Otrdiena, 20. Oktobris, 2020. Leonīda, Leonīds

Sazinies ar mums

63922238

Notiek ielāde ...

Jaunatnes darba speciālisti tikās ar deputātiem


Jaunatnes darba speciālisti tikās ar deputātiem2020.10.09 Komentāri (0) Jaunatnes darba speciālisti tikās ar deputātiem

6.oktobrī Bauskas novada Jaunatnes lietu speciāliste Liene Rotberga un pagastu jaunatnes darbinieki aicināja deputātus uz sarunu, lai iepazīstinātu ar sava darba specifiku, aktualitātēm un prezentētu jaunu redzējumu veiksmīgam darba turpinājumam pēc Administratīvi teritoriālās reformas.

Uz tikšanos ar novada domes deputātiem bija ieradušies Jaunatnes darbinieki un jaunieši no Gailīšu, Īslīces, Mežotnes, Codes un Dāviņu pagasta.

Kaspars Kalējs-  Codes un Dāviņu pagasta jaunatnes darbinieks, demonstrēja jauniešu sagatavotu prezentāciju un iepazīstināja klātesošos ar aktuālajiem statistikas rādītājiem un prognozēm, līdzšinējā darba analīzi, struktūru, atalgojuma un darba slodzes sistēmu, kā arī vīzijām ilgtspējīgam darbam nākotnē.

 

 

Aktuālā situācija

„Pašreiz novadā dzīvo 3220 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem, un darbs ar viņiem tiek organizēts pagastu līmenī. Pēc novadu apvienošanās jauniešu skaits palielināsies, tāpēc jau tagad ir jāsaprot, kā organizēt darbu pēc teritoriālās reformas īstenošanas, ņemot vērā Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novadu līdzšinējo pieredzi un iestrādnes”, sacīja Kaspars.

Daudz neskaidrību un neveiklas situācijas šobrīd rada novadā pastāvošā jaunatnes darba organizācija un tās neefektīvā pārvalde. Proti, Jaunatnes lietu speciālists atrodas Izglītības nodaļas struktūrā, bet Jaunatnes darbinieki- pagastu pārvalžu paspārnē. Jauno speciālistu darbs novadā ir sadrumstalots, nav kopīgu mērķu un vienota redzējuma darbam ar jauniešiem. Jaunatnes darbinieka darbu nosaka pagasta pārvaldes vadītājs un Jaunatnes lietu speciālista ieteikumi pagastos var netikt ņemti vērā.

Lai veicinātu izpratni, jaunieši iepazīstināja deputātus ar Jaunatnes darbinieka ikdienu, uzsvaru liekot uz darba specifiku un apjomu, kas pārsniedz profesijas standarta likmi 0,2 no pilnas slodzes. Gailīšu pagasta jaunatnes darbiniece Līva Kalniņa norādīja, ka darbs ar pagasta jauniešiem prasa daudz lielāku laiku, nekā 8 stundas nedēļā. Nereti jaunieši nāk pie speciālista ar savām problēmām, neskaidrībām un jautājumiem, tāpēc jāvelta ilgāks laiks komunikācijai un individuālām pārrunām, kļūstot par uzticības personu, skolotāju un psihologu vienlaicīgi. Veltot vairāk uzmanības pārrunām, pietrūkst laika aktivitāšu organizēšanai un citu ikdienas pienākumu veikšanai. „Palielinot slodzi, pieaugtu pakalpojuma kvalitāte”, iestarpināja Gints Jankovskis- Islīces pagasta Jaunatnes darbinieks. Kaspars Kalējs piekrita runātājiem un piebilda, ka atvēlētajā laikā nav iespējams kvalitatīvi paveikt visus darbus un iniciatīvas. Atsevišķu pagastu pārvažu vadības ieinteresētības un atbalsta trūkums grauj speciālistu motivāciju un veicina izdegšanu.

Lai darbs ar jaunatni notiktu veiksmīgāk, jaunieši ierosināja mainīt esošo sadrumstaloto struktūru un apvienoties. „Nav komandas sajūtas”, atzina Līva no Gailīšu pagasta, „ Šobrīd ir īstais brīdis pārmaiņām, kad teritoriālās reformas kontekstā var izveidot jaunu, efektīvāku modeli darbam ar jaunatni novada ietvaros”.

Dialogs ar deputātiem

Deputāts Gatis Skurba norādīja, ka jauniešu bažas par līdzšinējās struktūras efektivitātes trūkumu ir sadzirdētas, un uzdeva tiešu jautājumu: „Cik naudas ir nepieciešams, lai uzlabotu esošo situāciju”? Atbildot uz jautājumu, Jaunatnes lietu speciāliste atzina, ka konkrētu summu šobrīd nosaukt nevar, bet jauniešu darbinieku slodze ir jāpalielina vismaz līdz 0,4.

Turpinājumā, Liene Rotberga informēja, ka šobrīd strādā pie lēmumprojekta, lai jau oktobrī varētu aicināt deputātus lemt par izmaiņām jauniešu neformālās izglītības organizēšanas jomā.

Sarunu gaitā jaunieši vērsa deputātu uzmanību arī uz interešu izglītības īstenošanu novadā, ko šobrīd organizē Bauskas Bērnu un jauniešu centrs (BJC). Jaunatnes lietu speciāliste atzina, ka sadarbība ar BJC praktiski nenotiek, iemesls tam ir atšķirīgie uzstādījumi, kas regulē darbu ar jaunatni. Jauniešu centra gadījumā darbs notiek ar skolēniem, kuri apmeklē interešu pulciņus, līdz ar to šeit netiek gaidīti jaunieši neformālās izglītības iegūšanai.

Deputāte Rudīte Čakāne apstiprināja, ka BJC funkcija ir interešu izglītība, tāpēc šīs iestādes darbība vērsta uz skolēnu iesaistīšanu ārpusskolas nodarbībās. Arī deputāte Inita Nagņibeda apliecināja, ka BJC veiksmīgi pilda savas funkcijas, kā piemēru minot deju kopas „Mēmelīte” kuplo apmeklējumu dažādās vecuma grupās.

Savukārt deputāts Agris Mustermanis atsauca atmiņā multimediju telpu, kas pirms vairākiem gadiem projekta ietvaros tika iekārtota un aprīkota ar tābrīža labāko tehniku video un foto pulciņa nodarbībām. Komentējot šo, Liene Rotberga atzina, ka ir bijusi diskusija par šo telpu un tās jēgpilnu izmantošanu.

Deputāts Aleksandrs Novickis atgādināja klātesošajiem, ka sākotnēji Jaunatnes lietu speciālists atradās BJC pakļautībā, taču pirms pāris gadiem, veikto izmaiņu rezultātā, šīs funkcijas pārņēma Izglītības nodaļa, un pauda neizpratni, kāpēc toreiz šāds lēmums pieņemts, ja šobrīd sadarbība neveidojas. Savukārt Inita Nagņibeda izteica ierosinājumu pārskatīt BJC funkcijas un meklēt savstarpējas sadarbības iespējas.

Diskusijas noslēgumā saruna ievirzījās citā gultnē. Gati Skurbu interesēja jautājums par jaunatnes atgriešanos novadā pēc mācību pabeigšanas un kas to varētu veicināt.

Liene Rotberga izteica savu personīgo viedokli, minot, ka viņai atgriezties likusi piederības sajūta dzimtajai pusei.  Savukārt Gints no Īslīces atzina, ka viens no bremzējošajiem faktoriem, kas liedz atgriezties, ir dzīvesvietas izvēles trūkums. Jauniešiem un jaunajām ģimenēm atrast dzīvokli īrei Bauskā ir praktiski neiespējami.

Uz Rudītes Čakānes jautājumu par to, kā ir mainījusies situācija darbā ar pagastu jaunatni pēdējo divu gadu laikā, Līva minēja piemēru: „Dienās, kad jauniešu centrs ir atvērts, sīkais huligānisms praktiski pagastā netiek novērots. Jaunieši pēdējo divu gadu laikā tikuši iesaistīti dažādās aktivitātēs, kļuvuši apzinīgāki attiecībā gan pret līdzcilvēkiem, gan apkārtējo vidi”.  Viņa pastāstīja, ka Gailīšu pagastā tiek organizēti tematiskie vakari, kuros jaunieši runā par tēmām, kuras netiek apspriestas skolā vai ģimenēs. Tāpat jaunieši tikuši iesaistīti dažādu pasākumu organizēšanā un apguvuši prasmes komunikācijā ar pieaugušajiem.  Protams, neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir darbs ar problemātiskiem jauniešiem. Kaspars piekrita, piebilstot: „Mums, kā speciālistiem, ir jābūt ļoti fleksibliem”.

„Darbs ar jaunatni ir atkarīgs no personālijām”, diskusiju noslēgumā atzina deputāte Helvija Greijere. Viņa uzsvēra, ka nesaskata attīstības iespējas nākotnē, ja darbs ar jaunatni notiks esošā modeļa ietvaros- Izglītības nodaļas pakļautībā. Deputāte atbalstīja ieceri par atsevišķa centra izveidi un piekrita, ka darba slodze par pienākumiem, ko veic jaunatnes darbinieki pagastos, ir par mazu, lai darbs notiktu pilnvērtīgi. H.Greijere norādīja, ka aizsāktam, bet nepabeigtam darbam nav jēgas un rezultāta, un uzslavēja jauniešus par pamanāmajām aktivitātēm publiskajā telpā pēdējā gada laikā.

 

Inga Pinne
Sabiedrisko attiecību speciālsite

 


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas