2020.gada 24.augustā pašvaldībā tika saņemta 73 Likvertenu ciema un Pētermuižas iedzīvotāju parakstīta vēstule „Par dzīvnieku kapsētas un iespējamā dzīvnieku krematorija ierīkošanu Bauskas novada Vecsaules ciemā.” Vēstulē iedzīvotāji pauž bažas par dzīvnieku kapsētas un, iespējams, dzīvnieku krematorija izveidi iepretim Likvertenu ciemam nekustamajā īpašumā „Marijas krogs”.

Atbilstoši spēkā esošajam teritorijas plānojumam, minētā teritorija ir publiskās apbūves teritorija, un ne cilvēku, ne mājdzīvnieku kapsēta tajā nevar tikt izveidota.

Izstrādājot jauno Teritorijas plānojumu, pamatojoties uz nekustamā īpašuma īpašnieka iesniegumu, un to, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam minētajā vietā kapsēta – cilvēku vai dzīvnieku – var tikt ierīkota, pašvaldība nekustamajam īpašumam noteica DA2 funkcionālo zonu „Dabas un apstādījumu teritorija”, kas dod iespēju ierīkot tur dzīvnieku kapsētu. Par teritorijas piemērotību dzīvnieku kapsētas ierīkošanai liecina arī fakts, ka zemes īpašnieks jau ir saņēmis visu kontrolējošo iestāžu atļaujas dzīvnieku kapsētas (nevis krematorija) ierīkošanai. Ja šajā teritorijā gribētu ierīkot krematoriju, tad zemes īpašniekam, saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" būtu jāveic atsevišķa procedūra, izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējumu, rīkojot publisko apspriešanu un, gala rezultātā, saņemot atļauju.

Bauskas novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas un Vides pārskata projekta publiskā apspriešana norisinājās laikā no 2019.gada 14.oktobra līdz 2019. gada 14.novembrim. Apspriešanas laikā ikvienam iedzīvotājam bija sniegta iespēja gan klātienē, gan elektroniski paust savu viedokli un iebildumus, kā arī izteikt nosacījumus kādam konkrētam nekustamajam īpašumam. Vecsaules pagastā publiskās apspriešanas sanāksme notika 2019.gada 30.oktobrī. Laikā no 2020.gada 19. februāra līdz 11. martam tika organizēta Bauskas novada teritorijas plānojuma 2.redakcijas un Vides pārskata projekta sabiedriskā apspriešana. Publiskās apspriešanas laikā iedzīvotājiem ir iespēja vērsties pie teritorijas plānojuma izstrādātāja ar saviem ieteikumiem par kādas konkrētas teritorijas izmantošanu, bet gala lēmumu par teritorijas funkcionālo zonējumu pieņem domes deputāti. Šajā gadījumā ne pirmās, ne otrās sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotāju iebildumi par minētajā teritorijā noteikto funkcionālo zonu netika saņemti.

Valstī ir noteikti strikti normatīvie akti, kuri paredz – kā un kur apbedīt mirušos mājdzīvniekus. Tos ir atļauts apglabāt teritorijā, kurā tie atradušies (dzīvojuši), ja dzīvnieka īpašnieks ir apglabāšanas vietas zemes īpašnieks, apglabāšanas vieta ir norobežota un nav publiski pieejama, tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī daudzdzīvokļu ēkām piegulošā teritorija. Par nomiruša mājdzīvnieka neatļautu apglabāšanu draud bargs naudas sods – no 350 eiro. No iepriekš minētajiem apbedīšanas noteikumiem izriet, ka daudzdzīvokļu mājā dzīvojošajiem cilvēkiem nav ļauts apbedīt mājdzīvnieku nekur citur, kā tikai oficiālās apbedīšanas vietās un nevis apglabāt mājdzīvnieku svešā īpašumā, mežā vai vēl sliktāk – izsviest mirstīgās atliekas grāvī vai konteineros.

Likuma „Par pašvaldībām” 15.pantā noteiktas pašvaldības autonomās funkcijas.  Tostarp ir arī autonomā funkcija par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kas sevī ietver arī kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošanu un uzturēšanu. Bauskas novada pašvaldībā nav nevienas publiski pieejamas vietas, kur likumā noteiktā kārtībā lolojumdzīvnieku saimnieki varētu apbedīt savu mājdzīvnieku.

Pašvaldība jau iepriekš ir pārskatījusi savā īpašumā esošās zemes vienības ar mērķi rast vietu dzīvnieku kapsētas izveidei, bet neveiksmīgi, tādēļ zemes īpašnieka iniciatīva, kas būtībā atrisina pašvaldības funkciju par dzīvnieku apbedīšanu, kopumā tiek vērtēta pozitīvi.

Neraugoties uz to, ka dzīvnieku kapsētas izveides likumiskais ietvars ir skaidrs, aktuāls joprojām ir jautājums par šī procesa ētiskajiem apsvērumiem. Iedzīvotāji vēstulē norāda, ka dzīvnieku kapsētas ierīkošana līdzās cilvēku kapsētai uzskatāma par neētisku, bet, jāņem vērā, ka plānotā dzīvnieku kapsētas teritorija ir uz atsevišķas zemes vienības, to no cilvēku kapsētas atdala ceļš un dzīvnieku kapsētai, kā noteikts likumā, jābūt iežogotai. Vienas atbildes nav, jo šeit katrs pieņem savu lēmumu, kas drīzāk balstīts emocionālos, ne racionālos apsvērumos. Liela daļa dzīvnieku īpašnieku savu lolojumdzīvnieku uzskata par pilntiesīgu ģimenes locekli, daudziem dzīvnieku saimniekiem viņu mājdzīvnieks ir tuvākais un, reizēm, vienīgais ģimenes loceklis, un viņiem ētiskais konflikts šajā jautājumā noteikti būtu neizprotams. Pašvaldība norobežojas no viedokļa paušanas par ētiskiem apsvērumiem. Tās uzdevums ir veikt procedūru normatīvo aktu noteiktajās robežās, tomēr pašvaldība pievienojas viedoklim, ka mājdzīvnieka cieņpilna apbedīšana ir atbalstāma tikpat lielā mērā, kā cilvēka.

*Attēlam ilustratīva nozīme. Autors Gunārs Janaitis

Ieva Šomina,
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
65795190