Der zināt

Lai veicinātu dialogu starp pašvaldību un lauksaimniekiem 17. martā Bauskas novada Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs organizēja “Uzņēmēju brokastu” cikla pasākumu “Vai šodien ir viegli būt lauksaimniekam?”. Diskusijas vadīja žurnālists Ansis Bogustovs.

Pasākums notika Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā. Dialogā piedalījās apmēram 50 Bauskas novada lauksaimniecības uzņēmēji. Savus ražojumus degustācijai piedāvāja zemnieku saimniecības „Jaunsenči”, „Celmi”, „Virši” un piemājas saimniecība „Rāmriti”.

Uzrunājot diskusijas dalībniekus, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atzīmēja, ka tikšanās ir simboliska, jo Saulainē lauksaimnieka arodu apguvuši liela daļa mūsu novada šīs nozares speciālistu un šogad, 30.jūnijā, mācību iestāde svinēs 115. darbības gadskārtu.

„Lauksaimniecība mūsu novadā ir galvenā uzņēmējdarbības nozare, bet, ejot līdzi laikam, jādomā arī par citām nozarēm, ko var attīstīt novadā. Jomā ienāk daudz inovāciju un pašvaldība ir gatava sadarbības dialogiem,” sacīja A.Okmanis.

Saimniecību kooperācija palielina eksportspējas

Būtiskāko par tendencēm lauksaimniecības nozarē ieskicēja Bauskas novada lauku attīstības konsultants Kristaps Stallīts. Viņš atzina, ka novadā, tāpat kā valstī kopumā, aktīvo zemnieku skaits samazinās. Jaunas saimniecības faktiski neveidojas. Nav arī valsts atbalsta zemniekiem, kas vēlas sākt strādāt „no nulles”. Novadā visvairāk ir graudkopības un dārzeņkopības saimniecību. Tendence - mazās zemnieku saimniecības iznomā zemi lielsaimniecībām.

K.Stallīts uzsvēra, ka valsts mērogā ir svarīga lauksaimniecības produkcijas importa ierobežošana, lai “izdzīvotu” vietējie ražotāji. Vietējās produkcijas eksportspēju būtiski palielinātu produkcijas apjoma palielināšana, kas pašreizējos apstākļos panākams saimniecībām kooperējoties. Diemžēl novada lauksaimnieki šādam sadarbības veidam atsaucas kūtri.

Ar jaunā zemnieka pieredzes stāstu un gatavību kooperācijai diskusijā piedalījās SIA „G&Z” īpašnieks Ģirts Vismanis. Saimniecībā nodarbojas ar graudkopību, apsaimniekojot 450 ha zemes. Ģirts apguvis kuģu inženiera profesiju, bet atgriezies strādāt vecāku saimniecībā.

Viņš atzina, ka spējot sadarboties, būs lielākas finansiālās iespējas un eksportspējas. Kā atrisināmu jautājumu viņš pieminēja produkcijas piegādi ostā bez starpniekiem. Diskusijas dalībnieki rosināja veidot graudu nodošanas vietu Vecumnieku stacijā.

Tomēr kā galveno problēmu, kas par sevi atgādina katru dienu, ir sliktais lauku ceļu stāvoklis – zemnieki nevar ievest minerālmēslus, lauku veikala saimnieks līdz lielceļam pats brauc pēc precēm u.t.t.

Ražošanā dominē klimata neitralitāte

Latvijas Lauku konsultācijas centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar galvenajiem virzieniem, kas būtu sasniedzami Latvijas lauksaimniecībā, lai iekļautos kopējā Eiropas Savienības attīstītāko lauksaimniecības produkcijas ražotājvalstu „kopējā ainā”. Liela loma ir klimata neitralitātei ražošanā. Īstenojot pilna cikla ražošanu, tiek ņemts vērā tās klimata draudzīgums.

Viņš akcentēja, ka valstīs ar augstiem lauksaimniecības attīstības rādītājiem vērojama mazāka nozares sadrumstalotība un skaidri izvirzītas prasības ražošanā. „Nepareiza ir haotiska dažādu projektu īstenošana, kas nav balstīta kopējā attīstības vīzijā, “atzina M.Cimermanis. Latvijā ir milzīgs lauksaimniecības zemes potenciāls, kas netiek izmantots.

M.Cimermanis atzina: „Nereti pieredzējušiem lauksaimniekiem attīstīt saimniekošanu un pielietot progresīvākas metodes traucē tas, ka domas kavējas vecajos kolhozos un likvidētajās rūpnīcās.” Pēctecīgumam svarīgi, lai par lauku apsaimniekošanu zināšanas nāktu jau skolas solā. „Tagad jaunieši vairāk tiek iepazīstināti ar jurista, banku speciālista u.c. profesijām. Lauksaimniecības nav,” sacīja M.Cimermanis.

Strauji lauku apsaimniekošanā ienāk jaunās tehnoloģijas – laukus miglo droni, tiek izmantoti skeneri, roboti, programmētas darbības, kas agrāk bija cilvēka fiziskais darbs.

76% no Latvijas lauksaimniecībā nodarbinātajiem strādā mazajās saimniecībās. 36% no pircēju iegādātās produkcijas ir Latvijas ražojums – pārējais ir imports.

Lai saražotais Latvijas mazajās saimniecībās būtu pieprasīts – tam jābūt ar pievienoto vērtību, jārod jaunas iespēju nišas, piemēram, bioloģiskā lauksaimniecība.

Latvijas lauksaimnieki pilnībā var nodrošināt skolu virtuves ar Latvijā audzētu produkciju.

Jāļauj uzņēmējam strādāt

Diskusijas dalībnieku aplausus un atbalstu teiktajam guva Zemkopības ministrijas Ministra biroja vadītāja Anna Vītola Helviga, kas atzina, ka pašreizējā lauksaimniecības politika ir pārāk birokratizēta. Viņa skaidroja, ka ministrijā tiek gatavoti grozījumi MK noteikumos, kas atvieglos birokrātisko slogu.

Uz jautājumu par smago situāciju piena nozarē, A. Vītola Helviga atbildēja, ka īstermiņa risinājuma valstij nav. Piena iepirkuma cenas svārstības ir tikai daļa no problēmas.  Ir iespējams līgums par ilgtermiņa iepirkuma cenu, kas ir fiksēta. „Jūtama arī piena nozares uzņēmēju aktivizēšanās, veidojot kooperatīvas saimniecības ar mērķi būt gataviem tirgum, kad atvērsies jaunā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā,” sacīja A. Vītola Helviga.

Zemkopības ministrija gatavo vairākus pilotprojektus. Viens no tiem ir „Bērnības garša”, ko īstenos Latvijas skolās, skolēniem nodrošinot vietējo augļu un dārzeņu pieejamību, radinot bērnus pie vietējās produkcijas garšām.

Par bebru nodarītiem postījumiem un meliorāciju

Vairākas būtiskas diskusiju tēmas aktualizēja Latvijas Zemnieku saeimas lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons. Pašlaik lauksaimnieciskajā ražošanā svarīgs „zaļais kurss”. „Zemnieki nav pret, bet īsti nesaprot virzienu, jo mērķi ir pretrunīgi. Ne vienmēr tas, kas ir labi klimatam, ir labi videi,” atzina M.Trons.

Lauksaimniekiem nākotnē jārēķinās ar augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu ierobežojumu.

Diskusijā tika aktualizēta lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmu nolietojuma un nemeliorēto platību problēma. Diemžēl, līdzsvaru nereti izjauc arī bebru uzbūvētie aizsprosti.

M.Trons piekrita, ka meliorējamo platību sakārtošanai nepieciešams valsts atbalsts un arī valsts nozīmes ūdensteču sakārtošana, lai uzņemtu meliorēto lauku ūdeņus.

Tikšanās reizē tika diskutēts arī par citiem aktuāliem tematiem. Uzņēmēji savstarpēji pārrunāja aktualitātes un sadarbības iespējas.

Pasākumu kuplināja Bauskas Mūzikas un mākslas skolas pūšaminstrumetu kamerorķestris, kapelmeistara Aigara Dziļuma vadībā.

Bauskas novada pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļa