Otrdiena, 29. Septembris, 2020. Mihails, Miks, Mikus, Miķelis

Sazinies ar mums

63922238

Notiek ielāde ...

Ceļā uz pārmaiņām izglītībā


Ceļā  uz  pārmaiņām  izglītībā2020.03.27 Komentāri (0) Ceļā uz pārmaiņām izglītībā

No pārmaiņām nevajagot  baidīties. Šķēršļi,  grūtības  un  izaicinājumi ir tie, kas pārbauda  un  dot  impulsu  jaunām idejām. Patiesība  ir  tāda,  ka  pedagoģiskais  darbs  prasa  nepārtraukti   pilnveidot  mācību  saturu, mācīšanas  un mācīšanās  metodes.  Kopš  neatkarīgās  Latvijas gadiem mūsu  izglītības   sistēmā  Valsts izglītības satura centra īstenotais projekts „Kompetenču pieeja mācību saturā” ir trešais projekts, kurš atkal ienesīs  jaunas pārmaiņas mācību un audzināšanas darbā   izglītības  iestādēs. Šīs  pārmaiņas  pieprasa  21.  gadsimts: milzīgais  informācijas  apjoms, jaunie izgudrojumi un  atklājumi,  straujā  tehnoloģiju  attīstība un   mūsu   skolēni.  Kā pārliecināt  skolēnu,  cik  liela  vērtība mūsdienu  pasaulē  ir   zināšanām,  lai  cilvēks  būtu  konkurētspējīgs un  radošs ,  lai  tik  daudzveidīgajā  informācijas bagātībā  neapmaldītos?

Kopš 2016.gada oktobra  mēs,  skolotāji, mācāmies,  diskutējām,  dalāmies  pieredzē, gan  par  jauno mācību  saturu,  gan  par metodēm, kā  mācīt,  lai  skolēni motivēti,  radoši,  atbildīgi mācītos. Skolotājs stundā  vada  mācīšanos: prasmīgi māca, izvirza  sasniedzamos   rezultātus,  rada emocionāli  drošu un  attīstošu mācību  vidi,  iedvesmo,  virza  un  atbalsta skolēnu  izaugsmē, piedāvā  jēgpilnus  uzdevumus, sniedz  attīstošu  atgriezenisko  saiti (pārliecinās, vai  skolēns  sapratis un  apguvis   mācību  saturu), rosina  domāt  par  mācīšanos,  māca  mācīties.  Skolotājam ,  gatavojot  mācību  stundu, jādomā   ne  tikai  par  mācību  saturu,  bet  arī  par  to,   kā  virzīt  mācību  procesu  tā,  lai  galvenie mācību  stundā būtu skolēni.  Pašvadīta  mācīšanās un  mācīšanās  iedziļinoties  ir  divi  jauni  jēdzienu   mūsdienu  metodikā.  Skolēnam jāiemācās  apzināti  spriest  par   savas  mācīšanās  darbībām, jāspēj  sevi  motivēt mācīties, plānot,  analizēt, novērtēt savus  mācīšanās  rezultātus, jāsaprot,  ko,  kā  un  kāpēc   viņam   jāmācās piedāvātā  tēma,  kur  iegūtās  zināšanas  un prasmes  noderēs.

Skolotāji  visus  šos  piecus  gadus  ir  godprātīgi mācījušies,  lai  izprastu un apgūtu  jauno. Ir  skolotāji,  kuri  apgalvo, ka  mēs  daudz  ko jau  tā  esam  darījuši. Taisnība,  un  tomēr paredzamais darbs  tik  pārdomātā  sistēmā  un  tik lielā  apjomā ir  pirmoreiz. Sākumā  jutāmies  apjukuši,  bet nu pirms  starta jau  ir  gūta  liela  pieredze.  Notikuši   semināri, atklātās  stundas,  kursi,  konferences  metodiskās  dienas,  vebināri. Īpaši   atbildīgi  ir  strādājuši  pilotskolu  skolotāji. Pilotskolās   tika  izmēģināsi  un  pārbaudīts  jaunais  mācību saturs un metodes.

Novados  ir  izveidotas  mācību  jomas. Pirms  tam  gan darbojās  metodiskās  apvienības. Atšķirība  ir  tāda,  ka apvienības apvienoja  viena  mācību  priekšmeta  skolotāju. Tagad septiņās  mācību  jomās darbojas  radniecīgu  mācību  priekšmetu skolotāji  ar  mērķi  mazināt mācību satura sadrumstalotību, rosināt mācību satura plānošanu skolas līmenī, lai  palīdzētu skolēnam saskatīt šo priekšmetu savstarpējo saistību.  

Viens  no  mācību  jomas  vadītāja  uzdevumiem  ir  izzināt  ar  mācību  jomas vai  mācību priekšmeta saturu  un  pieeju saistītus  problēmjautājumus, sniegt  atbalstu  un  popularizēt  labākās  prakses  piemērus. Ar  šādu   mērķi  mūsu novadā valodu  jomas  latviešu  valodas  skolotāji  šajā  mācību  gadā  esmu  viesojušies  organizēt  metodisko  dienu  skolās .  Tā šajā  gadā  sešās  skolās  esmu  piedalījusies    pie katra  latviešu  valodas  skolotāja  vienu stundu,  piedāvājusi metodiskos  padomus,  kā   mācīt  skolēniem  strādāt  ar  tekstu  latviešu  valodas   stundā,  esam  dalījušās  pieredzē  par veiksmēm  un   problēmām  .

Kāpēc    latviešu  valoda?  Latviešu  valodas  mācībās jaunais  projekts  piedāvā milzīgas  pārmaiņas. Latviešu  valodas stundās  skolēnam    jāiemācās   ne  tikai  pareizi  rakstīt  vārdus  un  lietot  pieturzīmes,   bet lietot  valodu kā domāšanas,  izziņas,  saziņas un  radošās  izpausmes  līdzekli. Skolēniem jāiemācās uztvert, saprast,  analizēt, un interpretēt    informāciju,  jēdzienus,  faktus, idejas dažādu  formātu  un  žanru  tekstos. Valodas  pratība  prasa, lai skolēns    skaidri,  saprotami un  atbilstoši  saziņas   situācijai  lietotu  valodu.

Par  ko pēc  stundu  vērojumiem   es  varu  paslavēt  mūsu  latviešu  valodas  skolotājas?  Mēs esam  stipras  metodisko paņēmienu  izvēlē, protam stundas  sākumā atklāt, ko stundā  darīsim  un  kāpēc,  skolēni  stundā  strādā, izdodas stundas tematu  saistīt  ar  reālo  dzīvi  un  citiem  mācību  priekšmetiem,  protam  veidot metodiski  veiksmīgu  mācību  materiālu–  darba  lapas,  uzdevumus –,  atrast  jēgpilnus  un  audzinošus  tekstus.

Janvārī viesošanās Mežotnes  sākumskolā  manī  radīja  pārdomas,  ka  skola  patiešām  var  būt  kā  ģimene,  kur  katrs  skolēns  ir  kā  savējais.  Skolotājas  Gitas  Graudiņas  prasme  ir saistīt  valodas  mācības  ar  mācīto  literatūras  stundā. Pašas  talants  izteiksmīgi  runāt tekstus rada  emocionāli jauku gaisotni  stundā.  Pateicība  skolotājai  par  ieguldīto  darbu  ārpusstundu  nodarbībās  un  literārās  novadpētniecības  darbā.

Metodiskā  diena   Īslīces  pamatskolā   mani  vēl  un  vēlreiz  pārliecināja,  cik  svarīgi  ir  pazīt  katru  skolēnu, cik  svarīgs  ir  katrs  teikums,  kuru sakām  skolēniem,  lai   viņus  pamudinātu,  liktu  padomāt .

Skolotājas  Vairas  Dundures  darba  stilam piemīt precizitāte, pamatīga  iedziļināšanās  it  visā,  ko  skolotāja  dara,  neko  nepārspīlēt,  bet  objektīvi  izvērtēt. Pārdomāta  mācību  stunda. Prasme sadarboties  ar  skolēniem: sarunāties, pārliecināt,  ieinteresēt. Liels  darbs,  ko  skolotāja  paveic  mājās,  lai  stundā  strādātu  skolēni. Skolā  notiek pasākumi,  veltīti latviešu  literātiem.  Arī  ikgadējie  skatuves  runas konkursi ir  skolotājas  Vairas pārziņā.

Skolotāja Ineta  Rozentāle  Īslīces  pamatskolu  sauc  par  savējo. Laikam  taču   strādāt  skolā,  kurā pati  ir  mācījusies, ir neparasti,  bet  aizraujoši. Skolotāja mērķtiecīgi  cenšas  stundas  padarīt  interesantas   ar  tekstiem,  kuros ir  informācija par  Latvijas  dabu,  vēsturi. Mūsdienās,  kad   ir  iespēja  iegūt   tik  daudz  interesanta,  bērni  nereti   ir  nezinoši,  liekas, pat  visikdienišķākajos  jautājumos. Darbs   ar   tekstu   latviešu  valodas  stundās ir  viens  no  būtiskākajiem  akcentiem, un  skolotājai  Inetai  izdodas atrast  interesantu  materiālu.

Bauskas  2.  vidusskola ir  skola,  kurā  skolēniem un  skolotājiem  ir  tik daudz  iespēju pilnveidoties. Tā  ir  skola,  kurā  jau  ieejot ir  jūtama izcila  organizācija, kurā  jūtams  lepnums par  savu  skolu. Skola  ir  viena  no  trim  mūsu  novada  pilotskolām  ar   bagātu pieredzi. Gan  mācību  vide, arī latviešu  valodas kabineti, gan  latviešu  valodas  skolotāju profesionalitāte  un  sadarbība,  gan  skolēni,  kuri  mācību  stundās   strādāja  radoši  un  atbildīgi,  apliecināja,  ka  latviešu  valodas stundās   norit  mērķtiecīgs  un  mūsdienīgs  mācīšanās  darbs. Par  katru  skolotāju   vēlos  pateikt  labus   vārdus.

Skolotāja  Daila  Simsone   lieliski  prot  skolēnus  motivēt   darbam,   prot  saistīt   jauno  zināšanu  apguvi  ar  jau  esošajām  zināšanās, attīsta  skolēnos  sadarbības  prasmes,  izmanto  uzdevumus,  kuri  attīsta  skolēnu  radošās prasmes.

Skolotāja Rutas  Dābola prot  emocionāli  un  radoši  stundas  sākumā  atklāt  stundas  mērķi  un  uzdevumus. Izstrādātie  uzdevumi  ir   jēgpilni,  dažādu  grūtības  pakāpju.  Skolotājas literāri  skaidrā  un  pareizā  valoda  ir  paraugs  skolēniem.  Profesionāli  izstrādāti  mācību  materiāli.

Skolotāja  Kristīne  Hutornaja  prot   klasē  radīt   uz  sadarbību  vērstu  darba  atmosfēru. Meistarīgi  izstrādāta  stundas gaita,  kurā  ikkatrā  stundas  etapā  atklājās   tas,  kāpēc   skolēni  veic konkrēto  uzdevumu.  Skolotāja prot  veidot jēgpilnus  uzdevumus,  kuros  skolēniem jāparāda  gan radošums, gan  zināšanas  un  prasmes   gramatikā.   Stundā nodrošināta darbīga  atmosfēra. 

Skolotāja  Irina  Kirkila izcili  prot  aktivizēt  klasi, uzdot  skolēniem  jautājumus,  kuros  atklājas  viņu  prasmes izstāstīt, kā  viņi  domā,  pildot  uzdevumus. Skolēni prot     izvērtēt savas  veiksmes   un  neveiksmes. Profesionāli veiksmīgs  mācību   materiāls:  atbilstošs  skolēnu  vecumam,  teksts,  kurš  lieliski  tiek  izmantots  sarunai  ar  skolēniem. Tie  uzklausīts  ikkatrs  skolēns,   iedrošināts. Izcila  darba  atmosfēra.

Skolotāja  Daina   Burceva prot   bagātināt valodas   stundu  ar  kultūrizglītojošiem   tekstiem. Pārdomāts  grupas   darbs ar  mērķtiecīgi  izstrādātu  instrukciju,  kā  veikt  darbu.  Skolēni  tiek  rosināti  radošam  darbam. Daudzveidīgi, radoši uzdevumi. 

Ar  skolotājām pārrunājām  aktuālus  jautājumus  valodas  mācīšanā (mācību  saturā  un metodēs). Kā  sāķt  stundu, lai ieinteresētu  un  motivētu  skolēnus. Kā pabeigt  stundu,  lai  visi   skolēni  izprastu,  ko  apguvuši  un  kas   vēl  jāpaveic? Kā  attīstīt  skolēnos  caurviju  prasmes,  īpaši  problēmrisināšanu  un  kritisko  domāšanu.

Izsaku  pateicīgu  savām  kolēģēm  par  bagāto  dienu  un  skolas  direktorei  Verai  Grigorjevai  par  ieinteresētību un  atsaucību.

Arī  Codes  pamatskola  ir  pilotskola  pamatskolu  grupā. Jaunās  metodes  un  mācību  saturu   iepazinuši  gandrīz  visi skolas  pedagogi.  Visa jaunā  centrā  ir  skolas  direktora  Laila  Jurcika. Arī  metodiskajā  dienā  bija  kopā  ar  mums. Visu nedēļu  skolā  notika  aktivitātes,  veltītas   Starptautiskajai  dzimtās  valodas  dienai: skatuves  runas konkurss, glītrakstīšanas  konkurss, erudīcijas  konkurss Mana dzimtā  valoda-  mātes  valoda”.

Skolotāja  Inga  Eglīte ir   apguvusi  visas  metodes, lai  stundā  noritētu  mācīšanās  iedziļinoties. Ar prieku  kopā  ar skolēniem   man  bija  iespēja  piedalīties   stundā  par  skaitļa  vārdu,  kurā  skolēni   paši  pārliecināja,  ka  skaitļa  vārdi ir   svarīgi  visos  mācību  priekšmetos. Skolotāja  veiksmīgi  un mērķtiecīgi  prot   nodrošināt  starpdisciplinaritāti,  latviešu valodas  stundā,  radot  interesi arī   par  vēsturi. Prot  radīt  interesi  stundas  sākumā   un  meistarīgi  izdodas  iesaistīt skolēnus  kopīgam  darbam,  lai plānotu  stundas  mērķi  un  sasniedzamo  rezultātu.  Stundā  tika  dots  laiks,  lai rosinātu  skolēnus domāt  par  to,  ko  dara un  kā dara.  Tika  izmantoti mērķtiecīgi  uzdevumi  sadarbības nodrošināšanai  darbam grupās.   Izsaku  pateicību  skolotājai  Ingai,  kura   katru  gadu  arī iesaista  savus  skolēnus  erudīcijas un  radošajos konkursos novadā.

Viesojos  arī  pie  jaunās  skolotājas  Lauras  Kutras  Bauskas  Valsts  ģimnāzijā. Prieks,  ka  skolā  ienāk  jauna  skolotāja, kurai  darbs  ar  skolēniem   liekas  interesants  un  aizrautīgs.  Skolotāja  ir  labi  apguvusi  kritiskās  domāšanas metodiku,  kas   mērķtiecīgāk  palīdz  iedzīvināt  mācību  procesā  jauno. Jaunās  skolotājas nopietnā  gatavošanās stundām  un  atbildīgā  attieksme  pret  visu,  ko  dara,  arī  studijas   maģistrantūrā  un kolēģu  atbalsts   ir  labs pamats    tam, ka  Laura būs īsta  skolotāja, kas  veiksmīgi  paveiks jaunajā  projektā  plānoto.   

Tāpat  kā  daudzas  skolas,  arī Uzvaras  pamatskolu  reorganizāciju  un  optimizāciju  laiks  skāris  pavisam  tieši. Skolas plašajās  telpās  nav  vairs  tās  kņadas,  kas  bija  pirms  gadiem,  bet  skola kā  allaž ir  atvērta  jaunajam  Skolas direktore  Ilze  Ērgle  kursos  un  semināros apguvusi  jaunās  nostādnes  un  principus,  izglītojušies  arī skolotāji,  un skola  ir  gatava  pārmaiņām, arī  izaicinājumiem.

Skolotāja Edīte  Birkvalde  Uzvaras  pamatskolā  strādā  pirmo gadu. Uzvara  ir  arī  viņas  skola. Atkal  savējie. Skolotāja  ir  bagāta  jaunām  idejām,  izmantojot  jau  dzirdēto  un  it  kā  zināmo,  rada  savas  metodes un  mācīšanas paņēmienus,  lai  skolēnos  radītu  interesi. Brīvi  pārvalda  jaunās  tehnoloģijas. Stundas  darbs  norit  raiti,  precīzi  kā pēc  pulksteņa. Cenšas  iepazīt  katru  klasi  un  rast   metodes,  kas  būtu   vispiemērotākās  tieši  atbilstošajai  klasei. Ja  klasē pietrūkst  sadarbības  prasmju,  tad tiek  aktivizēts  darbs  grupās.   Pietrūkst  prasmju spriest,  salīdzināt,  tad  vairāk problēmsituāciju  un  jautājumu.  Neveicas  radošajos  rakstu  darbos,  tiek  meklētas   dažādas   cita  veida  radošā  darba formas,  lai  attīstītu  skolēnu  radošo  domāšanu.

Tik  pārdomām  bagāts  un  jauniem  atradumiem  man  ir  bijis  šī  gada  sākums.  Mums  un  mūsu  bērniem  ir jāiemācās dzīvot pasaulē, kas nepārtraukti mainās. Mums ir jāprot   uzveikt  izaicinājumus.  Arī  pandēmijas  laiks,  kad   mācāmies attālināti,    mums  liek  domāt  un  radīt  jaunus  darba  paņēmies.   Mums  izdosies uzsākt   un  veiksmīgi paveikt plānoto,  ja  strādāsim  profesionāli, mērķtiecīgi,  radoši,  atbildīgi  un  vienoti.   Lai  izdodas  visiem –  skolotājiem, skolēniem,  skolas  atbalsta  personālam un tehniskajiem  darbiniekiem,  skolēnu  vecākiem  un  sabiedrībai –  iet   vienotā solī  pretī  jaunajiem  laikiem izglītībā.

Vija  Cerusa
Bauskas  un  Rundāles  novada  Valodu  jomas  koordinatore


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas