Ceturtdiena, 12. Decembris, 2019. Iveta, Otīlija
Sazinies ar mums 80003939

Dronu izmantošana Bauskas novadā


Valdībā virza aktualizētos noteikumus par bezpilota gaisa kuģu un lidaparātu lidojumiem

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (t.sk. dronu) lidojumu drošumu un drošību, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) ceturtdien, 31. janvārī, izsludināts Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projekts  „Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un lidaparātu lidojumi”.

 

Noteikumu projekta pamatā ir Ministru kabineta (MK) 2016. gada 22. novembra noteikumu Nr. 737 „Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi” aktualizētā redakcija.

 

Valsts sekretāru sanāksmē virzītie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt jau no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos - no 18 gadu vecuma. Savukārt paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumus drīkstēs veikt, ja Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) būs saņemta atļauja. Lai to saņemtu,  tālvadības pilotam (sākot no 16 gadu vecuma) būs pienākums sekmīgi nokārtot teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi, kā arī jāveic lidojuma uzskaite. Tāpat CAA izsniegs vienreizēju atļauju vai ilgtermiņa atļauju līdz vienam gadam.

 

Noteikumi paredz arī stingrākas prasības bezpilota gaisa kuģa lidojumam lidlauku tuvumā vai citur, kur noteikti gaisa telpas izmantošanas ierobežojumi. Valsts akciju sabiedrībai „Latvijas gaisa satiksme” līdz 2019. gada beigām uzdots izstrādāt un tīmekļa vietnē http://ais.lgs.lv  ievietot aeronavigācijas informāciju, kas nepieciešama bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanai, tostarp norādot gaisa telpas zonas un ierobežojumus, kuros bezpilota gaisa kuģi drīkst veikt lidojumus.

 

Jaunā kārtība regulē arī droša attāluma ievērošanu, diferencējot to saistībā ar bezpilota gaisa kuģa masu un tipu, kā arī bezpilota gaisa kuģa lidojumus publiska pasākuma tuvumā (Piemēram, nav atļauts lidot virs personām). Tāpat iecerēts ieviest brīdinājuma zīmi un papildzīmi par aizliegumu veikt bezpilota gaisa kuģa lidojumus.

 

Vienlaikus ir precizēta norma par bezpilota gaisa kuģa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Turpmāk tā tiks attiecināta uz bezpilota gaisa kuģiem, kuru kopējā pacelšanās masa ir no 250 g un vairāk, kā arī bezpilota gaisa kuģiem, kuru kopējā pacelšanās masa ir mazāka par 250 g, bet ar to tiek veikti paaugstināta riska lidojumi.

 

SM norāda, ka bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, nozare turpina strauji attīstīties, par ko liecina arvien pieaugošais bezpilota gaisa kuģu lietotāju īpatsvars. Līdz ar to būtiski palielinās arī riski civilās aviācijas drošībai un gaisa kuģu lidojumu drošumam, par ko liecina vairāki incidenti Latvijas Republikas gaisa telpā.

 

Tāpat līdz šim nepilnīgi regulēta un nesankcionēta bezpilota gaisa kuģu darbība saistāma arī ar riskiem un apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai, privātumam, mantai, videi, sabiedrībai kopumā, kā arī valsts nozīmes infrastruktūras objektiem.

 

Daļa sabiedrības un bezpilota gaisa kuģu lietotāju nav informēti par riskiem un draudiem, ko var radīt bezpilota gaisa kuģi un to sistēmas, vai arī neapzinās tos.

 

Vienlaikus noteikumu projektā ņemti vērā jau pieņemtā un iecerētā Eiropas Savienības līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspekti. Proti, Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas aviācijas drošības aģentūru (EASA) 2018. gada pirmajā pusē nāca klajā ar īstenošanas akta un deleģētā akta projektiem, kas izstrādāti pamatojoties uz regulā Nr.2018/1139 ietverto deleģējumu.

 

Paredzams, ka noteikumi stāsies spēkā šogad vispārējā kārtībā pēc to apstiprināšanas MK, izņemot normas, kas attiecināmas uz apdrošināšanas nosacījumiem un uzdevumu valsts akciju sabiedrībai „Latvijas gaisa satiksme” izstrādāt aeronavigācijas informāciju bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanai, kam paredzēts pārejas periods līdz 2019. gada 1. oktobrim.


Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr.737 lidojumi ar bezpilota gaisa kuģi jeb dronu ir saskaņojami ar pašvaldību.

MK noteikumi nosaka, ka lidojumi jāveic tā, lai neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, privātumu vai mantu, lidojumu drošumu un drošību, nenodarītu kaitējumu videi, kā arī neapdraudētu valsts aizsardzības un drošības intereses.

Drona lidojumi jāveic laikposmā starp saullēktu un saulrietu tiešās redzamības zonā ne tālāk par 500 m horizontālajā plaknē no drona tālvadības vietas. Ja drona kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kg, tā tālvadības vieta jānorobežo un tajā nedrīkst atrasties nepiederošas personas.

Dronu izmantošana pasākumos: 

Drona lidojumi jāveic drošā attālumā, bet ne tuvāk par 50 m no publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas.

Lai veiktu drona lidojumu virs pasākuma norises vietas vai tās tiešā tuvumā, drona masa nedrīkst pārsniegt 1,5 kg un ir nepieciešams rakstisks saskaņojums no personas, kura ir atbildīga par pasākuma organizēšanu. Lidojums ir jāsaskaņo arī ar pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta pasākuma norise, kā arī jānodrošina sabiedrības informēšanu par drona lidojumu.

Ja drona lidojums notiek virs pasākuma norises vietas vai tās tiešā tuvumā, drons jāaprīko ar izpletņa sistēmu, kas nostrādā avārijas gadījumā, kā arī jānodrošina, lai tas raidītu gaismas signālu, bet avārijas gadījumā – arī akustisku brīdinājuma signālu.

Drona lidojumi virs citiem objektiem: 

Drona lidojumus virs rūpniecisko avāriju riska objektiem ir jāsaskaņo ar attiecīgā objekta īpašnieku vai valdītāju.

Drona lidojumus jāveic ne tuvāk par 500 m no militārās infrastruktūras objektiem, kuri tiek izmantoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, izņemot gadījumu, kad lidojums ir saskaņots ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Drona lidojumus aizliegts veikt tuvāk par 50 m no infrastruktūras objektiem, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības, valsts robežas drošības un civilās aizsardzības nodrošināšanu, kā arī virs minētajiem objektiem, izņemot gadījumu, kad lidojums ir saskaņots ar attiecīgā objekta īpašnieku vai valdītāju.

Ja drona kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kg, tās īpašniekam jāapdrošina savu civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, kurus drons varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi, izņemot gadījumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 785/2004 par apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem.


Bezpilota gaisa kuģu izmantošanu reglamentē sekojoši normatīvie akti:

  • Likuma "Par aviāciju 47. pants, kas nosaka, ka bezpilota gaisa kuģu lidojumus vai tādu cita veida lidaparātu pārvietošanos, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, ja tas nav pretrunā ar sabiedrības interesēm un neapdraud gaisa kuģu lidojumu drošumu, Latvijas Republikas gaisa telpā veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
  • Ministru kabineta 2016. gada 22. novembra noteikumi Nr. 737 "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi"

BUKLETS PAR DRONU IZMANTOŠANU

Avots: Valsts aģentūra "Civilas aviācijas aģentūra"