Ceļā uz pārmaiņām izglītībā

No pārmaiņām nevajagot baidīties. Šķēršļi, grūtības un izaicinājumi ir tie, kas pārbauda un dot impulsu jaunām idejām. Patiesība ir tāda, ka pedagoģiskais darbs prasa nepārtraukti pilnveidot mācību saturu, mācīšanas un mācīšanās metodes. Kopš neatkarīgās Latvijas gadiem mūsu izglītības sistēmā Valsts izglītības satura centra īstenotais projekts „Kompetenču pieeja mācību saturā” ir trešais projekts, kurš atkal ienesīs jaunas pārmaiņas mācību un audzināšanas darbā izglītības iestādēs. Šīs pārmaiņas pieprasa 21. gadsimts: milzīgais informācijas apjoms, jaunie izgudrojumi un atklājumi, straujā tehnoloģiju attīstība un mūsu skolēni. Kā pārliecināt skolēnu, cik liela vērtība mūsdienu pasaulē ir zināšanām, lai cilvēks būtu konkurētspējīgs un radošs , lai tik daudzveidīgajā informācijas bagātībā neapmaldītos?
Kopš 2016.gada oktobra mēs, skolotāji, mācāmies, diskutējām, dalāmies pieredzē, gan par jauno mācību saturu, gan par metodēm, kā mācīt, lai skolēni motivēti, radoši, atbildīgi mācītos. Skolotājs stundā vada mācīšanos: prasmīgi māca, izvirza sasniedzamos rezultātus, rada emocionāli drošu un attīstošu mācību vidi, iedvesmo, virza un atbalsta skolēnu izaugsmē, piedāvā jēgpilnus uzdevumus, sniedz attīstošu atgriezenisko saiti (pārliecinās, vai skolēns sapratis un apguvis mācību saturu), rosina domāt par mācīšanos, māca mācīties. Skolotājam , gatavojot mācību stundu, jādomā ne tikai par mācību saturu, bet arī par to, kā virzīt mācību procesu tā, lai galvenie mācību stundā būtu skolēni. Pašvadīta mācīšanās un mācīšanās iedziļinoties ir divi jauni jēdzienu mūsdienu metodikā. Skolēnam jāiemācās apzināti spriest par savas mācīšanās darbībām, jāspēj sevi motivēt mācīties, plānot, analizēt, novērtēt savus mācīšanās rezultātus, jāsaprot, ko, kā un kāpēc viņam jāmācās piedāvātā tēma, kur iegūtās zināšanas un prasmes noderēs.
Skolotāji visus šos piecus gadus ir godprātīgi mācījušies, lai izprastu un apgūtu jauno. Ir skolotāji, kuri apgalvo, ka mēs daudz ko jau tā esam darījuši. Taisnība, un tomēr paredzamais darbs tik pārdomātā sistēmā un tik lielā apjomā ir pirmoreiz. Sākumā jutāmies apjukuši, bet nu pirms starta jau ir gūta liela pieredze. Notikuši semināri, atklātās stundas, kursi, konferences metodiskās dienas, vebināri. Īpaši atbildīgi ir strādājuši pilotskolu skolotāji. Pilotskolās tika izmēģināsi un pārbaudīts jaunais mācību saturs un metodes.
Novados ir izveidotas mācību jomas. Pirms tam gan darbojās metodiskās apvienības. Atšķirība ir tāda, ka apvienības apvienoja viena mācību priekšmeta skolotāju. Tagad septiņās mācību jomās darbojas radniecīgu mācību priekšmetu skolotāji ar mērķi mazināt mācību satura sadrumstalotību, rosināt mācību satura plānošanu skolas līmenī, lai palīdzētu skolēnam saskatīt šo priekšmetu savstarpējo saistību.
Viens no mācību jomas vadītāja uzdevumiem ir izzināt ar mācību jomas vai mācību priekšmeta saturu un pieeju saistītus problēmjautājumus, sniegt atbalstu un popularizēt labākās prakses piemērus. Ar šādu mērķi mūsu novadā valodu jomas latviešu valodas skolotāji šajā mācību gadā esmu viesojušies organizēt metodisko dienu skolās . Tā šajā gadā sešās skolās esmu piedalījusies pie katra latviešu valodas skolotāja vienu stundu, piedāvājusi metodiskos padomus, kā mācīt skolēniem strādāt ar tekstu latviešu valodas stundā, esam dalījušās pieredzē par veiksmēm un problēmām .
Kāpēc latviešu valoda? Latviešu valodas mācībās jaunais projekts piedāvā milzīgas pārmaiņas. Latviešu valodas stundās skolēnam jāiemācās ne tikai pareizi rakstīt vārdus un lietot pieturzīmes, bet lietot valodu kā domāšanas, izziņas, saziņas un radošās izpausmes līdzekli. Skolēniem jāiemācās uztvert, saprast, analizēt, un interpretēt informāciju, jēdzienus, faktus, idejas dažādu formātu un žanru tekstos. Valodas pratība prasa, lai skolēns skaidri, saprotami un atbilstoši saziņas situācijai lietotu valodu.
Par ko pēc stundu vērojumiem es varu paslavēt mūsu latviešu valodas skolotājas? Mēs esam stipras metodisko paņēmienu izvēlē, protam stundas sākumā atklāt, ko stundā darīsim un kāpēc, skolēni stundā strādā, izdodas stundas tematu saistīt ar reālo dzīvi un citiem mācību priekšmetiem, protam veidot metodiski veiksmīgu mācību materiālu– darba lapas, uzdevumus –, atrast jēgpilnus un audzinošus tekstus.
Janvārī viesošanās Mežotnes sākumskolā manī radīja pārdomas, ka skola patiešām var būt kā ģimene, kur katrs skolēns ir kā savējais. Skolotājas Gitas Graudiņas prasme ir saistīt valodas mācības ar mācīto literatūras stundā. Pašas talants izteiksmīgi runāt tekstus rada emocionāli jauku gaisotni stundā. Pateicība skolotājai par ieguldīto darbu ārpusstundu nodarbībās un literārās novadpētniecības darbā.
Metodiskā diena Īslīces pamatskolā mani vēl un vēlreiz pārliecināja, cik svarīgi ir pazīt katru skolēnu, cik svarīgs ir katrs teikums, kuru sakām skolēniem, lai viņus pamudinātu, liktu padomāt .
Skolotājas Vairas Dundures darba stilam piemīt precizitāte, pamatīga iedziļināšanās it visā, ko skolotāja dara, neko nepārspīlēt, bet objektīvi izvērtēt. Pārdomāta mācību stunda. Prasme sadarboties ar skolēniem: sarunāties, pārliecināt, ieinteresēt. Liels darbs, ko skolotāja paveic mājās, lai stundā strādātu skolēni. Skolā notiek pasākumi, veltīti latviešu literātiem. Arī ikgadējie skatuves runas konkursi ir skolotājas Vairas pārziņā.
Skolotāja Ineta Rozentāle Īslīces pamatskolu sauc par savējo. Laikam taču strādāt skolā, kurā pati ir mācījusies, ir neparasti, bet aizraujoši. Skolotāja mērķtiecīgi cenšas stundas padarīt interesantas ar tekstiem, kuros ir informācija par Latvijas dabu, vēsturi. Mūsdienās, kad ir iespēja iegūt tik daudz interesanta, bērni nereti ir nezinoši, liekas, pat visikdienišķākajos jautājumos. Darbs ar tekstu latviešu valodas stundās ir viens no būtiskākajiem akcentiem, un skolotājai Inetai izdodas atrast interesantu materiālu.
Bauskas 2. vidusskola ir skola, kurā skolēniem un skolotājiem ir tik daudz iespēju pilnveidoties. Tā ir skola, kurā jau ieejot ir jūtama izcila organizācija, kurā jūtams lepnums par savu skolu. Skola ir viena no trim mūsu novada pilotskolām ar bagātu pieredzi. Gan mācību vide, arī latviešu valodas kabineti, gan latviešu valodas skolotāju profesionalitāte un sadarbība, gan skolēni, kuri mācību stundās strādāja radoši un atbildīgi, apliecināja, ka latviešu valodas stundās norit mērķtiecīgs un mūsdienīgs mācīšanās darbs. Par katru skolotāju vēlos pateikt labus vārdus.
Skolotāja Daila Simsone lieliski prot skolēnus motivēt darbam, prot saistīt jauno zināšanu apguvi ar jau esošajām zināšanās, attīsta skolēnos sadarbības prasmes, izmanto uzdevumus, kuri attīsta skolēnu radošās prasmes.
Skolotāja Rutas Dābola prot emocionāli un radoši stundas sākumā atklāt stundas mērķi un uzdevumus. Izstrādātie uzdevumi ir jēgpilni, dažādu grūtības pakāpju. Skolotājas literāri skaidrā un pareizā valoda ir paraugs skolēniem. Profesionāli izstrādāti mācību materiāli.
Skolotāja Kristīne Hutornaja prot klasē radīt uz sadarbību vērstu darba atmosfēru. Meistarīgi izstrādāta stundas gaita, kurā ikkatrā stundas etapā atklājās tas, kāpēc skolēni veic konkrēto uzdevumu. Skolotāja prot veidot jēgpilnus uzdevumus, kuros skolēniem jāparāda gan radošums, gan zināšanas un prasmes gramatikā. Stundā nodrošināta darbīga atmosfēra.
Skolotāja Irina Kirkila izcili prot aktivizēt klasi, uzdot skolēniem jautājumus, kuros atklājas viņu prasmes izstāstīt, kā viņi domā, pildot uzdevumus. Skolēni prot izvērtēt savas veiksmes un neveiksmes. Profesionāli veiksmīgs mācību materiāls: atbilstošs skolēnu vecumam, teksts, kurš lieliski tiek izmantots sarunai ar skolēniem. Tie uzklausīts ikkatrs skolēns, iedrošināts. Izcila darba atmosfēra.
Skolotāja Daina Burceva prot bagātināt valodas stundu ar kultūrizglītojošiem tekstiem. Pārdomāts grupas darbs ar mērķtiecīgi izstrādātu instrukciju, kā veikt darbu. Skolēni tiek rosināti radošam darbam. Daudzveidīgi, radoši uzdevumi.
Ar skolotājām pārrunājām aktuālus jautājumus valodas mācīšanā (mācību saturā un metodēs). Kā sāķt stundu, lai ieinteresētu un motivētu skolēnus. Kā pabeigt stundu, lai visi skolēni izprastu, ko apguvuši un kas vēl jāpaveic? Kā attīstīt skolēnos caurviju prasmes, īpaši problēmrisināšanu un kritisko domāšanu.
Izsaku pateicīgu savām kolēģēm par bagāto dienu un skolas direktorei Verai Grigorjevai par ieinteresētību un atsaucību.
Arī Codes pamatskola ir pilotskola pamatskolu grupā. Jaunās metodes un mācību saturu iepazinuši gandrīz visi skolas pedagogi. Visa jaunā centrā ir skolas direktora Laila Jurcika. Arī metodiskajā dienā bija kopā ar mums. Visu nedēļu skolā notika aktivitātes, veltītas Starptautiskajai dzimtās valodas dienai: skatuves runas konkurss, glītrakstīšanas konkurss, erudīcijas konkurss „Mana dzimtā valoda- mātes valoda”.
Skolotāja Inga Eglīte ir apguvusi visas metodes, lai stundā noritētu mācīšanās iedziļinoties. Ar prieku kopā ar skolēniem man bija iespēja piedalīties stundā par skaitļa vārdu, kurā skolēni paši pārliecināja, ka skaitļa vārdi ir svarīgi visos mācību priekšmetos. Skolotāja veiksmīgi un mērķtiecīgi prot nodrošināt starpdisciplinaritāti, latviešu valodas stundā, radot interesi arī par vēsturi. Prot radīt interesi stundas sākumā un meistarīgi izdodas iesaistīt skolēnus kopīgam darbam, lai plānotu stundas mērķi un sasniedzamo rezultātu. Stundā tika dots laiks, lai rosinātu skolēnus domāt par to, ko dara un kā dara. Tika izmantoti mērķtiecīgi uzdevumi sadarbības nodrošināšanai darbam grupās. Izsaku pateicību skolotājai Ingai, kura katru gadu arī iesaista savus skolēnus erudīcijas un radošajos konkursos novadā.
Viesojos arī pie jaunās skolotājas Lauras Kutras Bauskas Valsts ģimnāzijā. Prieks, ka skolā ienāk jauna skolotāja, kurai darbs ar skolēniem liekas interesants un aizrautīgs. Skolotāja ir labi apguvusi kritiskās domāšanas metodiku, kas mērķtiecīgāk palīdz iedzīvināt mācību procesā jauno. Jaunās skolotājas nopietnā gatavošanās stundām un atbildīgā attieksme pret visu, ko dara, arī studijas maģistrantūrā un kolēģu atbalsts ir labs pamats tam, ka Laura būs īsta skolotāja, kas veiksmīgi paveiks jaunajā projektā plānoto.
Tāpat kā daudzas skolas, arī Uzvaras pamatskolu reorganizāciju un optimizāciju laiks skāris pavisam tieši. Skolas plašajās telpās nav vairs tās kņadas, kas bija pirms gadiem, bet skola kā allaž ir atvērta jaunajam Skolas direktore Ilze Ērgle kursos un semināros apguvusi jaunās nostādnes un principus, izglītojušies arī skolotāji, un skola ir gatava pārmaiņām, arī izaicinājumiem.
Skolotāja Edīte Birkvalde Uzvaras pamatskolā strādā pirmo gadu. Uzvara ir arī viņas skola. Atkal savējie. Skolotāja ir bagāta jaunām idejām, izmantojot jau dzirdēto un it kā zināmo, rada savas metodes un mācīšanas paņēmienus, lai skolēnos radītu interesi. Brīvi pārvalda jaunās tehnoloģijas. Stundas darbs norit raiti, precīzi kā pēc pulksteņa. Cenšas iepazīt katru klasi un rast metodes, kas būtu vispiemērotākās tieši atbilstošajai klasei. Ja klasē pietrūkst sadarbības prasmju, tad tiek aktivizēts darbs grupās. Pietrūkst prasmju spriest, salīdzināt, tad vairāk problēmsituāciju un jautājumu. Neveicas radošajos rakstu darbos, tiek meklētas dažādas cita veida radošā darba formas, lai attīstītu skolēnu radošo domāšanu.
Tik pārdomām bagāts un jauniem atradumiem man ir bijis šī gada sākums. Mums un mūsu bērniem ir jāiemācās dzīvot pasaulē, kas nepārtraukti mainās. Mums ir jāprot uzveikt izaicinājumus. Arī pandēmijas laiks, kad mācāmies attālināti, mums liek domāt un radīt jaunus darba paņēmies. Mums izdosies uzsākt un veiksmīgi paveikt plānoto, ja strādāsim profesionāli, mērķtiecīgi, radoši, atbildīgi un vienoti. Lai izdodas visiem – skolotājiem, skolēniem, skolas atbalsta personālam un tehniskajiem darbiniekiem, skolēnu vecākiem un sabiedrībai – iet vienotā solī pretī jaunajiem laikiem izglītībā.
Vija Cerusa
Bauskas un Rundāles novada Valodu jomas koordinatore