Der zināt

Izstāde apskatāma Bauskas pils muzejā no 2022. gada 13. maija līdz 30. jūnijam muzeja darba laikā no 10 līdz 18. Izstāde veltīta Lestenes baznīcas iekārtas glābšanas vēsturei un restaurācijai.

Fotogrāfijās attēloti gan dramatiski vēstures notikumi, gan kādreizējā baznīcas interjera greznība, kā arī sniegts īss ieskats tā atjaunošanā. Lestenes baznīcas barokālo kokgriezumu glābšana bija viens no nozīmīgākajiem Tukuma muzeja īstenotajiem pieminekļu aizsardzības pasākumiem.

Izstādes veidotāji: Inese Klestrova, Agrita Ozola, Santa Silava, Kristīne Ozola, Aivars Šmitenbergs, Aivars Zubovs, Jānis Vārpiņš, Juris Visockis.

Lestenes baznīcas iekārta, izgatavota laikā no 1704. līdz 1709. gadam, Latvijas mākslas vēsturē zināma kā slavenā Ventspils kuģu būvētavas koktēlnieka Nikolasa Sēfrensa Jaunākā (1660.-1710.) darbs. Tas ir viens no izcilākajiem Kurzemes baroka koktēlniecības ansambļiem, kura monumentalitāte un mākslinieciskā kvalitāte jau no radīšanas sākuma padarīja Lestenes dievnamu par apbrīnas un leģendām apvītu objektu. Pēc barona Firksa pasūtījuma ērģeļbūvētājs Kornēlijs Rāneuss 1708.gadā uzbūvēja ērģeles, kuru skaņa bijusi tik varena, ka tie, kas to dzirdējuši, izbrīnā iesaukušies: “Ak, svētā Lestene!”. Tomēr 20.gadsimta vēstures notikumu rezultātā baznīcas iekārta un tās fragmenti vairākkārt mainīja savu atrašanās vietu, tai nolupa krāsa un zeltījums, pazuda detaļas, salūza eņģeļu spārni un ziedu vītnes. Dievnama torņa degšana Kurzemes cietokšņa kauju laikā, 1945. gadā iezīmēja sākumu tiem dramatiskajiem likteņa pavērsieniem, kas gaidīja baznīcu turpmākajos gados. Padomju varas gados kultūras piemineklis piedzīvoja noliegumu, nevērību, pakļaušanu bojāejai, kad baznīcas iekārtu lauza, demolēja un izsmēja, skulptūras izmantoja ceļu rādītāju vietā, krāva malkas kaudzēs, pūdēja pagrabos.

1966. gada nogalē muzeja darbinieki sarīkoja „Lestenes kokgriezumu” izstādi, kas savā ziņā bija protesta akcija. Izpostītās baznīcas iekārtu fragmenti, eksponēti mazajās muzeja telpās, bija kā mēms pārmetums attieksmei pret kultūras vērtībām. Šī izstāde, kurā apskatei izliktie, no izvazāšanas paglābtie baznīcas iekārtas fragmenti, kokgriezumi, skulptūras un konstrukcijas, raisīja sabiedrībā sašutumu par kultūras mantojuma likteni un stāvokli. Cilvēki aktīvi pauda savu nostāju rakstiski un nesa uz muzeju atrastos iekārtas fragmentus.

Pateicoties Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa un Tukuma muzeja zinātniskā līdzstrādnieka Artūra Vaidziņa kopdarbībai, Lestenes kokgriezumi 1974. gadā nonāca Rundāles pils muzeja staļļos, kurus inventarizēja Dainis Bruģis, un vairākus gadus vēlāk, 1983. gadā izveidoja ekspozīciju „Ventspils koktēlnieki”, izstādot fragmentus no Lestenes un Salgales baznīcas iekārtām.

2011. gadā nodibināja Lestenes baznīcas atjaunošanas fondu, lai veicinātu, organizētu Lestenes baznīcas atjaunošanu un saglabāšanu. Pateicoties fonda darbībai, Lestenes baznīcas un tās iekārtas atjaunošanā iesaistījās profesionāli arhitekti, restauratori, mākslas zinātnieki un kokgriezēji, kuru kopīgiem spēkiem baznīca atgūst seno spožumu. Sava darba ieguldījumu ielikuši arī Bauskas novada restauratori Gunārs Grīnfelds, Ivars Ķivulis, Vilnis Līdaka, Inese Mežkaze, Gundega Liepa, Zinaīda Grīnfelde, Sandis Noviks, Līga Jansone un Olita Dzelzkalēja.

Informāciju sagatavoja:

Ilva Neimane
Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību- klientu apkalpošanas vadītāja
T. +371 63923793
bauskaspils@bauska.lv
www.bauskaspils.lv