Pirmdiena, 23. Septembris, 2019. Vanda, Veneranda, Venija
Sazinies ar mums 80003939

Aktuāli


3.09.2019.

Sākusies pieteikšanās atbalstam remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai

Sākot ar 2. septembri un līdz pat 4. oktobrim remigrantiem ir iespēja pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un plānošanas reģionu organizētajā konkursā, lai pretendētu uz grantu atbalstu saimnieciskās darbības īstenošanai, attīstībai vai uzsākšanai. 

Konkurss tiek organizēts jau otro gadu pēc kārtas, lai sniegtu atbalstu (grantu veidā) remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai un īstenošanai. Atbalsts ir īpaši nozīmīgs tiem cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, jo tiem ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstu no citām valstī paredzētām atbalsta programmām.

Finansējuma apmērs vienam projektam ir līdz 10 000 euro, taču, lai to saņemtu, nepieciešams arī remigranta personiskais ieguldījums saimnieciskās darbības īstenošanā vai uzsākšanā, proti, jānodrošina piesaistītās investīcijas, kā arī trīs gadu periodā pēc projekta uzsākšanas jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi. Minimālais piesaistīto investīciju apmērs ir 50% apmērā no projekta iesniegumā pieprasītā atbalsta finansējuma. Piemēram, remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks pieprasa 10 000 euro, projekts ir jānodrošina ar piesaistītājām investīcijām vismaz 50% apmērā no 10 000 euro, t.i., vismaz 5 000 euro.

Konkursam kvalificējas tie remigranti un potenciālie remigranti, kas ārvalstīs dzīvojuši vismaz trīs gadus un savu uzturēšanās adresi ārvalstīs fiksējuši Iedzīvotāju reģistrā. Pieteikšanās termiņš konkursam – 2019. gada 4. oktobris.

Pērn kopējais interesentu skaits par finansiālu atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai vai attīstībai visos piecos plānošanas reģionos pārsniedza 170. Pavisam tika iesniegti 17 projektu iesniegumi, savukārt atbalstīti tika deviņi projektu iesniegumi. Lielā starpība starp sākotnējo projektu interesi un iesniegto projektu skaitu 2018. gadā bija saistāma ar atbalsta pretendentu neatbilstību vienam no pamatkritērijiem – lielākā daļa no pretendentiem, lai arī ilgstoši jau dzīvo ārvalstīs, nebija „izdeklarējušies” no Latvijas.

Atbalsts saimnieciskās darbības īstenošanai sniegs praktisku palīdzību emigrējušiem iedzīvotājiem, viņu ģimenēm, kuri vēlas atgriezties, redz tam iespējas un ir gatavi to darīt. Šī brīža demogrāfiskās situācija un iedzīvotāju skaita prognozes liecina, ka nepieciešami tādi reģionālās attīstības pasākumi, kas veicinātu iedzīvotāju skaita pieaugumu reģionos. Viens no risinājumiem ir remigrācijas veicināšana. Atbalsts saimnieciskās darbības īstenošanai sniegs praktisku palīdzību emigrējušiem iedzīvotājiem, viņu ģimenēm, kuri vēlas atgriezties, redz tam iespējas un ir gatavi to darīt. Konkurss tiek īstenots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumiem Nr. 496 Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”.

Avots: Zemgales plānošanas reģions


29.07.2019.

Zemgales Plānošanas reģions aicina uz PIKNIKU ģimenes, kas atgriezušās un ģimenes,
kuru radinieki vēl tikai plāno atgriezties Latvijā.

Pikniks notiks 9. augustā no  pulksten 12.00 līdz 15.00, (reģistrācija no pl.11.30). Pasākuma norises vieta - aktīvās atpūtas un sporta komplekss "Līgotnes", Armijas ielā 1, Svētē, Svētes pagastā, Jelgavas novadā LV-3008.

Pasākuma mērķis – vienviet pulcināt ieinteresētos novadniekus remigrācijas speciālistu un konsultantus, lai pārrunātu visām pusēm aktuālus “atgriešanās” jautājumus, dalītos pieredzēs, saņemtu vajadzīgos informatīvos materiālus, kā arī baudītu satikšanās prieku un ļautos nelielai, kopīgai atpūtai.

Pasākuma laikā varēs saņemt konsultācijas par sekojošām tēmām:

  • Izglītība un latviešu valodas apguve;
  • Uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstība;
  • Banku pakalpojumi – konta atvēšana, kreditēšana un atbalsts biznesam;
  • Pilsonības un migrācijas pakalpojumi, t.sk. ES pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem;
  • Sociālie jautājumi – pensijas, ģimenes pabalsts, bezdarbnieka statuss un pabalsts u.c.
  • Remigrācija un sadarbība ar diasporu.

Pasākuma laikā  no plkst. 13.00 līdz 15.00 būs iespēja noklausīties lekciju un saņemt konsultāciju, kuru nodrošinās  pieredzējis psihologs darbā  ar bērniem, vecākiem un skolotājiem - Nadežda Burča Laure. Lektore runās par emocionālo atbalstu, integrēšanos jaunā vidē (bērnu dārzā, skolā), valodas barjeru un vecāku lomu tās pārvarēšanā. Bērniem tiks nodrošinātas radošās aktivitātes, tikmēr vecāki varēs saņem atbildes uz sev interesējošajiem jautājumiem.

Pasākums bez maksas.

Anete Spalviņa
Remigrācijas koordinatore
Tel. 63028454  +371 22338666
Zemgales Plānošanas reģions
Mājas lapa: https://www.paps.lv/


1.07.2019.

 

 


23.05.2019.

Remigrācijas koordinatori tikušies Skrīveros

 

Lai apspriestu aktualitātes un turpmākās aktivitātes remigrācijas jomā, 21. maijā plānošanas reģionu remigrācijas koordinatori Skrīveros tikušies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem.

Uz VARAM un Plānošanas reģionu remigrācijas koordinatoru sanāksmi bija uzaicināts Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš, kurš dalījās pieredzē par izaicinājumiem darbā ar remigrantu un migrantu bērniem. A.Rakstiņš stāstīja par ģimenēm no Ķīnas, kas izvēlas dzīvi Skrīveru novadā un tādējādi bērni nonāk viņa vadītajā mācību iestādē. “Vecāki ierodas ar tulku un saka, ka vēlas savus bērnus skolot Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Sākums bija grūts, bet mums tas izdevās!” tā A.Rakstiņš. Skolas direktors arī norādīja – lai skolēni veiksmīgi integrētos skolas vidē un apgūtu mācību programmu, pedagogu komandai bija jāiziet papildus apmācības un daudz jāstrādā. Savukārt remigrantu ģimenēm klājas dažādi, viss ir atkarīgs no bērna sagatavotības un latviešu valodas zināšanām. Protams ir labi, ja vecāki saglabā dzimtenes valodu un tādējādi bērnam apgūt saturu ir daudz vieglāk, sarežģītāk ir ar tiem, kas valodu nezin.

Ļoti svarīga ir pedagogu sagatavotība un kompetence, jo bērni apmeklē arī dažādus pulciņus, mūzikas un mākslas skolu. A.Rakstiņš norādīja, ka ir nepieciešama institūcija, kas izvērtē remigrantu un migrantu bērnu zināšanas, lai noteiktu klasi, kurā bērnam jāmācās. Pašreiz tas ir direktora ziņā, kurš izveido komisiju un nonāk pie slēdziena.

Remigrācijas koordinatoriem šī bija ļoti vērtīga un atziņām bagāta tikšanās. Ik dienu no potenciālajiem remigrantiem tiek saņemti jautājumi par to, kā integrēt bērnu Latvijas izglītības iestādē.

Tikšanās turpmākajā gaitā tika diskutēts par papildus atbalsta instrumentiem pašvaldībām remigrācijas jomā, kas paredzēti šī gada vasarā. Remigrācijas koordinatori atskaitījās par paveikto darbu un plānoto tuvāko darbību.

Noslēgumā tikšanās dalībniekiem bija iespēja Skrīveru pārtikas kombinātā uzzināt par konfektes “Gotiņa” vēsturi un apgūt konfekšu ietīšanas iemaņas.

Plašāk par remigrācijas aktivitātēm reģionos, tostarp arī Zemgalē, iespējams lasīt ZPR mājas lapas sadaļā "Remigrācija".

Avots: www.lpr.gov.lv

 

 

 



01.02.2019. 

VARAM pērn uzsāktais remigrācijas projekts palīdzējis atgriezties 399 cilvēkiem

 

2018.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsāka īstenot remigrācijas projektu, kura ietvaros aizsāktas vairākas valstiski nozīmīgas aktivitātātes remigrācijas procesa sekmēšanai. Tika izveidots reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls, sniegts finansiāls atbalsts remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai vai īstenošanai Latvijā, kā arī desmit pašvaldībās ieviesti specifiski risinājumi, tādējādi stiprināta pašvaldību loma remigrācijas procesā.

Reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls sastāv no pieciem remigrācijas koordinatoriem, kas pārklāj Latvijas reģionus: Kurzemi, Vidzemi, Latgali, Zemgali un Rīgu. Koordinatori darbu uzsāka 2018.gada martā, un savas darbības laikā ir sagatavoja 1813 piedāvājumus 831 ģimenei par atgriešanās iespējām Latvijā.

Sniedzot dažādu informāciju un pakalpojumus, pērn remigrācijas koordinatori palīdzēja Latvijā atgriezties 399 cilvēkiem. Tās bija 163 ģimenes, kas atgriezās, galvenokārt, no Apvienotās Karalistes, Īrijas un Vācijas, kā arī no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un citām valstīm. Papildus, vēl 463 cilvēki pēc konsultācijām ar remigrācijas koordinatoriem ir norādījuši, ka plāno atgriezties Latvijā.

Lai arī lielākā daļa no remigrantiem (79%) pēc ilgstošas prombūtnes ārvalstī izvēlas atgriezties pilsētās vai reģionālas nozīmes attīstības centros, daļa atgriežas arī attālākās teritorijās.

Visbiežāk uz dzīvi Latvijā atgriežas ģimenes ar bērniem, izšķirošais brīdis ir vecāku izvēle par bērna izglītības gaitām – kurā valstī tās uzsākt. Remigranti kā vēl vienu nozīmīgu faktoru, kas sekmē atgriešanos Latvijā min ilgas pēc ģimenes un draugiem. Remigrantu pieredzes stāsti pieejami vietnē www.paps.lv.

Sniegtais finansiālais atbalsts saimnieciskās darbības idejai konkursa veidā bija viens no galvenajiem atgriešanās dzinuļiem. Kopējais interesentu skaits par finansiālu atbalstu biznesa idejai visos piecos plānošanas reģionos pārsniedza 170, jāpiebilst, ka lielākais interesentu skaits bija Kurzemes reģionā.

Konkursā biznesa uzsācēji un esošās saimnieciskās darbības īstenotāji savus projektus varēja pieteikt ar noteikumu, ka tie iedzīvotāju reģistrā bija norādījuši savas ārvalsts dzīvesvietas adresi. Finansējumu biznesa idejai saņēma deviņi projekti no 17 iesniegtajiem.

Atbalstītas tika idejas dažādās jomās - automobiļu remonta un apkopes pakalpojumi, viesnīcu serviss, ēdināšanas un tūrisma pakalpojumi, celtniecība un akmeņu mūrēšana, kā arī metālapstrāde. Remigranti uzsver, ka visbiežāk biznesa ideja ir noskatīta esot prombūtnē no Latvijas.

Lai sekmētu pašvaldību iesaisti remigrācijas procesā, Demogrāfisko lietu centra vadībā tika izvēlētas desmit pilotpašvaldības, kurās 2018. gadā tika nodrošināts remigrācijas projekta vadītājs, lai izstrādātu pašvaldībai specifiskus risinājumus remigrācijas jomā. Ieviesto risinājumu klāstā ietilpa pašvaldības saistošo noteikumu maiņa, tādējādi dodot iespēju remigrantiem iestāties dzīvokļa rindā, pilnveidots grantu programmas nolikums ar nosacījumu piešķirt papildu punktus remigrantiem, izveidota nekustamo īpašumu datu bāze un interaktīva karte pašvaldības ietvaros, kā arī pašvaldība pievienojusies kustībai "Latvija strādā".

VARAM ir radusi iespēju reģionālo remigrācijas koordinatoru darbu nodrošināt arī 2019.gadā, kā to paredz arī Diasporas likums, kas ir spēkā no 2019.gada 1.janvāra.

Visa informācija par remigrācijas projektu, kā arī remigrācijas koordinatoru kontakti pieejami tīmekļa vietnē www.paps.lv.

Avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija