Trešdiena, 02. Decembris, 2020. Meta, Sniedze

Sazinies ar mums

63922238

Notiek ielāde ...

Norit konsultācijas ar pašvaldībām „Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli"


Norit konsultācijas ar pašvaldībām „Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli2019.06.13 Komentāri (0) Norit konsultācijas ar pašvaldībām „Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli"

Vakar, 2019.gada 12.jūnijā Bauskas pilī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) kopā bija aicinājusi Bauskas, Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novadu deputātus, lai apspriestu pašvaldību reformu.

Ministrijas viedokli pārstāvēja ministrs Juris Pūce, valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš un ministrijas pieaicinātais eksperts, uzņēmuma „Jāņa Sēta” galvenais redaktors, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Tikšanās laikā Juris Pūce iepazīstināja ar ministrijas redzējumu, stāstot gan par apsvērumiem, kas noveduši pie nepieciešamības īstenot pašvaldību reformu, gan izsmeļoši atbildēja uz novadu deputātu uzdotajiem jautājumiem. Bauskas novada domi pārstāvēja Arnolds Jātnieks, Voldemārs Čačs, Valdis Veips, Kristīne Kazāka, Raitis Ābelnieks, Inita Nagņibeda, Jānis Dūmiņš, Mārīte Ķikure un Uldis Kolužs. Tāpat klāt bija arī administrācijas vadība.

Šobrīd apspriežamais teritoriālā iedalījuma modelis paredz, ka Bauskas novadam tiek pievienotas visas trīs blakus esošās novadu teritorijas. „Ja atbilstoši VARAM priekšlikumam izdotos apvienot Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novadu, tad, kopīgi nodrošinot iedzīvotājiem publiskos pakalpojumus, ne tikai varētu celt to kvalitāti un daudzveidību, bet lielāku resursu atvēlēt arī ceļu sakārtošanai, tādējādi mazinot problēmas ar lielāko centru sasniedzamību. Apvienotais Bauskas novads pievienotās vērtības apjoma ziņā (125,5 milj. EUR) apsteigtu 18 no 35 piedāvāto pašvaldību teritorijām, bet, rēķinot pievienoto vērtību uz 1 iedzīvotāju (2,9 tūkst. EUR), tas ierindotos 21. vietā. Platības ziņā (2173 km2 ) Bauskas apvienotais novads būtu 16. lielākais, bet iedzīvotāju skaita ziņā (42,7 tūkst.) – astotais. Diemžēl nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija un negatīvās migrācijas tendences, īpaši nomaļākajos pagastos, neļaus izvairīties no tālākas depopulācijas, un sagaidāms, ka no 2018. līdz 2030. gadam iedzīvotāju skaits apvienotajā Bauskas novadā saruks par 16%,” teikts ministrijas mājas lapā.

Kā tas iepriekš izskanējis publiski, arī šajā tikšanās reizē pret iecerēto pašvaldību reformu asāk vai ne tik asi iestājās visi trīs novadi, kurus reformas rezultātā iecerēts pievienot Bauskas novadam.

Vecumnieku novads savu nostāju pamatoja ar slikto novada centra – Bauskas– sasniedzamību, jo autoceļš, kas savieno Bausku un Vecumniekus ir ļoti sliktā stāvokli, faktiski 3 mēnešus gadā ir tuvu neizbraucams. Tāpat Vecumnieku domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš uzsvēra, ka pēdējos desmit gados, kopš pastāv Vecumnieku novads, mainījušies iedzīvotāju paradumi un kustība – 40,4 % Vecumnieku iedzīvotāju savās darba gaitās dodas uz Rīgu.

Iecavas novada lēmējvara uzsvēra, ka Iecavas novads ir pašpietiekams novads ar labi attīstītu infrastruktūru un augšupejošu uzņēmējdarbību. 39,8% Iecavas novada iedzīvotāju darba gaitās dodas uz Rīgu, 6,6% un Ķekavas novadu. Pēc teiktā noprotams, ka Iecava vēlētos saglabāt savu līdzšinējo statusu, taču šāda iespēja piedāvāta netiek „Vai ir iespējami citi risinājumi? Jā, lūdzu sniedziet savus priekšlikumus. Variantu nav daudz, bet tādi ir. Esam atvērti tos uzklausīt un analizēt. Vai ir iespējams, ka situācija paliks tāda kā šobrīd? Noteikti nē!”, kategorisks bija Juris Pūce.

Visatvērtākie reformai bija Rundāles novada pārstāvji, taču arī viņiem bija savas iebildes. Aivars Okmanis uzsvēra, ka iedzīvotājiem saprotami jāskaidro, kādi būs viņu ieguvumi no reformas īstenošanas un jārunā par konkrētām lietām, piemēram, lielākas iespēja sakārtot ceļu infrastruktūru.

Bauskas novada domes deputāts Raitis Ābelnieks un domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks pauda atbalstu reformas iecerei, taču pamatots bija arī priekšsēdētāja jautājums – kas notiks ar attīstības plānošanas dokumentiem? Bauskas novadam šobrīd tiek izstrādāts jauns teritorijas plānojums. Teritorijas plānojumu termiņa beigas šajos gados ir ļoti daudzām pašvaldībām. Kā jaunizveidotos teritorija plānojumus salāgos un kas maksās par jaunu teritorijas plānojuma izstrādi jau apvienotajam novadam, jo arī šobrīd tā izstrādei ir piesaistīti konsultantu pakalpojumi. Ministrs piekrita, ka šis ir aktuāls jautājums un paralēli pašvaldību reformas virzībai, par to tiek domāts. Viņš arī uzsvēra, ka šajā jautājumā jau notikušas konsultācijas ar plānošanas reģioniem, līdztekus norādot, ka Zemgales plānošanas reģions (ZPR) gan par šo jautājumu interesi neizrādīja. Bauskas novada domes deputāts, ZPR izpilddirektors Valdis Veips pauda viedokli, ka ir pret iecerētās reformas īstenošanu, tāpat viņš arī norādīja, ka  pieaicinātais eksperts, uzņēmuma „Jāņa Sēta” galvenais redaktors, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs nav vienīgais pētnieks Latvijā un ka balstīties tikai uz viena pētnieka atzinumiem nav pareizi. Šeit gan ministrs atkal izrādīja savu erudīciju un sniedza ieskatu arī citu pētnieku veikumā, norādot, ka citviet pētnieki iesaka veidot pašvaldības pat ar vēl lielāku iedzīvotāju skaitu, nekā tas ir plānots šobrīd.

Kā teikts ministrijas mājas lapā, paredzēts, ka tikšanās ar iedzīvotājiem tiks uzsāktas līdz šī gada rudenim un notiks līdz nākamā gada maijam. Ikviens ir aicināts ne vien klātienē paust savu viedokli un ieteikt citus iespējamos scenārijus, bet iesniegt tos arī elektroniski, rakstot uz epastu: reforma@varam.gov.lv

Ar Bauskas novada profilu un citiem informatīvajiem materiāliem par administratīvi teritoriālo reformu iespējams iepazīties VARAM mājas lapā www.varam.gov.lv sadaļā „Administratīvi teritoriālā reforma”

http://www.varam.gov.lv/lat/administrativi_teritoriala_reforma/ 

 


Administratīvi teritoriālā reforma.

Administratīvi teritoriālās reformas mērķis līdz 2021.gadam ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības – 110 novadi  un 9 republikas pilsētas. Šāda sadrumstalotība un  neviendabīgā pašvaldību struktūra (mazākajā Latvijas pašvaldībā dzīvo vien 1000 iedzīvotāju, savukārt lielākajā – 33083 iedzīvotāji) izraisa daudzas nevienlīdzības pašvaldību starpā:

  • Administratīvās izmaksas pašvaldībās svārstās 50-200 eiro apmērā uz vienu iedzīvotāju;
  • Pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldības;
  • Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% darbaspējas vecuma iedzīvotāju
  • Tikai 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas 1 milj. apmērā, lai pašvaldība spētu attīstīties un veikt ieguldījumus infrastruktūrā
  • Tika 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai
  • Tikai 38 pašvaldības vidusskolās ir pietiekams skolēnu skaits, lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm.

Reformas mērķi valsts attīstības un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai:

  • Valsts un pašvaldību ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas uzlabošana;
  • Racionāla budžeta līdzekļu izlietošana;
  • Reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centri ar to lauku teritorijām saistīti vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā;
  • Efektīva novadu pilsētu un novadu pagastu pašpārvaldes darbība, iesaistot attiecīgo teritoriju iedzīvotājus;
  • Pašvaldību kapacitātes un autonomijas stiprināšana, ievērojot subsidiaritātes principu;
  • Pievilcīga vide investīcijām un jaunu darba vietu radīšanai, emigrācijas samazināšana;
  • Pašvaldības ir patstāvīgas un spēj izpildīt tām likumos uzdotās funkcijas.

Kā uzsver VARM - iedzīvotāju interesēs ir būtiski teritorijas attīstību plānot kopsakarībās ap reģionālās un nacionālās nozīmēs centriem, kur ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem ir augstāks. Tas attiecas uz efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta, kā arī komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi. Savukārt, atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām, visu veidu nepieciešamā infrastruktūra tiek pakārtota perspektīvo saimnieciskās darbības virzienu attīstīšanai teritorijā

Kā ekonomikas pārskatā par Latviju norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD): „Salīdzinoši mazais pašvaldību izmērs samazina iespējas sniegt augstas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus, tai skaitā nodrošināt izglītību un sabiedrisko transportu. Valdība ir ierosinājusi teritoriālo reformu ar mērķi ievērojami samazināt pašvaldību skaitu. Ir sagaidāms, ka tas sniegs efektīvākus ieguvumus un palīdzēs risināt arvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām.”

Savukārt Latvijas bankas veiktajā pētījumā norādīts, ka reformas īstenošanas gadījumu sasniedzamais ietaupījums varētu veidot pat 189 miljonus eiro.

Konsultācijām ar pašvaldībām un sabiedrību VARAM virza novadu administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli kurā ir 35 pašvaldības, no tām divas republikas pilsētas – Rīga un Jūrmala un 33 novadi.

Ieva Šomina,
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Publikācijas sagatavošanā izmantoti materiāli no VARAM mājas lapas www.varam.gov.lv


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas