Svētdiena, 11. Aprīlis, 2021. Hermanis, Vilmārs

Sazinies ar mums

63922238

Notiek ielāde ...

Rail Baltica dzelzceļa līnija apsteidz desmitgadēm gaidīto Bauskas apvedceļu


Rail Baltica dzelzceļa līnija apsteidz desmitgadēm gaidīto Bauskas apvedceļu2021.02.05 Komentāri (0) Rail Baltica dzelzceļa līnija apsteidz desmitgadēm gaidīto Bauskas apvedceļu

3. februāra vakarā ap 60 interesenti bija pievienojušies tiešsaistes sarunai ar satiksmes ministru Tāli Linkaiti. Pusotru stundu ilgās tikšanās laikā ministrs iepazīstināja klātesošos ar ministrijas aktualitātēm tās darbības jomās, konkrēti dzelzceļa saimniecībā, kas Bauskas un Iecavas gadījumā ir Rail Baltica projekta virzība, ceļu saimniecībā un sabiedriskā transporta jomā, kā arī atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem.

Ministrs norādīja: „Ja sākotnēji, kad tika uzsākts darbs pie Rail Baltica, sabiedrībā vēlējās, lai dzelzceļa līnija būtu novietota iespējami tālāk no apdzīvotām vietām, tad, laikam ejot, šis uzstādījums ir mainījies un šodien daudzi vēlas, lai stacijas un pieturas, kas izvietotas Rail Baltica trasē, būtu tuvāk apdzīvotām vietām un ērti sasniedzamas.

„Šobrīd jau sākas celtniecība Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā, drīz tiks uzsākti darbi arī Rīgas lidostas stacijā. Nākamie būvniecības darbi būs tieši posmā no Lietuvas robežas līdz Rīgas lidostai, Salaspilij un Vangažiem,” ar darbu secību iepazīstināja T.Linkaits. Viņš arī uzsvēra, ka Rail Baltica līnija nav tikai starptautiskā satiksme, Satiksmes ministrijā ir apstiprinātas arī 16 reģionālās stacijas, kas paredzētas reģionālajiem pārvadājumiem. Ir apsvērta arī iecere, ka būs tā sauktie lēnie starptautiskie vilcieni, kas, savukārt, nozīmē, ka no Bauskas stacijas būs iespējams aizbraukt, piemēram, uz Paņevežu un tālāk uz Kauņu.

Nākotnē būs iespēja veidot arī pieslēgumus kravu pārvadājumiem uz industriālajām teritorijām. Arī Bauskas gadījumā tiek pētīts, kāds būtu labākais pieslēguma veids Bauskas industriālajai teritorijai. Rail Baltica 2.kārtas ietvaros ir iecere veidot ievadu Bauskas pilsētā. Jau šobrīd tiek vērtēts, kurā vietā varētu nogriezties no Rail Baltica trases, kurā vietā būtu ievads Bauskas pilsētā un kur varētu veidot Bauskas pilsētas staciju.

Ministrs informēja, ka pašlaik aktīvi norit ģeoloģiskās izpētes darbi, projektēšanas darbi dienvidu posmam ir tikai uzsākušies. Tos plānots noslēgt 2022.gada pirmajā pusē. „Mūsu interesēs ir izpildīt to, ko esam apsolījuši Eiropas komisijai. 2026.gadā šai trasei, vismaz tam posmam, kas iet gar Bausku un Iecavu, ir jābūt gatavam,” norādīja ministrs.

„Iepriekšējo 30 gados mums ir iekrājies liels parāds pret ceļiem. Būtu nepieciešami aptuveni 4,5 miljardi eiro, lai noasfaltētu visus valstij piederošos ceļus līdzīgi kā tas ir Rietumeiropas valstīs. Bet ir skaidrs, ka tuvākā nākotnē šādas nauda nav gaidāma, tāpēc mēs virzāmies prioritārā secībā,” stāstījumu par plānotajiem darbiem ceļu infrastruktūrā iesāka Tālis Linkaits.  Pagājušajā gadā Autoceļu padomē tika apstiprināts Ātrgaitas šoseju plāns līdz 2040.gadam. Pirmais veicamais darbs ir Rīgas apvedceļš, kurš ir pats noslogotākais ceļu posmu Latvijā. Apvedceļu plānots pārbūvēt par 2+2 joslu ātrgaitas ceļu ar divu līmeņu krustojumiem un atļauto braukšanas ātrumu līdz 130 km/h. Līdztekus īstenojamais projekts būs Ķekavas apvedceļš. Pēc tam paredzēts pārbūvēt posmu no Sēnītes līdz Siguldai. Tam sekos Jelgavas virziens un tad Iecavas un Bauskas virziens. Cik raiti ritēs darbi, atkarīgs no pieejamā finansējuma.

 „Spriežot piesardzīgi, Ķekavas apvedceļa turpinājumu Bauskas virzienā varētu uzsākt būvēt 2030.gadā. Bauskas apvedceļa izmaksas ir apmēram 350 miljoni eiro. Tik apjomīgi līdzekļi ir jāplāno ļoti savlaicīgi,” norādīja T.Linkaits

Ministrs informēja par šogad veicamajiem darbiem reģionālajā ceļu tīklā. Tiks atjaunots apmēram 2 km garš A7 posms, plānota P92 Iecava - Stelpe ceļa pārbūve 5,8 km garumā, P89 Ķekava - Skaistkalne ceļa posma pārbūve 12 km garumā un arī P103 Dobele - Bauska ceļa posma renovācija. Autoceļam P88 Bauska – Linde jau ir sākti projektēšanas darbi, lai šo ceļu asfaltētu. To plānots sākt no Vecumnieku puses Bauskas virzienā. Arī ceļam V1011 Pārsla  - Misa  - Šarlotes šobrīd norit projektēšana, lai to varētu asfaltēt 12 km garumā. Nākamgad paredzēt atjaunot arī vietējo autoceļu V1003 Ozolaine – Skaistkalne – Straumes.

Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem, ministrs informēja, ka Autotransporta direkcijas organizētajā konkursā Bauskas lotē uzvarētājs ir SIA „Nordeka", kas no šī gada augusta uzsāks pārvadājumus visos maršrutos, kas iziet no Bauskas - gan starppilsētu, gan vietējos maršrutos. Ministrs uzsvēra, ka kvalitātes ziņā nekam nevajadzētu mainīties. Konkursa prasībās bija iekļauta prasība pēc augstas kvalitātes autobusiem, no tiem noteiktai daļai jābūt videi draudzīgiem autobusiem.

Noslēdzot stāstījumu par aktualitātēm, T.Linkaits aicināja klātesošos uzdot savus jautājumus. Bauskas novada domes deputāts Gatis Skurba uzdeva ministram vairākus jautājumu par Rail Baltica būvniecību – vai ir apzināti būvmateriālu apjomi un vai ir apzināts ceļu stāvoklis pa kuriem varētu pievest būvmateriālus. „Zemgales reģions ir ticis apdalīts attiecībā uz ceļu būvdarbiem. Zemgales reģions ir zemnieku reģions, viņi ir ražotāji un dod lielu pienesumu tautsaimniecībā,” savas domas pauda G.Skurba.

Attiecībā uz būvmateriālu apjomiem un piegādes ceļiem, ministrs norādīja, ka pašreizējā projektēšanas fāzē šāda izpēte vēl netiek veikt, tas tiks darīts vēlāk, kad projekts iegūs augstāku detalizācijas pakāpi. Ministrs uzsvēra, ka pirms ceļu izmantošanas būvmateriālu piegādei, tie ir jāsagatavo, viņš arī norādīja, ka būvniecības līgumā tiks iekļauta prasība, ka būvniekam ceļš, pa kuru tiek vesti materiāli, ir jāatstāj tādā kārtībā, kādā tas bija, pirms būvnieks to sāka izmantot. „Esmu informēts, ka īpaši satraukti baušķenieki ir par to, ka būvmateriāli varētu tikt piegādāti cauri Bauskas centram pa jau tā noslogoto tranzītielu. Šeit pašvaldība jau ir izdevusi Tehniskos noteikumus, kuros noteikts, ka kravas Rail Baltica būvniecībai, cik vien tas iespējams, jāpiegādā ne caur Bauskas pilsētu,” stāstīja T.Linkaits. Tāpat ministrs piekrita arī tam, ka, viņam neizprotamā kārtā, Zemgale ir apdalīta, īpaši attiecībā uz savienojumiem starp Vecumniekiem un Bausku un Iecavu.

Bauskas novada domes deputāts Raitis Ābelnieks aktualizēja jautājumu par autoceļu P87 Bauska – Aizkraukle. Viņam piekrita daudzi sarunas dalībnieki. „Šis ceļš ir svarīgs visai valstij. Lai nokļūtu no Kurzemes uz Latgali, tagad ir jābrauc līdz jau tā pārslogotajam Rīgas apvedceļam, bet P87 būtu tiešais savienojums. Ir mānīgi domāt, ka šis ceļš nav noslogots. Šobrīd tas ir ļoti sliktā kvalitātē, tāpēc to cilvēki izmanto maz, līdz ko tas būtu noasfaltēts, tur būtu ļoti liela intensitāte,” uzsvēra R.Ābelnieks. Linkaits piekrita teiktajam un uzsvēra, ka viņš saprot šī ceļa nozīmību. „Ja parādīsies kādi lieki līdzekļi, kas nav paredzēti ceļu plānā, tad pirmais par ko es domātu, būtu tieši šis ceļš,” solīja T.Linkaits.

Saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis vaicāja par pašvaldības izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. Viņš norādīja, ka pēdējā tikšanās reizē par Rail Baltica progresu, tieši Satiksmes ministrijas pārstāve bija tā, kas teica, ka nekāda apvedceļa atbilstoši Bauskas novada izdotajiem tehniskajiem noteikumiem nebūs. Kāds tad īsti ir Satiksmes ministrijas redzējums? Arī deputāte Mārīte Ķikure vaicāja par jau minētās sarunas laika pārrunāto iespēju – izbūvēt divu joslu tiltu līdzās dzelzceļa tiltam, kas kalpotu kā būvmateriālu piegādes ceļš, bet vēlāk tiktu transformēts par 4 joslu tiltu un iekļautos Bauskas apvedceļa trasē. Jānis Feldmanis aktualizēja arī jautājumu par gājēju drošību Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā un pie Ceraukstes tautas nama, kur cilvēkiem jāšķērso A7 šoseja, bet nav ne gājēju pārejas, ne apgaismojuma. Ceraukstes situācijai ministra piedāvātais risinājums varētu būt radara uzstādīšana, kas mazliet sabremzētu straujo satiksmi. Savukārt par pašvaldības izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kuros iekļauta prasība tilta izbūvei un apvedceļa posma izbūvei, ministrs bija tiešs: „Es saprotu, ka ir vēlme pēc iespējas ātrāk ieraudzīt apvedceļu, un vēlme ar visām iespējamajām metodēm piespiest valsti, lai tā iegulda naudu arī apvedceļā. Valstij ir līdzekļi tik, cik ir un ar tādām metodēm, ka jūs to esat iecerējuši, apvedceļš neradīsies. Jūsu izdotajos tehniskajos noteikumos ir ierakstītas prasības, kas ir ārpus šī projekta iespējām.” Ministrs arī norādīja, ka jau ir runāts ar atbildīgajiem darbiniekiem par to, kāds ir tehnisko noteikumu prasības loģiskais apstrīdēšanas process. „Ir lietas, kuras var izdarīt, ir lietas, kuras var sarunāt un izdarīt, bet ir lietas, kuras ir ārpus jebkādām iespējām,” rezumēja T.Linkaits

„Es saprotu, ka ir vēlme pēc iespējas ātrāk ieraudzīt apvedceļu, un vēlme ar visām iespējamajām metodēm piespiest valsti, lai tā iegulda naudu arī apvedceļā. (...) Ir lietas, kuras var izdarīt, ir lietas, kuras var sarunāt un izdarīt, bet ir lietas, kuras ir ārpus jebkādām iespējām,” T.Linkaits

Bauskas pils direktors Māris Skanis noslogotās Bauskas šosejas atslogošanai piedāvāja pavisam citu risinājumu, novirzot satiksmi no Bauskas šosejas Jelgavas virzienā un tālāk uz Elejas robežpunktu. Viņš arī rosināja, ka posmam no Bauskas tilta līdz aplim saglabāt divas joslas, savukārt divas joslas pārvērst par joslām velobraucējiem un gājējiem. Ministrs atbildēja, ka viņš pirmo reizi ir aizdomājies - Bauska ir cietusi no tā, ka mēs esam pievienojušies Eiropai: „Padomju laikā transporta plūsmas bija citas. Tieši tāpēc padomju laikā ir izbūvētas šosejas uz Eleju, Jelgavu, Šauļiem, tas virziens bija galvenais. Tagad mums ir VIA Baltica trase un visa transporta plūsma veļas cauri Bauskai.”

Sarunā tika aktualizēts jautājums par tranzīta ielas uzturēšanu, kas šobrīd ir pašvaldības rūpe. Gatis Skurba norādīja, ka komunikācijas akas nespēj izturēt milzīgo smagā transporta slodzi. Tās drūp, veidojas bedres. Viņu papildināja arī pašvaldības saimnieciskās nodaļas vadītājs J.Feldmanis norādot, ka tranzīta ielu uzturēšana Bauskas pilsētā pašvaldībai izmaksā 17 tūkstošus eiro mēnesī.

Sarunai turpinoties diskusijas kļuva tikai asākas un prasības pēc apvedceļa – skaļākas. Asi savu viedokli pauda Bauskas novada iedzīvotājs, SIA „Geka” īpašnieks Gūrijs Bulle, norādot, ka baušķenieki nav pelnījuši dzīvot šāda milzīgā transporta satiksmē. „Tas ir nenormāli! Nenormāli ir dzīvot blakus šim ceļam!” sacīja Gūrijs Bulle.

„Pašvaldība uzbūvēja tiltu pāri Mūsai, pašvaldība uzbūvēja tiltu pāri Mēmelei. Valsts dotācija Mēmeles tiltam bija tikai 105 tūkstoši, Mūsas tiltam nedaudz vairāk. Jā, tur bija arī Eiropas naudas, bet to visu darīja Bauskas novada pašvaldība. Vai nebūtu kādreiz arī valstij jānāk mums pretim, jābūt mūsu pusē, lai rastu risinājumu šai situācijai. Kāpēc mēs nevaram darīt lietas reizē? Reizē būvēt, reizē atsavināt zemes. Kāpēc neviens nav ieklausījies pašvaldības vēstulēs desmitiem gadu garumā? Mums ir liels lūgums tikt sadzirdētiem. Ne jau bez iemesla mēs izdevām tehniskos noteikumus tādus, kādi tie ir. Mēs cīnīsimies par to, lai tiktu uzbūvēts šis tilts vismaz ar divām joslām, kurš kalpotu būvmateriālu piegādei,” tuvojoties sarunas noslēgumam savu viedokli pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs.

„Kāpēc neviens nav ieklausījies pašvaldības vēstulēs desmitiem gadu garumā? Mums ir liels lūgums tikt sadzirdētiem. (...) Mēs neesam pret dzelzceļa būvniecību, mēs vēlētos apsolījumu, kas iestrādāts arī dokumentos, ka tuvāko piecu gadu laikā, būvējot dzelzceļu, tiek uzbūvēts arī autotransporta tilts pāri Mēmelei. Manuprāt, tas ir maz prasīts pret to situāciju, kādā mums jādzīvo mūsu pilsētā,” Bauskas novada domes priekšsēdētājas A.Jātnieks

„Es saprotu visas vajadzības. Bauska ne ar ko nav sliktāka par pārējiem novadiem, kuriem arī ir daudz vajadzību ceļu jomā. Bet tajā pašā laikā, tā rīcība, ko mēs pēdējās nedēļās sajutām no pašvaldības puses ar šo ļoti savdabīgo tehnisko noteikumu izdošanu… tā jūs nevienu ar varu piespiest nevarat, ja to neatļauj ne noteikumi, ne pieejamie naudas līdzekļi. Kaut kā mums tā dzelzceļa līnija būs jāuzbūvē,” rezumēja T.Linkaits

„Mēs neesam pret dzelzceļa būvniecību, mēs vēlētos apsolījumu, kas iestrādāts arī dokumentos, ka tuvāko piecu gadu laikā, būvējot dzelzceļu, tiek uzbūvēts arī autotransporta tilts pāri Mēmelei. Manuprāt, tas ir maz prasīts pret to situāciju kādā, mums jādzīvo mūsu pilsētā," noslēgumā sacīja Arnolds Jātnieks.

 

Ieva Šomina,
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas