Piektdiena, 17. Septembris, 2021. Vaira, Vairis, Vera

Sazinies ar mums

63922238

Notiek ielāde ...

Mežotnes pils apsaimniekošanas risinājumam ir nacionāla nozīme


Mežotnes pils apsaimniekošanas risinājumam ir nacionāla nozīme2021.04.09 Komentāri (0) Mežotnes pils apsaimniekošanas risinājumam ir nacionāla nozīme

Pirmajā starpresoru sanāksmē par Mežotnes pils turpmākās pārvaldības un apsaimniekošanas jautājumiem 8.aprīlī attālināti tikās ap trīsdesmit dažādu jomu speciālisti, Bauskas novada, Iecavas un Rundāles novada vadība, Bauskas novada domes deputāti un speciālisti.

Šogad savā pārziņā no komercnomnieka  SIA „CV-R” Mežotnes pili pārņēma Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Kā sanāksmē informēja Valsts nekustamo īpašumu valdes loceklis Andris Vārna, īpašums pārņemts ar parādiem, tas nes zaudējumus. VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevics sacīja, ka no 1200 Latvijas muižām un pilīm VNĪ apsaimnieko trīs – Rīgas pili, Igates un Mežotnes pili. Runājot par Mežotnes pili, esošā situācija nevar turpināties, tā ir jārisina. „Ir svarīgi rast ceļu, kā šo mantojumu saglabāt, lai valstij tas nenestu zaudējumus un lai pils būtu pieejama sabiedrības apskatei”, sacīja R.Griškevics. VNĪ pārstāvji sacīja, ka nākotnē iezīmējas divi risinājumu scenāriji – pils tiek nodota apsaimniekošanā pašvaldībai vai arī otrs variants – pils tiek nodota atsavināšanai.

 

Lielākā daļa no kultūras pieminekļu un mantojuma saglabāšanas jomas speciālistiem atzina, ka vispiemērotākais risinājums, saglabājot un nedegradējot pils kultūrvērtību, būtu tās pārņemšana pašvaldības īpašumā.

 

Attālinātajā viedokļu apmaiņā piedalījās arī starptautiski atzītais Latvijas mākslas vēsturnieks, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists, gleznotājs Imants Lancmanis. Viņš sacīja, ka Mežotnes pils ir spožākā klasicisma pils Latvijā, kurā ir daudzu lietu kopijas no Rundāles pils. I.Lancmanis uzsvēra, ka šī ir nacionāla līmeņa kultūras mantojuma saglabāšanas lieta. Meklējot risinājumu, jāsaprot, kāda ir nacionālā kultūratbildība.

 

„Mežotnes pils slēpj sevī gan riska faktorus, gan lielu potenciālu. Latvija ir noplicināta un katra šāda objekta vērtība ir unikāla. Var attīstīt izcilu tūrisma trijstūri – Rundāles, Bauskas un Mežotnes pils. Ieguldot darbu, patriotisku attieksmi un arī līdzekļus, iespējams panākt, ka šis varētu kļūt par izcilu tūrisma objektu Eiropā”.

 

Lancmaņa kungs atzina, ka ir domāts arī par Mežotnes pili kā par Rundāles pils filiāli, diemžēl šāds risinājums nav pilnvērtīgi iespējams. Īpašumu nodošana privatizācijā … Eiropā šādiem risinājumiem ir bēdīga pieredze. Arī Lancmaņa kungs atzina, ka vismazākā zaudējumu riska pakāpe ir Mežotnes pils nodošana pašvaldības īpašumā. „Protams, tas nāk grūtā brīdī – kopējā atbildība arī ir izšķirošā brīdī”.

 

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciāliste Mārīte Putniņa piebilda, ka risinājumā nevaram atļauties kļūdīties. Arī tad, ja īpašumu pārņem pašvaldība, skaidram ir jābūt gan izmantošanas mērķim, gan finansējumam.

 

Restaurators Dainis Bruģis, kura darbnīcā tapuši interjera priekšmeti gan Rundāles, gan Mežotnes pilij, rosināja veidot profesionālu darba grupu, kas meklētu risinājumu, kam būtu viszemākais riska faktors.

 

Bauskas Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure vērsa uzmanību, ka jāņem vērā, vai pašvaldībai, pārņemot īpašumu un turpinot attīstīt viesmīlības pakalpojumus, tas nekropļos šī pakalpojuma tirgu.

 

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks skaidroja, ka pašvaldībai nav brīvu līdzekļu, lai ar pilnīgu atbildību pārņemtu šo īpašumu savā pārziņā. Tuvojas arī Administratīvi teritoriālā reforma, kas situāciju papildus sarežģī.

 

Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks situāciju komentēja racionāli – jābūt skaidriem skaitļiem un argumentiem, lai varētu pieņemt lēmumu. Pagaidām situācija ir nekonkrēta, bez sīkākas informācijas.

 

Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis secināja, ka šī kultūrvēsturiskā īpašuma nodošana nomā bija kļūda, viņš nenoliedza iespēju, ka pašvaldība varētu apsaimniekošanā iesaistīties, bet visa risinājuma un finansējuma nasta nebūtu jāuzveļ uz pašvaldības pleciem. Galvenais lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem jaunievēlētajai domei.

 

Noslēgumā tika nolemts tikties tiešsaistē pēc mēneša, iniciatīvu un risināmo jautājumu secību sagaidot no Kultūras ministrijas un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes.

 

Andra Matuļenko,
sabiedrisko attiecību speciāliste


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas