Pēc tikšanās Pašvaldības vadība kopā ar aizsardzības ministru R. Bergmani, ģenerāli Kārli Krēsliņu un Latvijas zemessardzes komandieri brigādes ģenerāli Aināru Ozoliņu devās uz Korfa dārzu, kur svinīgi tika iestādīti pieci kociņi – trīs dižskābarži un divas kļavas – par piemiņu šim pasākumam. Kociņus stādīja aizsardzības ministrs un domes priekšsēdētājs, Ģenerāļu kluba pārstāvji, skauti un gaidas, jaunsargi un mazpulku pārstāvji. Noslēgumā tapa kopējs foto un svinīgi tālāk tika nodots pasākuma simbols – lāpsta ar piemiņas gravējumu, ka 2016.gada pasākums noticis Bauskā. Pasākuma atribūtu – lāpstu pieņēma Jaunjelgavas novada domes deputāte Evija Vectirāne.

Bauskas Kultūras centrā dalībniekiem organizētā svinīgā pasākuma laikā notika orientēšanās sacensību un konkursa “Bauskas novada patriotiem pa pēdām” uzvarētāju apbalvošana. Konkursā varēja iesniegt ar tēmu saistītus dažādas formas darbus – esejas, stāstus, intervijas, atmiņu apkopojumus, video, ilustrācijas un fotogrāfijas.

Visvairāk darbu bija sagatavojuši Mežgaļu pamatskolas audzēkņi. Skolai un tās divām skolniecēm Elīzai Straģei un Signei Kalniņai aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pasniedza īpašo ministrijas balvu.

Ministrs pasākumā uzstājās ar prezentāciju “Kā mēs sargājam Latviju?”. Pasākuma apmeklētāji tika iepazīstināti ar pieciem video stāstiem par vīriem, kas mīl šo zemi, kas ir kalpojuši militārajā dienestā un kuru saknes nāk no Bauskas. Viņi – zemessargi Zigurds Kalējs, Edgars Brazauskis, Guntis Macpans, Pēteris Rajevs un Viesturs Kirilko – bija aicināti skatuves priekšā kopā ar pulkvedi Juri Dalbiņu un ministru Raimondu Bergmani sniegt atbildes uz jautājumiem par bailēm, par vaļaspriekiem, lēmumiem militārajā jomā, autoritātēm un citiem. Pasākuma dalībniekus ar patriotiskām noskaņām caurvītu koncertu priecēja bērni un jaunieši no Bauskas sākumskolas un Bauskas Bērnu un jauniešu centra.

​Pasākuma noslēgumā notika lāpu gājiens no Bauskas Kultūras centra uz pieminekli „Par Latvijas brīvību kritušajiem”. Pie pieminekļa svinīgā ceremonijā Bauskas novads lāpu ar simbolisko uguni nodeva tālāk Jaunjelgavas pašvaldībai, kam nākamgad uzticēta pasākuma organizēšana.

UZZIŅAI:

2011. gadā biedrība „Latvijas ģenerāļu klubs” aizsāka jaunu tradīciju - neilgi pirms Lāčplēša dienas ārpus Rīgas organizēt patriotiska rakstura izglītojošus pasākumus, lai veidotu jauniešos dziļāku izpratni par Lāčplēša dienas un 18. novembra nozīmi Latvijas vēsturē, skaidrotu armijas un karavīra lomu gan vēsturē, gan mūsdienās. 2011. gadā šāds pasākums notika Trikātā, 2012. gadā ― Jēkabpilī, 2013. gadā ― Skrundā, 2014. gadā ― Balvos, 2015. gadā ― Daugavpilī. Šogad tas risināsies Bauskā, un nākamgad pasākuma aktivitātes plānots īstenot kādā no Sēlijas novada pašvaldībām.

Pasākumu organizē biedrība „Latvijas ģenerāļu klubs”, Bauskas novada pašvaldība, Jaunsardzes un informācijas centrs. Atbalsta ― Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, Rīgas Brīvosta.

Bauskas novada pašvaldība sirsnīgi pateicas apskates objektu pārvaldītājiem un īpašniekiem, īpaši atpūtas kompleksam “Miķelis” un CSDD Rīgas Motormuzejam, kas sniedz iespēju jauniešiem ekskursijas muzejos apmeklēt bez maksas.

Konkurss “Bauskas novada patriotiem pa pēdām”

Mežgaļu pamatskola iesniedza skolēnu mākslas darbu mapi un rakstisku ieskatu 2007.gada 25.maijā Brunavas pagasta atklātajā piemiņas vietā nacionālajiem partizāniem, kas cīnījās un gāja bojā laikā no 1944. Līdz 1952.gadam.

• 1.-4.klašu skolēni veikuši pētniecisko darbu un noticis plenērs, kura laikā tapuši skolēnu mākslas darbi, no kuriem 14 zīmējumus un kolāžas Mežgaļu pamatskola iesniedza konkursam:
• Divus zīmējumus ar nosaukumu “Piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem”, šos  darbus veidoja 2.klases skolnieces Elīza Straģe un Signe Kalniņa;
• Četras kolāžas ar nosaukumu “Pieminot nacionālos partizānus”. Darbus veica 3.klases skolēni Laura Graša, Krista Kristiāna Tene, Ralfs Biernis, Kristīne Anna Pātaga;
• 4.klases skolēni Renijs Alksnis veidojis zīmējumu ar krāsainiem vaska krītiņiem, nosaukums “Zemessardzei 25”, Dagnis Platais veidojis kolāžu ar nosaukumu “Paņemūnes mežu stāsti” un Rinalds Žebers veidojis ļoti emocionālu kolāžu ar nosaukumu “Nacionālie partizāni Paņemūnes mežos”.
• Piecus zīmējumus ar nosaukumu “Pieminot Paņemūnes nacionālos partizānus” veidojušas 5.klases skolnieces Evita Roķe, Elizabete Ivanova, kā arī 6.klases skolēni Kristers Šumila,  Luīze Staģe, Regija Slavinska.

Codes pamatskola izsniedza divus pētījuma darbus.

• Kristera Buka veidoja darbu “Akmens, kurš runā un atklāj Imanta Zeltiņa dzīvesstāstu...”. Tas ir pētījums par leģionāriem, viņu likteņiem, piemiņas zīmēm. Pamatā novadnieka, Latvijas patriota Imanta Zeltiņa dzīvesstāsts.
• Linda Šteinberga un Dita Dārzniece veidoja darbu “Sibīrieša dzīvesstāsts” par Kārli Bērziņu, kurš pats bija izsūtīts un palīdzējis uzstādīt piemiņas zīmi izsūtītajiem latviešiem Tomskā.

Bauskas sākumskola gatavoja divus konkursa darbus.

• 6.B klases skolēni Kristers Kalējs, Ralfs Korņenkovs, Robijs Jaunzems veica pētniecisko un radošo darbu “Dižais zemgalietis, Latvijas patriots Krišjānis Berķis”. Jaunie pētnieki savu darbu nosaukuši “Ekspedīcija”, kurā ietvertas ziņas par Krišjāni Berķi, kā arī jauno pētnieku pārdomas “No zemnieka dēla līdz Kara ministram”. Tiek parādīts kā Bauskas novadā tiek godāta Krišjāņa Berķa piemiņa, kā arī ir “neklātienes” intervija ar Krišjāni Berķi, izmantojot Juka Rislaki grāmatu “Kur beidzas varavīksne”. Darbs sākas ar latviešu tautasdziesmas rindām: “Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi.”
• Otrs iesniegtais darbs ir 6.c klases skolnieces Lauras Viktorijas Treibahas zīmētais novadnieka, bijušā Latvijas Armijas virsnieka, Bauskas Tautas teātra režisora, Kugrēnu dzimtas patriarha, Latvijas patriota Raimonda Kugrēna portrets. Darba autore ir sniegusi detalizētu portreta aprakstu, jo šinī portretā ar simbolu palīdzību ir attēlojusi R.Kugrēna dzīvesstāstu.

Bauskas jaunsargu vienība sagatavoja divus konkursa darbus.

• Anda Ārmane un Oskars Spalis veidoja video pētījumu par Alfrēdu Užinu. Bauskā ir  piemineklis "Par Brīvību kritušiem". Tur dus viens no Latvijas Brīvības cīnītājiem Alfrēds Užiņš, kura piemiņai veltīts darbs. Viņš ir Bauskas jaunsargu vienības jaunsardzei Andas Ārmanes vecvecvecmammas vīrs. Video beigu daļā ir redzams arī Andas tētis, kurš pašlaik ir zemessargs un Bauskas novada jaunsargu instruktors.
• Otrs konkursā iesniegtais darbs ir Sanitas Andersones pētījums “Andersonu dzimta” par savu dzimtu līdz pārdomām par savu un savas dzimtas nākotni. Sanita Andersone pati dzimusi 11.novembrī un jaunsardzē darbojas jau septīto gadu.

Ozolaines pamatskola sagatavoja patriotisku video interviju konkursam “Bauskas patriotiem pa pēdām- novadnieks Māris Kļaviņš”. Tā autori ir Krists Burkovskis un Māris Goba.

Bauskas pilsētas pamatskolas skolnieces Aleta Mahnova un Keita Pauloviča veidoja darbu, kas veltīts viņu vecmāmiņai “Skolotājas Guntas Spures dzīvesstāsts”. Darbs stāsta par novadniekiem- stipru ģimeni, sakoptu vidi un labi padarītu darbu.

Daugmales mazpulks “Dzirkstelīte” konkursam iesniedza apjomīgu pētījumu “Bauskas Lāčplēši”, kas stāsta par Bauskas pusē dzimušiem un augušiem karavīriem.

286. Bārbeles mazpulks sagatavoja projekta darbu “Ievērojami cilvēki Bauskas apriņķī Bārbeles pagastā, kuri saistīti ar armiju”. Pētijumā stāstīts par prof.dr.med. Egonu Dārziņu, pulkvežleitnantu- provizoru Viktoru Stengi, pulkvežleitnantu Hermani Steinātu, pulkvedi Kārli Eduardu Čābli un kapteini Alfrēdu Čābli.

Jēkabpils BJC mazpulks iesniedza pētījuma darbu par Ogres Goda pilsoni, štāba virsseržantu Jāni Kreieri, kurš ir dzimis Bauskā.

Bauskas 2.vidusskola piedalījās talkā pie Krišjāņa Berķa pieminekļa, veidoja plakātu un 10.b klases skolēni rakstīja esejas un pārdomas par patriotismu.

Vecsaules pamatskola konkursam izveidoja patriotisku plakātu, kas veltīts Latvijai.

Nakts orientēšanās skrējiena uzvarētāji:

FOTOGALERIJA ŠEIT!

Zane Gorškova un Andra Matuļenko,
sabiedrisko attiecību speciālistes