījumus ZPR šī gada budžetā, kas saistīti ar ienākušajiem maksājumiem dažādos reģionālajos un starptautiskajos projektos. Tāpat ZAP nolēma atbalstīt ZPR piedalīšanos starptautiskajā tūrisma izstādē Balttour 2020”, organizējot pašvaldībām kopēju stendu. Minētā izstāde notiks nākamā gada janvāra beigās un februāra sākumā, bet gatavošanās tai ir jau sākusies. Bez tā Padome izvēlējās trīs pašvaldības, kurām būs jāizvirza pa vienai kuplai ģimenei dalībai Valsts prezidenta rīkotajā Ziemassvētku egles svinīgā iedegšanā. Šoreiz Zemgali pārstāvēs pa vienai cienījamai ģimenei no Jelgavas pilsētas, Jaunjelgavas un Rundāles novada. Sēdes noslēgumā ar Latvijas Pašvaldību savienības darba aktualitātēm klātesošos iepazīstināja tās priekšsēdis Gints Kaminskis, notika Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas, kā arī Skrīveru augļu un ogu sulas pārstrādes uzņēmuma SIA „Greenpoint” apskate. Nākamā -  novembra sēde notiks Tērvetes novadā.   

Juris Kālis
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists
Tālrunis 20144960

 


16.10.2019.

LTRK aicina uz Zemgales biznesa forumu „Cilvēks – veiksmes faktors”

 

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas domi aicina uzņēmējus un medijus pieteikties Zemgales biznesa forumam „Cilvēks – veiksmes faktors”, kas notiks 1.novembrī, Krustpils Kultūras namā, Rīgas ielā 212, Jēkabpilī.

Ar atklāšanas uzrunām uzstāsies Jēkabpils pilsētas Domes priekšsēdētājs Aivars Kraps un LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Pēc tam ar prezentāciju par plānoto nodokļu reformu 2020.gadā uzstāsies finanšu ministrs Jānis Reirs.

„Aicinām aktīvi iesaistīties uzsāktajās diskusijās par nodokļu sistēmas reformēšanu, lai nākamgad pieņemtie lēmumi veicinātu uzņēmējdarbību un konkurenci starptautiskā līmenī. LTRK interesē reģionālo uzņēmēju viedoklis, tāpēc šajā forumā aicinām būt klāt un kopā ar finanšu ministru pārrunāt turpmākos darāmos soļus, lai Latvija kļūtu labklājīgāka,” saka A.Rostovskis.

Par ekonomikas aktualitātēm stāstīs bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, savukārt par iedzīvotāju noskaņojumu – pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Domnīcas Certus pārstāvis prezentēs pētījumā „Biznesa digitālā transformācija kā instruments darbaspēka produktivitātes palielināšanai” rezultātiem. Pēc tam paredzēta paneļdiskusija, kur pie iepriekš minētajiem ekspertiem pievienosies LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps: „Jēkabpils ir viens no Zemgales attīstības centriem. Būt centrā, nozīmē būt kustībā un nepārtrauktā virzībā uz izaugsmi. Esmu ļoti gandarīts, ka Zemgales biznesa forums jau kļuvis par stabilu un nozīmīgu pasākumu pilsētas biznesa dzīvē. Redzu, ka daudzām iniciatīvām ir nepieciešama iedvesma un iedrošinājums. Biznesa forums ir vieta, kur to iegūt.  Te secinājumus par ekonomisko analīzi, tehnoloģiskās attīstības tendencēm, biznesa veiksmēm un neveiksmēm var dzirdēt no pirmavota, var jautāt un uzzināt uz vietas.  Tā ir iespēja, kas noteikti jāizmanto!”

Pēcpusdienā klātesošajiem būs iespēja uzzināt par bankas Citadele jaunumu -  norēķinu veidu Latvijā jeb maksājumiem uz mobilā tālruņa numuru un citām aktualitātēm, par ko stāstīs Bankas Citadele Digitālo kanālu biznesa attīstības vadītāja Astra Cīrule. Savukārt, uzņēmuma TET pārstāvji sniegs īpašu praktisku ieskatu tehnoloģiju iespēju jomā par tēmu, ko izvēlēsies paši foruma apmeklētāji, reģistrējoties apmeklējumam.

Trešā daļa veltīta tēmai „No hobija līdz biznesam”, kur dažādi uzņēmēji dalīsies ar savu pieredzi par to, kā no idejas dzimts veiksmīga uzņēmējdarbība: dziedātājs Igo stāstīs par savu trauku kolekciju un izveidoto cepli, „CarGuru” idejas autors Vladimirs Reskājs dalīsies pieredzē un vēl citi atpazīstami cilvēki iedvesmos ar saviem stāstiem.

Dalība Zemgales biznesa forumā „Cilvēks – veiksmes faktors” bez maksas, taču ar iepriekšēju reģistrāciju tiešsaistē: https://www.mitto.me/zemgales-biznesa-forums-2019/programma Vietu skaits ierobežots.

 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2500 individuāli biedri un vairāk nekā 60 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2017.gadā pārsniedza 14,8 miljardus eiro.

LTRK pārstāv savu biedru - uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

LTRK ir pilntiesīga starptautiskā tirdzniecības un rūpniecības kameru tīklojuma - vairākus gadu simtus darbības pieredzi uzkrājušo un daudzu miljonu visas pasaules uzņēmēju apvienojošo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) - biedre.

Biedrība ir viena no vecākajām Latvijas nevaldības organizācijām – LTRK ir uzņēmēju balss un atbalsts jau 80.gadu!

 

Papildu informācijai:

Rūta Grikmane
Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Kr. Valdemāra iela 35, Rīga, LV-1010, Latvija T. + 371 67830825
M. + 371 29630923
F. + 371 67820092
Ruta.Grikmane@chamber.lv
www.chamber.lv

 


15.10.2019.

Sociālās uzņēmējdarbības nozare pilnveidojas

 

Sociālā uzņēmuma likums ir spēkā pusotru gadu un Latvijā oficiāli darbojas 70 sociālie uzņēmumi. Šo nedēļu Labklājības ministrija visā Latvijā ir izsludinājusi par Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu, kas tiks atzīmēta ar dažādām aktivitātēm.

Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas atklāšanas pasākumā – Latvijā pirmās sociālo uzņēmēju brokastīs, Rāmavas Depkina muižā – otrdien, 15. oktobrī, uzņēmējiem būs iespēja atklātām sarunām un jaunu ideju radīšanai. Savukārt no 15. līdz 17.oktobrim pirmo reizi sociālajos uzņēmumos norisināsies Atvērto durvju dienas ar moto „Iepazīsti sociālos uzņēmējus, kuri dara pasauli labāku!”. Atvērto durvju dienās pie sevis ciemos aicina 10 sociālie uzņēmumi  Rīgā, Ikšķilē, Siguldā un Valmierā.

Nedēļas noslēgumā nozares eksperti tiksies domnīcā, kurā kopīgiem spēkiem meklēs risinājumus, kā iedzīvināt likumā noteiktās sociālo uzņēmēju priekšrocības no pašvaldību puses, jo Sociālā uzņēmuma likums nosaka vairākus praktiskus atbalsta instrumentus. Piemēram, pašvaldību tiesības piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, publiskas personas tiesības nodot tai piederošo mantu bezatlīdzības lietošanā utt. Jāatzīst, ka pagaidām šie atbalsta mehānismi vēl nav kļuvuši populāri un sociālie uzņēmēji ne vienmēr tos saņem. Vēl ir svarīgi rast veidu, kā veicināt sociālo uzņēmēju konkurētspēju, jo atšķirībā no tradicionālās uzņēmējdarbības uzņēmumiem šo uzņēmumu pašmērķis ir nevis maksimālā peļņa, bet maksimālais labums sabiedrībai. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības atpazīstamību un tēlu.

 Sociālā uzņēmējdarbība ir īpaša ar to, ka tās galvenais mērķis ir radīt sociālu ietekmi un labumu sabiedrībai, nevis nodrošināt peļņu īpašniekiem. Tāpēc mūsu kā sabiedrības  pienākums ir atbalstīt tos, kas ir gatavi šiem izaicinājumiem. Ceru, ka Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa sabiedrībai kopumā sniegs lielāku izpratni un vēlmi iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības jomas attīstībā,” norāda Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētājs Imants Lipskis.

Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir Rīgā un Pierīgā – 74% no kopējā sociālo uzņēmumu skaita. Populārākā ir darba integrācijas un izglītības joma. Tāpat sociālie uzņēmumi nodarbojas ar veselības veicināšanas un medicīnas pakalpojumiem,  vides un dzīvnieku aizsardzību, kultūras daudzveidību, kā arī sniedz atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.

Informāciju sagatavoja:
Egils Zariņš,
Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas
sabiedrisko attiecību speciālists,
64331829, egils.zarins@lm.gov.lv


14.10.2019.

Ministrs Kaspars Gerhards: ZM primārie mērķi 2020. gadā ir ražošanas veicināšana
Latvijas lauksaimniecības nozarē

 

Šā gada 11. oktobrī valdība atbalstījusi finansējuma palielināšanu par 30 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības veicināšanai, t.sk. vienlīdzīgāku konkurences apstākļu nodrošināšanai ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Valsts budžetā 2020. gadam kopumā iekļautas Zemkopības ministrijas (ZM) 24 prioritātes 2020. gadam. 

Papildu budžetā 21 miljons eiro paredzēts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas paaugstināšanai vietējā un ārvalstu tirgū. 4 miljoni eiro paredzēti mazajām un vidējām lauku saimniecībām, kuras ražos pārtiku vietējam tirgum. Savukārt 3 miljoni eiro – lauksaimniecības izglītībai un zinātnei.

Ministrs Kaspars Gerhards: „Ministrijas uzdevums ir strādāt lauksaimnieku labā – mums ir jāpalīdz lauksaimniekiem veicināt starptautisko konkurētspēju, kā arī jāsniedz gan finansiāls, gan informatīvs atbalsts ikvienam, kurš strādā un grib strādāt lauksaimniecības nozarē. Neatkarīgi no tā, vai tas ir liels, vidējs vai mazs lauksaimnieks. Jo vairāk pašmāju saimniecības ražos vietējam un/vai ārvalstu tirgum, radot arvien jaunus produktus, jo vairāk kopīgiem spēkiem mums izdosies stiprināt Latvijas vietējā produkta pozīcijas kā pašmāju, tā arī ārvalstu tirgū.”

Zemkopības ministrijas viena no galvenajām prioritātēm 2020. gadā ir veicināt pašmāju lauksaimnieku konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgū, palielinot ieguldījumus tautsaimniecības izaugsmē. Ne mazāk svarīgi ir sekmēt lauku teritoriju dzīvotspēju, sekmējot esošo darbavietu skaita saglabāšanu un jaunu darbavietu radīšanu reģionos.

Šogad sāktā cīņa Eiropas Savienības līmenī ir tik būtiska – jādara viss iespējamais, lai mazinātu nevienlīdzīgo Eiropas Savienības atbalstu Latvijai. Mūsu lauksaimnieki ir pelnījuši taisnīgus atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības. Ir jāpārtrauc 15 gadus ilgusī netaisnība jeb nolaidība, kas tika vērsta pret Latvijas lauksaimniekiem. Vienotā tirgū atbalstam absolūti visām dalībvalstīm ir jābūt godīgam un vienlīdzīgam. Nedrīkst būt tāda situācija, ka tirgus ir kopējs, normatīvi kopēji, kvalitātes prasības vienotas, un arī ražošanas izmaksas neatšķiras, turpretī ES finanšu atbalsts lauksaimniekiem gan atšķiras – veidojot vien 75 procentus no ES vidējā līmeņa! Vēl šā gada sākumā sāktās sarunas ES līmenī, kā arī bloķēšanās ar mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju – tas ir apjomīgs darbs, kas vērsts uz kompromisu rašanu visdažādākajos līmeņos, taču gaisma tuneļa galā noteikti ir!” uzsvēra ministrs.

Savukārt 4 miljoni eiro budžeta plānā paredzēti mazajām ražojošajām lauku saimniecībām, lai īstenotu jaunizveidoto atbalsta programmu, kuras ietvaros atbalsts paredzēts līdz pat 50 procentiem*. Ir svarīgi sniegt valsts atbalstu mazajiem lauksaimniecības ražotājiem, lai veicinātu šo ražotāju konkurētspēju un stimulētu to integrēšanos tirgū, kā arī sekmētu to dzīvotspēju un lauku teritoriju attīstību kopumā. Tas ir viens no motivējošajiem atbalsta mehānismiem, lai kopīgiem spēkiem palielinātu Latvijas produkta apjomu un īpatsvaru Latvijas tirgū. Jo vairāk lauksaimnieku izvēlēsies ražot tirgum, nevis pašpatēriņam, jo vairāk un dažādu produktu būs pieejami iedzīvotājiem. Ar šo aktivitāti iespējams arī dažādot Latvijas lauksaimnieku produkciju, veicinot apjoma pieaugumu, kā arī jaunu un inovatīvu pārstrādāto produktu izstrādi un virzīšanu kā pašmāju, tā arī ārvalstu tirgū. 

Savukārt lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai budžetā 2020. gadam paredzēti 3 miljoni eiro, lai pilnveidotu materiālo bāzi, nodrošinātu ar nozaru politikas izstrādi un attīstību saistīto pētījumu veikšanu, kā arī lai paaugstinātu Latvijā iegūstamās lauksaimnieciskās, pārtikas ražošanas un mežsaimnieciskās izglītības kvalitāti. Plānots arī nodrošināt zinātnisko institūciju ciešāku sasaisti ar ražojošo industriju, kas darba tirgum sagatavo mūsdienīgi izglītotus speciālistus.

Lai īstenotu iecerēto atbalstu lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādei, ir nepieciešama zinātniski pamatota argumentācija plānoto izmaiņu ieviešanai. Līdz ar to, lai iegūtu augstāku produktivitāti un nodrošinātu klimatneitrālu politiku, ir nepieciešams veikt investīcijas zinātnē – līdz šim apkopotie dati liecina par to, ka investīcijas zinātnē atmaksājas 1:3 produktivitātē. Ar inovatīviem pētījumiem un jauniem risinājumiem Latvija ir soli priekšā vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm – jo vairāk tiks ieguldīts šajā attīstības virzienā, jo vairāk soļu Latvija būs priekšā citām valstīm. 

Ņemot vērā to, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pasaulē attīstās ar katru dienu, ir svarīgi pētniecības darbos izmantot atbilstošu materiāli tehnisko bāzi. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt tās atjaunošanu un papildināšanu. Līdz ar to jāveicina jaunu tehnoloģiju un zināšanu integrēšanai nozares darba procesos. Ne mazāk svarīgi ir arī nodrošināt izglītības pieejamību un izglītības gūšanas apstākļu atbilstību prasībām.

Ministrs Kaspars Gerhards: Šogad tika pabeigti apjomīgi renovācijas un tehniskā nodrošinājuma atjaunošanas darbi Bulduru dārzkopības vidusskolā, kur jau ar šo mācību gadu ir izdevies piesaistīt vairāk studējošo, nekā pērn. Proti, jo vairāk jauniešus mēs spēsim piesaistīt un ieinteresēt ar darbu lauksaimniecības nozarē – vai tas būtu veterinārārsts, pārtikas izstrādes eksperts vai jebkurš cits arods, jo vairāk mēs spēsim aizpildīt tukšās darbavietas nozarē ar Latvijas iedzīvotājiem, nevis ārvalstu pilsoņiem, it sevišķi – no trešajām valstīm. Tas ir viens no atbalsta punktiem, kas ir nepieciešams uz valsts ilgtspējīgas ekonomikas attīstību vērstai politikai. Jānodrošina gan izglītības iespēju pieejamība, gan arī darbavietas ar atbilstošu atalgojumu, lai Latvijas iedzīvotāju ar pārliecību saskatītu savu dzīvi un darbu Latvijā, kā arī lai aizbraukušie tautieši varētu būt pārliecināti par savu izvēli atgriezties mājās.”

*No saimniecībai aprēķinātajiem Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem par 2019. gadu (no 50 eiro līdz 416,5 eiro saimniecībai, bet kas nepārsniedz summu, ko veido starpība starp saņemto Eiropas Savienības tiešo maksājumu summu par 2019. gadu un 1250 eiro).


Informāciju sagatavoja: 
Santa Vaļuma, ministra padomniece
Tālrunis 20222000
E-pasts: Santa.Valuma@zm.gov.lv
Tīmekļvietne: www.zm.gov.lv 

 


9.10.2019.

Pirmo reizi Latvijā norisināsies Atvērto durvju dienas sociālajos uzņēmumos

 

No 14. līdz 18.oktobrim Labklājības ministrija visā Latvijā izsludina Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu, kas tiks atzīmēta ar dažādām aktivitātēm. Lai ikviens varētu iepazīties un izzināt klātienē, ko piedāvā un kā strādā sociālie uzņēmumi, no 15. līdz 17. oktobrim pirmo reizi šajos uzņēmumos norisināsies Atvērto durvju dienas ar moto „Iepazīsti sociālos uzņēmējus, kuri dara pasauli labāku!”. Atvērto durvju dienās pie sevis ciemos aicina 10 sociālie uzņēmumi Rīgā, Ikšķilē, Siguldā un Valmierā.

Autoskola nedzirdīgiem cilvēkiem Mobilizing” piedāvās unikālu iespēju ikvienam uzzināt, kā tas ir − mācīt nedzirdīgus cilvēkus vadīt automašīnu. Būs iespēja piedalīties praktiskajā braukšanas nodarbībā Rīgā, kā arī apmeklēt teorijas apmācības Valmierā un aprunāties ar uzņēmuma dibinātāju un vadītāju Santu Beitāni.  Pirmā bezatkritumu /zero waste/ kafejnīca Latvijā Cafe M” aicina izzināt uzņēmuma aizkulises – vai tiešām un kā kafejnīcā nerodas atkritumi? Ciemiņus laipni sagaidīs un savu aizraujošo sociālā uzņēmēja stāstu pastāstīs kafejnīcas dibinātāja un vadītāja Ulla Milberta.  Apģērbu dizaina un ražošanas uzņēmuma OWA” mērķis ir mainīt sabiedrībā valdošos stereotipus par personām ar invaliditāti un viņu darbspējām. Atvērto durvju dienās uzņēmuma dibinātāja un vadītāja Natālija Jermolajeva pastāstīs par uzņēmuma ikdienu un biznesa modeli, kā arī veikalā būs pieejamas Latvijas sociālo uzņēmēju ražotās preces. Atvērtajā stikla dizaina studijā/ darbnīcā Glass Point” varēs uzzināt par uzņēmuma piedāvātajām meistarklasēm un to, kā otrreiz pārstrādāt stiklu mākslinieciskos un dizaina produktos uz vietas studijā vai pašrocīgi mājās. Sociālā uzņēmuma Mammām un tētiem” ciemiņiem būs iespēja izzināt šī sociālā uzņēmuma mērķus un ikdienas darbu. Veizāna deju skola piedāvās aplūkot studijas telpas, vērot deju nodarbības, kā arī satikt klātienē un par pašaizliedzīgu darbu labākas pasaules vārdā aprunāties ar skolas vadītāju Edmundu Veizānu. Privātā sākumskola Ķiparu Nams” Ikšķilē aicina apskatīt šī gada 1.septembrī atvērtās sākumskolas telpas un sarunās ar vadītāju Sandu Reikmani izprast sociālā uzņēmuma ikdienu un izaicinājumus. Sociālais uzņēmums Visi Var” Siguldā piedāvā darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, vecākiem, kuri kopj bērnus ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem un citām sociālām grupām. Atvērto durvju dienās būs iespēja aprunāties ar uzņēmuma dibinātāju Evu Viļķinu, kā arī varēs aplūkot, kā norit darbs uzņēmuma Visi Var” darbnīcās. RB Cafe" ir pirmā kafejnīca Baltijā, kur lielākoties strādā cilvēki ar invaliditāti. Viesiem būs iespēja ne tikai pacienāties ar kādu gardu konditorejas našķi, bet arī izzināt kafejnīcas ikdienu un saprast, kas ir šāda sociālā uzņēmuma lielākie izaicinājumi un ieguvumi. Savukārt zvanu centra Sonido” dibinātāja un vadītāja Inga Muižniece ļaus ciemiņiem būt klātesošiem uzņēmuma ikdienā, kur strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām, varēs sajust labi iekārtotas darba vides nozīmi, kā arī ikvienam būs iespēja arī pašam novelt savu akmeni no sirds”.

Plašāka informācija par Atvērto durvju dienu norises laikiem, vietām un pieteikšanos lasāma Labklājības ministrijas mājas lapā www.lm.gov.lv un sociālā tīkla Facebook lapā https://www.facebook.com/labklajibasministrija/, sadaļā Pasākumi”. Papildu informācija: Līga Ivanova, liga@sua.lv, 26464686.

Latvijā Sociālā uzņēmuma likums darbojas jau pusotru gadu. Pa šo laiku ar oficiālu sociālā uzņēmuma statusu aktīvi darbojas 70 uzņēmumi. Šī biznesa uzsākšanai vai paplašināšanai ir iespējams saņemt ALTUM finanšu atbalstu granta veidā līdz pat 200 tūkstošiem eiro. Lai arī sociālā uzņēmējdarbība kļūst arvien populārāka visā pasaulē, tomēr lielai sabiedrības daļai par to ir maldīgs priekšstats, ka tā ir tikai labdarība. Mūsu sociālie uzņēmēji piedāvā ļoti dažādus un inovatīvus pakalpojumus, rada oriģinālas dizaina preces, izstrādā digitālos rīkus un kustību palīgierīces, kā arī saražoto preci eksportē. Atvērto durvju dienas ir lieliska iespēja, lai izzinātu šo uzņēmumu realitāti un to, kādu labumu ar savu darbu tie rada sabiedrībai, kā arī vērtīgi būs aprunāties ar uzņēmumu vadītājiem, jo sociālajā uzņēmējdarbībā īpaši nozīmīgs ir cilvēciskais faktors un patiesa vēlme strādāt sabiedrības labā,” aicina Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētājs Imants Lipskis.

Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas ietvaros Labklājības ministrija aicina arī iepazīties ar četru sociālo uzņēmēju pieredzes stāstiem video formātā:

RB Cafe” - https://youtu.be/TmyWJtZ1GPY

Eņģeļu pasts” - https://youtu.be/4ok3QnRgxFY

Torņkalna privātā vidusskola” - https://youtu.be/xmH_s4Hjchs

Vigobot” - https://youtu.be/qIo4blGhOTg

Uzziņai:

Atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskai praksei sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir radīt sociālu ietekmi un labumu sabiedrībai, nevis nodrošināt peļņu īpašniekiem. Šajā uzņēmējdarbības formā sociālā misija ir svarīgāka par peļņu – tā nav mērķis, bet līdzeklis. Peļņa tiek no jauna investēta sociālā mērķa īstenošanā, nevis pārdalīta. Latvijā sociālos uzņēmumus definē Sociālā uzņēmuma likums, kas stājās spēkā 2018. gada 1. aprīlī.

Pasākumu afiša ŠEIT.
 

Papildu informācija:
Līga Ivanova, liga@sua.lv, 26464686

 


8.10.2019.

Balso par „Bauskas novada uzņēmēju Gada balvas" ieguvēju!
 

Jau piekto gadu Bauskas novada pašvaldība godinās novada uzņēmējus konkursā „Bauskas novada uzņēmēju gada balva”. Konkursa mērķis ir apzināt un godināt Bauskas novada uzņēmējus, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību novadā, veicināt Bauskas novada uzņēmēju atpazīstamību, popularizējot labas uzņēmējdarbības prakses piemērus Bauskas novadā, un stiprināt lokālpatriotismu un piederības sajūtu.

Šogad godināsim uzņēmējus sešās nominācijās:

  • Novada lauksaimnieks;
  • Novada tēla popularizētājs;
  • Novada izaugsme;
  • Novada jaunais uzņēmējs;
  • Gada tirgotājs/pakalpojumu sniedzējs;
  • Novada mājražotājs/amatnieks.

Bauskas novada pašvaldība aicina visus novada iedzīvotājus aktīvi iesaistīties un balsot, lai noskaidrotu konkursa „Bauskas novada uzņēmēju Gada balva" ieguvējus.

Līdz 2019.gada 31.oktobrim aizpildi Balsošanas anketu!

Balsošanas anketas būs novietotas publiski pieejamās vietās Bauskas novada pašvaldības iestādēs – Tūrisma informācijas centrā, Bauskas Kultūras centrā, novada bibliotēkās, pagastu pārvaldēs, sociālajā dienestā.

  • Balsošanas anketu iespējams aizpildīt elektroniski ŠEIT;
  • Balsošanas anketa (PDF) izdrukāšanai pieejama ŠEIT.

Aizpildītās anketas līdz 31.10.2019. iespējams iesniegt pagastu pārvaldēs, Bauskas novada pašvaldības Klientu apkalpošanas centrā, Uzvaras ielā 1, Bauskas Tūrisma informācijas centrā, novada bibliotēkās.

Ja vēlaties, anketā iespējams norādīt savu vārdu un tālruņa numuru vai e-pasta adresi. Visas anketas, kuru aizpildītāji būs zināmi, piedalīsies izlozē par Bauskas novada pašvaldības un vietējo uzņēmēju sarūpētām balvām. 

 


8.10.2019.

Aicina pieteikties 9. Zemgales reģiona amatnieku un mājražotāju kontaktbiržai
 

12. decembrī plkst.10:00–15:30 Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā notiks 9. Zemgales reģiona amatnieku un mājražotāju kontaktbirža.

Aicinām pieteikties dalībai:

  • amatniekus, rokdarbniekus, mājražotājus, līdzi ņemot savus darbus un ražojumus;
  • izejmateriālu tirgotājus un piegādātājus amatniekiem, mājražotājiem;
  • zinātniekus, kuri vēlas sadarboties ar amatniekiem;
  • pašvaldību darbiniekus, kuri vēlas atbalstīt savus amatniekus;
  • ikvienu interesentu.

Programmā:

  • No plkst. 9:30 līdz 10:00 dalībnieki iekārtos savu stendu/galdiņu.
  • No plkst. 10:00 līdz 12:00 amatnieku, mājražotāju piedāvājums, tirdziņš, tīklošanās un Radošuma balvas „Ideju spogulis - 2019" konkursa žūrijas darbs.
  • No plkst. 13:00 līdz 15:00 iepazīsim amatnieku un mājražotāju piedāvājumu kopā ar uzņēmēju, dziedātāju un TV raidījumu vadītāju Roberto Meloni.
  • No plkst. 15:00 līdz 15:30 Radošuma balvas Ideju spogulis - 2019" un nominācijas La Dolce Vita” rezultātu paziņošana

Satiksimies, lai saņemtu informāciju, veidotu sadarbību, atbalstītu viens otru, rastu jaunas idejas un iespējas!

Lūdzu, nododiet šo informāciju ikvienam, kurš nodarbojas ar mājražošanu, mājamatniecību vai vēlas to darīt!

Mājražotājus, amatniekus lūdzam pieteikties līdz 5.decembrim pa tālruni 63012155, 63012169, vai e-pastu: liga.mikelsone@zrkac.jelgava.lv

Amatnieku un mājražotāju veikuma cienītāji, oriģinālu dāvanu meklētāji un citi interesenti gaidīti bez pieteikšanās no plkst. 10:00 līdz 15:30.

Avots: Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs


7.10.2019.

„MINI SOCITONS" - sociālās uzņēmējdarbības attīstībai
 
15. oktobrī, no pl. 10:00 līdz 16:00, Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā notiks pasākums sociālās uzņēmējdarbības attīstībai “MINI SOCITONS”.
Pasākuma programmā (skat. pielikumā):
plkst. 10:00 - 12:15 Iedvesmosimies un radīsim jaunas un neparastas biznesa idejas, kā arī gūsim priekšstatu par sociālā biznesa modeli un iespējamo finsējuma modeli.
 
plkst. 12:45 - 14:15 pieredzē dalīsies:
  • pirmais sociālās uzņēmējdarbības uzņēmums Jelgavā - SIA BARBOLETA, 
  • Pieredzes bagātā biedrība "Tuvu" 
  • Biedrība KMC "Nātre" par sociālo uzņēmējdarbību mazpilsētā un metropolē

no plkst. 14:15 iespēja pieteikties individuālām konsultācijām par sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību. (Konsultācija ar Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pārstāvi) (iepriekš piesakoties uz konkrētu laiku)

Pieteikties un vairāk informācijas: pa e-pastu: liga.mikelsone@zrkac.jelgava.lv, vai pa tel.: 63012155, 63012169

Pasākumu atbalsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija un British Council pārstāvniecība Latvijā.
        

Avots: Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs


3.10.2019.

Vidusskolnieki aicināti pieteikties konkursam „Biznesa skices”

Liec savai idejai pelnīt!” ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000 eiro ‘Swedbank’ izsludina biznesa plānošanas konkursu Biznesa skices 10. līdz 12. klašu skolēnu komandām. Komandas var veidot skolēni no dažādām klasēm un dažādām skolām, kurās izmanto ‘Junior Achievement Latvia’ mācību metodi Skolēnu mācību uzņēmums”.

Kā nokļūt līdz pelnošai biznesa idejai? Kur slēpjas tavs pircējs? Vai tu zini savu konkurentu? Kā plānot finanses? Kā veidot savu komandu? Uz visiem šiem jautājumiem konkursa dalībniekiem būs jāspēj atbildēt pietiekami izsmeļoši, lai pārliecinātu gan ekspertu žūriju, gan balsotājus un potenciālos atbalstītājus fināla kārtā.

Visi dalībnieki iegūs zināšanas un biznesa plānošanas pieredzi. Trīs labākās komandas arī naudu sava biznesa veidošanai.

„Biznesa uzsākšanai, gan arī tā attīstībai ir nepieciešams plāns, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Tāpēc biznesa plānošana ir konkursa galvenais fokuss, un vienlaikus dos iespēju jauniešiem iepazīt tālākajai uzņēmējdarbībai noderīgus rīkus,” saka ‘Swedbank’ Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Līdz ar jauno uzņēmēju pieredzē balstītiem pamācību video komandām konkursa uzdevumus palīdzēs izpildīt biznesa plānošanas rīks vietnē biznesaskices.lv. Tas komandas izvedīs cauri būtiskākajiem jautājumiem, ļaujot vienuviet apkopot savas domas un pārdomas strukturētā veidā, nobeigumā radot pārskatāmu biznesa plānu. Savukārt platformā projektubanka.lv jaunieši konkursa ietvaros apgūs balsu un finansējuma piesaistes kampaņas veidošanas prasmes.

„Mūsdienās veiksmīgai karjerai nepietiek ar skolas solā gūtām teorētiskām zināšanām. Priekšrocības ir tiem, kuri apguvuši dažādas prasmes, un tieši to piedāvā skolēnu mācību uzņēmumu praktiskās izglītības programma. Izveidojot savu mācību uzņēmumu, skolēniem ir iespēja apgūt visdažādākās iemaņas, kas noderēs, startējot reālajā uzņēmējdarbības pasaulē. Konkurss ļaus izvērtēt apgūtās prasmes, izmēģinot tās reālajai biznesa videi pietuvinātos apstākļos,” uzsver ‘Junior Achievement Latvia’ valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Uzņēmējdarbība ir vitāla jebkuras valsts tautsaimniecības izdzīvošanai, un ir būtiski attīstīt uzņēmēja gēnu” jau skolas solā. Mums ir daudz gudru un spējīgu jauniešu, kuriem šāda iniciatīva var kļūt par nepieciešamo grūdienu, lai pārvērstu savas idejas un sapņus realitātē, kā arī ar inovatīviem un neordināriem projektiem nestu Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē,” saka Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Konkursa uzvarētājus paziņos ‘JA Latvia’ skolēnu mācību uzņēmumu valsts mēroga pasākumā nacionālajā gadatirgū ‘Cits Bazārs’ 7. decembrī. Apbalvotas tiks labākās trīs skolēnu mācību uzņēmumu komandas. 1.vieta tiks pie 3000 eiro, 2. vieta – pie 2000 eiro, 3. vieta – pie 1000 eiro (pēc nodokļu nomaksas).

Biznesa plānus konkursam var iesniegt līdz 13. oktobrim šeit

Avots: Magnetic Latvia

 


2.10.2019.

Sociālās uzņēmējdarbības akselerators „New Door” aicina pieteikties ideju autorus
jaunajai akselerācijas programmai

Līdz 7. oktobrim tie, kam ir ideja par sociāla uzņēmuma veidošanu, vai arī tie, kas jau šādu uzņēmumu ir izveidojuši, aicināti pieteikties īpašai akselerācijas programmai. To jau piekto reizi realizēs sociālās uzņēmējdarbības akselerators „New Door” ar British Council pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Apmācību programma piecu mēnešu garumā būs vērsta tieši uz sociālo uzņēmējdarbību un tās attīstīšanu. Labākās noslēguma prezentācijas autors arī saņems 1000 eiro savas idejas attīstīšanai.

„New Door” akselerācijas programmai var pieteikties ikviens interesents, kurš ir sasniedzis 21 gada vecumu. Savu ideju drīkst iesniegt un arī varēs prezentēt latviešu, krievu vai angļu valodā. Pieteikuma anketa ir šeit.

Akselerācijas programma ilgs piecus mēnešus – no 2019. gada novembra līdz 2020. gada martam. Iesniegtās idejas tiks izskatītas divās atlases kārtās. Pirmajā posmā no visām tiks izraudzītas 30 idejas. To iesniedzēji tiksies ar dažādu nozaru ekspertiem ātrajās intervijās – katrs eksperts divas līdz trīs minūtes iztaujās idejas autoru. No visām šīm tiks atlasītas 12 labākās, kas novembrī uzsāks apmācības.

„Apmācības notiks četros moduļos. Katra moduļa norises laiks – divas pilnas dienas vienu reizi divos mēnešos. Laikā līdz nākamajam modulim katram dalībniekam būs jāpilda mājas uzdevums. Apmācību uzdevums būs vērsts uz to, lai idejas autors spētu izveidot realizējamu biznesa plānu. Līdz ar to daudz uzmanības pievērsīsim gan dažādiem uzņēmējdarbības, gan personīgās izaugsmes aspektiem. Apmācību noslēgumā notiks prezentācijas sesija, kur varēs piedalīties visi interesenti, tostarp potenciālie investori. Turklāt labākās prezentācijas autors saņems 1000 eiro no ASV vēstniecības,” saka sociālās uzņēmējdarbības akseleratora „New Door” valdes locekle Marija Povilaite.

Vairāk informācijas par jauno akselerācijas programmu un citām „New Door aktivitātēm iespējams uzzināt „New Door" mājas lapā https://newdoor.lv/lv

Sociālās uzņēmējdarbības akselerācijas programmas atbalstītājs šogad būs British Council pārstāvniecība Latvijā. „No līdzšinējās „British Council” un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas sadarbības un mūsu kopīgi izveidotā Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkla mēs redzam, cik būtiski ir nodrošināt zināšanas, iedrošināt veidot savus sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumus, cik svarīgi ir apgūt jaunas iemaņas un arī dalīties pieredzē. Tādēļ šogad nolēmām atbalstīt arī „New Door”, lai kopīgiem spēkiem palīdzētu tiem, kuriem ir savas sociālās uzņēmējdarbības idejas, bet pietrūkst zināšanu un prasmju, kā tās īstenot dzīvē. „New Door” akseleratoram ir jau vairāku gadu pieredze šādu apmācību organizēšanā, turklāt bijušie dalībnieki kopš programmas absolvēšanas sasnieguši labus rezultātus, iedvesmojot arī apkārtējos. Mēs ceram, ka šī gada akseleratora absolventi radīs daudz jaunu ideju, kas palīdzēs vietējām kopienām, kā arī šīs idejas būs saistošas plašākai sabiedrībai un par tām mēs dzirdēsim jau tuvākā nākotnē,” uzsver British Council  pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Matesoviča.

 „„New Door” ir vieta, kur satiekas profesionāļi un sociāla biznesa inovatori, lai apmainītos idejām, atbalstītu viens otru un veidotu izcilas partnerības. „New Door” akselerācijas programmā piedalās cilvēki ar degsmi risināt sabiedrībai aktuālas problēmas un padarīt mūsu apkārtni labāku. Lielākā daļa iepriekšējo akselerācijas programmu absolventu jau ir ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu, piemēram, „Mācos mācīties”, radošā maizes labaratorija „Ramala” Ventspilī, „Cerību spārni” (nodibinājuši arī citu uzņēmumu „Visi Var”), „OWA fashion” un citi,” uzsver sociālās uzņēmējdarbības akseleratora „New Door” valdes locekle un direktore Diāna Lapkis.

Sociālajai uzņēmējdarbībai nav peļņas gūšanas mērķa, taču tas nav arī bezmaksas darbs. Tā ir iespēja gan iestāties par sabiedrības interesēm, gan arī piedāvāt iespēju saņemt atalgojumu par savām prasmēm tiem cilvēkiem, kuri, piemēram, reizēm nevar nostrādāt visu darba dienu bez pārtraukuma veselības problēmu dēļ. Laikā, kad darba tirgū trūkst darbinieku, tas ir ļoti svarīgi.

Par New Door”

„New Door” ir Latvijā vienīgais sociālās uzņēmējdarbības akselerators. Tas jau 5 gadus ir spējis pulcēt zinošu vietējo un starptautisko  profesionāļu mentoru komandu, kas palīdz cilvēkiem ar idejām, ko var klasificēt kā sociālās uzņēmējdarbības idejas, attīstīt tās līdz pat reāla uzņēmuma izveidošanai. Akseleratora 4 līdz 6 mēnešu apmācību programmu jau absolvējuši 50 Latvijas sociālie uzņēmumi. „New Door” arī piedalās dažādos starptautiskos pieredzes apmaiņas projektos sociālās uzņēmējdarbības jomā. Tas ir palīdzējis izveidot Ukrainas sociālās uzņēmējdarbības akseleratoru un mācību programmu Ukrainas universitātēs. 2019. gadā „New Door” nominēts „Emerging Europe Awards 2019” balvai „Equality-Friendly Initiative of the Year”.

 

Kontaktinformācija:
Marija Povilaite
„New Door” valdes locekle
T. +371 27872516
E-pasts: info@newdoor.lv