Pirmdiena, 09. Decembris, 2019. Tabita, Sarmīte
Sazinies ar mums 80003939

Bauskas novada pašvaldībā noslēgusies Valsts kontroles veiktā revīzija


Bauskas novada pašvaldībā noslēgusies Valsts kontroles veiktā revīzija2019.09.18 Komentāri (0) Bauskas novada pašvaldībā noslēgusies Valsts kontroles veiktā revīzija

Šodien, 18.septembrī, Valsts kontrole nodevusi atklātībai likumības un lietderības revīzijas „Pašvaldību infrastruktūras objektu un projektu finansēšanas sistēmas, procesa un kritēriju atbilstība racionālas finanšu līdzekļu izlietošanas, efektivitātes un ilgtspējas principiem” rezultātus, kurā vērtēja pašvaldību infrastruktūras objektus, kas uzbūvēti par ES fondu finansējumu un Valsts kases izsniegtu aizņēmumu. Revīzija, kas tika uzsākta 2018.gada nogalē, notika 15 pašvaldībās: Bauskas novadā, Carnikavas novadā, Dundagas novadā, Jaunjelgavas novadā, Jaunpils novadā, Jelgavas novadā, Jēkabpils pilsētā, Kuldīgas novadā, Krustpils novadā, Ludzas novadā, Rugāju novadā, Salacgrīvas novadā, Siguldas novadā, Stopiņu novadā, Valkas novadā. Revīzija noslēgusies ar Valsts kontroles sagatavotu ziņojumu „„Ja dod, tad ņem” jeb pašvaldību prakse, aizņemoties finansējumu un plānojot infrastruktūras attīstību”, kurā analizēts revīzijas laikā konstatētais.

Revīzijas laikā Valsts kontrole ir konstatējusi trūkumus pašvaldību darbā, tomēr tiek norādīts arī uz valsts līmeņa kontroles un plānošanas nepilnībām, kas, savukārt, negatīvi ietekmē pašvaldību darbu - kavē mērķtiecīgi plānot ieguldījumus, kā arī neuzstāj uz nepieciešamību izvērtēt īstenojamo projektu lietderību.

Veikts uzkrājums peldbaseina būvniecībai, bet neprecīzi aprēķināti uzturēšanas izdevumi

Kā norāda Valsts kontrole, tad revīzijas izlasē iekļautajās 15 pašvaldībās infrastruktūras objektu būvniecība un rekonstrukcija lielākoties tiek finansēta, piesakoties Valsts kases aizņēmumam (tai skaitā aizņēmumam ES finansēto projektu līdzfinansēšanai). Tikai atsevišķas Pašvaldības nodrošina pašvaldības budžeta līdzekļus nozīmīgu infrastruktūras attīstības projektu līdzfinansēšanai, piemēram, Bauskas novada pašvaldība veica uzkrājumus peldbaseina būvniecībai, iekrājot šim mērķim 1,5 miljonus eiro jeb 47 % no plānotajām objekta kopējām izmaksām. Otra pašvaldība, kas par uzkrājuma veidošanu uzteikta ziņojumā ir Stopiņu novads.

Tikai septiņas pašvaldības, tostarp Bauskas novada pašvaldība, ir veikušas infrastruktūras objektu sagaidāmo uzturēšanas izmaksu aprēķinu pirms projekta īstenošanas, taču uzturēšanas izdevumi krietni pārsniedza prognozētos, teikts ziņojumā. Šis secinājums attiecināms arī uz Bauskas novada peldbaseina uzturēšanas izdevumiem, kuri 2018.gadā bija par 18% lielāki, nekā plānots pirms objekta būvniecības uzsākšanas, un arī pašvaldības dotācija peldbaseina darbības nodrošināšanai vairāk nekā divas reizes pārsniedza plānoto. Peldbaseina izmaksu aprēķinā pieļautās kļūdas, jeb pārlieku pozitīvais skatījums, noteikti nav apzināta rīcība, lai labākā situācijā atspoguļotu nākotnes redzējumu. Lai gan Bauskas novada pašvaldības speciālisti konsultējās ar citu, Latvijā jau strādājošu, peldbaseinu vadības komandām, diemžēl, katra būve ir unikāla un precīzi paredzēt ekspluatācijas izdevumus ir samērā sarežģīti. Neskatoties uz to, ka peldbaseina noslodze atbilst plānotajam un ēka izrādījusies pat energoefektīvāka kā sākotnēji iecerēts, diemžēl, pirmā gada ekspluatācijas izdevumi faktiski pārsniedza plānotos. Tas skaidrojams arī ar pakalpojumu cenu kāpumu un pirmā ekspluatācijas gada neparedzētajiem izdevumiem. Balstoties uz esošo pieredzi, turpmākajiem gadiem peldbaseina izdevumu tāmi būs iespējams sastādīt daudz precīzāk.

Latvijas peldēšanas federācija (turpmāk LPF)  pašvaldībām pārmet nepietiekamu konsultēšanos par tehnisko prasību un rekomendāciju ievērošanu peldbaseina būvniecībā. Starp šīm pašvaldībām ir arī Bauskas novada pašvaldība. Pašvaldība atzīst, ka Bauskas peldbaseina plānošanas un projektēšanas fāzē netika veiktas konsultācijas ar LPF. Šāda situācija izveidojās tādēļ, ka sākotnēji peldbaseins bija iecerēts kā izklaides un atpūtas objekts. Projekta tālākas virzības gaitā radikāli manījās peldbaseina lietošanas mērķis, tam kļūstot par Bauskas Bērnu un jaunatnes sporta skolas infrastruktūras objektu. Tika uzsāktas konsultācijas ar LPF, ņemti vērā federācijas ieteikumi, kā rezultātā tika palielināts projekta apjoms un īstenoti arī citi ieteikumi. Pēc konsultācijām ar LPF un LPF ieteikumu izpildes, Bauskas baseins atbilst LPF prasībām nacionāla līmeņa peldēšanas sacensību rīkošanai.

Plāno stratēģiski un nosaka prioritātes, kas pēcāk nesakrīt ar paveikto

Daudzo vajadzību un ierobežoto resursu apstākļos pašvaldībām ir būtiski identificēt projektus, kuru īstenošana ir prioritāra, attiecīgi tam plānojot finansējumu konkrētā budžeta gada ietvaros, uzsver Valsts kontrole un norāda, ka Bauskas novads ir starp tām deviņām apskatītajām pašvaldībām, kas attīstības plānošanas vai budžeta plānošanas dokumentos ir noteikušas prioritāros infrastruktūras projektus vai attiecīgajā gadā prioritāri attīstāmos infrastruktūras veidus. Kā teikts ziņojumā, tad Bauskas novada pašvaldība ir izstrādājusi vairāku nozaru stratēģijas, kurās noteikti prioritārie darbības virzieni un katra virziena ietvaros veicamie prioritārie uzdevumi. Piemēram, par prioritāru atzīta  Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas peldbaseina būvniecība, sporta halles izbūve Bērnu un jaunatnes sporta skolai, kā arī esošo sporta būvju un komplekso sporta laukumu uzturēšana un rekonstrukcija. Tāpat Bauskas novada pašvaldība, ikgadējā budžeta sagatavošanas gaitā, nosaka un pārskata pašvaldības budžeta prioritātes, norādot arī to sasaisti ar attīstības programmu.

Uzteikto plānošanu aizēno fakts par plānu neatbilstošu īstenošanu dzīvē. Kā norādīs ziņojumā - Bauskas novada pašvaldības pasūtītā pētījumā par skolu tīkla optimizāciju sniegts ieteikums slēgt Mežotnes pamatskolu, ēkā saglabājot tikai pirmsskolas apmācību. Pašvaldība ieteikumu ir īstenojusi daļēji, pārveidojot skolu par Mežotnes sākumskolu. Saskaņā ar pašvaldības datiem Mežotnes sākumskolā 2018./2019. mācību gadā ir 34 sākumskolas un 39 pirmsskolas līmeņa skolēni, savukārt uzsākot 2019./2020.mācību gadu – attiecīgi 37 un 36 skolēni. Neskatoties uz to, Bauskas novada pašvaldība ir veikusi gan ēkas pārbūvi, Valsts kasē aizņemoties līdzekļus 642 766 eiro apmērā, gan kā vienu no 2019.gada budžeta prioritātēm noteikusi Mežotnes sākumskolas sporta zāles būvniecību. Sporta zālē paredzēti divi stāvi ar  kopējo platību 1817,8 kvadrātmetri, tai skaitā universāla sporta spēļu zāle ar tribīnēm, trenažieru zāle, sacensību tiesāšanas sekretariāts. Tomēr ne Bauskas novada Attīstības programmā, ne novada Sporta stratēģijā nav pamatota sporta zāles nepieciešamība, kā arī investīciju plānā šāds projekts nav paredzēts. Tādējādi pašvaldība plāno investīcijas izglītības iestādēs, kuru pastāvēšana nākotnē var būt apdraudēta.

Kā pašvaldība skaidroja Valsts kontrolei, tad iemesli šādai nesakritībai meklējami politiskos lēmumos. Jāsāk ar to, ka Bauskas novada domes sastāvs ir ļoti sadrumstalots. Pēc 2013.gada pašvaldību vēlēšanām, domē bija pārstāvēti 8 saraksti, pēc 2017.gada pašvaldību vēlēšanām - 9 politiskie spēki. Uz vēlēšanām sarakstu izvēle bija vēl plašāka, savukārt, iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās – zema, nepilni 50%. Tas nozīmē, ka balsotāju balsīm sadaloties starp daudzajiem sarakstiem, nepieciešams neliels balsu skaits, lai iekļūtu novada domē. Šāda situācija rada lieliskus apstākļus politiskām manipulācijām un populistisku ideju attīstībai. Nepieciešams pārliecināt nelielu vēlētāju skaitu, lai uzvarētu vēlēšanās, un tas nereti tiek panākts, izmantojot populistiskas idejas. Diemžēl tieši populisms ir pamats plānotajiem ieguldījumiem sporta zāles pie Mežotnes sākumskolas būvniecībā. Mežotnes sākumskolas sporta zāles būvniecība nav finansiāli pamatojama, kā teikts arī ziņojumā – tā nav iekļauta pašas novada domes apstiprinātajos attīstības plānošanas dokumentos, taču tas netraucēja novada domē opozīciju pārstāvošos deputātus virzīt ideju par sporta spēļu zāļu būvniecību ne vien pie Mežotnes sākumskolas, bet arī pie Vecsaules pamatskolas. Ja Vecsaules pamatskolas sporta zāles būvniecību vēl varētu pamatot ar ievērojami lielāku audzēkņu skaitu, tad Mežotnes sākumskolā izglītību iegūst mazāk par 100 audzēkņiem, konkrēti uz 2019.gada septembri – 74 skolēni, un nekas neliecina, ka skolēnu skaits varētu palielināties. Šī opozīcijas deputātu virzītā iecere jau sākotnēji bija uzskatāma par nelietderīgu līdzekļu ieguldījumu. Diemžēl, Bauskas novada administrācijai, kā izpildvarai neizdevās pārliecināt lēmējvaru par to, ka nav ne dokumentāla, ne finansiāla pamatojuma šādu objektu būvniecībai un projekti tika iekļauti 2019.gada budžeta prioritāšu sarakstā. Šajā gadījumā, fakts, ka Valsts kase ir ierobežojusi aizdevumu izsniegšanu pašvaldībām, ir vērtējams pozitīvi, jo līdzekļu trūkums apturēja sporta zāļu projektu tālāku virzību īstenošanas virzienā un, līdz ar to, arī pašvaldības līdzekļu nepamatotu ieguldīšanu.

Savukārt Mežotnes sākumskolas ēkas renovācija tika veikta ēkas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Uz to norādīja izglītības iestādes vadība, to apsekošanas rezultātā konstatēja arī Būvniecības Valsts kontroles birojs. Bauskas novada administrācijas Saimnieciskās nodaļas speciālisti, balstoties uz viņu rīcībā esošo informāciju, par piemērotāko risinājumu atzina ēkas siltināšanu, tādā veidā ne vien uzlabojot ēkas energoefektivitāti, bet novēršot arī tehniskās problēmas. Neskatoties uz to, ka nākotnē, kā ziņojumā norāda Valsts kontrole, izglītības iestāde šajā ēkā varētu neatrasties, ēka arī turpmāk būs Bauskas novada pašvaldības īpašums un tās izmantošanai būs jārod risinājums, tādēļ ēkas uzturēšana labā tehniskā stāvoklī ir saprotama pašvaldības rīcība.

Otrs aizrādījums saistībā ar nesakritībām plānošanā un īstenošanā Bauskas novada pašvaldībai izteikts par projekta „Videonovērošanas sistēmas Bauskā izbūves 2. un 3.kārta” realizāciju. Bauskas novada pašvaldība 2018.gadā saņēma Valsts kases aizņēmumu šī projekta īstenošanai, taču pašvaldības apstiprinātajā prioritāšu sarakstā projekts atradās kā pēdējais. Valsts kontrole uzskata, ka tādejādi šī projekta īstenošana nav pietiekami sasaistīta ar pašas pašvaldības noteiktajām prioritātēm un līdz ar to nav pamatota.  Pašvaldība atzīst, ka, īstenojot projektus,  ne vienmēr izdodas ievērot sākotnēji plānoto prioritāro objektu secību. Pirmkārt, tas skaidrojams ar to, ka Investīciju plāns tiek sastādīts vairākiem gadiem, šo gadu laikā situācija mainās un projekts, kurš pirms gadiem nešķita pietiekami aktuāls, lai nokļūtu saraksta priekšgalā, gadiem ejot, kļuvis par radikāli nepieciešamu. Videonovērošanas sistēmas izveide Bauskā bija tieši šāds gadījums. Pieaugot vandālisma apjomiem, pieaugot satiksmes intensitātei pilsētā, kā arī pamatojoties uz pašvaldības ieceri izveidot pašvaldības policiju, videonovērošanas sistēmas projekta īstenošana kļuva par neatliekamu prioritāti. Nav noliedzams, ka nereti projektu prioritārās secības maiņu veicina arī ārējā finansējuma pieejamība, piemēram ES struktūrfondu projektu konkursi. Pašvaldība piekrīt, ka īstenot kādu ieceri tikai tādēļ, ka tai ir pieejams līdzfinansējums, bet nav pamatojuma, nav racionāli, tomēr, ja iecere ir iekļauta investīciju plānā, tad neskatoties uz to, ka tā, iespējams, nav pirmā no prioritātēm, būt elastīgiem un to īstenot brīdī, kad tai ir pieejams līdzfinansējums, ir atbalstāma rīcība.

Sporta halles būvniecībā likumības un lietderības trūkumus nesaskata

Viens no Bauskas novada revīzijā apskatītajiem infrastruktūras objektiem bija arī jaunbūvējamā Bērnu un jaunatnes sporta skolas sporta halle. Kā norāda Valsts kontrole - plānojot infrastruktūras attīstību un izvērtējot blakus novadu plānošanas dokumentus, pašvaldībām ir būtiski izvērtēt projektu ieceres arī kontekstā ar apkārtējos novados pieejamo infrastruktūru un tās attīstības plāniem. Kā teikts ziņojumā, tad Bauskas novada pašvaldība revidējamajā laika periodā īsteno divus finansiāli ietilpīgus, primāri Bauskas novada bērnu un jaunatnes sporta skolai paredzētus, projektus: peldbaseina un multifunkcionālā sporta centra būvniecību. Pašvaldībai apkārtējos novados nav līdzīgu objektu, turklāt arī IZM pētījumā ir atzīts, ka Bauskas novads ir vienīgais Zemgales reģionālais attīstības centrs, kuram nav savas multifunkcionālās sporta halles.

Uzsvērts, ka Bauskas novada pašvaldība ir starp tām pašvaldībām, kas ir apzinājušas objekta mērķauditoriju un potenciālo noslodzi. Bauskas novada pašvaldība, plānojot sporta halles būvniecību, ir apzinājusi potenciālo apmeklētāju skaitu un plānoto sporta zāļu mērķauditoriju, prognozējusi sporta skolas audzēkņu skaita izmaiņas nākotnē, kā arī izstrādājusi plānu halles noslogojuma grafikam.

Izmantojot luksofora principu, analizēti lielākie infrastruktūras objekti visās revīzijā iekļautajās pašvaldībās. Bauskas novads šajā analīzē saņēmis pozitīvu vērtējumu. (Zaļš – kritērijs izpildīts, dzeltens – kritērijs izpildīts daļēji, sarkans – kritērijs nav izpildīts vai konstatēti būtiski trūkumi. Apzīmējums n/a lietots objektiem, kas vēl nav nodoti ekspluatācijā vai citu iemeslu dēļ nav vērtējami konkrētā jautājuma ietvaros.)

Ziņojumā norādīts arī uz citu labo praksi, ko savā darbā īsteno Bauskas novada pašvaldība.

13 revīzijas izlasē iekļautajās pašvaldībās revidenti konstatēja projektus, kuros ņemta vērā iedzīvotāju mobilitāte novada ietvaros un uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamā infrastruktūra, īstenojot projektus, kas savieno apdzīvotas vietas ar novada centru savā starpā un ar nozīmīgiem infrastruktūras objektiem. Bauskas novada pašvaldība ir veikusi satiksmes infrastruktūras tīkla kartēšanu, apzinot tranzīta ielas, paralēlos maršrutus galvenajām tranzīta ielām un iedzīvotāju plūsmu no Mūsas upes pretējā krastā esošā Bērzkalnu ciema uz pilsētas centru; revidējamajā laika posmā veikti apjomīgi darbi tranzīta ielu un tranzīta maršrutiem paralēlo ielu rekonstrukcijai, atklāts jauns gājēju tilts pār Mūsas upi, kas savieno Bauskas pilsētu un Bērzkalnu ciemu, kā arī izbūvēti gājēju un velosipēdistu celiņi, kas savieno Bauskas pilsētu ar Bērzkalnu ciemu un Rītausmu ciemu Īslīces pagastā.

Tikai trīs pašvaldības ir veikušas arī padziļinātu to rīcībā esošo datu analīzi un izdarījušas secinājumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem objektu darbībā. Bauskas novada pašvaldība ir apkopojusi datus par peldbaseina apmeklējumu un ienākumiem 2018.gadā, secinot, ka peldbaseina noslogojums atbilst plānotajam; pašvaldība veica arī peldbaseina būvniecības projekta administratīvās ieviešanas efektivitātes izvērtēšanu, apzinot projekta rezultātus, nozīmīgākos riskus, kas īstenojās projekta ieviešanas laikā, un izstrādājot ieteikumus līdzīgu projektu ieviešanā.

Ko darīt, lai uzlabotu situāciju

Revīzijas noslēgumā Bauskas novada pašvaldība saņēma vienu valsts kontroles ieteikumu - lai nodrošinātu ekonomisku rīcību ar pašvaldības finanšu līdzekļiem un efektīvu projektu īstenošanu, pašvaldībai nepieciešams pilnveidot attīstības plānošanas, stratēģiskās vadības, projektu vadības un finanšu vadības un kontroles procesus (piemēram, procesu aprakstus, iekšējos normatīvos aktus, struktūrvienību darbību reglamentējošos dokumentus), tajā skaitā: budžeta plānošanas procesā noteikt konkrētas, no iedzīvotāju vajadzībām izrietošas prioritātes infrastruktūras attīstībai īstermiņā un ilgtermiņā.

Lai īstenotu Valsts kontroles ieteikumus, Bauskas novada pašvaldība līdz 2020.gada vidum apņēmusies sagatavot jaunus normatīvos dokumentus vai veikt izmaiņas jau esošos dokumentos: pilnveidot Bauskas novada pašvaldības organizētā konkursa „Mēs savam novadam” nolikumu, papildinot konkursa norises kārtību ar iedzīvotāju balsojumu, kura rezultātā tiek noteikti pašvaldības līdzfinansējuma saņēmēji, tādejādi nodrošinot lielāku sabiedrības iesaisti publisko līdzekļu pārvaldībā; izstrādāt vadlīnijas pilsoniskās iesaistes veicināšanai Bauskas novada pašvaldībā;  izstrādāt krīzes komunikācijas plānu; izstrādāt iekšējo normatīvo aktu, kas regulē projektu ieviešanas kārtību  Bauskas novada pašvaldībā.

Kā pašvaldība norādīja Valsts kontrolei, tad vēl viena iecere, kuru pašvaldība apsver īstenot nākotnē, ir ārējo ekspertu piesaiste būvniecības projektu īstenošanas procesā. Pašvaldība katru dienu nebūvē lielus infrastruktūras objektus un kavēšanās būvniecības procesa laikā, diemžēl, saistāma arī ar pašvaldības profesionālās kapacitātes trūkumu. Lai izvairītos no kļūdām, kas rodas pieredzes trūkuma dēļ, būtu lietderīgi piesaistīt kvalificētu inženierkonsultantu būvniecības iepirkuma sagatavošanas stadijā un  sertificētu būvdarbu projektu vadītāju, kas pārstāvētu pašvaldības intereses būvlaukumā un ļautu izvairīties no tiešas vai netiešas būvkomersanta patvaļas, kas noved pie kaitējuma nodarīšanas. Kāpēc šādus speciālistus nepieņem darbā pašvaldībā? Atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša – par to atalgojumu, kādu nosaka normatīvais regulējums, tik augsta līmeņa būvniecības nozares speciālistu piesaistīt nav iespējams, jo privātajā sektorā algas ir pat divas un trīs reizes lielākas.

Ar pilnu Valsts kontroles veiktās revīzijas ziņojuma „„Ja dod, tad ņem” jeb pašvaldību prakse, aizņemoties finansējumu un plānojot infrastruktūras attīstību” tekstu iespējams iepazīties ŠEIT

Ieva Šomina,

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas