Piektdiena, 06. Decembris, 2019. Niklāvs, Nikolajs, Niks, Nikola
Sazinies ar mums 80003939

Energoefektivitāte – iespēja samazināt ikdienas izdevumus


Energoefektivitāte – iespēja samazināt ikdienas izdevumus2018.08.03 Komentāri (0) Energoefektivitāte – iespēja samazināt ikdienas izdevumus

2017. gadā Latvijas iedzīvotāji mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai tērēja vidēji 13,5 % no mājsaimniecības ienākumiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Šajos izdevumos ir iekļauta maksa par komunālajiem pakalpojumiem – ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, bet nav iekļauta mājokļa īres maksa, apsaimniekošanas izdevumi, televīzijas, tālruņa u. c. abonēšanas maksa. Tātad kopējie izdevumi par mājokli ir pat divas reizes lielāki. Savukārt vientuļo senioru maciņā komunālie maksājumi rada krietni lielāku robu – tie sastāda vidēji 25,5 % no senioru ienākumiem.

 

Aicinām konsultēties par energoefektivitāti šā gada 22. septembrī “Energodienās 2018” Dārza ielā 11, Bauskā! Vairāk ieteikumu energoefektīvai ikdienai uzzini www.esmuefektivs.lv

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Efektīva resursu izmantošana
Risinājums, lai samazinātu ikdienas izdevumus par komunālajiem maksājumiem, ir energoefektivitāte. Bet ko tā nozīmē? Nereti termins “energoefektivitāte” asociējas ar resursu taupīšanu, kas var izvērsties diskomfortā, piemēram, vakarā telpā neieslēgt apgaismojumu, lai netērētu elektrību, bet tajā pašā laikā nodarīt pāri redzei. Bieži energoefektivitāte saistās ar jaunu un nesamērīgi dārgu elektroierīču iegādi vai jaunas energoefektīvas mājas būvniecību, ko var atļauties tikai turīgākā sabiedrības daļa. Diemžēl reti tā asociējas ar veidu, kā, neiztērējot ne centu, maksāt mazāk un dzīvot labāk.
Energoefektivitāte ir energoresursu lietderīga izmantošana. Tās mērķis ir paveikt to pašu darbu, ko līdz šim, sasniegt tādu pašu rezultātu, kā līdz šim, tikai ar mazāku resursu patēriņu. Piemēram, ja vēlamies izdzert vienu tējas krūzi, elektriskajā tējkannā arī ieliet vienu krūzi ūdens vai minimālo pieļaujamo ūdens daudzumu, ja krūzes tilpums to nesasniedz. Nav nepieciešams vārīt pilnu tējkannu. Tādā veidā elektroenerģijas patēriņu ūdens uzvārīšanai var samazināt pat 3–4 reizes.

 

Energoefektivitātes ieguvumi
Energoefektīvas rīcības motivācija var būt finansiālais ietaupījums, klimata pārmaiņu  samazināšana vai normatīvās prasības. Būtiskākais dzinulis energoefektivitātes praktizēšanai mājsaimniecībās ir tieši finansiālais ietaupījums – patērējot mazāk elektroenerģijas, siltumenerģijas vai ūdens, saņemsim mazāku rēķinu.
Taču energoefektivitāte ietver vēl citu, mūsu sabiedrības un planētas nākotnei būtisku virsmērķi – klimata pārmaiņu samazināšanu. Par klimata pārmaiņu cēloni zinātnieki uzskata tādu cilvēka rīcību, kas ievērojami palielina oglekļa dioksīda jeb CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā. Šobrīd novērojamās klimata pārmaiņas ir temperatūras pieaugums, nokrišņu daudzuma pieaugums (arī periodi, kad nokrišņi ir ilgstoši), sausuma periodi, ledāju kušana un jūras līmeņa paaugstināšanās. Viens no siltumnīcefekta gāzu un CO2 rašanās cēloņiem ir enerģijas – gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas – ražošana, izmantojot ogles, naftu un gāzi. Līdz ar to, katrai mājsaimniecībai kļūstot energoefektīvākai un samazinot savu enerģijas patēriņu, samazinās tās radītais vides piesārņojums jeb CO2 emisija.

 


Ikdienas paradumi
Elektroenerģijas patēriņu var samazināt, gan iegādājoties jaunas energoefektīvas ierīces, gan mainot to lietošanas paradumus. Ekonomiski izdevīgāk ir mainīt  paradumus, jo to ieviešanai savā ikdienā nav nepieciešami finansiālie līdzekļi. Ir pierādījies, ka, pilnveidojot energoresursu lietošanas paradumus, elektroenerģijas patēriņu ir iespējams samazināt vismaz par 10 %. Atliek tikai sākt ar savu ieradumu jeb uzvedības maiņu, piemēram, mazgājoties dušā, aizvērt ūdens jaucējkrānu, kamēr ieziepē ķermeni. Tā ietaupa gan ūdeni, gan enerģiju ūdens uzsildīšanai, un mēneša beigās rēķinā redzama zemāka maksa par komunālajiem pakalpojumiem.
Jāatceras, ka ikdienas paradumus nav tik vienkārši mainīt, jo tie ir ierasti un automātiski. Jauni ieradumi ikdienā neieviesīsies un arī nesniegs ieguvumu – ietaupījumu – pēc vienas pamēģināšanas reizes. Efektīva rīcība ir jāpraktizē apzināti un regulāri, un laika gaitā tā pārtaps par jaunajiem paradumiem.

 

Ar ko sākt?
Veidi, kā samazināt energoresursu patēriņu, ir daudz un dažādi, un liela daļa no tiem ir pavisam vienkārši:

  • mazgāt veļu 30 °C temperatūrā, nevis 40 °C – tā patērē par 30 % mazāk elektroenerģijas;
  • aizejot no istabas, izslēgt apgaismojumu;
  • gatavojot maltīti, regulēt plīts sildīšanas intensitāti;
  • mazgājot traukus, regulēt ūdens plūsmu un aizvērt jaucējkrānu, kad ūdens nav nepieciešams;
  • apkures sezonas laikā vēdinot telpas, logu atvērt līdz galam uz neilgu laiku, nevis ilgstoši turēt atvērtu tā saucamajā “vēdināšanas” režīmā – tā neradīsies siltuma zudumi un telpā gaiss ātri apmainīsies;
  • ledusskapī iestatīt 5 °C temperatūru, bet saldētavā –18 °C. Ja lieki pazemināsi temperatūru par 1 °C, elektroenerģijas patēriņš palielināsies par aptuveni 5 %.

Un šie ir tikai daži no neskaitāmiem darbības veidiem, ko ikvienam ieteicams ieviest savā ikdienā. Savukārt plānojot jaunas elektroierīces iegādi, der atcerēties – ja šobrīd izvēlēšos nedaudz dārgāku, bet energoefektīvāku elektroierīci, ilgtermiņā patērēšu mazāk elektroenerģijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

.


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas