Panākot kompromisus ar valdību, pedagogu streika nebūs! Valdība un LIZDA pārstāvji vienojušies par kompromisu pedagogu darba apstākļu uzlabošanai, un plānotais pedagogu streiks tiks atcelts.
Papildināts ar sākuma rindkopu
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome ir lēmusi 19. septembrī sākt pedagogu beztermiņa streiku. Tajā plāno piedalīties arī Bauskas novada izglītības iestāžu darbinieki: 554 pedagogi un 174 tehniskie darbinieki.
Katra izglītības iestāde ir informējusi izglītojamos un viņu vecākus par plānoto dalību streikā un mācību darba norisi nākamajā nedēļā.
Bauskas novada administrācijas Izglītības nodaļas 16. septembrī apkopotie dati liecina, ka streikā piedalās 21 izglītības iestāde, bet 11 nepiedalās. Deviņas izglītības iestādes – gan skolas, gan bērnudārzi – streika laikā būs slēgtas, 10 iestādes strādās daļēji. Taču situācija pa dienām mainās, tāpēc aicinām sekot aktuālajai informācijai, kuru sniedz katra izglītības iestāde.
Streiks norisināsies, jo nav panākti samērīgi kompromisi un LIZDA uzskata, ka valdības piedāvājums ir vērsts uz pedagogu sašķelšanu, nepiedāvājot risinājumus visām pedagogu grupām, rakstīts vietnē www.lizda.lv/.
14. septembrī pēc divu dienu tikšanās ar valdības un Saeimas pārstāvjiem LIZDA lēma turpināt streika procedūru un uzsākt streiku no 2022. gada 19. septembra, jo:
- par LIZDA izvirzītajām prasībām nav panākti samērīgi kompromisi;
- LIZDA neatbalsta pedagogu šķelšanu;
- LIZDA neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu par 40 darba stundām nedēļā vispārējās izglītības iestāžu pamata un vidējā pakāpē (1-12.klase), jo nav izvērtēti riski;
- LIZDA nevar paļauties uz valsts amatpersonu mutiskiem solījumiem, kas nav akceptēti ar Ministru kabineta lēmumu, par slodzes un darba samaksas jautājumu risināšanu pirmsskolas, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes, interešu izglītības un augstākās izglītības pedagogiem.
LIZDA atgādina, ka pedagogu slodžu un darba samaksas problēmu risināšanai tika izvirzītas šādas prasības:
- Izglītības likuma 53. panta trešās daļas, kas nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā, izpilde. Pedagogu darba samaksas grafiks jāizstrādā saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem un jāapstiprina nākamo piecu gadu periodam sākot no 2023.gada 1.septembra, valdībai, paredzot finansējumu 2023.gada un vidēja termiņa budžeta projektā;
- darba slodzes sabalansēšanu visiem pedagogiem no 2023.
Valdības un Saeimas pārstāvju izteiktais piedāvājums nerisina nevienu no LIZDA aktualizētajām problēmām, jo par darba samaksas pieauguma grafika apstiprināšanu jebkādā formā vienošanās nav panākta, savukārt darba slodzi sabalansēt Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā tikai vispārējās izglītības iestāžu pamata un vidējās pakāpes pedagogiem, piedāvājot pāreju no 30 uz 40 darba stundām nedēļā, attiecīgi palielinot mēneša darba algas likmi no 900 eiro uz 1200 eiro, un slodzes sabalansēšanu līdz 24 kontaktstundām nedēļā un ne vairāk kā 16 stundām nedēļā pārējo pienākumu izpildei.
Šāds piedāvājums, kas daļēji risina problēmu vienai pedagogu grupai, rada būtiskus riskus:
- pedagogu aizplūšanu no pirmsskolas izglītības iestādēm uz vispārējās izglītības iestāžu sākumskolas (1-4. klase) posmu, jo pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu izglītība dod tiesības strādāt arī sākumskolas posmā. Pirmsskolās tas var radīt vēl lielāku vakanču skaitu un apdraudēt pirmsskolas izglītības pieejamību;
- pedagogu aizplūšanu no profesionālās izglītības iestādēm uz vispārējās izglītības iestādēm;
- turpināsies vakanču skaita palielināšanās, tādēļ nenotiks mācību stundas vēl vairāk priekšmetos;
- palielināsies pedagogu nodarbinātības nevienlīdzība.
LIZDA norāda, ka samērīgi kompromisi nozīmē to panākšanu katrā no prasībām, nevis tikai vienā no prasībām un tikai daļēji. Valdības un parlamenta pārstāvji bija informēti savlaicīgi par nozarē aktuālām problēmām, un tā ir politiķu atbildība par savlaicīgu likumos, Ministru kabineta lēmumos, politikas plānošanas dokumentos noteiktā izpildi.