Saeimai un valdībai jābeidz izturēties pret ceļiem kā pret traucējošu sadaļu valsts budžetā, kurai finansējumu var viegli izsvītrot uz vairākām desmitgadēm. Latvijas novadu dzīvotspējas saglabāšanai ir nepieciešama tūlītēja, saskaņota valsts un pašvaldību politika, kas balstīta uz izpratni par valsts vietējo autoceļu nozīmes un saglabāšanas nepieciešamību, pretējā gadījumā iedzīvotāju aizbraukšana no valsts turpināsies un apsīks uzņēmējdarbība novadā.

Šādas prasības iekļautas vakar, 1. martā Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes atklātajā sēdē pieņemtajā rezolūcijā, kas nosūtīta Latvijas Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Finanšu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, VAS „Latvijas Valsts ceļi”, Bauskas novada domes deputātiem.

Pieņemtajā rezolūcijā uzsvērta nepieciešamība steidzami veidot valstisku mehānismu grants ceļu glābšanai un atjaunošanai, nosakot galvenās prioritātes, tajā skaitā finanšu atbalsta un nodokļu politikas saskaņošanu. VAS „Latvijas Valsts ceļi” un pašvaldībām nepieciešams izveidot sadarbības un finansēšanas mehānismu nekavējošas rīcības uzsākšanai, nosakot „dzīvības ceļus” katrā teritoriālajā vienībā. Savukārt pašvaldībām nepieciešama apsaimniekošanas sistēmas izveide, paredzot vietējo ceļu atjaunošanas un uzturēšanas darbus plānot vismaz desmit gadu periodā. Bauskas novada pašvaldība tiek aicināta līdz 2020. gadam veikt pašvaldības vietējo autoceļu inventarizāciju un dokumentēšanu.

Sēde notika, lai meklētu risinājumus vietējo autoceļu kritiskajai situācijai. Padome iepriekš organizēja tikšanās ar iedzīvotājiem novada astoņos pagastos un uzklausīja viņu viedokli. Pieaicinot ceļu būves speciālistus. Šajos pagastos tika veikta ceļu apsekošana, identificējot problemātiskos ceļus, konstatējot būtiskos defektus, ceļu uzturēšanas vājās vietas, utt. Sliktais grants ceļu stāvoklis paralizē dzīvi novada lauku teritorijās, un ir reāls drauds iedzīvotāju labklājībai un pat izdzīvošanai – valsts neatliekamās palīdzības dienesti – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, Neatliekamā medicīniskā palīdzība, u.c. - slikto autoceļu stāvokļa dēļ nevar nokļūt izsaukuma vietās, skolēnu autobusi nogrimst neizbrienamos un neizbraucamos dubļos, iedzīvotājiem ir grūtības nokļūt darba vietās, autoceļu katastrofālais stāvoklis paralizē uzņēmējdarbību, kā sekas ir nenotikušas piegādes, nesaņemta ražošanas izejvielas, nenosūtīta produkcija. Kāda zemniece norādīja - „laikā nebija iespējams apsēt sējumus, jo zemnieku saimniecībai nevarēja piegādāt sēklas materiālu.”  Citā piemērā, tika atteikta degvielas piegāde saimniecībai. Salīdzinot iegūto informāciju ar datiem par iedzīvotāju skaita samazināšanos un uzņēmējdarbības pievienoto vērtību, redzams, ka aizbraukušo skaits ir mazāks un uzņēmējdarbība sekmīgāka tajos pagastos, kur ceļi ir salīdzinoši labākā stāvoklī.

Padome apzinās, ka Bauskas novada ceļu sabrukums ir tikai daļa no kopējā Latvijas neveiksmes stāsta, jo valstī 42 procenti valsts autoceļu ar grants segumu ir kritiskā stāvoklī. Pastāv nopietnas politiskās izpratnes problēmas par reālo situāciju, kā rezultātā valsts vietējo autoceļu degradācija turpinās jau divdesmit gadu. Savukārt Finanšu ministrija un Satiksmes ministrija savstarpēji nav spējīgas vienoties par Autoceļu fonda atjaunošanu un šai iecerei nav valdības politiskā atbalsta.

Apzinoties, ka kopējās problēmas var tikt atrisinātas tikai tad, ja visā valstī uzņēmēji pieprasīs sākt pārmaiņas, Bauskas novada uzņēmēji cer, ka līdzīgi rīkosies arī citu novadu iedzīvotāji.

No atbildīgajām institūcijām tiek sagaidīta atbilde uz kāda Brunavas novada iedzīvotāja, kurš katru dienu ir spiests braukt pa ceļu Bauska – Budberga – Lietuvas robeža (V1022 un V1021), vēstulē uzdoto jautājumu: „Man no mājām līdz Grenctāles pienotavai iznāk aptuveni 20 kilometru, un šo posmu šajā brīdī mēroju aptuveni 40 minūtes. Vai tas ir normāli?"         

Uz iedzīvotāju jautājumu, ko viņiem iesākt līdz brīdim, kad būs redzams rezultāts, atbildēt nevarēja neviens. Sanāksmes dalībnieki pieprasīja Bauskas novada pašvaldībai izsludināt ārkārtas stāvokli Bauskas novadā līdz laikam, kamēr tiks veikti minimālie valsts vietējo autoceļu stāvokļa uzlabojumi, lai iedzīvotāji varētu saņemt valsts garantētos pamatpakalpojumus izglītības, veselības, drošības un ugunsdrošības jomās.

Foto no Tvnet.lv arhīva

Ieva Šomina

Bauskas novada pašvaldības iestādes
„Bauskas novada administrācija”
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja