Tehniskā projekta „Viļa Plūdoņa memoriālā muzeja „Lejenieki” ratnīcas restaurācija” izstrādi atbalstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, piešķirot valsts finansējumu  Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas 2014. gadam ietvaros.

Jau 1959.gadā dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtās mājas „Lejenieki” Bauskas rajona Ceraukstes pagastā tika iekļautas memoriālo māju sarakstā, lai glābtu tās no bojāejas. Līdz 1966.gadam „Lejenieki” bija apdzīvoti, taču pakāpeniski sākās istabu atbrīvošana, un 1966.gada 5.jūnijā tika atklāta pirmā Vilim Plūdonim veltītā ekspozīcijas istaba. 

Oficiāla memoriālā muzeja statuss „Lejeniekiem” tika piešķirts 1968.gada 20.martā. Kopā ar muzeja statusa piešķiršanu tika noteikts, ka „Lejenieki” ir sena un tradicionāla Zemgales lauku sēta.

Dzejnieka V. Plūdoņa memoriālā muzeja ”Lejenieki” ansamblis – sastāv no dzīvojamās mājas un virknes saimnieciska rakstura celtņu, kas kopā veido tipisku Zemgales viensētas apbūves kompleksu. Ansamblis ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis ar lielu kultūrvēsturisko un sabiedrisko nozīmīgumu un ir publiski pieejams.

Muzeja galvenā funkcija ir vēstīt par dzejnieka V. Plūdoņa dzīvi un daiļradi, bet paralēli  apmeklētāji aicināti iepazīties arī ar  Zemgales lauku sētu, kas atrodas  skaistā, gleznainā  vietā Mēmeles upes krastā.

Komplekss sastāv no dzīvojamās mājas, klēts, kūts, pirts, pagraba un kaltes. Ēkas, kā tas raksturīgs Zemgales sētām, kārtotas ap taisnstūra pagalmu un pārredzamas no  dzīvojamās mājas logiem. 

2013.gadā tika veikta izpēte ar mērķi konstatēt un fiksēt vēl šobrīd pastāvošās ēku oriģinālās substances un izstrādāta restaurācijas programma, lai rezultātā noteiktu optimālākos priekšlikumus ēku restaurācijai un integrācijai šodienas muzeja dzīvē, izdarot to maksimāli organiskā un autentiskajai apbūvei pieņemamā veidā. Restaurācijas programmā norādīta nepieciešamība tehniski sakārtot jau daļēji avārijas stāvoklī nonākušās kūts, kas šobrīd tiek dēvēta par ratnīcu, un klēts ēkas. 
Pirmos glābšanas darbus plānots veikt ratnīcas telpā. Ēkas pārsegums rada bažas par tā nestspēju, ēkas jumta ģeometrija ir neprecīza un tā konstruktīvā izturība – apšaubāma. Atsevišķās vietās jumta kore ielīkusi un  jumta konstrukcija ir nosvērusies, atsevišķas jumta konstrukcijas daļas (piem., spāres) bojājuši koksnes kaitēkļi, kā rezultātā vājināta visas konstrukcijas nestspēja.

Lai nodrošinātu objekta pastāvēšanu, oriģinālās substances saglabāšanu un ēkas drošību, šobrīd ir uzsākts pirmais kultūras pieminekļa glābšanas posms – tika izstrādāts tehniskais projekts „Viļa Plūdoņa memoriālā muzeja „Lejenieki” ratnīcas restaurācija”.
Ratnīcas ēkai iespējami ātri nepieciešama jumta restaurācija/rekonstrukcija, griestu pārseguma rekonstrukcija.  Otrajā kārtā paredzēta ēkas fasādes restaurācija (atjaunojot vēlāk aizbūvēto durvju ailu, likvidējot vēlāk izbūvētās logailas un rekonstruējot ēkas sākotnējo apdari – balsinājumu ar logailu, stūra rustu un cokola dekoratīvo krāsojumu), logu un durvju nomaiņa (maksimāli autentiskā izskatā), ēkas elektroinstalācijas rekonstrukcija, grīdas betonēšana, pamatu rekonstrukcija/pastiprināšana un drenāžas ierīkošana. Šo darbu izpildei tiks meklētas iespējas piesaistīt publisko finansējumu.

Projekta vadītāja Jolanta Lauva