Otrdiena, 12. Novembris, 2019. Kaija, Kornēlija
Sazinies ar mums 80003939

Jūlijs


31.07.2019.

Aicina pieteikties izgudrojumu un inovāciju izstādei MINOX ZEMGALE 2019

2019. gada 7. septembrī Jelgavā, Pasta salā festivāla “Mehatrons 2019” ietvaros notiks izgudrojumu un inovāciju izstāde MINOX ZEMGALE 2019. Aicinām ikvienu, kurš ir kaut ko izgudrojis, pieteikties ar savu izgudrojumu un piedalīties izgudrojumu un inovāciju izstādei. Dalībai nav ne vecuma, ne arī citu ierobežojumu.

Pieteikumus sūtīt līdz 20. augustam uz e-pastu: liga.mikelsone@zrkac.jelgava.lv.

Pieteikumā vēlams norādīt:

  • Dalībnieku vārdus, uzvārdus;
  • izgudrojuma nosaukumu;
  • īsu aprakstu;
  • aktivitātes dalībniekiem (konkursi, praktiska darbība) - ja tādas plānojat;
  • cik liela platība (kvadrātmetros) nepieciešama;
  • vai būs nepieciešams elektrības pieslēgums – (ja jā - kāda strāva nepieciešama);

Lai iedrošinātu ikvienu piedalīties - daži piemēri:

…mamma redz, ka viņas mazākā meitiņa, krāsojot bilžu grāmatu, izmanto neredzētu, jaunu paņēmienu šī darba veikšanai. Kopā ar meitu, mamma piedāvā šo jauno paņēmienu “MINOX” izstādei.

…students, klausoties profesora lekciju par kaut kādu problēmu, iedomājas pieminētās problēmas pilnīgi jaunu, līdz šim neizmantotu risinājumu. Izgudrojums!!! Eureka!!!

…mazdēls spēlējas ar vectēva garāžā atrastu vecu “uzparikti”, kurai viņš ir pielicis citu detaļu tā, ka izveidojas pilnīgi jauna pielietojuma instruments. Vecaistēvs kopā ar mazdēlu piedalās izgudrojuma izstādē, kā izgudrojuma līdzautors sava mazdēla-autora izgudrojuma demonstrēšanā.

Izgudrojumu un inovāciju izstādes MINOX ZEMGALE 2019 dalībniekiem būs iespēja piedalīties arī konkursā. Uzvarētāji tiks noteikti, ņemot vērā apmeklētāju balsojumu.

Pasākuma mērķis - veicināt izgudrotājdarbību un panākt, lai uzņēmēji, izgudrotāji un zinātnieki atrastu saskarsmes punktus, kuru rezultātā tiktu radīti jauni tehniskie risinājumi, inovatīvi produkti vai veidoti pakalpojumi, kā arī sekmēt izgudrojumu ieviešanu dzīvē.

Lai veicinātu izgudrotājdarbību Latvijā, kā arī lai sekmētu izgudrojumu reālu ieviešanu dzīvē, šo pasākumu organizē Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) sadarbībā ar Latvijas Izgudrotāju biedrību, "CONNECT Latvija" un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļu (TEPEK).

 

Avots: Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs

 


26.07.2019.

Lauksaimnieciskās produkcijas ražošana un pārstrāde-
dominējošā uzņēmējdarbības nozare Bauskas novadā

Bauskas novada turīgāko uzņēmēju sarakstā būtisku vietu ieņem uzņēmēji, kuri pārstāv lauksaimniecības jomu.

Vērtējot lauksaimniecības nozares attīstību, jāuzsver, ka Bauskas novads ir bagāts ar stiprām zemnieku saimniecībām un lieliem, tradīcijām bagātiem uzņēmumiem, kuri darbojas šajā nozarē vairākus gadu desmitus. Esošie fakti nepārsteidz, jo 80,4% no Bauskas novada teritorijas aizņem lauksaimniecības zeme.

Lursoft datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka uz 2019.gada 1.maiju Bauskas novadā ir reģistrēti 2004 uzņēmumi. No tiem 38 % jeb 761- ir zemnieku saimniecības. Savukārt 41 % jeb 829 uzņēmumi ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), no kurām liela daļa arī darbojas tieši lauksaimniecības nozarē.

Bauskas novada lauksaimniecības uzņēmumi pēc apgrozījuma

2018. gadā Bauskas novadu uzņēmumu TOP 100 saraksta pirmajā vietā ierindojas kombinētās lopbarības ražotājs SIA "LRS MŪSA" (ar 10,6 miljonu eiro apgrozījumu). 2017.gadā uzņēmums pēc apgrozījuma rādītājiem savā nozarē valsts mērogā ierindojās 4. vietā.  Savukārt trešo vietu ieņem graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzētājs SIA “Uzvara-Lauks” (ar 6.7 milj eiro apgrozījumu). 2017.gadā Latvijas mērogā tas ieņēma 5. vietu starp savas nozares uzņēmumiem.

Īpaši jāizceļ Andra Grantiņa Zemnieku saimniecība “Eriņi”, kas ar 2,9 milj. eiro lielu apgrozījumu Bauskas novada Top 100 uzņēmumu sarakstā ieņem godpilno 11. vietu jeb 1.vietu starp visām novada zemnieku saimniecībām.

Bauskas uzņēmēju TOP 100 sarakstā iekļuvuši 36 uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības nozarē:

  • 2 kooperatīvās sabiedrības
  • 15 sabiedrība ar ierobežotu atbildību
  • 19 zemnieku saimniecības

Graudkopība – Bauskas novada raksturīgākais lauksaimniecības darbības virziens

Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka kopējais deklarēto kultūraugu platību apjoms Bauskas novadā 2018. gadā bija 50118,09 ha jeb 64% no Bauskas novada kopējās teritorijas. Visvairāk sēti ziemas kvieši (18396.19 ha platībā), tad seko vasaras kvieši (9805.82 ha platībā), bet trešo vietu sējumu platību ziņā ieņem ziemas rapsis (8080.02 ha platībā).

10 populārāko deklarēto kultūraugu platību apjoms pa pagastiem 2018.gadā, ha

Bioekonomikas potenciāls Bauskas novadā

Bioekonomikas būtība ir ilgtspējīga un pārdomāta atjaunojamo bioloģisko resursu izmantošana, lai ražotu pārtiku, bioresursos balstītus produktus, materiālus un enerģiju. Latvijas agroklimatiskie apstākļi ir piemēroti atjaunojamo bioloģisko resursu ražošanai, kā rezultātā veidojas pievilcīga vide uzņēmējdarbībai bioekonomikā. 

Ņemot vērā nozares attīstību un novada specifiku, Bauskas industriālajā parkā uzņēmums „Baltic Bioethanol” plāno būvēt modernu bioetanola rūpnīcu un biogāzes ražotni.  Te iecerēts ražot otrās paaudzes biodegvielu*, kā izejvielu izmantojot graudaugu salmus. Šobrīd rūpnīca jau ir noslēgusi līgumus par salmu iepirkšanu pārstrādei ar Bauskas novada zemnieku saimniecībām „Mežmārtiņi”, „Beķeri”, „Eriņi”, „Vaidelotes” un citām, nodrošinot saimniecībām papildus ienākumus. Ražotne aicina uz sadarbību arī citus Bauskas un kaimiņnovadu lauksaimniekus. Salmu pārdošana sniegts iespēju bezpeļņas lauksaimniecības atkritumus (salmus) pārvērst par patstāvīgu ienākumu avotu.

Ja esat ieinteresēts sadarboties, līgumu iespējams parakstīt klātienē Bauskas novada pašvaldībā, Uzvaras ielā 1, informatīvais tālrunis: Mob. 20213021.

* Otrās paaudzes biodegvielu ražo no izejvielām, kuras parasti nav pārtikas augu kultūras un nav derīgas lietošanai cilvēkiem pārtikā.

Atbalsts lauksaimniekiem

Šobrīd Bauskas novadā ir pieejams plašs pakalpojumu klāsts, kas būtiski atvieglo esošo un potenciālo uzņēmēju sadarbību ar valsts un pašvaldības iestādēm. Šeit atrodas arī virkne nevalstisku organizāciju, kas veiksmīgi konsultē topošos un esošos lauksaimniekus dažādos jautājumos.

Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā (VPVKAC), Uzvaras ielā 1 ir iespējams pieteikt noteiktus Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts zemes dienesta (VZD), Lauksaimniecības datu centra (LDC) Lauku atbalsta dienesta (LAD) pakalpojumus, saņemt konsultācijas par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), Uzņēmumu reģistra (UR), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), Valsts darba inspekcijas (VDI), VID un VSAA e-pakalpojumiem, kā arī saņemt informāciju un praktisku palīdzību darbā ar datoru, internetu, eID viedkaršu lasītāju.

SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC), Bauskas birojs, Kalna iela 7, Bauska LV-3901, tālr. 29180377, www.llkc.lv. LLKC stratēģiskais mērķis ir veicināt lauku (t.sk., mežsaimniecības) un zivsaimniecības augsmi, sekmējot uzņēmējdarbības uzsākšanu un ekonomisko efektivitāti sniedzot lauku uzņēmējiem, organizācijām un iedzīvotājiem konsultācijas un pakalpojumus saistībā ar nozares ražošanas procesu, grāmatvedību un biznesa plānošanu, kā arī, veicot pētījumus, izglītojot un informējot sabiedrību, atbalstot inovācijas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.

Biedrība „Bauskas rajona lauku partnerība”, Uzvaras iela 1, Bauska, LV-3901, 29781969,  http://www.bauskaspartneriba.lv. Biedrība ir vietējo organizāciju (pašvaldību, NVO, uzņēmēju) un iedzīvotāju apvienība, kas darbojas Bauskas, Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novados, pārstāv  iedzīvotāju intereses un uz pašu izstrādātas stratēģijas pamata, rūpējas par lauku attīstības jautājumiem vietējā līmenī.

Biedrība „Bauskas rajona lauksaimnieku apvienība”, Uzvaras iela 3, Bauska, rla.bauska@inbox.lv, http://www.losp.lv/node/24. Biedrība par savu mērķi izvirzījusi lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivjsaimniecības un lauku attīstības daudznozaru un nozaru nevalstisko organizāciju iesaistīšanu lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā, konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes, kooperācijas, eksporta un alternatīvu nodarbošanās veidu attīstības laukos veicināšanu.

AS Attīstības finanšu institūcija Altum", Uzvaras iela 6, zemgale@altum.lv, 67774283, 67774279, www.altum.lv. ALTUM ir valsts attīstības finanšu institūcija, kas ar finanšu instrumentiem (aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos u.c.) nodrošina finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas, un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums. Programmu īstenošanai tiek izmantots Latvijas un ES fondu finansējums.

Inga Pinne
sabiedrisko attiecību speciāliste


25.07.2019.

Bauskas novada priekšsēdētājs tiekas ar vadošajiem industriālo parku attīstības pārstāvjiem

Nodibinājuma „Ventspils Augsto tehnoloģiju parka” (VATP) valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs un SIA „Ideju kapitāls” valdes priekšsēdētāja Baiba Berovska šonedēļ apmeklēja Bauskas novada pašvaldību, lai iepazītos ar topošā Bauskas Industriālā parka attīstības plāniem, kā arī pārrunātu potenciālo investoru un uzņēmumu piesaistes iespējas.

Bauskas novada teritorijā aktuāls jautājums ir telpu pieejamība uzņēmējdarbības veikšanai, kur, bez vērā ņemamiem ieguldījumiem, varētu izvietot ražotni, noliktavu vai biroju. Topošais Bauskas industriālais parks tiek veidots ar mērķi attīstīt industriālo zonu ar teicamu ceļu infrastruktūru un izbūvētām komunikācijām. Šādu sakārtotu un modernu vidi novērtēs gan mazie un vidējie uzņēmumi, kas ar nelieliem finansiāliem ieguldījumiem varētu uzsākt darbību, gan lielie uzņēmumi, kuriem svarīgas mūsdienīgas komunikācijas ražošanas un pārstrādes jaudu nodrošināšanai.

Ivars Eglājs dalījās pieredzē, kādu ieguvis, uzsākot strādāt pie Ventspils Augsto tehnoloģiju parka idejas izstrādes 2004. gadā līdz projekta realizācijai ciešā sadarbībā ar Ventspils pašvaldību. Darbs pie biznesa atbalsta vides veidošanas Ventspilī tiek turpināts arī šobrīd. Viņš atzina, ka nozīmīgu pienesumu uzņēmējdarbības vides veicināšanai sniedz Ventspils Tehnikuma un Ventspils universitātes mācību programmas, kuras apgūstot, jaunajiem profesionāļiem tiek nodrošinātas darbavietas pilsētā, t.sk. uzņēmumos, kuri aktīvi darbojas VATP kompleksā. VATP arī šobrīd tiek domāts par nākotni, ģenerētas jaunas idejas un meklēti risinājumi jauniem attīstības virzieniem.

Viesi klātienē apskatīja topošā Bauskas industriālā parka teritoriju un atzinīgi novērtēja gan lokācijas vietu, gan attīstības potenciālu.  Ar projekta vēlamo scenāriju Eglāju un Berovsku iepazīstināja Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone, minot, ka Lidlauka iela pēc izbūves veida būs jaunveidojama industriālā parka zona vairāk kā 100 ha platībā, kura top uz industriāli vēl neapbūvētas zemes. Teritorijas sakārtošana prasa ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā. Pašvaldība piedāvās transporta infrastruktūru, ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūru, kā arī pamata gāzes tīklu un ielas apgaismojumu. Darbu īstenošana ir plānota līdz 2020.gadam.  Tijone atzīmē, ka pērnā gada rudenī tika noslēgts pirmais nodoma protokols par Baltic Bioethanol rūpnīcas attīstību industriālā parka teritorijā, kurā investors plāno ieguldīt 150 milj. EUR, kā arī sadarbība ar citiem potenciālajiem investoriem.

„Liela investora, tāda kā bioetanola rūpnīca, ienākšana Bauskā piesaistīs arī citu investoru uzmanību. Tāpēc šobrīd ir būtiski turpināt darbu pie iesāktā, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības piesaistīšanai” – tā Baiba Berovska.

„Bauskai ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar citiem reģioniem, bioetanola rūpnīcas izbūvei. Pirmkārt, mūsu novadā un 50 km rādiusā ir pieejamas izejvielas (salmi), kas nodrošinātu rūpnīcas pilnvērtīgu darbību.  Uzņēmums ir uzsācis līgumu slēgšanu ar vietējiem zemniekiem par salmu piegādi ilgtermiņā” stāsta Jātnieks, “otrkārt, izdevīga atrašanās vieta.  A7 maģistrāles tiešais tuvums, kā arī iespējama Rail Baltic dzelzceļa atzara izveide, kas nodrošinās gan izejvielu, gan gatavās produkcijas ērtu transportēšanu.”

Viesi un pašvaldības pārstāvji atzīst, ka ieguvēji no sakārtotas industriālas zonas būs visi, gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji, gan pašvaldība.  Novadā tiktu nodrošinātas jaunas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem un veicināta novada attīstība. Investējot līdzekļus pamata infrastruktūras izveidē, pašvaldība ieguldītos līdzekļus jau tuvā nākotnē atgūtu nodokļu maksājumos.

Tikšanās noslēgumā VATP valdes loceklis Ivars Eglājs pauda atbalstu Bauskas pašvaldības attīstības plāniem, izsakot nodomu apsvērt iespējamo sadarbību un izteica cerību, ka topošais industriālais parks kļūs par vienu no reģiona veiksmes stāstiem.

Kā jau iepriekš ziņots, Bauskas pilsētas dienvidu daļā pagājušajā gadā uzsākta projekta “Bauskas industriālās teritorijas attīstība, reģenerējot degradētās teritorijas” īstenošana. Projekta mērķis ir revitalizēt (sakārtot) degradētās teritorijas Bauskas dienvidaustrumu daļā, lai veicinātu investoru piesaisti un nodrošinātu uzņēmējdarbības aktivizēšanos.

Uzziņai: VATP ir ilggadēja pieredze publiskā finansējuma apguvē no Latvijai pieejamajiem ES struktūrfondiem, Norvēģijas finanšu instrumenta un Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta, kā arī Eiropas teritoriālās sadarbības programmām, kā arī privāto finansējumu, tādu kā banku, ALTUM, riska kapitāla finansējumu piesaistē. Nodibinājums piedāvā dažādus pakalpojumus uzņēmējdarbības attīstībai, tajā skaitā finansējuma iegūšanas iespēju identificēšanu, veicot klienta vajadzību izvērtēšanu un piemērotākā finansējuma instrumenta izvēli, projekta plānošanu, dokumentu sagatavošanu, vadības un uzraudzības pakalpojumus.

Inga Pinne
sabiedrisko attiecību speciāliste

 


10.07.2019.

Aicina Bauskas novada mājražotājus pieteikties produkcijas tirgošanai
 

Pārtikas amatnieku festivāls notiek 17. augustā, no plkst.14:00-20:00, pie kafejnīcas „Viesu Līči", Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā.

Festivāla ietvaros varēsiet iepazīt 50 vietējos ražotājus un viņu produkciju no: Jelgavas, Ozolnieku, Dobeles, Tērvetes, Auces, Bauskas, Vecumnieku, Rundāles un Iecavas novadiem. Festivāla mērķis ir atraktīvi un radoši popularizēt vietējos produktus un to ražotājus, veicināt uzņēmēju pieredzes apmaiņu un sadarbību.

Uzņēmēju pieteikšanās produkcijas tirgošanai notiek līdz 2. augustam, aizpildot uzņēmēja anketu šeit.

Vairāk informācijas par festivālu pa tālruni: 25502151, vai e-pastā: videga@partneribalielupe.lv

Festivāls notiek Leader sadarbības projekta Vietējo ražotāju konkurētspējas, sadarbības un atpazīstamības veicināšana”, ietvaros Nr.17-00-A019.332-000003.
Projekts tiek īstenots Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam aktivitātes: 19.32.
Starpteritoriālā sadarbība" ietvaros.

Videga Strautniece
Lauku partnerība „Lielupe"


5.07.2019.

Latvijas MVU pirmie Baltijā varēs saņemt atbalstu kapitāla piesaistei biržā

Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunu ES fondu atbalsta programmu "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos", kuras mērķis ir veicināt komersantu attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaisti kapitāla tirgos, tādējādi paaugstinot komersantu starptautisko konkurētspēju, kā arī attīstīt kapitāla tirgu Latvijā. Atbalsta programma šobrīd ir saskaņošanas stadijā, tā vēl jāapstiprina Ministru kabinetā. Plānots, ka atbalsts uzņēmējiem būs pieejams no 2020. gada.

“Jaunā atbalsta programma ir tikai viens no pasākumiem, kurus šogad īsteno Ekonomikas ministrija investīciju veicināšanai, kas ir viena no mūsu šā gada prioritātēm. Kapitāla piesaiste biržā ir nepieciešama strauji augošiem uzņēmumiem konkurētspējas celšanai. Šāda atbalsta programma būs pirmā Baltijā, līdz ar to Latvijas uzņēmumiem pirmajiem būs pieejams valsts atbalsts kapitāla piesaistei biržā. Kotācija biržā ir vērtīga gadījumos, kad uzņēmumam trūkst nodrošinājuma aizdevuma saņemšanai no bankas vai tam ir neregulāra naudas plūsma, un nepieciešams finansējums uz garāku termiņu nekā var piedāvāt bankas. Plānojam, ka nākamo 3,5 gadu laikā šādu atbalsta iespēju izmantos aptuveni 40 uzņēmumi,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Atbalsta programmas kopējais finansējums plānots 2 miljoni eiro, t.sk. 1,5 miljoni eiro akciju emisijas atbalstam un 0,5 miljoni eiro parāda vērtspapīru atbalstam. Atbalsta veids būs grants (dāvinājums), sedzot 50% no attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 100 tūkstošus eiro akciju emisijas gadījumā un ne vairāk kā 20 tūkstošus eiro parāda vērtspapīru emisijas gadījumā.

Plānots, ka atbalstu varēs saņemt uzņēmuma sagatavošanas izmaksu iekļaušanai biržas sarakstā segšanai, piemēram, kapitāla piesaistīšanas izmaksas (tai skaitā tikšanās ar investoriem), prospekta/uzņēmuma apraksta sagatavošanas, apstiprināšanas un publicēšanas izdevumi, emitenta padziļinātās izpētes, utt.

Plānots, ka programmas darbības laikā līdz 2023. gada 31. decembrim kopumā atbalsts tiks sniegts 40 uzņēmumiem, 15 komersantiem nodrošinot sekmīgu akciju iekļaušanu tirdzniecības vietā un 25 komersantiem nodrošinot sekmīgu parādu vērtspapīru iekļaušanu tirdzniecības vietā.

Latvijā biržas potenciāls un iespējas uzņēmumu finansēšanai piesaistīt alternatīvo finansējumu kapitāla tirgos netiek pietiekoši izmantotas. Biržas AS “Nasdaq Riga” Baltijas Oficiālajā sarakstā šobrīd ir iekļautas tikai četru Latvijas uzņēmumu akcijas un vēl trīs uzņēmumu akcijas tiek tirgotas Baltijas Alternatīvajā tirgū “First North”. Šai situācijai ir vairāki iemesli, kas kavē strauji augošu uzņēmumu kotāciju biržā - augstas izmaksas, lai uzsāktu akciju kotēšanu biržā; zema tirgus likviditāte; un nepietiekamas zināšanas par ieguvumiem no uzņēmumu kotācijas biržā un vispārējs akciju tirdzniecības kultūras trūkums.

Detalizēti ar izstrādāto MK noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt mazo, vidējo komersantu izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.3.pasākuma "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos" īstenošanas noteikumi" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

 

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv
Tālr. 67013193

 


2.07.2019.

Sezonas laukstrādniekiem atvieglots nodokļa režīms

Zemkopības ministrija atgādina, ka lauksaimniekiem ir iespēja izmantot atvieglotu darbaspēka nodokļa režīmu sezonas darbos nodarbinātajiem, par tiem maksājot vien 15 procentu darbaspēka nodokli un nozīmīgi samazinot arī administratīvo slogu. To nosaka likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šo atviegloto nodokļa režīmu var izmantot darba devējs (lauksaimnieks), kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecības zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai un kārtējā gadā to ir pieteicis vienotajam platības maksājumam.


Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot sezonas laukstrādniekam (darba ņēmējam), kas tiek nodarbināts no 1. aprīļa līdz 30. novembrim un strādā sezonas rakstura darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā.

Maksimālais nodarbināšanas termiņš, kurā sezonas laukstrādniekam var piemērot šo īpašo ienākuma nodokļa režīmu, nevar pārsniegt 65 nostrādātās dienas (periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim), un sezonas laukstrādnieka maksimālie ienākumi nevar pārsniegt 3000 eiro. Ja tiek pārsniegts kāds no šiem ierobežojumiem, ar sezonas laukstrādnieku (darba ņēmēju) var slēgt darba līgumu un darbaspēka nodokļus maksāt vispārējā kārtībā.

Sezonas laukstrādnieka ienākuma nodoklis ir 15 procenti no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma, bet ne mazāk par 0,70 eiro par katru nostrādāto dienu. Sezonas laukstrādnieks (darba ņēmējs) kļūst sociāli apdrošināts pensijai, ja pie viena vai vairākiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro. Atgādinām, ka arī pensionāriem, bezdarbniekiem, bērniem un viesstrādniekiem var piemērot šo nodokļa režīmu. Turklāt, nodarbinot bērnus, vecākiem tiek saglabāts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādājamām personām.

Darba devējam (lauksaimniekam), kurš nodarbina sezonas laukstrādniekus, ziņojums par nodarbinātajām personām, viņu ienākumiem un aprēķināto ienākuma nodokli Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāsniedz vienu reizi mēnesī. Viņam jāizmanto Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas sistēma, tajā reģistrējot sezonas laukstrādniekus, ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. LAD informācijas sistēma automātiski aprēķina sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Nākamajā dienā pēc nodarbināšanas mēneša pēdējās dienas LAD informācijas sistēma ļauj darba devējiem iegūt visus mēneša laikā LAD informācijas sistēmā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru apkopotā veidā iesniegšanai VID. 

Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumi Nr. 166 “Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas nodrošināšanai” noteic, ka uzņēmējam piekļuve LAD informācijas sistēmai ir tad, ja darba devējs (lauksaimnieks), kurš nodarbina sezonas laukstrādniekus, ir vienotā platības maksājuma pieteikumā norādījis vismaz vienu no noteikumu pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem.

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma ieviešana ir bijusi veiksmīga, jo tiek sasniegti šī nodokļa ieviešanas mērķi- samazināt nelegālo nodarbinātību sezonas laukstrādnieku starpā un darba devējiem (augļu, ogu un dārzeņu ražotājiem) samazināt administratīvo un finanšu slogu, kas saistīts ar nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. Ik gadu pieaug arī sezonas laukstrādnieku ienākumi. Vidēji uz vienu laukstrādnieku 2018. gadā ienākumi bija 444 eiro, kas ir par 21 procentu vairāk nekā 2017. gadā. Attiecīgi ir pieaudzis arī valsts budžetā samaksāto nodokļu apmērs, turklāt visvairāk nopelna tieši jaunieši vecuma grupā no 16 līdz 25 gadiem. 

ZM aicina lauksaimniekus izmantot atviegloto darbaspēka nodokļa režīmu, jo ir jāsasniedz noteikti kritēriji, lai sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms tiktu pagarināts arī pēc 2020. gada. ZM uzskata, ka nākotnē ir nepieciešams paplašināt sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīma tvērumu un dot iespēju arī pārējās lauksaimniecības jomās to piemērot, piemēram, lopkopībā un augkopībā.


Informāciju sagatavoja:
Rūta Rudzīte 
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: +371 67027498
E-pasts: ruta.rudzite@zm.gov.lv 
www.zm.gov.lv  

 


1.07.2019.

Svarīga informācija par darbu vasaras brīvlaikā skolēniem un viņu vecākiem

 

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam).

Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni strādā tikai vasarā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās.

Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski.

Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 230 eiro  mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.

Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz 19.g.v.) paralēli mācībām strādā mācību gada laikā, jāņem vērā, ka bērna atrašanās vecāka apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Savukārt pēc tam, kad skolēns pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.

Algas nodokļa grāmatiņa

Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un visas darbības, kas tajā veicamas, notiek elektroniski.

Skolēni, kuri nolēmuši sākt darba gaitas, var saņemt algas nodokļa grāmatiņu. Iesniegumu algas nodokļu grāmatiņas piešķiršanai var iesniegt elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vai klātienē – jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā. Skolēniem, kuri strādās vasaras mēnešos un maksās nodokļus vispārējā režīmā, algas nodokļa grāmatiņā jāatzīmē galvenā ienākuma gūšanas vieta (t.i., jāatzīmē attiecīgo darba devēju, pie kura bērns strādās). Tad darba devējs būs tiesīgs algai piemērot VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu (šāda informācija darba devējam būs pieejama  VID EDS).

Tas, vai algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmēta galvenā ienākuma gūšanas vieta, būtiski ietekmēs saņemtā ienākuma apmēru.

Nodokļu samaksas nosacījumi

Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms ir skolēna darba devējam:

  • vispārējais nodokļu maksāšanas režīms;
  • darba devējs ir lauksaimnieks;
  • darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Vispārējā nodokļu maksāšanas režīma gadījumā, skolēnam sākot strādāt:

  • darba devējs no algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 20 % (23 %, ja algas nodokļa grāmatiņā nav atzīmēta darba vieta vai skolēns algas grāmatiņā ir atzīmējis, lai piemēro 23%) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 35,09 %.

Sociālās iemaksas neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem. Citos gadījumos 11,00 % darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu darba devējs ietur no skolēna algas, savukārt 24,09 % sociālo iemaksu daļu darba devējs maksā no saviem līdzekļiem.

  • skolēnam, kurš ir nodarbināts vasaras mēnešos, ir tiesības algai piemērot VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, ja viņam ir algas nodokļa grāmatiņa, kurā viņš ir atzīmējis savu darba vietu.

Piemēram, ja saņemamā atlīdzība ir 430 eiro un ir piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums 115 eiro, skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 329,16 eiro.

  • skolēnam ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai saņemtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, kas izveidojas no aprēķinātā gada diferencētā neapliekamā minimuma un darba vietā piemērotā VID prognozētā neapliekamā minimuma starpības.
  • viens no vecākiem šajā gadījumā saglabā tiesības piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu, ja bērns strādā tikai vasaras brīvlaikā.
  • skolēnam ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai piemaksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas izveidojas no aprēķinātā diferencētā neapliekamā minimuma un darba vietā piemērotā VID prognozētā neapliekamā minimuma starpības.

Piemēram, ja skolnieka atlīdzība ir 850 eiro un ir piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums 115 eiro, skolēns pēc nodokļu nomaksas saņem 628,20 eiro. 2019.gada ienākumu deklarācijā, pārrēķinot gadā faktiski saņemtos ienākumus un tiem piemērojamo gada diferencēto neapliekamo minimumu, veidosies nodokļa piemaksa.

Skolēns var novērst papildu nodokļa maksājumu, pirms darba uzsākšanas EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmējot “Nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu”.

Ja skolēns vasarā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, strādājot lauku darbos (augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā):

  • gūtajam sezonas laukstrādnieka ienākumam tiek piemērota nodokļa likme 15 %, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā.

Piemēram, ja kopējā saņemamā atlīdzība par mēnesi ir 430 eiro un nevienā no dienām tā nav mazāka par 4,70 eiro, ienākums, ko saņems skolēns pēc laukstrādnieku ienākuma nodokļa nomaksas, būs 365,50 eiro.

  • vecāks šajā gadījumā saglabā tiesības piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu, ja viņš strādā tikai vasaras brīvlaikā.

Ja skolēns (neatkarīgi no viņa vecuma) vasarā strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja:

  • no skolēna ienākuma darba devējs – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – neietur sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo tie veido daļu no mikrouzņēmumu nodokļa, ko darba devējs maksā no sava saimnieciskās darbības apgrozījuma.

Piemēram, ja saņemamā atlīdzība ir 430 eiro, summa, ko saņems skolēns, būs 430 eiro.

  • laika periodā, kamēr skolēns ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieks, viņš nevar atrasties vecāku apgādībā un vecāku gūtajam ienākumam nevar tikt piemērots atvieglojums par apgādībā esošu personu 230 eiro apmērā;
  • vecāks šajā gadījumā zaudē tiesības piemērot atvieglojumu – tiklīdz skolēns uzsāks darba attiecības mikrouzņēmumā, apgādība tiks automātiski pārtraukta.

Plašāka informācija par elektroniskajām algas nodokļa grāmatiņām pieejama VID mājaslapas sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa”, bet par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli – metodiskajā materiālā “Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis”.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni 67120000, konsultēties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā vai arī sūtīt savu jautājumu, izmantojot VID mājaslapas sadaļu “Uzdot jautājumu VID”.

Jaunieši, kuri iecerējuši vasaras mēnešos strādāt, noderīgu informāciju atradīs arī Valsts nodarbinātības aģentūras, Valsts darba inspekcijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tīmekļa vietnē .

 

Avots: Valsts ieņēmumu dienests