Baušķenieci Valiju Ramani nozīmīgā dzīves jubilejā sveica Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks. Valijas kundze viesus uzņēma sirsnīgi un silti, pie kafijas krūzes kavējoties atmiņās par bērnību, darba gadiem un hobijiem – aktrises un dziedātājas gaitām Bauskas Muzikāli dramatiskajā tautas teātrī.

Baušķeniece Valija Ramane dzimusi 1929.gada 2.februārī. Kopš 30 gadu vecuma Valija dzīvo Bauskā, bet bērnības takas mītas Ceraukstes pagastā un Gailīšu pagasta Pamūšā. Valijas kundze mācījās Griķu skolā, vēlāk Pamūšā. Jubilāre ar asarām acīs atceras bēgļu gaitas kara laikā. „Biju jauna meitene, bet visu atceros tik spilgti un skaidri. Atmiņās glabājas šausmu skati – sašauti un sabraukti, briesmīgā nāvē miruši karavīri. Ar šīm atmiņām jāsadzīvo visu mūžu. Ko tādu neaizmirsts,” aizlauztā balsī nosaka Valijas kundze. Viņa savas bēgļu gaitas ir aprakstījusi vairākos avīzes „Atspulgs” numuros.

Darba gaitas Valija sāka Bauskas 1.bērnudārzā, kā pati smej’ – par aizvietotāju, jo patstāvīgam darbam neatbilda izglītība. Pēc bērnudārza vadītājas, Daugules kundzes ieteikuma, Valija apņēmās un ieguva pedagoga izglītību. „Varēju saņemt izcilības - Sarkano diplomu, bet, pašas pedagogs man ielika četri, jo kādā no jautājumiem sajaucu skaitli 12 ar 14,” smaidu sejā nosaka Valija. Jubilāre par bērnudārza audzinātāju nostrādāja 17 gadus, vēlāk vairāki gadi pavadīti bērnudārza vadītājas amatā.

Valijas Ramanes sirdslieta ir dziedāšana un aktiermāksla. Viņa dzied kopš bērnības. „Bērnībā vēlējos kļūt par operdziedātāju, bet dzīve ieviesa savas korekcijas. Es dziedāju solo klases vakaros, jubilejās, teātra izrādēs un citos pasākumos. Es no sirds mīlēju spēlēt arī teātri. Atminos, ka Silvas lomu nospēlēju 85 reizes. Publiku pratu saviļņot, pratu panākt, lai cilvēki, kas sēž zālē, jūt līdzi manis spēlētajam varonim. Kādas izrādes beigās, man bija jātēlo mirušu sievieti un režisore piekodināja – lai arī tur vai kas, bet arī tad, kad cilvēki aplaudē, tev jāguļ uz grīdas. Pēc tam, kad skatītāji man aplaudēja ceturto reizi, es piecēlos un paklanījos, pateicos publikai. Režisore nākamajā izrādē man vairs galveno lomu neatvēlēja, bet es nepārdzīvoju. Es tikai vēlējos pateikties skatītājiem. Tie bija lieliski laiki, fantastiskas atmiņas, kuras ik dienu ir ar mani,” aizrautīgi nosaka Valijas kundze.

Sarunas beigās jubilāre nosaka: „Par spīti karam, esmu nodzīvojusi skaistu un laimīgu mūžu. Ar vīru biju precējusies 54 gadus, man ir lieliska ģimene, kura par mani rūpējas ar lielu mīlestību. Man nav par ko sūdzēties. Esmu laimīga un pateicīga savai ģimenei par rūpēm. Man ik dienas blakus ir mīloši un lieliski cilvēki,” sarunas beigās ar prieka asarām acīs nosaka Valijas kundze.

Artūrs Dulbe,
Sabiedrisko attiecību speciālists