Šā gada 30. septembrī Finanšu ministrija ir iesniegusi 2016. gada valsts budžeta projektu izskatīšanai Saeimas deputātiem. Atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir konceptuāli atbalstījusi budžeta projektu un visus pavadošos likumprojektus, lai jau 3. novembrī likumprojektu izskatītu pirmajā lasījumā un 30. novembrī otrajā – galīgajā lasījumā.

Nākamā gada budžets ir valsts iekšējās un ārējās drošības budžets, kas veidots atbildīgi un pārdomāti. 

Pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumos 2016. gadā attiecībā pret 2015. gadu plānots pieaugums par 6,8% jeb 92,0 miljoniem eiro. Arī vidējā termiņā pašvaldībām tiek plānots nodrošināt stabilus pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumus 19,7% apmērā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem (neskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā).

Jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums paredz, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins tiek veikts ar vienkāršu formulu, kurā visi rādītāji ir publiski pieejami, attiecīgi ikviena pašvaldība var aprēķināt potenciālos pašvaldību finanšu izlīdzināšanas rezultātus, tādējādi prognozēt savus ieņēmumus. Jaunā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma ieviešanas gadā tiek nodrošināts, ka nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nesamazinās.

Ir pārskatīti pašvaldību aizņēmumu, galvojumu un ilgtermiņa saistību nosacījumi 2016. gadam, proti, paplašināti aizņemšanās un galvojuma sniegšanas mērķi, kā arī paplašināti izņēmuma gadījumi, kādos pašvaldībām ir tiesības uzņemties ilgtermiņa saistības.

Jānorāda, ka 2016. gada valsts budžeta veidošana noritēja sarežģītos apstākļos. Mums bija jārod risinājums, kā kompensēt negatīvo fiskālo telpu 96,8 miljonu eiro apmērā. Tāpat bija jānodrošina finansējums valsts iekšējai un ārējai drošībai, lai tas būtu adekvāts esošajiem ģeopolitiskajiem riskiem. Tas valdībai sekmīgi ir izdevies.

Nākamā gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, par svarīgākajām prioritātēm nosakot mūsu valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu.

Tāpat valdība budžeta projektā ir iekļāvusi būtiskus priekšlikumus iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu regresivitātes samazināšanai. Valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu, kas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina finansējumu prioritārajām nozarēm.

Jau pagājušajā gadā valdība ir lēmusi par virkni ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kuru ietekme ieplānota, gatavojot 2016. gada budžetu. Turpinot šo cīņu, esam valdībā lēmuši, ka tiks pastiprināti noteikumi par kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumus. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu.

Kopā ar diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu un minimālās algas paaugstināšanu viens no ienākumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem nākamajā gadā ir solidaritātes nodokļa ieviešana. Tas izlīdzinās nodokļu slogu, lai nerastos absurda situācija, ka zemo algu saņēmējiem nodokļu slogs ir tāds pats kā strādājošajiem ar 8000 eiro lielu algu mēnesī. Tāpat nākamgad par 10 eiro tiks palielināts neapliekamais minimums.

Kopējie nākamā gada budžeta ieņēmumi ir plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,7 miljardi eiro. Lai nodrošinātu nepieciešamo izdevumu apjomu, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai rasts papildu 122,1 miljons eiro.

Ja salīdzinām šā gada budžeta izdevumus ar nākamā gada budžetu, tad izdevumi būs pieauguši gandrīz par 200 miljoniem eiro (183 miljoni eiro). Ieņēmumi pret 2015. gadu pieaugs par teju 115 miljoniem eiro.

Visu šo pieaugumu mēs novirzām prioritārajām nozarēm. Par 70 miljoniem eiro palielināsies finansējums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai.

Finansējuma pieaugums par 6% pret šo gadu ir paredzēts profesionālajai izglītībai, par 10% zinātnei un par 18% sportam. Papildu līdzekļi tiks nodrošināti arī pašvaldību autoceļu uzturēšanai virs 8% un Valsts Kultūrkapitāla fondam virs 18%. Tāpat finansējums pieaugs arī veselības aprūpes nodrošināšanai.

Gatavojot 2017. gada budžetu, jau šā gada beigās Finanšu ministrija sāks darbu pie visu nozaru ministriju bāzes izdevumu daudz sīkākas pārskatīšanas, kā arī nodokļu pamatnostādņu izstrādes. Tādējādi jau 2017. gada budžeta projekta sagatavošanā nodrošināsim kardināli citādu pieeju kā līdz šim. Pašlaik jau ir skaidrs, ka pamatnostādņu ietvaros tiks izvērtēti tādi jautājumi, kā nodokļu slogs, kapitāla nodoklis, resursi veselības aprūpes finansēšanai un citi.

Kādas izmaiņas iedzīvotājus sagaida 2016. gadā?

Diferencētais neapliekamais minimums – līdzeklis ienākumu nevienlīdzības mazināšanai

Solidaritātes nodoklis – solis ceļā uz nodokļu progresivitāti

Aicinu detalizēti iepazīties ar valsts budžeta likumprojektu šeit: http://www.slideshare.net/finmin

Ar cieņu,

Jānis Reirs

Finanšu ministrs