Bauskas novada pašvaldība iesniedza Latvijas Republikas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijai vēstuli ar lūgumu paātrināt apvedceļa izbūvi Bauskā.

18.maijā pašvaldības pārstāvji piedalījās komisijas sēdē, lai prezentētu savu redzējumu par Bauskas apvedceļa izbūves problēmām, risinājumiem, kā arī redzējumu nākotnē. Sēdē piedalījās arī Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Bauskas novada dome bija sagatavojusi prezentāciju - Trans-Eiropas transporta tīkla – iespējas vai draudi reģionālajai attīstībai Zemgalē. Uzsverot, ka pēc Latvijas Valsts ceļu 2013.-2015.gadā veiktajiem satiksmes intensitātes datiem, A7 autoceļš ir valstī ar vislielāko kravas transporta intensitāti visā tās garumā, kas pilsētas iedzīvotājiem rada īpaši nelabvēlīgus dzīves apstākļus un diskomfortu ne tikai tranzītielas tiešā tuvumā, bet arī pilsētā kopumā. Bauskas pilsētas plānojumu nosaka piecas robežšķirtnes: Mēmele, Mūsa un Lielupe, autoceļi E67 un P103, bez alternatīvām novirzīt transporta plūsmu.  Starptautiskā transporta maģistrāle E67 un reģionālā autoceļa P103 Bauska - Dobele krustojumā Bauskas pilsētas centrā saduras plūsmas no 10 000 līdz 17 000 automašīnu diennaktī (tai skaitā 50% kravas transports un smagā lauksaimniecības tehnika).  Satiksmes intensitāte arī šajā posmā trīskārši pārsniedz atbilstīgo smagā transporta optimālo skaitu. 

Smagais transports pilsētā ietekmē ceļu satiksmes drošību, noslogotību, rada ekoloģiskas problēmas un ietekmi uz vidi – vibrācijas, troksni, izmešus. Pilsētā ik nedēļu reģistrē apmēram 1,7 avārijas. Statistika rāda, ka pērn notikusi 91 avārija, no tām 15 ar cietušajiem un 17 ar ievainotajiem.

Bauskas novada pašvaldība aicina šobrīd vērienīgākā satiksmes projekta “Rail Baltica” īstenošanu plānot integrēti ar “Via Baltica” Bauskas apvedceļa posma un savienojuma mezglu izbūvi.

Pēc Bauskas novada sagatavotās prezentācijas par Bauskas apvedceļa nepieciešamību, komisijas vadītāja L.Straujuma atzina, ka prezentācija bija pārliecinoša un nepieciešams meklēt risinājumu šai sasāpējušai vajadzībai, stāsta Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks.

Tālākajā diskusijā iesaistījās arī Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, kurš atsaucās uz nepietiekamu nozares finansējumu un atklāja pašvaldībai iepriekš nezināmu informāciju – Bauskas apvedceļš prioritāšu sarakstā ir iekļauts ar 14.numuru, respektīvi – tā īstenošana varētu notikt laika posmā starp 2028. un 2034.gadu. Šajā prioritāšu sarakstā pirmajā vietā ir iekļauts Ķekavas apvedceļš. Bauskas novada pārstāvji tikšanās reizē norādīja, ka caur Bausku izbrauc lielāks smagā transporta daudzums, nekā caur Ķekavu, jo liela daļa kravas automašīnu Ķekavas aplī nogriežas pirms ciemata un tālāk dodas pa Rīgas apvedceļu.

Sarunas noslēgumā Bauskas novada domes priekšsēdētājs R.Ābelnieks aicināja pārskatīt šo autoceļu jaunbūvju prioritāšu sarakstu, Bauskas apvedceļam piešķirot augstākas prioritātes numuru un vēlreiz vēršot uzmanību uz nepieciešamību uzcelt jaunu Mēmeles tiltu pirms paredzamā smagsvara transporta plūsmas palielinājuma saistībā ar jaunās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecību.

Prezentācija "Trans-Eiropas transporta tīkls - iespējas vai draudi reģionālajai attīstībai Zemgalē"

Zane Gorškova
sabiedrisko attiecību speciāliste