Pirmdiena, 14. Oktobris, 2019. Minna, Vilhelmīne
Sazinies ar mums 80003939

Jūnijs


26.06.2019.

Sāk izmantot jaunu de minimis atbalsta uzskaites sistēmu

Finanšu ministrija ir izstrādājusi sistēmu, kas atvieglos pieteikšanos komercdarbības atbalsta saņemšanai dažādu atbalsta programmu ietvaros un ļaus nodrošināt efektīvāku piešķirtā de minimisatbalsta apmēra kontroli. No š.g. jūlija sistēmas lietošana būs obligāta.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 715 par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību nosaka elektroniskas de minimis atbalsta uzskaites sistēmas izmantošanu de minimis atbalsta uzskaitei, tās saturu un uzturēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek piešķirtas sistēmas lietošanas tiesības. No š.g. 1. jūnija, kad stājās spēkā MK noteikumi, var iegūt sistēmas lietošanas tiesības (sistēmas lietotāja pieteikuma veidlapa atrodama MK noteikumu 2. pielikumā). Elektroniskās de minimis atbalsta uzskaites sistēmas izmantošana būs obligāta no š.g. 1.jūlija.

Ar š.g. 1. jūliju zaudēs spēku visi MK noteikumi, kuri šobrīd nosaka de minimis atbalsta piešķiršanas deklarāciju iesniegšanas kārtību. No 2022. gada 1. janvāra sistēmā jau būs pilni dati par atbalsta saņēmējiem trīs fiskālo gadu periodā piešķirto de minimis atbalstu, tādēļ pēc šī datuma atbalsta pretendentiem sistēmā nebūs jāievada un atbalsta sniedzējiem vairs nebūs jāpārbauda informācija par atbalsta pretendentam iepriekš piešķirto de minimis atbalstu. Sākot ar 2020. gada 1. janvāri elektroniskās de minimis uzskaites sistēmā uzkrātie dati būs publiski pieejami.   

Noderīga informācija: De minimis

 

 

Kontaktinformācija:

Jautājumu gadījumā sazinieties ar Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta direktores vietnieci Edīti Bērziņu (tālr. 67083891, e-pasts: edite.berzina@fm.gov.lv) vai Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta vecāko eksperti Daci Katrīnu Ozoliņu (tālr. 67095456, e-pasts: dace.ozolina@fm.gov.lv).

 


19.06.2019.

Atjaunots būvmateriālu izmaksu katalogs

Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Inženiertehniskā nodaļa atjaunojusi būvmateriālu izmaksu katalogu 2019. gada aktuālajām cenām, kas pieejams elektroniskā formātā. Tas veidots ar mērķi, lai strukturēti vienuviet būtu pieejamas būvmateriālu vidējās cenas attiecīgi pa grupām, un interesenti varētu aprēķināt potenciālās iecerēto objektu būvniecības izmaksas.

Katrs cilvēks, kurš kaut nedaudz orientējas būvniecības darbos, katalogā vienkopus ātri var noskaidrot populārāko būvmateriālu vidējās cenas un saprast, vai iespējamie ieguldījumi būs pietiekami, lai īstenotu konkrētā objekta būvniecības ieceri. Pastāv arī iespēja salīdzināt, kādas cenas piedāvā konkrētas būvfirmas un kādas tās ir vidēji Latvijā.

Tā kā būvmateriālu cenas nemitīgi mainās, 2020. gada sākumā paredzēts tās atkal aktualizēt un katalogu papildināt ar vairākām jaunām būvmateriālu grupām.

Būvmateriālu izmaksu katalogu iespējams lejuplādēt šeit.

Avots: LLKC Inženiertehniskā nodaļa
 


17.06.2019.

Visām juridiskajām personām turpmāk jauni “spēles noteikumi”

Lai nodrošinātu lielāku caurspīdīgumu par Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām  juridiskajām personām, tostarp to formālajiem  un “īstajiem” īpašniekiem jeb tām fiziskajām personām, kas ir juridisko personu patiesie labuma guvēji (PLG), likumdevējs Uzņēmumu reģistram ir piešķīris jaunas pilnvaras. 

Jaunās normas ir saistošas visām Reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, tas ir, ne tikai ārvalstu komersantu meitas uzņēmumiem Latvijā, bet arī vietējām SIA un AS, kā arī nodibinājumiem, biedrībām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, personālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām.

Reģistra jaunās tiesības un pienākumus nosaka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – grozījumi NILLTFNL), ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma ceturtdien, 13.jūnijā. Tās stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Turpmāk Uzņēmumu reģistram būs jaunas tiesības un pienākumi – tiesības pie uzņēmuma vai organizācijas reģistrācijas prasīt papildu informāciju par tā PLG un pielietot efektīvāku likvidācijas procedūru, ja PLG netiek atklāti. Tāpat Reģistram noteikts pienākums reģistrēt vairāku pirms 01.12.2017. dibināto Latvijas juridisko personu PLG, pamatojoties uz to atklāšanu pēc noklusējuma, un intensīvāk sadarboties ar privāto sektoru, lai apzinātu un ziņotu tiesībaizsardzības iestādēm par iespējami nepatiesi sniegtām ziņām par PLG.

Patiesais labuma guvējs (PLG) ir fiziska persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrēta juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu.

PLG - ikvienai juridiskajai personai

Jaunās Reģistra tiesības un pienākumi, kā arī virzība uz maksimālu informācijas pieejamību noteiktas, lai nodrošinātu juridisko personu caurspīdīgumu un tādejādi mazinātu to izmantošanas iespējas noziedzīgiem mērķiem. Grozījumi ietver pasākumus, kas nodrošina Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” ziņojumā par Latviju sniegto rekomendāciju izpildi, kā arī krietni pirms obligātā termiņa ievieš piektās AML Direktīvas (Anti Money Laundering Directive) prasības.

“Ārvalstu eksperti aktualizēja tās finanšu sektora un uzņēmējdarbības vides problēmas, kuras jau vairākus gadus ir svarīgas Latvijas valstij un sabiedrībai kopumā. Kamēr smagos noziegumos apsūdzētas valsts amatpersonas slēpjas aiz garām īpašnieku ķēdēm, caur kurām “atmazgā” un “iegulda” valstij un sabiedrībai nozagtu naudu, Latvijas valstij naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas regulējums jeb tā sauktā piektā AML direktīva ir jāievieš kā pirmajiem Eiropā,” skaidro tieslietu ministrs Jānis BordānsCitām Eiropas Savienības valstīm šobrīd ir garāks jaunā regulējuma ieviešanas termiņš.

Pieaug Uzņēmumu reģistra loma biznesa vidē  

Reģistra uzdevums arī turpmāk būs reģistrēt un izsniegt informāciju. Būtiski uzsvērt, ka turpmāk, reģistrējot jaunas juridiskās personas vai reģistrējot izmaiņas esošajos uzņēmumos un organizācijās, valsts notāriem būs tiesības pieprasīt papildu dokumentāro informāciju par PLG. Faktisko apstākļu vērtēšana arī turpmāk būs tiesībsargājošo iestāžu, Finanšu izlūkošanas dienesta ziņā. Reģistrs izmeklēšanas darbības neveic. Taču tiks izveidots efektīvs informācijas apmaiņas mehānisms, iesaistot arī privāto sektoru. Rezultātā tiesībsargājošās iestādes tām nepieciešamo informāciju saņems efektīvāk. Norādāms, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu Reģistram fiziskajai personai piemērojama kriminālatbildība - tagad līdz diviem gadiem cietumā.

“Reģistram, nenoliedzami, ir liela loma uzņēmējdarbības vides caurspīdīguma nodrošināšanā, jo juridiskās personas ir tikai fikcijas, aiz kurām darbojas cilvēki. Savukārt izmeklētājiem, atklājot noziedzīgus nodarījumus, ir būtiski zināt, kuras fiziskās personas atrodas aiz juridiskajām fikcijām. Tāpēc Reģistrs virzās uz elektronizāciju, datu pieejamību un caurspīdīgumu. Turklāt, kā atklāja nupat notikusī Eiropas biznesa reģistru asociācijas konference, visu Eiropas reģistru pašreizējā aktualitāte ir lielāka apjoma informācijas fiksēšana, kas secīgi pēc tam ļauj datu pētniekiem informāciju analizēt un izmeklētājiem - cīnīties ar noziegumu veicējiem,” Reģistra lomu skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Revidēšanu sāk ar “ārzemniekiem”

Saskaņā ar Latvijas Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu par paaugstināta riska juridiskajām personām ir atzītas SIA. Tāpēc, atbilstoši Reģistrā ieviestajai riskos balstītajai pieejai, Reģistrs jau 2017.gada beigās par primāro mērķa grupu PLG atklāšanā noteica SIA un kā visaugstākā riska grupu jeb “augsta riska SIA” -  Latvijā reģistrētas SIA, kam īpašnieki ir ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi. Pieeju noteica fakts, ka Reģistram nebija informācijas par tām fiziskajām personām, kuras atrodas aiz ārvalstu juridiskajām personām - ķēdes galā. Kopskaitā 2017.gada novembrī bija 5000 augsta riska SIA.  Šobrīd savus PLG vēl joprojām nav atklājušas aptuveni 900 SIA.

“Līdz šim Reģistrs publiskajā telpā aktīvāk komunicēja tieši par augsta riska SIA, aicinot tām atklāt savus PLG, kā arī organizēja komunikācijas kampaņu sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, jo daudzos gadījumos tie ir reāli, strādājoši uzņēmumi, kuri maksā nodokļus valsts budžetā. Kopumā šī SIA grupa 2018.gadā valsts budžetā bija iemaksājusi vairāk kā 300 miljonus eiro,” stāsta G.Paidere.

PLG neatklājēji – zem āmura

Tagad – atbilstoši jaunajiem likuma grozījumiem – tām kapitālsabiedrībām, sākot ar augsta riska SIA, kuras līdz šim brīdim nav atklājušas savus PLG, tiks piemērota vienkāršotā likvidācija. Procedūra paredz: Reģistrs kapitālsabiedrībai (SIA vai AS) nosūta pirmslikvidēšanas brīdinājumu ar aicinājumu mēneša laikā atklāt PLG; ja SIA vai AS savu PLG neatklāj, tās darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz Reģistra lēmumu. Darbības izbeigšanas un likvidācijas process notiks atbilstoši Komerclikuma normām par vienkāršoto likvidāciju.

Nespēja jāpamato

Jaunais regulējums visām juridiskajām personām nosaka pienākumu gadījumā, ja juridiskā persona, darot visu iespējamo, secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot PLG – fizisko personu juridisko personu ķēdes galā, tad juridiskās personas valdes loceklim tas jāapliecina, norādot pamatojumu.  

PLG pēc noklusējuma – daļai pašmāju SIA, PS, IU, ZZS, nodibinājumiem

Likuma iepriekšējā redakcija noteica izņēmumu gadījumus jeb paziņošanu par PLG (vienmēr fiziska persona) pēc noklusējuma attiecībā uz pirms 01.12.2017. reģistrētajām juridiskajām personām šādos gadījumos: (1) SIA dalībniekiem – fiziskām personām, kurām pieder virs 25% kapitāldaļu, (2) personālsabiedrības biedriem, ja personālsabiedrībā nav vairāk kā 3 biedru, (3) individuālo uzņēmumu īpašniekiem, (4) zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašniekiem, (5) nodibinājumu valdes locekļiem. Šajos gadījumos uzskatāms, ka juridiskās personas PLG statuss  jau izrietēja no attiecīgo fizisko personu statusa noteiktajos ierakstos, un, ja vien PLG nebija cita persona  – uz Reģistru ar atsevišķu pieteikumu jādodas nebija. Ja tomēr PLG bija cita persona, tad Reģistrs bija jāinformē līdz 2018.gada 1.martam. Tāpēc, ja juridiskā persona citu informāciju šobrīd nav iesniegusi, uzskatāms, ka informācija par PLG ir paziņota pēc noklusējuma. Tagad – līdz 2019.gada 1.jūlijam – iepriekš minētajos gadījumos noteiktās personas, ja attiecīgajā reģistrācijas lietā nebūs informācijas par citu PLG,  tiks reģistrētas kā attiecīgo juridisko personu PLG. Ieraksti reģistros tiks veikti Reģistra vesto reģistru datu pārskatāmības uzlabošanai, un tas notiks uz attiecīgo paziņojumu pēc noklusējuma pamata, bez atsevišķa valsts notāra lēmuma.

“Kad pirms pāris gadiem juridiskajām personām bija pašrocīgi jāveic pamatkapitāla denominācija jeb pamatkapitāla izmaiņas pārejai no latiem uz eiro, no uzņēmēju organizācijām saņēmām pārmetumus par birokrātiju un administratīvo slogu. Tāpēc šoreiz juridisko personu, kuras jau citu pienākumu ietvaros sniegušas ziņas par fiziskām personām, kas uzskatāmas par PLG, speciāli uz Reģistru nav jānāk. Taču, ja juridisko personu amatpersonas zina, ka notikušas izmaiņas un PLG šobrīd ir cita persona, nevis tā, kas tiks ierakstīta uz noklusējuma pamata, aicinu nekavējoties šo informāciju aktualizēt,” aicina G.Paidere.

Caurspīdīga vide – brīvpieejas resursi

Grozījumi NILLTFNL nosaka, ka caurspīdīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai no 2020.gada 1.janvāra informācija ikvienai personai no Reģistra vestajiem reģistriem tiks nodrošināta bez maksas. Šī pasākuma ieviešanas datums ir atkarīgs no politiķu lēmumiem 2020.gada valsts budžeta izskatīšanas gaitā, proti, vai tiks rasts finansējums 1,2 miljoni eiro apmērā katru gadu, lai nodrošinātu datu bezmaksas saņemšanu klientiem.

“Jāņem vērā, ka atbilstošas informācijas pieejamība Reģistrā par patiesajiem labuma guvējiem būtiska arī pašiem uzņēmumiem – gan vērtējot savus darījumu partnerus, gan, izpildot prasības, kas tūlīt stāsies spēkā Starptautisko un nacionālo sankciju likumā. Proti, jo kvalitatīvāka un brīvāk pieejama būs Reģistra informācija, jo uzņēmējdarbības vide būs drošāka, vienlaikus mazāk zaudējot tai tik ļoti svarīgo ātrumu,” skaidro G.Paidere.  

Avots: Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs

.


10.06.2019.

Kā ātri un viegli uzzināt, vai jūsu saimniecība var pretendēt uz
atbalstu kādā no Eiropas Savienības atbalsta pasākumiem.

 

Mazās lauku saimniecības, kuras plāno tālāku attīstību, var sākt izstrādāt projektu pieteikumus 15 000 eiro liela atbalsta saņemšanai. Palīdzību projektu izstrādē sniegs SIA "Latvijas lauku konsultācijas un izglītības centrs" (LLKC) konsultanti birojos visā Latvijā.

Uz atbalstu var pretendēt saimnieciskās darbības veicējs – fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta lauku teritorijā, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir lauku teritorijā.

Lai saņemtu atbalstu, vērā tiks ņemti vairāki kritēriji. Piemēram, gada kopējam neto apgrozījumam vai standarta izlaides vērtībai jābūt vismaz 2000 eiro, bet neviens no šiem rādītājiem nedrīkst pārsniegt 15 000 eiro. Kopējā īpašumā esošā vai nomātā LIZ nepārsniedz 50 ha, ir reģistrēta saimnieciskā darbība un iesniegts gada pārskats vai deklarācija (D3) par iepriekšējo gadu u.c.

Projektus var īstenot dažādos ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu saistītos darbības virzienos. Plānotajam projektam ir jābūt saistītam ar nepārstrādātu un pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanu.

Lai pārliecinātos par saimniecības atbilstību vispārējiem kritērijiem, var izmantot LLKC izstrādāto interneta rīku “ES atbalsta pieejamības noteikšanas programma”, kas pieejams šeit.  

Papildjautājumus var uzdot “Forums ES finanšu piesaistei”, kas pieejams šeit.

LLKC Bauskas biroja kontaktpersona: Dace Medne, Tālr.: 26669063, e - pasts: dace.medne@llkc.lv, Biroja adrese: Kalna ielu 7, Bauska, LV – 3901.

Projektu iesniegumu pieņemšanas laiks būs no 2019. gada 17. jūnija līdz 18. jūlijam. Apkalpojamo personu skaits birojā ir ierobežots, tāpēc sazinieties ar konsultantu savlaicīgi.

Avots: LLKC Ekonomikas nodaļa

.


01.06.2019.

Jelgavas, Dobeles un Bauskas lauku partnerības aicina uzņēmējus 13.jūnijā
doties pieredzes braucienā pa Ozolnieku novadu. 

Ozolnieku novadā iepazīsiet: Latvijas Valsts pirmā prezidenta dzimtās mājas -muzeju ar mūsdienīgu piedāvājumu, kokaudzētavu "Bētras", dabīgus pļavas ziedu hidrolātus "Green Wings", viesnīcu un restorānu "Agate Hotel", Miķeļa alus darītavas alu un Montesori istabu Ozolniekos.

Pieredzes brauciena programma: ŠEIT 
Pieteikšanās anketa braucienam: ŠEIT 

Pieredzes brauciens notiek Leader sadarbības projekta “Vietējo ražotāju konkurētspējas, sadarbības un atpazīstamības veicināšana”, ietvaros Nr.17-00-A019.332-000003.
Projekts tiek īstenots Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam aktivitātes: 19.32. "Starpteritoriālā sadarbība" ietvaros.