Svētdiena, 24. Septembris, 2017. Agris, Agrita
Sazinies ar mums 80003939

3.SEMINĀRS


Bauskas novada kultūras attīstības stratēģijas 2015.-2020. (2022.) gadam izstrādes darba grupas noslēdzošais 3.seminārs notika Bauskas Kultūras centrā 24.novembrī.

Kā ierasts semināra ievadā Bauskas novada domes deputāte, Izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas priekšsēdētāja Inita Nagņibeda sniedza informāciju par paveikto stratēģijas izstrādes ietvaros. 

Savukārt Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Madara Maslova interesantā stāstījumā klātesošos iepazīstināja ar pētījumu “Latvijas kultūras patēriņš”, kas ļāva uzzināt par kultūras pakalpojumu mērķauditoriju komunikācijas kanāliem, to izvēli ietekmējošiem faktoriem, par iedzīvotāju attieksmi pret kultūru  kopumā. Kā rāda pētījums, daudzi kultūras pasākumi ir par brīvu, bet problēmu rada nokļūšana līdz to norises vietai. Vērojams salīdzinoši zems regulāru apmeklējumu īpatsvars. Kopumā aktuālāks ir pasākumu apmeklējums savas dzīvesvietas  tuvumā, taču laukos dzīvojošie (71%) izvēlas apmeklēt pasākumus citviet un galvenokārt Rīgā. Desmit punktu skalā vidējais Latvijas iedzīvotāju vērtējums kultūras  svarīgumam sev personīgi ir 7,2 punkti, kas ir augsts rādītājs. Tēriņi kultūrai un atpūtai vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī - 23,62 (EUR), kas rāda, ka esam sasnieguši 2007.gada pirms krīzes līmeni. Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka un Dzintaru koncertzāle ir atpazīstamākie kultūras infrastruktūras objekti Latvijā. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte ir augstāka kā ES kopumā, tomēr zemāka kā Lietuvā un Igaunijā. 

Bauskas Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure savā prezentācijā par Bauskas novada tūrisma attīstības programmu 2015 -2020 akcentēja tajā iekļautās rīcības un uzdevumus, kas vistiešākā veidā saistītas ar kultūras jomu - zīmolvedības un mārketinga koncepcijas izstrāde un ieviešana, stratēģiski nozīmīgu pasākumu atpazīstamības veicināšana un konkurētspējas paaugstināšana, izstrādājot platformu par Bauskas novadā un pilsētā rīkotajiem un reklamējamajiem kultūras, sporta un mākslas pasākumiem atsevišķām mērķgrupām (Bauskas novada iedzīvotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem), veicinot starptautiska, valsts un reģionāla mēroga kultūras, sporta un mākslas pasākumu organizēšanu un mārketinga aktivitātes.

Situāciju ar digitālās reklāmas un informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu Bauskas novadā raksturoja Bauskas novada administrācijas Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja Aija Spriņķe. Bauskas novada pašvaldība šobrīd izmanto divus brīvi stāvošus video stendus ar skārienjūtīgiem ekrāniem, kas izvietoti autoostā un veikalā “Maxima”, kā arī vienu pie sienas stiprināmo informācijas displeju Bauskas poliklīnikā. Stendi uzstādīti Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai programmas īstenota projekta ietvaros un paredz to darbību līdz 2018.gadam. Kaut gan to izmantošanā ir redzami vairāki būtiski trūkumi, to nomaiņa pirms 2018.gada būtu saistīta ar lieliem finanšu ieguldījumiem. Tādēļ to izmantošana tiks turpināta vēl apmēram 3 gadus, jau laicīgi domājot par jaunu, progresīvāku  informatīvo displeju risinājumiem, lai nodrošinātu mūsdienīgu tehnoloģiju pielietojumu komunikācijā ar pašvaldības klientiem un viesiem.

Tālāk sekoja darbošanās darba grupās pēc staciju principa. Visi semināra dalībnieki varēja aktīvi iesaistīties diskusijās un ideju ģenerēšanā par šādām tēmām: 
·    Efektīvi informācijas apmaiņas kanāli un dialogs ar sabiedrību;
·    Pašvaldības korporatīvais stils;
·    Sadarbības iespējas kultūras nozarē un starpnozaru sadarbība;
·    Lokālpatriotisms – piederības sajūtas stiprināšana;
·    Unikāli, oriģināli pasākumi balstīti uz mūsdienu sabiedrības mainīgajām interesēm.

Semināra noslēgumā grupu pārstāvji prezentēja savas idejas un redzējumu.
Lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņas kanālu darbību un dialogu ar sabiedrību, semināra dalībnieki ieteica ielās un laukumos izvietot reproduktorus (skaļruņus) pa kuriem no plkst.: 12:00 līdz 13:00 tiek pārraidīta reklāmas informācija, novada avīzē publicēt (ar turpinājumiem) aizraujošu romānu, sadarbībā ar augstskolām izstrādāt jaunus IT risinājumus mājas lapai un mobilajām aplikācijām, papīra afišas daļēji aizstāt ar digitālajām, izvietot monitorus (TV) pašvaldības pakalpojumu centros (bibliotēkās, kultūras namos, skolās, pasta nodaļās, u.c. sabiedriskajos centros), attīstīt sadarbību ar kopienu centriem (skolas, kompetenču centri, NVO), izdod kopīgu drukātu ikmēneša pasākumu plānu (TIC, sports, kultūras nami, bibliotēkas, muzeji, NVO, u.c.),  organizēt vietējo (interneta) TV, radio – iespējams uz Bauskas Bērnu un jauniešu centra multimediju centra bāzes, veidot saistošus video rullīšus pašvaldības mājas lapai un sociālajiem tīkliem, katram pašvaldības pagastam izveidot savu mājas lapu, sniegt regulāru informāciju reģionālajai televīzijai  vai LTV1 “Novadu ziņām” par lielākajiem pasākumiem novadā.

Par pašvaldības korporatīvo stilu tika runāts daudz plašākā nozīmē, uzsverot, ka tas  ietver pašvaldības darbības ārējo noformēšanu ne tikai caur tveramiem materiāliem un vizualizācijām, bet arī caur komunikācijas stilu un apkalpošanas pieeju. Tā ir vesela filozofija un pasākumu kopums, kas vieno cilvēkus. Lai to visu attīstītu, sākotnēji ir nepieciešama leģenda par pašvaldību, kas var būt gan patiesa uz vēsturiskiem faktiem un izjūtām balstīta, gan arī izdomāta. Tas ir stāsts, kas vieno gan pašvaldības darbiniekus, gan iedzīvotājus un tūristus, uz kura bāzes var veidot unikālu pašvaldības tēlu. Korporatīvā identitāte veido atšķirīgo pašvaldības būtību, padara to unikālu un redzamu. Semināra dalībnieki rosināja izveidot spēcīgu atpazīstamības zīmi (logo), kas simbolizētu pašvaldības attīstību, radošumu kā kvalitātes garantu, izstrādāt novada standartu logo lietošanai, ieviest novada mācību vispārējās un pirmsskolas izglītības iestādēs, veidot unikālus ar novada identitāti saistītus vides objektus.

Darba grupas dalībnieki bija vienisprātis, ka mūsdienās, kad cilvēkam ir tik viegli mainīt gan novadu, gan valsti, kurā viņš dzīvo, lokālpatriotisma jēdzienam būtu jāpievērš ļoti nopietna nozīme katrā pašvaldībā. To nevar nopirkt pa naudu, tā ir apziņa, kas iedzīvotājos ir jāstiprina. Jāstiprina caur šo pašu leģendu, caur kultūras aktivitātēm, caur izglītošanu. Bauskas novadā ir daudz par ko lepoties, bet, ja paši iedzīvotāji to nespēs saskatīt vai nebūs par šīm vēstures liecībām izglītoti, tad arī to nevar prasīt no citiem. Vienotas kultūras aktivitātes ir viens no veidiem, kā palielināt lokālpatriotismu pašu novada iedzīvotāju vidū. Darba grupas dalībnieki ieteica iedzīvotājus izglītot par novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, akcentēt izpratnes par “lojalitāti” iedzīvināšanu.

Diskutējot par unikālu, oriģinālu pasākumu, kas balstīti uz mūsdienu sabiedrības mainīgajām interesēm, organizēšanu, tika secināts, ka pasākumu rīkošanā galvenais mērķis ir iedzīvotāju vēlmju apmierināšana un intereses radīšana. Taču mūsdienās šīs intereses mainās ļoti strauji un tās ir jāapzinās.  Uztverot iedzīvotāju kā savu klientu un izprotot viņa vēlmes, pastāv daudz lielākas iespējas tam, ka pasākums būs izdevies un interese piesaistīta. Kā pozitīvs piemērs tam var kalpot jaunais Jāņu svinēšanas festivāls Lejeniekos, kur tiek  apvienotas mūsdienu jauniešu intereses (veselīgs un eko dzīvesveids) ar iespēju palielināt novada kultūras vērtību atpazīstamību. Nav šaubu, ka nākotnē šis festivāls apmeklētāju pulku tikai vairos. Mēs nevaram aizmirst jau esošās kultūras tradīcijas, bet, kopā sadarbojoties, ir jāveido arī unikāli pasākumi, kas būtu daļa no novada korporatīvā stila un reizē arī kā kultūras produkts ar pievienotu ekonomisko un lokālidentitātes vērtību. Kā konkrēti priekšlikumi izskanēja salmu skulptūru festivāla, Plūdoņa ielas svētku, Vimbu svētku ar gadatirgu, Lielā Murza burziņa veidošana par ikgadēju un tradicionālu pasākumu, Baltā galdauta svētku organizēšana rātslaukumā Latvijas 100gades svinību ietvaros, Patriotiskā nedēļas kā tradīcijas ieviešana, tradicionāla Ziemassvētku ieskaņas pasākuma "AK, EGLĪTE" visu vecumu baušķeniekiem Ziemassvētku  noskaņas radīšanai, triju upju regates, Bauskas vecpilsētas svētku, marionešu festivāla, renesanses festivāla organizēšana. 

Seminārā tika apspriesta arī sadarbības nozīme kultūras jomas attīstības veicināšanā. Kā potenciālās aktivitātes sadarbības veicināšanai tika minētas Bauskas novada Kultūras padomes ar sadarbības koordinatoru novada līmenī izveide, vienotas informācijas platformas izveide visiem kultūras pasākumu organizētājiem, sadarbības veicināšana ar vietējām kopienām, nevalstiskajām organizācijām, visu pašvaldības darbības jomu speciālistiem.

Apkopojot darba grupas dalībnieku priekšlikumus un semināros aktualizēto informāciju, Bauskas novada kultūras attīstības stratēģijas 2015.-2022.gadam izstrādes darba grupa izvirzīja šādas Bauskas novada kultūras nozares prioritātes:

PRIORITĀRAIS VIRZIENS: Bauskas Kultūras centrs un pagastu kultūras nami kā vietējās sabiedrības kultūras dzīves attīstītāji un Dziesmu un deju svētku procesa nodrošinātāji, kā prioritāros darba uzdevumus nosakot

·    Jaunas, modernas estrādes celtniecību Bauskā;
·    Jauna Kultūras centra celtniecību Bauskā;
·    Kultūras iestādes izveide katrā Bauskas novada pagastā (Codē - Kultūras centrs, Dāviņos – estrāde).

PRIORITĀRAIS VIRZIENS: Bauskas Centrālā bibliotēka un novada pagastu bibliotēkas, t.sk. biznesa bibliotēkas, kā nozīmīgs pašvaldības attīstības un konkurētspējas stiprināšanas resurss,  kurā kā plānotās aktivitātes iekļautas:
·    Jaunas Bauskas Centrālās bibliotēkas ēkas celtniecība;
·  Cilvēku kapacitātes pilnveidošana nodarbinātības potenciāla palielināšanai (ieguldījumi Bauskas novada iedzīvotāju cilvēkkapitālā – mūžizglītība, pašmācības iespējas, pašrealizēšanās, u.c.);
·    Pārrobežu uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla stratēģijas ieviešana.

PRIORITĀRAIS VIRZIENS: Muzeji kā līdzeklis pašvaldības kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanai un kultūras tūrisma produktu veidošanai, kura īstenošanai noteikti šādi uzdevumi:
·    Dzejnieka V. Plūdoņa memoriālā muzeja ”Lejenieki” (sena un tradicionāla Zemgales lauku sēta) infrastruktūras sakārtošana, esošo pakalpojumu uzlabošanai un jaunu pakalpojumu radīšanai, tūrisma sezonalitātes likvidēšana; 
·    Bauskas muzeja ēkas Kalna ielā 6a rekonstrukcija esošo pakalpojumu pilnveidošanai, kā arī nodrošinot iespēju veidot jaunus pakalpojumus;
·    Bauskas pils centrālā torņa konservācija un Mēmeles stāvkrasta rehabilitācija ar mērķi ierīkot skatu laukumu, koncertzāli, būvvēstures digitālu ekspozīciju, tūristu taku apkārt pilij.

PRIORITĀRAIS VIRZIENS: Mūzikas, mākslas un dejas profesionālās ievirzes izglītības plaša pieejamība, lai sekmētu radošas personības veidošanos, veidotu nacionālas valsts identitāti un uzturētu Dziesmu svētku tradīcijas nepārtrauktību un kvalitāti, realizējot šādas darbības:
·    Attīstīt un pilnveidot profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu piedāvājumu: restaurācija, amatniecība, inovācijas, jaunās tehnoloģijas (multimediji, gaismas instalācijas, u.c.), jaunas programmas mūzikas skolā (čells, kokle, u.c.), jaunas programmas mākslas skolā (linogriezums, ādas izstrādājumi, u.c.;

PRIORITĀRAIS VIRZIENS: Kultūras mantojums kā identitātes, personīgās un kolektīvās atmiņas nesējs, radošuma avots, ekonomiska vērtība, nodarbinātības veicinātājs, praktiski lietojams resurss, kā arī starptautiskās konkurences un atpazīstamības instruments, kuram pakārtoti šādi uzdevumi:
·   Bauskas vecpilsētas reģenerācijas plāna realizēšana (t.sk. pašvaldības speciālists, kas procesu administrē un restaurācijas centrs, iedzīvotāju/namu apsaimniekotāju izglītošana, u.c.);
·    Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana (amatu tradīcijas, novada folklora, senie zemgaļi, sarīkojumi);
·    Novadpētniecība, personības, pagasti (sadarbība ar bibliotēkām).
·   Bauskas vecpilsētas reģenerācijas plāna realizēšana (t.sk. pašvaldības speciālists, kas procesu administrē un restaurācijas centrs, iedzīvotāju/namu apsaimniekotāju izglītošana, u.c.);
·    Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana (amatu tradīcijas, novada folklora, senie zemgaļi, sarīkojumi);
·    Novadpētniecība, personības, pagasti (sadarbība ar bibliotēkām).

PRIORITĀRAIS VIRZIENS: Latvijas 100gades svinības Bauskas novadā, t.sk. Bauskas novada tradicionālie svētki, kas tiek nodrošināts ar šādām aktivitātēm un ieguvumiem:
·    Darba grupas izveide – visu novada, iestāžu sadarbība;
·   Bauskas novada unikalitātes akcentēšana – pasākumos, suvenīros, medijos, presē, TV, utt. (piem., upes, pils, Plūdonis, Bauskas alus, Ceraukstes josta, personības);
·   Paliekošās vērtības (100 ozolu stāstu izveide, Ceraukstes jostas rakstu iemūžināšana bruģī, vietu norādēs, u.c. koptēla veidošanai).

Stratēģijas izstrādes darba grupas dalībnieku balsojums parādīja vidēja termiņa kultūras jomas prioritātes novadā: 
1.    Jaunas Bauskas Centrālās bibliotēkas ēkas celtniecība ( 22% balsu);
2.    Bauskas vecpilsētas reģenerācijas plāna realizēšana (19% balsu);
3.   Dzejnieka V. Plūdoņa memoriālā muzeja ”Lejenieki” infrastruktūras sakārtošana, esošo pakalpojumu uzlabošanai un jaunu pakalpojumu radīšanai, tūrisma sezonalitātes likvidēšana (15% balsu);
4./5. Jauna, moderna estrāde Bauskā (10% balsu);
4./5. Bauskas pils centrālā torņa konservācija un Mēmeles stāvkrasta rehabilitācija ar mērķi ierīkot skatu laukumu, koncertzāli, būvvēstures digitālu ekspozīciju, tūristu taku apkārt pilij (10% balsu);
6.   Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana (amatu tradīcijas, novada folklora, senie zemgaļi, sarīkojumi) (7% balsu);
7.   Jauna Kultūras centra celtniecība Bauskā (6% balsu);
8.   Bauskas muzeja ēkas Kalna ielā 6a rekonstrukcija esošo pakalpojumu      pilnveidošanai, kā arī nodrošinot iespēju veidot jaunus pakalpojumus (4% balsu);
9./10. Paliekošās vērtības: 100 ozolu stāstu izveide, Ceraukstes jostas rakstu iemūžināšana bruģī, vietu norādēs, u.c. koptēla veidošanai) (3% balsu);
9./10. Attīstīt un pilnveidot profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu piedāvājumu (3% balsu);
11.  Katrā Bauskas novada pagastā nepieciešama kultūras iestāde (Codē - Kultūras centrs, Dāviņos – estrāde) (1% balsu).

Aija Spriņķe,
Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja

 

SEMINĀRA MATERIĀLI

Paveiktais kultūras stratēģijā

Darba kārtība

Dalībnieku parakstu lapa

Ievads diskusiju tematiem

Ievads diskusijai par nozares prioritātēm

Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007-2014

Bauskas novada Tūrisma attīstības programma 2015-2020

Interaktīvs informatīvais ziņojumu dēlis 

Bauskas novada kultūras nozares izvirzītās prioritātes

 

DARBA GRUPAS TREŠĀ SEMINĀRA REZULTĀTI:

Vidējā termiņa prioritātes un sasniedzamie rezultāti

Kultūras stratēģijas 2016-2020 rīcību plāns