Svētdiena, 16. Maijs, 2021. Edijs, Edvīns

Sazinies ar mums

63922238

Notiek ielāde ...

Rail Baltica projekta virzību atbalsta ar nosacījumu izbūvēt perspektīvā Bauskas apvedceļa posmu


Rail Baltica projekta virzību atbalsta ar nosacījumu izbūvēt perspektīvā Bauskas apvedceļa posmu2021.01.28 Komentāri (0) Rail Baltica projekta virzību atbalsta ar nosacījumu izbūvēt perspektīvā Bauskas apvedceļa posmu

Domes sēdē, kas norisinājās 2021.gada 28.janvārī, deputāti atbalstīja sagatavoto lēmumprojektu „Par atbildi AS „RB Rail” saistībā ar Rail Baltica projekta izstrādes procesiem”, kurā pašvaldība pauda savu nostāju attiecībā un dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūvi. Rail Baltica projekta dienvidu posma Misa līdz Latvijas/Lietuvas robeža projektēšana šobrīd ir intensīvas izstrādes stadijā. Projektēšana tiks turpināta vēl visu 2021.gadu.

2021.gada 15.janvārī notika kārtējā informatīvā tikšanās starp projektā iesaistītajām pusēm. Rail Baltica speciālistu komanda informēja par projekta virzību, vizualizāciju trases šķērsojumam pār Mēmeles upi, apskatīja perspektīvā autoceļa E67 novietojumu, kā arī informēja par plānoto Bauskas stacijas atrašanās vietu un aktuālajiem pievienojuma risinājuma variantiem perspektīvajam ievadam Bauskas pilsētā.

Sarunā tika aktualizēti jautājumi, kas, pašvaldības ieskatā, projekta būvniecības stadijā var radīt nopietnus riskus Bauskas pilsētas un novada iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Primārais no tiem – būvmateriālu piegāde būvobjektam, kas šī brīža situācijā ir iespējama vien caur Bauskas pilsētu. Tas ievērojami palielinās jau tā intensīvo satiksmes plūsmu cauri Bauskai.

Pašlaik summārā satiksmes intensitāte Bauskas pilsētas centrā, Kalna/Zaļās/Uzvaras ielas aplī, sasniedz 35 000 transporta vienības diennaktī (36% ir kravas transports). Satiksmes intensitāte uz šī ceļa ievērojami pārsniedz projektēto transporta optimālo skaitu, tādējādi būtiski ietekmējot esošā ceļa caurlaides spēju. Satiksmes sastrēgumi pilsētā ir ikdienas parādība.  SIA „Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk LVC) statistika apliecina, ka nemainīgi visaugstākajai noslodzei ir pakļauts autoceļš A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle), kas tiek raksturota kā satiksmes plūsma, pārrēķināta ekvivalentās 10 tonnu ass slodzēs.

Jautājums par Bauskas pilsētas apvedceļu ir bijis aktuāls jau kopš deviņdesmitajiem gadiem un ar katru gadu, pieaugot satiksmes intensitātei, jautājuma aktualitāte aizvien pieaug. Līdz ar Rail Baltica projekta uzsākšanu, pašvaldība arvien ir uzstājusi uz vienota koridora izveidi dzelzceļa līnijai un autoceļa posmam A4 (Saulkalne) – Bauska (Ārce). Rail Baltica projektētājs šobrīd projektā ir iezīmējis perspektīvā autoceļa posma A4 (Saulkalne) – Bauska (Ārce) novietojumu, taču tā būvniecības 1.kārta saskaņā ar LVC teikto, iecerēta ne ātrāk kā 2030.gadā.

Pašvaldība sagatavoja un nosūtīja projekta īstenotājiem tehniskos noteikumus, kuros iekļauta prasība būvmateriālu transporta ceļa projektēšanai no valsts autoceļa P87 līdz valsts autoceļam V-1022 un tilta pār Mēmeles upi izbūve, kā rezultātā 2021.gada 27.janvārī tika organizēta atkārtota sanāksme. Satiksmes ministrijas Rail Baltica departamenta direktore Olita Bērziņa uzsvēra, ka pašvaldības prasītā autoceļa posma ar tiltu pār Mēmeles upi būvniecība būvmateriālu transporta kustībai, nav atbalstāma, jo nav ekonomiski pamatojama. Pašvaldība tika aicināta tehniskos noteikumus pārstrādāt. Šāds risinājums Bauskas pašvaldības pārstāvjus neapmierināja. Kā uzsvēra gan deputāts Gatis Skurba, gan deputāts Uldis Kolužs – kāds labums Bauskas pilsētas iedzīvotājiem no Rail Baltica projekta īpaši tajā gadījumā, ja reģionālās stacijas, kas projektā ir iezīmēta, būvniecībai pagaidām līdzekļu nav un nav arī viennozīmīgi zināms vai tā tiks izbūvēta. Tika uzdoti jautājumi, no kurienes plānots piesaistīt naudu stacijas būvniecībai, uz ko Olita Bērziņa nevarēja atbildēt, vien norādot, ka līdzekļi tiek meklēti.

Novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, lai perspektīvais autoceļš E67 tiktu plānots un izbūvēts iespējami tuvu dzelzceļa kustības koridoram, lai nākotnē starp abām infrastruktūrām neveidotos liela, neizmantojama zemju platība. Zemgalē ir bagātākās Latvijas augsnes, vai šo zemi varam atļauties izšķērdēt nekam neizmantojamu, būtībā mirušu zonu atstāšanai?

Uzsverot, ka šie ir tikai iespējamie risinājumi, kas vēl vērtējami gan saistībā ar potenciālo transporta ceļu kravnesību, gan kopējo loģistiku, LVC plānošanas nodaļas vadītājs Verners Akimovs, demonstrēja šī brīža redzējumu plānotajiem būvmateriālu piegādes virzieniem. Galvenais būvmateriālu piegādes ceļš, protams, plānots pa valsts autoceļu A7, sekundārais  - reģionālais autoceļš P88 Bauska - Linde, kura stāvoklis jau šobrīd ir kritisks. Tika arī norādīts, ka ceļu posmi, kuri Rail Baltica būvniecības laikā tiktu sabojāti, tiks atjaunotie iepriekšējā kvalitātē.

Šādas atbildes neapmierināja pašvaldības pārstāvjus. Deputāts Uldis Kolužs uzsvēra, ka apvedceļš Bauskai tiek solīts jau gadu desmitiem, tomēr projekts tā arī nav izkustējies. „Ir izsmiekls, ka valsts autoceļš A7, tika izbūvēts ar divu joslu kustību. Tā ir starptautiska maģistrāle, kas savieno valstis,” savu viedokli pauda U.Kolužs. LVC pārstāvji norādīja, ka autoceļu būvniecības prioritārais saraksts veidojas izvērtējot transporta intensitāti. Te gan rodas jautājumi, jo process ar prioritāšu noteikšanu ir ļoti neskaidrs un pašvaldībai nesaprotams. Pašvaldībā uzskata, ka nav salīdzināmi autoceļi, pa kuriem pārvietojas pamatā vieglais transports un starptautiska maģistrāle, kas savieno valstis un uz kuras trešdaļu satiksmes sastāda smagais kravas transports, kas, savukārt, rada vēl papildus riskus gan cilvēku drošībai, gan augstās tonnāžas dēļ, ievērojami bojā ceļu segumu un, Bauska pilsētas gadījumā, nodara nopietnu kaitējumu arī valsts kultūras piemineklim – Bauskas vecpilsētai. Turklāt publiskajā telpā izskanējusi informācija par to, ka gada garumā tiks pētīta iespēja būvēt jaunu ātrgaitas autoceļu Vangaži-Skulte, kas novirzītu satiksmes plūsmu no Baltezera un Ādažiem. Satiksmes ministrija norāda, ka ideja par autoceļu Vangaži-Skulte ir ļoti nesena, tomēr, šķiet, ka aktualitātē jau ir apsteigusi mūžseno vajadzību pēc Bauskas pilsētas apvedceļa.   

Sākotnēji uz 28.janvāra domes sēdi pašvaldība bija iecerējusi virzīt lēmumprojektu, kurš paredz, ka pašvaldība Rail Baltica projekta virzību atbalsta ar nosacījumu, ka tiek paredzēta būvmateriālu transporta ceļa projektēšana no valsts autoceļa P87 līdz valsts autoceļam V-1022 un izbūvēts tilts pār Mēmeles upi.

Pēc deputāta rosinājuma noteikt vēl stingrākas prasības, sagatavota jauna lēmumprojekta redakcija, kurā galvenie uzsvari likti uz trīs būtiskākajām lietām – reģionālās stacijas izbūves nepieciešamību, jauna autoceļa posma no valsts autoceļa P87 līdz valsts autoceļam V-1022 izbūvi un būvniecības procesā sabojāto reģionālo autoceļu sakārtošanu. Pašvaldība arī uzsver, ka dzelzceļa upes šķērsojums un autotransporta tilts ir divi dažādi tilti. Autoceļa posma un tilta pār Mēmeles upi būvniecība nekādā veidā tehniski tieši neietekmē dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, taču tie būtu nenovērtējams atbalsts netraucētai dzelzceļa būvniecības procesa nodrošināšanai. 

Ieva Šomina,
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas