Piektdiena, 16. Novembris, 2018. Banga, Glorija
Sazinies ar mums 80003939

MŪŽA IEGULDĪJUMS


 Bauskas novada pašvaldības apbalvojumu MŪŽA IEGULDĪJUMS saņēmuši:


2018.gads

Mudīte Strazdiņa – pensionēta skolotāja

Mudīte Strazdiņa pedagoģiskā darba gaitas sākusi 1956.gadā Mežgaļu skolā. Pēc tam M.Strazdiņa strādājusi Pamūšas septiņgadīgajā skolā, bet no 1959.gada bijusi audzinātāja Bauskas bērnunamā. Skolotāja bijusi ne tikai padomdevējs, bet arī atbalsts saviem audzēkņiem, iedvesmojot un prasot iesākto pabeigt līdz galam, saskatīt un turēt godā dzīves pamatvērtības: godaprātu, daba prieku un atbildību.

M.Strazdiņa savulaik bijusi Bauskas rajona Tautas Izglītības nodaļas vadītāja. Viņa bijusi aktīva augstskolas filiāles dibināšanas idejas domubiedru dalībniece un no 1997.gada bija pirmā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas vadītāja.

Savulaik M.Strazdiņa saņēmusi vairākus nozīmīgus apbalvojumus par sava darba profesionalitāti un personīgo ieguldījumu izglītības darbā.

Pašreiz M.Strazdiņa turpina strādāt Bauskas 2.vidusskolā par garderobisti dežuranti.

Līvija Hammera – Bauskas Valsts ģimnāzijas pensionēta skolotāja

Bauskas 1.vidusskolā Līvija Hammera par matemātikas skolotāju nostrādājusi 49 gadus. Tā ir skolotājas vienīgā darbavieta. Viņas izcili profesionālais darbs izglītības iestādē un novadā ir bijis labs apliecinājums veiksmīgam un talantīgam pedagoģiskajam darbam.

Skolotāja savu augsto profesionalitāti ir apliecinājusi, kvalitatīvi organizējot mācību procesu un veicot mērķtiecīgu audzināšanas darbu, regulāri pilnveidojot savu kvalifikāciju, daloties pieredzē un sniedzot atbalstu jaunajiem kolēģiem. Ilgus gadus ir bijusi Bauskas rajona matemātikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja.

Līvijas Hammeras audzēkņi uzrādīja labus rezultātus valsts pārbaudes darbos matemātikā, guvuši atzīstamus panākumus arī olimpiādēs Bauskas novadā un valstī, regulāri iegūstot godalgotas vietas.

Rūta Eimusa, SIA „Bauskas slimnīca" pensionēta ārste -pediatre

Bauskas novada pašvaldības augstākais apbalvojums „Par mūža ieguldījumu” 10.janvārī tika pasniegts pensionētai ārstei-pediatrei Rūtai Eimusai. No 1970.gada 1.februāra līdz 2009.gada 22.jūlijam viņa strādājusi Bauskas slimnīcā par pediatru un no 1972.gad vadījusi Bērnu nodaļu Bauskas slimnīcā. Saņēmusi Veselības ministrijas atzinumu – augsti kvalificēta speciāliste pediatrijā.

Ārste sava darba mūža laikā guvusi cieņu un autoritāti gan kolēģu, gan mazo pacientu un viņu vecāku vidū – kā ārste, uz kuras zināšanām, pieredzi un pašatdevi darbam vienmēr var paļauties. Bijusi darbaudzinātāja daudziem jaunajiem pediatriem.

 

 

2017.gads

Mirdza Lazda, SIA „Zemgales Mutes veselības centrs” valdes locekle 

Līdz 2017.gadam gandrīz piecdesmit savas dzīves gadus Mirdza Lazda nostrādājusi Bauskā veselības aprūpes jomā. Gan kā praktizējošs stomatologs, gan administratīvā darbā.

Pateicoties Mirdzas Lazdas entuziasmam un profesionālajam redzējumam, SIA „Zemgales Mutes veselības centrs” jau daudzus gadus nodrošina zobārstniecības pakalpojuma pieejamību Bauskas novada bērniem un bērniem, kuri apmeklē Bauskas novada izglītības iestāžu skolu zobārstniecības kabinetus.

 M.Lazda aktīvi darbojas Latvijas Zobārstu asociācijā. Strādājot kā stomatologs, Mirdza Lazda  ieguvusi pacientu novērtējumu kā profesionāls savas jomas speciālists.

 

Ivars  Žindulis, mūziķis 

Ivars Žindulis ieguldījis nozīmīgu darbu ne tikai jauno talantu izaugsmes un radošo prasmju attīstības  veicināšanā. Rosinājis novada sabiedrību izprast mūzikas, mākslas un kultūrizglītības jomu.

Mūziķis savulaik vadījis pūtēju orķestri, popularizējot šīs jomas mūziku. Komponista daiļrades kontā ir vairāk kā 200 instrumentācijas un aranžijas, pārlikumi dažādiem izpildītāju sastāviem. Izveidojis un vadījis mūzikas grupu „Presto”. 1979.gadā šī grupa kļuva par savulaik populārā mūzikas konkursa „Liepājas dzintars” laureāti. Bauskas novads lepojas ar Ivaru Žinduli, kura radošais ieguldījums ir ne tikai augsti muzikāli un profesionālu daudzveidīgs, bet veicina arī veiksmīgu Bauskas novada atpazīstamību un publicitāti. 

 

Gunta Čonka, Īslīces vidusskolas skolotāja

Pēc augstskolas beigšanas 1962.gada 2 gadus strādāja Liepājas rajona Dzērves vidusskolā par ģeogrāfijas skolotāju.. Pavisam izglītības sistēmā nostrādāti 55 gadi, no tiem 40 gadi- Islices skola. Skolotājas Guntas Čonkas pamatprofesija ir ģeogrāfijas skolotāja. 37 gadus skolotāja mācīja ģeogrāfiju Islīces skolas skolēniem. Vienmēr pratusi bērnos izraisīt interesi par mācamo priekšmetu. Viņas mācītie skolēni vienmēr parādījuši ļoti labas zināšanas dažādās mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos un eksāmenos. 37 gadus skolotāja Gunta bijusi ari klases audzinātāja, kuru gan bērni, gan vecāki loti cienīja un mīlēja. Arī pēc skolas absolvēšanas bijušie audzēkņi uztur kontaktu ar skolotāju- brauc ciemos, tiekas skolas pasākumos. Ilgus gadus skolotāja vadīja skola tūrisma pulciņu.  
Gunta ir lieliska kolēģe- saticīga, izpalīdzīga, saprotoša. Ar savu padomu un labvēlīgo attieksmi ir palīdzējusi iejusties darba un skolas dzīvē daudziem jaunajiem kolēģiem. Izaudzinājusi  divus  dēlus un ir gādīga   vecmāmiņa  4 mazbērniem. Skolotājas darbs novērtēts ar diplomiem, goda rakstiem, atzinībām, apbalvota ar krūšu nozīmi ,”Teicamnieks tautas izglītības darbā”.

 

Jānis Dzelzkalējs, lauksaimniecības darbinieks, uzņēmējs

 

J.Dzelzkalējs savas dzīves laikā strādājis Bauskas rajona kolhozā „Uzvara” kā lopbarības ceha „Mūsa” vadītājs, veicinot zinātnisko sasniegumu ieviešanu praktiskajā ražošanā. J.Dzelzkalējs  kopš 1992.gada veiksmīgi apsaimnieko savu zemnieku saimniecību „Kaigari”, progresīvai attīstībai piesaistot arī Eiropas Savienības līdzekļus.

Kā apbalvojuma ierosinājuma vēstulē pašvaldībai atzinis Latvijas  Zemnieku Saeimas valdes  priekšsēdētājs Juris Lazdiņš:  „Jānis vienmēr ieņēmis aktīvu dzīves pozīciju. Viņam svarīga sakopta apkārtējā vide. Viņš gan ar padomu, gan tehniku allaž palīdzējis apkārtnes iedzīvotājiem. Neiecietīgs pret sliņķiem un negodīgiem cilvēkiem. Darbojies dabas parka „Bauska” aizsardzības plāna izstrādē”.
Kopš 2015.gada viesus priecē ģimenes iekārtotais atpūtas komplekss „Rožmalas”, kura viens no īpašniekiem ir arī J.Dzelzkalēja zemnieku saimniecība „Kaigari”.

 

 

Daina Ziemele, žurnāliste, sabiedriskā darbiniece

Dzimusi vidzemniece, ar Bauskas novadu Daina  saistīta  kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Šeit dzīves gaitas viņu atvedušas pēc Sibīrijā izciesta izsūtījuma. Bauskā vispirms darbs bija toreizējā mašīnu un traktoru stacijā, kur brīvajā laikā viņa iesaistījās mākslinieciskajā pašdarbībā un fizkultūras nodarbībās. Bauskā izveidojās Dainas ģimene. Dēla un meitas  piedzimšana  mainīja  ikdienas  ritumu. Darbs viņai bija rajona Centrālajā bibliotēkā un papildus arī vietējo radio raidījumu redakcijā par diktori. Dainas literārās dotības novērtēja tā laika rajona avīzes redakcija, kur viņa bija iesniegusi pirmos literāros mēģinājumus.

1969. gada D. Ziemelei sakas pastāvīga darba gaitas, kas ar nelielu pārtraukumu ir saistītas līdz pat šai dienai. Katru nedēļas nogali laikrakstā

„Bauskas Dzīve” viņa sagatavo tekstu, kā pati saka, rīmi, aktuālai karikatūrai, ja tas nepieciešams, lasa korektūras vai rediģē tekstus. Kolēģus allaž priecējusi Dainas valodnieces prasme, laba orientācija skaitļu pasaulē. Viņas atdeve darbam un interese par norisēm redakcijā ir apskaužama un labs piemērs jaunajiem kolēģiem.  Papildu tiešajam darbam viņa ilgus gadus vadīja Bauskas literātu apvienību. Dainas gādību un viņas sakārtojumā ir izdotas trīs dzejas grāmatas. Viņa ir bijusi redaktore izdevumam par rajona avīzes vēsturi „Laikmetu svaros”. Uzrakstījusi grāmatu par savu dzimtu – „Trulu starojums” -  un turpina  pētīt dzimtas gaitas. Literātu apvienība Dainu  dēvē  par  Bauskas  Rozi, proti, salīdzina ar Latvijā savulaik populāro grāmatizdevēju.

D. Ziemeles nacionāli patriotiskais noskaņojums varēja atraisīties līdz ar Latvijas otrās brīvvalsts atjaunotni. Viņa kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem  gadiem  darbojas  Bauskas  politiski  represēto apvienībā

„Rēta”, ir šīs nevalstiskās organizācijas valdes sekretāre. Daina  ir apkopojusi kādreizējā Bauskas rajona represēto personu sarakstu un sagatavojusi šo materiālu drukāšanai īpašā izdevumā, kas jau kļuvis par bibliogrāfisku retumu. Viņa joprojām darbojas apvienības „Rēta” valdē, kur  pauž  savu  nostāju  par  politiskajam  aktualitātēm  Latvijā  un   pasaulē.

 

Vera Bajāre, medicīnas māsa

Vera Bajāre dzimusi Kirgīzijā, kurp vecāki bija devušies baidoties no komunistu represijām. Senču dzimtenē Baltkrievijā viņa atgriezās skolas gados. Tur tika iegūts medmāsas diploms un saņemts norīkojums doties darbā uz Rīgu. Tā viņa 1955. gadā sāka strādāt Bauskas rajona Centrālajā slimnīcā par terapijas nodaļas masu. 1979. gada viņa kļuva par slimnīcas galveno medicīnas masu. Šajā amatā viņa nostrādāja līdz pat aiziešanai pensijā 2002. gadā.

Izaudzinājusi vairākas medicīnas māsu paaudzes. Pati nemitīgi mācījusies, paaugstinājusi kvalifikāciju, bijusi māsu padomes priekšsēdētaja, organizējusi sabiedrisko darbu, ka ari bijusi atbildīga par asins donoru dienu organizēšanu.

Vera Bajāre vienmēr bijusi profesionāli atzinīgi novērtēta. Par to liecina pateicības un goda raksti, kas saņemti par izcilību medicīnas masas darbā un aktīvu sabiedrisko darbu.

2004.gadā Vera Bajāre sāka strādāt brīvprātīgās medmāsas darbu Sarkana Krusta Bauskas komitejā. Šo pienākumu viņa veic bez atlīdzības, jūtas vajadzīga Bauskas novada ļaudīm. Cilvēki viņai uzticas, stāsta ne tikai par savam kaitēm, uztic visas savas dzīves problēmas. Vera Bajāre ne tikai veic medmāsas pienākumus, bet ari izsniedz trūcīgajiem pārtikas pakas un humāno palīdzību. Viņa vienmēr ir smaidīga, labestīga, pacietīga, iejūtīga, prot uzkļausit un profesionāli palīdzēt ikvienam. Nekad nevērtē cilvēkus pēc ieņemamā amata vai finansiālā stāvokļa, izprot katra dzīves apdalītā problēmas, ieklausās viņos un palīdz. Arī saviem kaimiņiem, kuriem ir veselības problēmas, nekad neatsaka gan iepotēt ārsta izrakstītās zāles, gan izmērīt asinsspiedienu, gan ienest siltas zupas šķīvi. Visu savu dzīvi viņa veltījusi medicīnai. Bauskas novada cilvēki to novērtē. 

 

2016.gads

Ārija Gaile, sabiedriskā darbiniece

Ārija Gaile dzimusi 1941. gada 28. oktobrī Bauskā. Izglītību ieguvusi  Bauskas 1.vidusskolā un Bauskas Vakara vidusskolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas mācījusies Rīgas Celtniecības tehnikumā  autoceļu celtniecības un ekspluatācijas tehniķa – celtnieka specialitātē.
1982.gadā ieguvusi augstāko izglītību, absolvējot Maskavas Augstākās arodbiedrību darbinieku skolas Ekonomikas fakultāti, ekonomista specialitāti.
1989.gadā, Atmodas laikā, Ārija Gaile bija viena no Bauskas pilsētas iedzīvotāju uzticību un atbalstu ieguvušajām personībām, un tika ievēlēta par deputāti  Bauskas rajona  Tautas deputātu padomē.
Kopš 1989.gada, pildot priekšsēdētājas darba pienākumus Lauksaimnieku darbinieku arodbiedrības Bauskas rajona komitejā, aktīvi veikusi sabiedriskos pienākumus kā Bauskas rajona Tautas deputātu padomes deputāte, Bauskas pilsētas izpildkomitejas deputāte, Bauskas pilsētas domes deputāte, Bauskas novada domes deputāte.
No 2001. līdz 2009. gada Bauskas novada pašvaldības vēlēšanām bija Bauskas pilsētas domes priekšsēdētāja. 2009. gada Bauskas novada domes vēlēšanās Ārija Gaile atkārtoti guva  iedzīvotāju atbalstu un  pēc ievēlēšanas kādu laiku veica Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus.
Ārija Gaile ir pensionāre, dzīvo  ģimenē ar meitu un mazmeitu.


Anta Rudzīte, Bauskas Valsts ģimnāzijas direktore (1953-1963; 1995-2001)

Anta Rudzite pēc Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta Vēstures fakultātes beigšanas desmit gadus strādāja par Bauskas l. vidusskolas direktori (1953-1963).
Jaunajai direktorei īsā laikā izdevās saliedēt skolas kolektīvu, izveidot radošu skolēnu pašpārvaldi un padomijas laika iespēju robežās saglabāt latvisko vidi.
A.Rudzite Maskavā ieguvusi pedagogijas doktora zinātnisko grādu.
1966.gadā sāka darbu Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā (LVFKI) teorijas katedrā par vecāko pasniedzēju un strādāja šajā iestādē līdz arestam 1985.gadā. Valsts Drošības komiteja (VDK) ierosināja krimināllietu ,,Par noziegumiem pret pārvaldes kārtību”. Pēc krimināllietas apturēšanas tika aizliegts strādāt pedagoģiskā darbā. 
A.Rudzite tomēr turpināja saglabāt latvisko ideju kopšanu.
1995.gadā A.Rudzite atsāka strādāt Bauskas 1.vidusskolā par direktori. Šajā gadā pedagoģijas doktore A.Rudzite  par  nopelniem  Latvijas  labā  tika iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. 
Vadot Bauskas 1. vidusskolu, par galveno uzdevumu izvirzīja skolēnu patriotisko audzināšanu. Darbs Bauskas l.vidusskolā ilga līdz 2001.gadam.
A.Rudzite turpināja aktīvu pilsonisko darbību, iesaistoties ar latviskām idejām žurnāla „Audzinātājs” veidošanā, uzsverot  pamatvērtību  -  latvisko dzīvesziņu.

Raimonds Cakars, zvērināts advokāts

2016.gadā nosvinējis savu 85.dzimšanas dienu un joprojām ir praktizējošs advokāts. Dzimis 1931.gadā Valmieras pusē. 1965.gadā beidzis tieslietu studijas Latvijas Valsts universitātē.
R.Cakars saņēmis Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas augstāko apbalvojumu „Advokatūras Zelta goda zīmi”, ko piešķir par advokatūrā nostrādātiem 40 gadiem. R.Cakars ir Bauskas Juridiskās konsultācijas vadītājs no 1982.gada. 1993.gadā nodevis advokāta zvērestu.
Arī dēls Uldis un mazmeita Liene ir zvērināti advokāti. 
 R.Cakara vadītais kolektīvs vairākkārt saņēmis Goda rakstus no LPSR Tieslietu ministra un Latvijas Republikāniskās valsts iestāžu darbinieku arodbiedrību padomes.

 

 

Jānis Matisons, kultūras un sabiedriskais darbinieks

Jānis Matisons ir dzimis Valmieras rajona Dikļu pagastā. „Daugulos". Absolvējis Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu un sācis strādāt par Gulbenes kultūras nama direktoru.
1965.gadā dzīves ceļš Jāni Matisonu atved uz Bausku, kur viņš pirmo reizi sāk strādāt par Tautas nama direktoru. Jaunais un enerģiskais direktors izpelnījās cilvēku cieņu ar savu kultūras politiku un attieksmi pret cilvēkiem. Viņš arī pats aktīvi piedalījās pašdarbības dzīvē.
Jānis Matisons tika ievēlēts par darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. Pēc šī amata pilnvaru beigām Jānis Matisons atgriezās kultūras dzīvē un līdz 1990.gadam strādāja kultūras nozarē gan Bauskas pilsētā, gan kolhozā „Uzvara”, gan padomju saimniecībā „PSRS 50.gadadiena”, kā arī strādāja dažādus celtniecības un meliorācijas darbus.
1990.gadā Jānis Matisons otrreiz atgriezās Bauskas Tautas nama direktora amatā.
Pateicoties Jāņa Matisona iniciatīvai, Bauskā tika atjaunota pilsētas svētku svinēšanas tradīcija, kā arī J.Matisons aktīvi piedalījies starptautiskā Kantrimūzikas festivāla „Country Bauska” tapšanā.
Kā Bauskas Tautas nama direktoram, Jānim Matisonam izdevās izveidot perspektīvu radošo komandu.
Savos ilgajos darba gados kultūras jomā ar savu attieksmi un darbu J.Matisons veidojis arī kultūras darba prestižu Bauskas novadā. 

Ilgonis Rencis, sporta un sabiedriskais darbinieks

Ilgonis Rencis darba gaitas Bauskas novadā sācis 1965.gadā, sākot strādāt par fizkultūras skolotāju Jaunsaules astoņgadīgajā skolā. 1967.gadā tika uzaicināts strādāt par instruktoru Brīvprātīgajā sporta biedrībā „Vārpa” un viņa pienākumos ietilpa vairāk kā sešdesmit dažādu Bauskas rajona sporta kolektīvu aktivitāšu koordinēšana.
Tolaik Bauskas rajons bija pirmajā vietā lauku rajonu vidū sporta aktivitāšu un sasniegumu jomā.
Kopā ar domubiedriem 2004.gadā I.Rencis nodibināja Invalīdu sporta un rehabilitācijas biedrību (ISRB) „Bauska” un tika ievēlēts par šīs biedrības priekšsēdētāju.
ISRB ,,Bauska"  darbības gados Ilgonis Rencis visu savu enerģiju un spēku ir veltījis šai sabiedriskajai organizācijai, iesaistot vairāk kā 50 biedrus.
I.Rencis organizējis gan vietēja mēroga, gan starptautiskus sadraudzības pasākumus, kā arī dažādas aktivitātes biedrības dalībniekiem.

 

 

 

2015.gads

Uldis Eimuss, ārsts 
Uldis Eimuss ir dzimis 1935. gada 6.maijā. Uldis Eimuss 1960. g. beidzis Rīgas medicīnas institūtu. Pēc ārsta diploma iegūšanas viņš tika norīkots darbā uz Ludzu, kur strādā par ārstu rentgenologu un galveno ārstu. 1969. g. Uldis Eimuss ar ģimeni pacēlās uz Bausku un no tā laika Eimusa kunga darba gaitas saistās ar Bauskas pilsētas un rajona veselības aprūpi.
Bijis Bauskas rajona galvenais ārsts. Viņa darbības laikā Bauskas slimnīca ieguva jaunu infekcijas slimību nodaļu – mūsdienīgi projektētu ar atsevišķi izolētiem palātu boksiem. Bauskas slimnīcā tika izveidota intensīvās terapijas nodaļa, pilnveidots anestezioloģijas un reanimatoloģijas dienests.

Ieguvums ir arī ēkas  Dārza ielā 12A uzcelšana, kurā piešķirti dzīvokļi vairākiem medicīnas darbiniekiem, kas sekmēja stabila un profesionāla medicīnas kolektīva veidošanos.

Ulda Eimusa nopelns ir arī „Optikas veikala” ēkas izbūve Saules ielā.Ārsta Ulda Eimusa devums Bauskas novadam veselības aprūpes jomas attīstībā ir nozīmīgs un paliekošs.

 

2014.gads

Herberts Mucenieks, sporta dzīves aktīvists

H.Mucenieks strādājis uzņēmumā „Sadzīves pakalpojumi” galdniecības cehā. Bijis mēbeļu izgatavošanas meistars. Vienlaikus ar trešo atmodu iesaistījās Bauskas Zemessardzes bataljonā, bija komandiera vietnieks - instruktors, apmācīja jaunos zemessargus. Iestājās par jauniešu patriotisko audzināšanu un aktīvu dzīves veidu. Bijis  viens  no  labākajiem sava laika airēšanas slalomistiem valstī. Pēc Amatas airēšanas sacensību aizliegšanas, sāka ūdens slaloma trases izbūvi un sacensību rīkošanu Bauskā uz Mēmeles upes. Visos laikos aktīvi piedalījies dažādu sporta veidu sacensībās, labākos rezultātus sasniedzot  peldēšanā  un boksā.

H.Mucenieks vairāk kā l0 gadus kopjot slēpošanas, nūjošanas un skriešanas trases Vecsaules pagasta Likvertenu silā, rūpējas par Bauskas novada iedzīvotāju aktīvās atpūtas iespējām Bauskas novadā. Bijis izvirzīts „Latvijas Lepnuma” balvai.

 

 

 

2013.gads

Antons Mašals, inženieris lauksaimnieks

A.Mašals  no  1993.gada  veiksmīgi  vada SIA ,„Tehnika  Laukiem”   Islices pagastā nodrošinot pastāvīgu darba vietu 8-14 cilvēkiem. Sekmīgi sadarbojies ar klientiem Bauskas, Jelgavas, Aizkraukles un Dobeles novadā, nodrošinot lauksaimniecības tehnikas remontdarbus, jaunas tehnikas un iekārtu izgatavošanu,  kā  arī  veicot individuālus pasūtījumus metālapstrādes jomā. Aktīvi un pašaizliedzīgi darbojas specifiskā uzņēmējdarbības nišā Bauskas novadā, sekmējot kvalitatīvu Latvijas izstrādājumu ražošanu. Iemantojis cieņu un labvēlību klientu vidū pateicoties savām zināšanām, kompetencei un izpalīdzībai. Bijis atsaucīgs dažādām sabiedriskajām aktivitātēm, iniciatīvām un ziedojumu vākšanai Bauskas novadā.
1962.gads -  pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. 1993.gada l.februārī izveidojis SIA „Tehnika Laukiem”.
Saņēmis arī vairākus augstus tā laika valdības apbalvojumus par ieguldījumu lauksaimniecības nozares attīstībā un par nevainojamu darbu.

 

 

 

 

 

 

 

Aivars Bērziņš, inženieris

Aivars Bērziņš darba gaitas saistībā ar gāzes izmantošanu Bauskas rajonā uzsāka 1964.gadā līdz ar pirmo sašķidrinātās gāzes balona parādīšanos rajonā. Viņš strādājis atslēdznieka darbu pie sašķidrinātās gāzes iekārtu uzstādīšanas un maiņas.
Līdz ar dabasgāzes saņemšanu Bauskas apkaimē A.Bērziņš aktīvi iesaistījās dabasgāzes tīklu izbūvē un 1968.gadā sāka strādāt par inženieri, bet 1971.gadā par galveno inženieri.
Viņa vadībā notika intensīva graudu kalšu, katlumāju, dzīvojamo māju gazifikācija. Tika ieviesti jaunākie tā laika zinātnes un tehnikas sasniegumi saimniecībā.1976.gadā Aivars Bērziņš tika iecelts par Bauskas Gāzes saimniecības montāžas ekspluatācijas kantora priekšnieku, bet no 2000.gada par Akciju sabiedrības ,,Latvijas Gāze” Bauskas iecirkņa vadītāju.
Deviņdesmito gadu beigās  Bauskas  rajons  kļuva  par  gazificētāko  lauku  rajonu  Latvijā, kas nenoliedzami bija Aivara Bērziņa nopelns.
Viņš ap sevi mācēja veidot darba vidi, kurā darbinieki vēlējās strādāt. Visu savu darba mūžu bijis uzticīgs dzimtajam Bauskas rajonam.

2012.gads

Lūcija Zvejniece, Īslīces vidusskolas skolotāja

Lūcija Zvejniece ir Islīces vidusskolas skolotāja no 1956.gada, kad darbu uzsāka kā sporta skolotāja. Vēlāk skolotāja sāka strādāt sākumskolā. Ir mācījusi arī matemātiku. 
Skolotāja savu dzīves gudrību un labestību ielikusi, vadot skolā teātra pulciņu.
Islīces skola ir vienīgā skolotājas darba vieta. Gadu skaits nav mazinājis viņas neizsīkstošo enerģiju un optimismu. Visus pienākumus veic ar lielu apzinīgumu, vienmēr ir bijusi savas skolas patriote. Sakopta skolas apkārtne ir liels skolotājas Lūcijas nopelns.
Skolotāja ir stingra un prasīga, bet tajā pašā laikā, rūpīga, saprotoša un sirsnīga. Tāpēc viņu ar lielu sirsnību atceras bijušie audzēkņi un audzēkņu vecāki.
Skolotāja bijusi aktīva pašdarbniece ilgus gadus dziedot kori, piedaloties konkursā „Supervecmāmiņa” un citos pasākumos.
Skolotājas darbā ir iegūti daudzi apbalvojumi, tajā skaitā, medaļa „Teicamnieks tautas izglītībā” un Latvijas Republikas ministru prezidenta pateicības raksts „Par mūža ieguldījumu izglītības jomā”.

Kārlis Zālītis, SIA „Bauskas alus” aldaris

Kārlis Zālītis dzimis 1926.gada 3.jūlijā. 1979.gada novembrī sāka darbu starpkolhozu konservu fabrikā ar būvniecības un alus ražošanas iekārtu uzstādīšanas vadību Bauskas alus darītavai. Pēc ražošanas procesa uzsākšanas, 1981.gadā viņš kļuva par ražotnes vadītāju. 1982.gadā uzņēmums uzsāka alus šķirņu „Bauskas gaišais” un „Bauskas tumšais” ražošanu pēc Kārļa Zālīša izstrādātām receptēm. Šo alus šķirņu kvalitāte guvusi augstu novērtējumu vairākās izstādēs Latvijā, Maskavā, Sanktpēterburgā. Zālītis pirms tam uzbūvējis arī Tērvetes alus darītavu, izstrādājis Tērvetes alus recepti un daudzus gadus sniedzis konsultācijas alus meistariem, apmācījis jaunos aldarus.
Kārlis Zālītis vienmēr ir bijis sabiedriski aktīvs. Bijis Bauskas pašvaldības deputāts. Joprojām pilda konsultanta darbu Bauskas alus ražotnē.
Latvijas Alus muzeja vēsturnieku komisija 2011.gadāa piešķīra Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu Kārlim Zālītim, kurš alum veltījis vairāk kā 60 savas dzīves gadus. Viņa ieguldītais darbs alus darīšanas nozarē 2001.gadā novērtēts ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.