Ceturtdiena, 11. Augusts, 2022. Liega, Olga, Zigita, Zita

Sazinies ar mums

63922238

Notiek ielāde ...

Tranzīta autoceļš vai pilsētas iela?


Tranzīta autoceļš vai pilsētas iela?2022.04.14 Komentāri (0) Tranzīta autoceļš vai pilsētas iela?

Trešdien, 13. aprīlī, Bauskas Kultūras centrā norisinājās konference „Kā (iz)dzīvosim līdz Bauskas apvedceļam?”. Bauskas novada pašvaldība rīkoja pasākumu, lai no atbildīgo resoru vadības saņemtu atbildes, vai un kad Bauskai un Iecavai būs apvedceļš.

„Diskusijās vēlamies noskaidrot, kā šo procesu varētu paātrināt un mazināt A7 tranzīta ietekmi abās pilsētās,’’ sacīja domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Runājot par kaitīgo faktoru ietekmi Bauskā, pašvaldības vadītājs atgādināja, ka intensīvā transporta plūsma baušķeniekiem traucē gan ikdienā, gan svētku pasākumu rīkošanā. ‘’Tāpēc esam gatavi izvirzīt skarbus priekšlikumus, piemēram, tranzīta aizliegumu brīvdienās un svētku dienās, lai vismaz tad atslogotu pilsētu no maģistrāles radītajiem apstākļiem.’’

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Paneļdiskusijās ministri, autoceļu izveides un pilsētplānošanas speciālisti sprieda gan par ilgtermiņa, gan īstermiņa risinājumiem. Situāciju apgrūtina fakts, ka objekts vienlaikus ir VIA Baltica tranzīta autoceļš, kuram noteiktas starptautiskas prasības, un pilsētas iela – kurai lokālā līmenī ir atšķirīga nozīme un citas funkcijas. Tātad īstermiņā jāmeklē kompromisi.

Gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits, gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apliecināja, ka garie sastrēgumi prasa risinājumus, un apvedceļu izbūve ir valsts nozīmes jautājums. Lai gan plānošanas dokumentos tā iezīmēta kā nozīmīga infrastruktūras būve tuvākajām desmitgadēm, nepieciešams konceptuāls valdības lēmums par finansējuma piešķiršanu projekta realizēšanai. Jāsaprot, ka valstij jāsalāgo dažādu jomu, ne tikai autoceļu infrastruktūras, prioritātes un tām piešķiramais finansējums. Pašreizējo ministru - valdības koalīcijas partneru - atbalsts šim projektam ir viennozīmīgs. Bet, kāds būs reālais valdības lēmums, redzēsim rudens pusē, tuvojoties Saeimas vēlēšanu laikam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Par Bauskas un Iecavas apvedceļa projekta attīstības virzību stāstīja VSIA „Latvijas Valsts ceļi’’ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Raksturojot autoceļu tīklu Latvijā un kā tas iekļaujas Eiropas transporta tīklā (TEN-T), M. Lazdovskis atzina, ka Bauskas novads ceļu sakārtotības aspektā līdz šim bijis diezgan apdalīts.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Līdz 2030. gadam ekonomiski pamatota pārbūve par ātrgaitas autoceļu ir 314 km valsts autoceļu, kuri ietilpst TEN-T pamattīklā. Pašlaik notiek iepirkums, lai izvēlētos finanšu un ekonomisko aprēķinu veicēju Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūvei; aprēķiniem jābūt izstrādātiem līdz šī gada 1. jūlijam.

Autoceļu A7/E67 Rīga-Bauska-Grenctāle (Lietuvas robeža) plānots pārbūvēt par ātrgaitas šoseju ar divām brauktuvēm (4 joslām) ar atļauto ātrumu 130 km/h, divlīmeņu satiksmes mezgliem un vietējo paralēlo ceļu tīklu. Tāda apjomīga projekta īstenošanai ir nepieciešami vairāki sagatavošanās procesi: būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde, zemju iegāde, būvprojekta izstrāde, tādējādi ātrākais laiks, kad varētu uzsākt objekta vai objekta atsevišķas stadijas būvniecību, ir 2028. gads.

Aptuvenās kopējās izmaksas šim ilgtermiņa projektam tiek rēķinātas 350 miljonu eiro apmērā. To nav iespējams apgūt tikai ar valsts finansējumu, jāpiesaista arī Eiropas Kohēzijas fonda un publiskās un privātās partnerības līdzekļi, kā tas jau notiek Ķekavas apvedceļa būvniecībā. Lai gan baušķenieki rosināja apsvērt iespējas sākotnēji izbūvēt tikai Bauskas apvedceļa gredzenu, kas būtu lētāks un ātrāks risinājums, Lazdovskis akcentēja, ka uz Bauskas un Iecavas apvedceļu izveidi jāskatās kā uz vienu projektu.

 

Baušķenieki negrib samierināties ar apdraudējumu savai veselībai, drošībai un vietējai ekonomikai

Konferences dalībniekiem bija iespēja noskatīties nevalstisko organizāciju sagatavoto video atskatu Bauskas pilsētas tapšanas vēsturē. Biedrības "Bauskas vecpilsēta" aktīvisti atgādināja, ka pašlaik smagā transporta plūsma trīsreiz pārsniedz pieļaujamo, dramatiski ir palielinājies piesārņojums, troksnis un vibrācija, pieaug ceļu satiksmes negadījumu skaits. Pilsētas vēsturiskajā centrā samazinās gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju skaits. Laukumā pie Rātsnama nevar notikt pilnvērtīgi sabiedriskie un kultūras pasākumi. Namu fasādes un logus klāj nenomazgājama putekļu kārta.

Iedzīvotāji aicināja neuzskatīt transporta plūsmu par prioritāru, salīdzinot ar pilsētas iedzīvotāju dzīves telpas kvalitāti, kultūras mantojuma saglabāšanu un līdzsvarotu attīstību. Bauskas pils direktors Māris Skanis rosināja sabiedrību mainīt domāšanas veidu un pilsētas teritorijā kā prioritāti uztvert gājējus, nevis tranzīta satiksmi. Ja resursu trūkuma dēļ Bauskas apvedceļa izbūves mērķi pārredzamā nākotnē nav sasniedzami, Skanis piedāvāja izveidot Bauskas pilsētai pagaidu apvedceļu. Tas būtu iespējams, uzlabojot esošos autoceļus un no saliekamām metāla moduļu sistēmām izveidojot pagaidu tiltu pār Mēmeles upi. Tāpat baušķenieks ierosināja pagaidu tranzīta satiksmes novirzīšanu no Ķekavas apļa maršrutā Jelgava-Eleja-Šauļi-Panevēža. Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktora vietnieks Klāvs Grieze šādus ierosinājumus gan uzreiz noraidīja kā neiespējamus.

Izskanēja arī priekšlikumi pašvaldībai izmantot savas tiesības noteikt nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā – Bauskas vēsturiskajā centrā. Tādā veidā tiktu iegūti līdzekļi tranzīta transporta nelabvēlīgās ietekmes mīkstināšanai un kompensētu nodarījumus Bauskas vēsturiskajam centram, kas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Cīņā pret intensīvo kravas transporta kustību Kalna un Zaļajā ielā palīdzētu arī nepārtraukti organizēta tranzīta autopārvadājumu kontrole.

 

Kā veidot pilsētvides auru?

Iespējas, kā uzlabot dzīvesvides apstākļus mazpilsētās, izklāstīja pilsētplānošanas eksperti Marks Geldofs (Marc Geldof) un Elmārs Daniševskis. Ar piemēriem no citām Eiropas valstīm speciālisti minēja virkni paņēmienu, kā vidi veidot pilsētniekiem draudzīgāku. Tie ir pakāpeniski braukšanas ātruma ierobežojumi līdz 30 km/h, velojoslas, luksofori, plašākas gājēju pārejas, apļveida krustojumi, viedie luksofori u. c.

Arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis ieteica izmantot arhitektūras paņēmienus, lai panāktu, ka autovadītāji, no Rīgas puses iebraucot Bauskā, sajustu, ka iebrauc pilsētā, kur ir cits klājums, citas uzvedības normas, atšķirīgas no ātrgaitas maģistrāles. Lai to ieviestu, arī valstij jānāk palīgā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Plašāku ieskatu var gūt prezentācijās:
Marc Geldof, ALPS ainavu darbnīca, Elmārs Daniševskis, E. Daniševska birojs prezentācija: ŠEIT
Alternatīvas tranzīta satiksmes negatīvo seku mazināšanai Bauskas pilsētā, Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis: ŠEIT
TEN-T tīkls un Bauskas un Iecavas apvadaceļi, Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: ŠEIT

 

Konferences ieraksts:

 

Bauskas novada pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļa


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas