Trešdiena, 13. Novembris, 2019. Eižens, Jevgēņija, Jevgēņijs
Sazinies ar mums 80003939

Ideju darbnīcā sniedz ieteikumus kā attīstīt un radīt iedzīvotājiem pievilcīgu Zemgali


Ideju darbnīcā sniedz ieteikumus kā attīstīt un radīt iedzīvotājiem pievilcīgu Zemgali2019.09.27 Komentāri (0) Ideju darbnīcā sniedz ieteikumus kā attīstīt un radīt iedzīvotājiem pievilcīgu Zemgali

Aizvadīta valsts pētījumu programmas un Zemgales Plānošanas reģiona rīkotā reģionālā ideju darbnīca „Zemgales demogrāfiskais portrets”, kas 24. septembrī norisinājās Bauskas novada Ceraukstē, atpūtas kompleksā Rožmalas”.

Atklājot ideju darbnīcu, Zemgales Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis akcentēja, ka Zemgale var lepoties ar pievilcīgu dzīves vidi, tomēr nepieciešamas jaunas idejas teritorijas attīstībai. Arnolds Jātnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs, ir līdzīgās domās kā A. Okmanis: Nākotnē ir jādomā par jaunām iespējām, lai ikviens šeit turpinātu dzīvot un strādāt, tāpēc jārod veidi, lai jaunieši paliktu dzīvot un saimniekot lauku teritorijās.”

Valsts pētījumu programmas Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “DemoMig” vadītāja Zaiga Krišjāne ideju darbnīcas apmeklētājus iepazīstināja ar projektu, tā uzdevumiem, datiem un metodēm, rezultatīvajiem rādītājiem un citu saistošu informāciju (ideju darbnīcas prezentācijas pieejamas https://www.zemgale.lv/informativie-materiali). Savukārt projekta vadošie pētnieki Māris Bērziņš un Juris Krūmiņš stāstīja par iedzīvotāju skaita un izvietojuma izmaiņām Latvijā, migrāciju un atpakaļmigrāciju, kā arī to iemesliem.

Reģionālās ideju darbnīcas Zemgales demogrāfiskais portrets” turpinājumā norisinājās grupu diskusijas, apskatot piecas dažādas tēmas - izglītības loma kvalificēta darbaspēka saglabāšanā un piesaistē reģionā, kultūra kā reģiona attīstības virzītājspēks, demogrāfijas politika, migrācija un demogrāfiskie procesi, kvalificētu speciālistu migrācija. Ideju darbnīcas noslēgumā diskusiju grupu moderatori iepazīstināja ar nozīmīgākajiem tematiem un ieteikumiem kā tos uzlabot.

Izglītības sadaļā kā ieteikumi minēti - turpināt iesākto praksi, aicinot uzņēmējus ieteikt tēmas skolēnu pētnieciskajiem darbiem, veidot sadarbību starp skolēniem un uzņēmējiem, pielāgot elastīgas mācību programmas, kas iespēju robežās tiktu īstenotas, iepazīstinot skolēnus ar reālu darba vidi. Tāpat jau skolas laikā skolēnos nepieciešams attīstīt uzņēmējdarbības prasmes un domāšanu, kas sasaucas ar Zemgales Plānošanas reģiona projektu E-COOL - Jauniešu uzņēmējdarbības izpratnes veicināšana, attīstot kompetences, mācību metodes un uzņēmējdarbības vidi. Kā ieteikumi kultūras sadaļā minēti - vietas atpazīstamības un piederības sajūtas veicināšana, nacionālās pašapziņas veidošana, informācijas pieejamība. Tāpat izskanējis aicinājums nepadarīt kultūras notikumus kā komercpasākumus, bet gan koncentrēties uz vietējām vērtībām, ieklausīties un ņemt vērā sabiedrības lūgumus un norādījumus. Demogrāfiskās politikas uzlabošanai nepieciešams atbalsts arī citām kopdzīves formām, pārdomāta banku kredītpolitika, kā arī citas vajadzības kā mājoklis, darbs, bērnudārzs, skola, kultūra, pieaugušo izglītības iespējas. Savukārt, lai novērstu kvalificētu speciālistu migrāciju, kā ieteikumi minēti - dzīvesvietu trūkuma risināšana, infrastruktūras sakārtošana, pašvaldību stipendiju piešķiršana jaunajiem speciālistiem, pašvaldību komunikācijas uzlabošana ar iedzīvotājiem, pakalpojumu pieejamības un to kvalitātes uzlabošana, pozitīva dzīvesvietas tēla popularizēšana. Migrācijas un demogrāfisko procesu sadaļā ideju darbnīcas dalībnieki kā ieteikumus minējuši stabilu nodokļu politiku, plašākas līdzdalības iespējas, šķēršļu mazināšanu iesaistei vietējās politikas veidošanā, veselības aprūpes iespējas, kā arī veiksmīgu teritorijas mārketingu, kas mudinātu iedzīvotājus palikt vai izvēlēties Zemgali kā dzīvesvietu.

Darbnīca tiek rīkota pētījuma Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” ietvaros. Pētījumu, izmantojot inovatīvu starpdisciplināru pieeju, īsteno atzīti demogrāfijas, ģeogrāfijas, socioloģijas, izglītības, ekonomikas, tūrisma un migrācijas jomas eksperti, kas pārstāv Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Valsts Pētījumu programmas projekta realizācijā piedalās arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) un tās maģistra studiju programmas Projektu vadība” 2. kursa studente Sandra Kauranena, izstrādājot maģistra darbu par kultūras projektu ilgtspēju. Projekta aktivitātēs aicināti piedalīties arī citi LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes studenti, kuri ir ieinteresēti reģionālās attīstības jautājumos.

Ilze Lujāne
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Zemgales Plānošanas reģions
Ilze.Lujane@zpr.gov.lv;
+371 630 212 45; +371 29 795 463
www.zemgale.lv

 


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas