Sestdiena, 31. Oktobris, 2020. Rinalda, Rinalds, Valts

Sazinies ar mums

63922238

Notiek ielāde ...

Zemgales uzņēmēji tiekas LTRK organizētajā Zemgales Biznesa kluba tiešsaites pasākumā


Zemgales uzņēmēji tiekas LTRK organizētajā Zemgales Biznesa kluba tiešsaites pasākumā2020.05.28 Komentāri (0) Zemgales uzņēmēji tiekas LTRK organizētajā Zemgales Biznesa kluba tiešsaites pasākumā

Sadarbībā ar Bauskas novada pašvaldību un AS Swedbank, 27.maijā notika Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales Biznesa kluba pasākums, kurā tiešsaistes vidē pulcējās teju 30 interesenti- Bauskas un citu Zemgales novadu uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un LTRK aicinātie viesi.

Pasākuma ievadā LTRK Zemgales padomes priekšsēdētājs Imants Kanaška, uzsvēra cik svarīgi krīzes apstākļos atbalstīt Latvijas uzņēmējus, lai tie spētu saglabāt savu darbību un nepieciešamības gadījumā varētu pārstrukturizēties un meklēt jaunus attīstības virzienus. Tieši šī iemesla dēļ LTRK pulcē uzņēmējus, lai kopīgi diskutētu par aktuālajām, sasāpējušajām tēmām.

 

Par to, kā Bauskas novada pašvaldība atbalsta novada uzņēmējus un tos, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, online sanāksmes dalībniekus iepazīstināja Bauskas novada priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, minot tās iespējas, kas šobrīd novadā pieejamas, proti Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centra daudzpusīgie pakalpojumi un partnerības veicināšanas pasākumi, industriālo teritoriju attīstīšana, infrastruktūras uzlabošana, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaides 25% - 70% apmērā atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām. Tāpat uzņēmējiem ir pieejama Biznesa bibliotēka un mūžizglītības iespējas.

Bauskas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aivars Svarenieks padziļinātāk vērsa uzmanību pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai, norādot gan uz plusiem, gan mīnusiem, uzteicot pašvaldības pozitīvo pieredzi Eiropas projektu īstenošanā, bet minot arī faktu, ka vairāki projekti – piemēram, Industriālais parks, vēl gaida savu realizāciju dzīvē. A.Svarenieks uzsvēra LIAA Bauskas biznesa inkubatora svarīgumu novada kontekstā, kā arī līdz galam neizmantoto potenciālu sadarbības veicināšanā ar sadraudzības pilsētu un tuvās pierobežas uzņēmējiem. Viņš pieskārās arī Administratīvi teritoriālās reformas tēmai, minot iespējamās vājās puses ar kādām Bauska varētu saskarties, pievienojot Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novadu.

Jānis Dzenis SIA „Deloitte Latvia” vecākais projektu vadītājs dalījās ar zināšanām par to, kā pārstrukturizēt uzņēmumu, virzot uzņēmējdarbību jaunā gultnē, lai palielinātu tā darbības efektivitāti, norādot, ka ciklā, kad valsts ekonomika saskaras ar grūtībām, uzņēmējiem ir jāfokusējas uz restrukturizāciju, īpaši finanšu restrukturizācijas jautājumu risināšanu, uzsvars jāliek uz plānošanu, apgrozāmajiem līdzekļiem un likviditāti, kapitāla investīcijām un finansējuma piesaisti.

Par e-komercijas attīstīšanas būtisko lomu krīzes radīto seku pārvarēšanā stāstīja AS Swedbank Uzņēmumu naudas pārvaldības speciāliste Baiba Auziņa. Savā prezentācijā B.Auziņa sniedza nelielu apkopojumu par esošo situāciju pasaulē, par to, kā šīs krīzes laikā ir mainījušies pircēju paradumi, kā arī par interneta veikalu lomu, kā biznesa attīstības iespēju. Tika minēti daudz noderīgi padomi e-veikala izveidei un ieskicēta e-komercijas nākotne.

Ar svarīgākajām LTRK un Ekonomikas ministrijas vadītās Ekonomikas attīstības darba grupas aktualitātēm dalībniekus iepazīstināja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Ievadā tika prezentēts SKDS „Uzņēmēju noskaņojuma mērījuma pētījums", kas tiek veikts kopš 2004.gada un lieliski demonstrē gan ekonomikas indeksa dinamiku, gan ieskicē nākotnes indeksus. J.Endziņš stāstīja arī par VID atbalsta rīkiem, minot, ka uz šo brīdi dīkstāves pabalstos uzņēmumiem izmaksāti 24,5 milj. eiro, ātrākai PVN atmaksai pieteikušies 67 tūkstoši uzņēmumu, bet 7 tūkstoši uzņēmumu izmanto nodokļu brīvdienas. Savukārt ALTUM atbalsta rīkus visvairāk izmanto uzņēmēji, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, apstrādes rūpniecību, tirdzniecību, transportu un būvniecību. LTRK uzskata, ka šobrīd aktuālākie veicamie uzdevumi ir atbalsta rīku izveide tautsaimniecības stabilizācijai, veicinot uzņēmumu izdzīvošanu, eksporta pieauguma sekmēšana un produktivitātes kāpināšana, kā arī jauna pārvaldības modeļa īstenošana.

Eiropas Komisijas piedāvāto atbalstu Latvijas uzņēmējiem krīzes pārvarēšanā stāstīja Ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis, nākot klajā ar jaunāko Eiropas Komisijas informāciju par nupat pieņemto lēmumu, ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros, Latvijai papildus piešķirt grantu – 2,9 miljardu eiro apmērā, kas provizoriski būs pieejams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jau šī gada beigās. M.Zemītis vairākkārt uzsvēra eksporta būtisko lomu, minot, ka 60% no Latvijas ekonomikas ieņem eksports, tāpēc Latvija, kā maza atvērta tipa eksporta valsts, ir ļoti atkarīga no pasaules ekonomikas rādītājiem. Šobrīd makroindikatori liecina par to, ka daudzi uzņēmēji pievēršas digitalizācijai un šis ir virziens, kas turpmāk attīstīsies aizvien straujāk. Noslēgumā M.Zemītis aicināja uzņēmējus saglabāt un ar gudru stratēģiju vairot savas pozīcijas tirgū.

Pasākuma noslēgums tika atvēlēts uzņēmēju diskusijām. To laikā dalībnieki izteica savas pārdomas par valsts atbalstu pēc Covid-19 krīzes beigām, par veiksmīgākiem un efektīvākiem atbalsta veidiem tūrisma un viesmīlības, t.sk. viesnīcu nozarē, runāja par neviennozīmīgo mikrouzņēmumu lomu un nevienādo nodokļu maksāšanas režīmu valstī.

 

Inga Pinne,
sabiedrisko attiecību speciāliste


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas