Trīs pašvaldības apvienojušās, kultūras mantojuma atjaunošanai Zemgalē. Pēc vairākiem gadsimtiem tiks atdzīvinātas Dobeles pilsdrupas, kur unikālu rekonstrukciju piedzīvos ne tikai pils kapela, bet arī pils laukuma teritorija, jaunā kvalitātē atdzims Bauskas pils tornis un ziemeļu nogāze, Jelgavas pilsēta atjaunos amatniecības tradīcijas un Vecpilsētas ielas apkārtni veidos kā radošu kvartālu, kurā pakalpojumus piedāvās  restaurācijas centrs.

2018.gada 2.janvārī Jelgavas pilsētas dome un Centrālā finanšu un līguma aģentūra  noslēdza vienošanos par projekta Nr.5.5.1.0./17/I/002 „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” īstenošanu, kura rezultātā piecos dabas un kultūras mantojuma objektos tiks radīti deviņi dažādi pakalpojumi, kas 2023.gadā veicinās tūristu piesaisti šajās teritorijās. 

Bauskas pils komplekss („Bauskas pilsdrupas ar parku” - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6166, „Bauskas viduslaiku pils” - valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr.311) sastāv no divām saistītām daļām – Vecās un Jaunās pils. Pirmā - Livonijas ordeņa cietokšņa drupas (15.gs. vidus), otrā – manierisma stilā celta viena no Kurzemes hercogu Ketleru rezidencēm (16.gs. beigas).

Jaunās pils restaurācijas darbi pabeigti 2014.gadā, savukārt vecās pils cietokšņa centrālais tornis un pieguļošās sienas ir avārijas stāvoklī. Tos bojā lietus ūdeņi un sniegs, kas netraucēti iekļūst mūros, kā arī torņa aizbērtajos pagrabos, no kuriem filtrējas uz Mēmeles stāvkrastu, radot noslīdeņus. Sienās vērojamas kavernas, plaisas un akmeņu izdrupumi, kāpnes, skatu laukums - ir nolietoti un nedroši. Tornis nav izmantojams kultūrizglītojošu pasākumu norisei. Atjaunojot torņa jumtu, nostiprinot mūrus  un izmantojot pils centrālajā tornī izveidotās ārējās galerijas, balkonus un torņa augšējās daļas šaujamlūkas, tiks piedāvāts jauns pakalpojums - Mūsas un Mēmeles sateces un Lielupes sākuma ainavas, kā arī pilsdrupu un tās iekļaujošo vaļņu un bastionu apskate visu gadu. Atdzims pils kompleksa vēsturiskais siluets.

Mēmeles upes stāvkrastā izveidojušies noslīdeņi atseguši pils pamatus un apdraud pils statisko stabilitāti. Ir veikta nogāzes pagaidu nostiprināšana, pilskalna ģeoloģiskā izpēte, nostiprināta nogāzes pamatne - dolomīta klints, taču nogāzes pagaidu stiprinājumi degradē pils apkārtnes ainavu, pils ziemeļu fasāde apmeklētājiem nav pieejama. Gar nogāzes pamatni iecerēts izbūvēt gabionu atbalsta sienu, savukārt nogāzi stabilizēs grunts enkuri ar pieskrūvētu stiepļu sietu. Visu pārsegs augsnes-zāļu maisījums un biodegradabls paklājs, kas ļaus izveidot stabilu zālāju segumu. Projketa ietvaros gar pils ziemeļu sienu Mēmeles upes ielejas un pilsdrupu apskatei izbūvēs apgaismotu tūristu taku, ko balstīs metāla skrūvpāļi.  Lietus ūdeņus paredzēts savākt skatakās un ar gruntī enkurotām notekcaurulēm novadīt uz upi.

Projekts ir apjomīgs, darbus plānots uzsākt šogad un pabeigt 2020.gadā. Projekta vadošais partneris - Jelgavas pilsētas dome, kontaktpersona Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes Attīstības plānošanas sektora vadītāja Ilga Līvmane.  Projektā piedalās Bauskas un Dobeles novada pašvaldības, kā arī Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle un Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāle.

Projekta izmaksas: kopējās projekta izmaksas 5 988 080,75 EUR , t.sk. ERAF finansējums  2 347 500,00 EUR, valsts budžeta dotācija pašvaldībām  105 308,82 EUR, pašvaldību finansējums  3 313 074,91EUR. Projekta plānotais īstenošanas laiks: 32 mēneši.

FOTO Aigars Ieviņš

Ilze Tijone
Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja