Laikā no 2017. līdz 2019. gadam iespaidīgas pārmaiņas Bauskas Vecajos kapos piedzīvoja trīs bīdermeiera laikmeta pieminekļi, kuri rotā Bauskas rātskunga Fetcera (1779–1841), kā arī divu 19. gadsimta vidū Bauskā dislocētās krievu armijas pārstāvju – ģenerālleitnanta Aleksandra fon Korfa (1794–1855) un rotmistra Konstantīna Judina (1821–1856) – atdusas vietas.
Kā nākamais aktuālākais uzdevums Bauskas Veco kapu pieminekļu sakopšanā tika definēta 19. gadsimta otrajā pusē Bauskā mājvietu radušās Lietuvas poļu muižnieku ģimenes – Francišeka Karpa, viņa sievas Sholastikas un divu viņu mazgadīgi mirušo bērnu kapavietas sakārtošana.
Karpu ģimenes kapavieta un pieminekļi pirms restaurācijas darbu uzsākšanas
Lai šo uzdevumu izpildītu, kā iespēja tika saskatīta dalība Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursā. 2021. gada februārī Valsts Kultūkapitāla fonds Kultūras mantojuma nozares projektu konkursā daļēji atbalstīja biedrības “Bauskas vecpilsēta” projektu “Četru Karpu ģimenes locekļu kapu pieminekļu (19. gs. 2. puse) restaurācija Bauskas Vecajos kapos”, piešķirot finansējumu 1700,00 eiro. Projekta kopējā tāme bija 3500,00 eiro. Biedrība “Bauskas vecpilsēta”, saskaņā ar Bauskas novada domes nolikumu “Par kārtību, kādā Bauskas novada dome piešķir līdzfinansējumu NVO iniciatīvu īstenošanai 2021. gadā”, lūdza piešķirt 1800,00 eiro projekta realizācijai pilnā apmērā. Vairākums Bauskas novada domes deputātu atbalstīja biedrības iniciatīvu – novērst Karpu ģimenes locekļiem celto pieminekļu slikto tehnisko un vizuālo stāvokli, kas vērtējams kā civilizētai sabiedrībai nepieņemams, kā arī morālo pienākumu sakārtot šo kapavietu, ņemot vērā konkrētās ģimenes vietu un lomu Lietuvas un Bauskas pilsētas vēsturē, un trūkstošo finansējuma daļu piešķīra Bauskas novada dome. Pieminekļu atjaunošanas process varēja sākties. Tagad darbs pie pieminekļu atjaunošanas noslēdzies, un katrs kapsētas apmeklētājs var novērtēt tā rezultātu.
Vispirms īsa informācija par cilvēkiem, kuriem šie pieminekļi veltīti.
Francišeks, pilnā vārdā Francišeks Felicjans Benedikts Georgs Karps (1814–1872), iegājis vēsturē kā viens no turīgākajiem sava laika Lietuvas muižniekiem, aktīvs poļu 1830.–1831. gada sacelšanās (tā sauktās Novembra sacelšanās) dalībnieks un ģenerāļa H. Dembovska (1791–1874) adjutants. Jonišķēles muižā Lietuvā (netālu no Pasvales) dzimušais Francišeks Karps dzīves beigu posmā bija viens no lielākajiem zemes īpašniekiem Kauņas guberņā. Karpu dzimta iegājusi vēsturē kā izglītoti un inteliģenti cilvēki – politiķi, bīskapi, filantropi un izglītības veicinātāji. Ar Karpu ģimenes finansējumu celta arī iespaidīgā Jonišķēles katoļu baznīca.
Pēc 1863. gada poļu sacelšanās (tās sauktā Janvāra sacelšanās) sākšanās Francišeks Karps ar savu ģimeni pārcēlās uz Bausku, kur iegādājās zemes gabalu pilsētas nomalē, uzcēla četru ēku kompleksu, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies tikai dzīvojamā ēka (tagad dēvēta par Korfa muižu), kā arī ierīkoja plašu parku (tā saukto Korfa dārzu) – arī mūsdienās populāru baušķenieku atpūtas vietu.
Francišeka sieva Sholastika Karpa, dzimusi Antonoviča (1831–1890), kuru Francišeks apprecēja pēc savas pirmās sievas nāves (viņa bija nelaiķes māsa), 19. gadsimta otrajā pusē bija Bauskas sabiedrībā labi pazīstama dāma un mākslas mecenāte. Viņas uzdevumā lielāku skaitu dzimtas locekļu portretu gleznojis pazīstamais Jelgavas mākslinieks Jūliuss Dērings. Sholastika finansējusi arī Dēringa gleznoto Bauskas katoļu baznīcas altārgleznu.
Tā kā konkrētā Karpu ģimenes atzara vēsture līdz šim pētīta nepietiekami, abu līdzās vecākiem apbedīto bērnu vārdi pagaidām nav noskaidroti. Uz viena krusta pamatnes lasāmi mirušā bērna iniciāļi “I.K.” un dzīves gadi “1861–1863”, bet uz otru – iniciāļi “Y.K.” un dzīves gadi “1867–1869”.
Plašā, Bauskas Veco kapu katoļu daļā iegādātā ģimenes kapavieta un tajā izvietotie pieminekļi savulaik veidoja skaistu šīs ar Bausku vēsturiski cieši saistītās poļu muižnieku dzimtas memoriālu. Pieminekļi – liela izmēra granīta krusti, iestrādāti regulāras un neregulāras formas pamatnēs ar uzrakstiem – tapuši laikā no 1863. līdz 1890. gadam un izgatavoti no dažādas nokrāsas (no sarkana līdz melnam) granīta. Trīs no četriem krustiem sākotnēji rotāja Krustā sistā Jēzus figūras. Kapavietu sākotnēji apjoza granīta plāksnēs iestrādāta čuguna sētiņa neogotikas formās, un tās dienvidu daļā bija uzstādīts garš akmens sols, taču ne sētiņa, ne sols līdz mūsu dienām nav saglabājušies.
- Uzsākot pieminekļu atjaunošanu, no četriem pieminekļiem savā vietā bija saglabājies tikai viens. Pārējie krusti bija izrauti no pamatnēm un nomesti zemē, bet viens no tiem (no Sholastikas Karpas pieminekļa) bija pārlauzts. Divas no krustu pamatnēm laika gaitā bija izšķiebušās (zaudējušas vertikalitāti), gan pamatnes, gan krusti bija iegrimuši zemē, apauguši ar sūnām, ķērpjiem un citu bioloģisko apaugumu. Visu krustu Jēzus figūriņas bija zudušas, bet to virsmas klāja Otrā pasaules kara laikā šāvienu radīti bojājumi. Kapavieta bija ieaugusi zālē un krūmos, bet vienu no krustiem aizsedza pāraugusi tūja.
Karpu ģimenes pieminekļi pirms restaurācijas darbu uzsākšanas, pieminekļi pēc apauguma likvidēšanas un pirmreizējas apstrādes ar biocīdiem
Projekta realizācijas gaitā pieminekļu atrašanās vieta vispirms tika atbrīvota no apauguma, nodrošinot piekļuvi zemē gulošajiem krustiem un pamatņu aizmugurei. Krusti tika izcelti no zemes un pārvietoti tālāk no pamatnēm. Pēc tam tika veikta pieminekļu attīrīšana (gan mehāniski, gan izmantojot augstspiediena ūdens iekārtu). Pamatnes tika atraktas un nostiprinātas, atjaunojot to vertikalitāti, bet pēc tam gan pamatnes, gan krusti tika apstrādāti ar biocīdiem.
Krustu iecelšana to pamatnēs
Salūzušais krusts (tā svars – ap 240 kg) tika pārvests uz restaurācijas darbnīcu, kur, iestrādājot lūzuma vietā pastiprinošu metāla stieni, krusts tika salīmēts un pēc tam nogādāts atpakaļ kapsētā. Kā nākamais pieminekļu atjaunošanas etaps sekoja krustu iecelšana pamatnēs izkaltajā ligzdās, izmantojot ar trīsi aprīkotu trijkāji, un to ielīmēšana. Pēc krustu nostiprināšanas vietās tika veikta atkārtota pieminekļu apstrāde ar biocīdiem un vēlreizēja pārmazgāšana, bet pēc tam krustu fasādēs tika uzstādītas pēc vēsturiska 19. gadsimta 2. puses prototipa izgatavotas krustā sistā Jēzus figūras.
Pieminekļu vēlreizēja apstrāde ar biocīdiem. Attēlā redzams restaurators Edgars Ruks.
Lai grūti salasāmo uzrakstu Francišeka pieminekļa pamatnē padarītu salasāmāku, tā virsma tika apstrādāta ar speciālu akmens laku (mehāniska virsmas uzpulēšana šādos apstākļos nebija iespējama), bet attiecībā uz ložu radītajiem bojājumiem tika pieņemts lēmums tos atstāt, saglabājot tos kā skaudru liecību par konkrēto Bauskas un visas Latvijas vēstures lappusi.
Karpu dzimtas pieminekļi pēc restaurācijas darbu pabeigšanas.
Biedrība “Bauskas vecpilsēta” cer, ka Karpu ģimenes kapu pieminekļu atjaunošana sekmēs Bauskas iedzīvotāju interesi par savas pilsētas vēsturi un veicinās toleranci arī pret šādām vēstures liecībām. Pieminekļu atjaunošana paver iespēju tos sākotnējā godībā skatīt gan Bauskas iedzīvotājiem, gan Bauskas Vecos kapus apmeklējošajiem tūristiem.
Biedrība iecerējusi Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldē rosināt jautājumu par Karpu dzimtas kapu pieminekļu iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Pieminekļu restaurāciju veica SIA “Intarsija” speciālisti – uzņēmuma vadītājs, restaurators-vecmeistars Jānis Ceplis un restaurators-meistars Edgars Ruks. Atbalstu atjaunošana procesā sniedza arī restauratori Aivis Čornajs un Gunārs Grīnfelds.