Projekta finansētājs: ELFLA
Status: Īstenots
Projekta nosaukums: Viļa Plūdoņa muzeja ratnīcas restaurācija
Projekta numurs: Nr.16-06-AL07- A019. 2201-000006
Projekta programma/SAM: Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākums 19.2. „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitāte 19.2.2. „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas
Projekta budžets: 102 276,47 EUR
Projekta budžeta sadalījums: ELFLA finansējums - 45 000,00 EUR, Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums – 57 276,47 EUR
Projekta mērķis
- Projekta mērķis ir veicināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, veicot ratnīcas restaurāciju un atjaunošanu, padarot to pieejamu sabiedrībai dažādu sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai.
Galvenās aktivitātes
- Projektā paredzēta jumta restaurācija/rekonstrukcija, griestu pārseguma rekonstrukcija, ēkas fasādes restaurācija (atjaunojot vēlāk aizbūvēto durvju ailu, likvidējot vēlāk izbūvētās logailas un rekonstruējot ēkas sākotnējo apdari – balsinājumu ar logailu, stūra rustu un cokola dekoratīvo krāsojumu), logu un durvju nomaiņa (maksimāli autentiskā izskatā), ēkas elektroinstalācijas rekonstrukcija, grīdas betonēšana, pamatu rekonstrukcija/ pastiprināšana un drenāžas ierīkošana.
- Muzeja galvenā funkcija ir vēstīt par dzejnieka V. Plūdoņa dzīvi un daiļradi. Paralēli tam apmeklētāji tiks aicināti iepazīties arī ar Zemgales lauku sētu, kas atrodas skaistā, gleznainā vietā Mēmeles upes krastā un izdzīvot gadskārtu tradīcijas.
- Izmantojot muzeja krājumā esošās senlietas, tiks iekārtotas divas ekspozīcijas „Darbarīki un sadzīves piederumi zemnieku sētā” un „Rati un zirglietas”.
- Ekspozīcijā „Rati un zirglietas” varēs uzzināt par zirga iejūgu 19.-20.gs., aplūkot dažādus braucamrīkus – ratus, kamanas u.c. zirglietas. Otra ekspozīcijas daļa „Darbarīki un sadzīves piederumi zemnieku sētā” tiks veidota, lai iepazītu zemes apstrādāšanai domātos darbarīkus – arklus, ecēšas, sēšanai, labības novākšanai un apstrādei domātos darbarīkus, kā arī amatniecības darbarīkus. Ratnīcā apmeklētāji varēs aplūkot un uzzināt par tradicionālajām zemnieku sētā pārtikai audzētajām graudaugu un citām augu kultūrām, varēs iepazīt labības šķirnes. Būs arī dravniecībai veltīta sadaļa, kurā varēs uzzināt par biškopību un biškopja darba piederumiem. Ar zemnieku sētu tiks sasaistītas latviešu tradicionālo gadskārtu ieražu cikla norises.
Īstenošanas laiks: 05.10.2016. – 05.10.2018.
Koordinātors: Jolanta Kalinka
Kontaktinformācija: +371 63922400
Publicitāte
29.03.2018.
V.Plūdoņa muzeja klēts un ratnīca saņem Atzinības rakstus skatē "Gada labākā būve Latvijā 2017"
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 28.martā aizritēja skates „Gada labākā būve Latvijā 2017” uzvarētāju apbalvošana. Kopā skatē tika pieteikta 81 būve. Starp tām žūrijas atzinību izpelnījās pērn restaurētā Viļa Plūdoņa ratnīca un klēts.
Finālistu vidū kategorijā "Restaurācija" kopā ar V.Plūdoņa muzeja ēkām iekļuva arī restaurētās Rīgas svētā Jēkaba katedrāles altārdaļas fasādes un vitrāžas, VEF ražošanas korpusu fasādes, paviljons – rotonda Tempļakalna parkā Alūksnē un dzīvojamā ēka Rīgā, Alberta ielā 5.
Projektā “Viļa Plūdoņa muzeja ratnīcas restaurācija” tika rekonstruēts griestu pārsegums, restaurēta ēkas fasāde, atjaunojot aizbūvēto durvju ailu, likvidējot izbūvētās logu ailas un atjaunojot ēkas sākotnējo apdari – balsinājumu ar logailu, stūra rustu un cokola dekoratīvo krāsojumu. Projektā maksimāli autentiskā izskatā nomainīti logi un durvis, rekonstruēta ēkas instalācija, stiprināti pamati, izveidots ķieģeļu grīdas klājums, ierīkota drenāža un veikti citi darbi.
Viļa Plūdoņa muzeja ratnīca Viļa Plūdoņa muzeja klēts
Projektā “Viļa Plūdoņa muzeja klēts restaurācija un atjaunošana” ir atjaunota arī zudusī klēts daļa.
Būvniecības laikā tika atjaunoti pamati, nomainīti bojātie un deformētie akmeņi, restaurētas un atjaunotas sienu un karkasa konstrukcijas, grīdas, griesti un durvis. Izveidota ēkas apdare, uzstādīta zibensaizsardzības sistēma un veikti citi darbi.
Skatē „Gada labākā būve Latvijā 2017” norisinājās zīmējumu konkurss – „Mana novada dārgakmens – jaunā būve”. Bauskas novada bērni un jaunieši ilustrēja restaurētās V.Plūdoņa muzeja ēkas un jaunuzcelto baseinu.
Skate „Gada labākā būve Latvijā 2017“ ir vienīgā Latvijas būvniecības nozares 16 sabiedrisko organizāciju organizētā skate mūsu valstī. Skates mērķis ir veicināt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs 2017. gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem akcentējot būvniecības procesa gala rezultātu – būvi. Skate tiek balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem. Būves objektīvi izvērtē 44 eksperts, kurus darbam žūrijā ir deleģējušas 17 būvniecības nozares sabiedriskās organizācijas. Skate notiek jau divdesmito gadu un ir Latvijas valsts simtgades svinību pasākums.
Abas V.Plūdoņa muzeja ēkas restaurētas ar Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai un Bauskas novada pašvaldības finansiālu atbalstu.
08.03.2018.
Konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2017” laureātu vidū trīs Bauskas novada objekti
Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā, paziņoti konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2017” laureāti.
Nominācijā "Restaurācija" Atzinības raksts - Bauskas novada pašvaldības restaurētā Viļa Plūdoņa muzeja klēts. Pasūtītājs: Bauskas novada dome. Projekts ”Livland group”. Būvnieks „Warss+”, būvdarbu vadītājs Matīss Markovskis. Būvuzraudzība Raimonds Bretšneiders, “Būves birojs”.
Nominācijā “Publiskās ārtelpas objekts” 2.vieta – Sinagogas dārzs Bauskā, Rīgas ielā 35B. Pasūtītājs: biedrība “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”. Tēlnieks Ģirts Burvis.
Nominācijā “Jaunbūve - sabiedrisks objekts” 2.vieta – Viesnīca atpūtas kompleksā "MIĶELIS", Gailīšu pagastā, Bauskas novadā. Pasūtītājs: "UZVARA-LAUKS", projekts Jānis Rinkevičs, "Projektēšanas birojs A.I.D.E". Būvnieks "Benson Industry", projekta vadītājs Dainis Benson. Būvuzraudzība "IJ Vide", Indulis Jugans.
Viļa Plūdoņa muzeja klēts Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā
Sinagogas dārzs Bauskā, Rīgas ielā 35B
Viesnīca atpūtas kompleksā "MIĶELIS", Gailīšu pagastā, Bauskas novadā
Kopumā konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2017” tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija. Vairāk par konkursa norisi ŠEIT!
Šogad konkurss norisinājās Latvijas simtgades zīmē. Tika saņemti kopumā 114 pieteikumi, kas pārstāvēja visdažādāko būvju tipoloģiju un aptvēra visu Latvijas teritoriju, kā arī ārvalstis – Zviedriju un Lietuvu.
Pašlaik pieejama informācija, ka Latvijas būvniecības nozares profesionālo organizāciju organizētās skates „Gada labākā būve Latvijā 2017” žūrija nolēma skates trešajai kārtai – finālam - nominācijā "Restaurācija" izvirzīt Viļā Plūdoņa muzeja klēti un ratnīcu.
Skates „Gada labākā būve Latvijā 2017” fināls – labāko būvnieku prezentācijas un dalīšanās pieredzē – notiks RTU Arhitektūras fakultātē 20. martā no 9.00 līdz 16.00. Vairāk par skati lasīt ŠEIT!
Zane Gorškova,
sabiedrisko attiecību speciāliste
07.03.2018.
Skates "Gada labākā būve Latvijā 2017" finālā iekļūst V.Plūdoņa muzeja klēts un ratnīca
6. martā septiņpadsmit Latvijas būvniecības nozares profesionālo organizāciju organizētās skates „Gada labākā būve Latvijā 2017” žūrija nolēma skates trešajai kārtai – finālam virzīt 45 būves no 78 būvēm, kuras piedalījās otrajā kārtā.
Skates otrās kārtas laikā žūrija devās astoņas dienas ilgos braucienos pa visu Latviju, novērtēja būves dabā un tikās ar būvniekiem. Kopā skatē „Gada labākā būve Latvijā 2017” tika pieteikta 81 būve.
Finālistu vidū kategorijā "Restaurācija" iekļuvusi Viļa Plūdoņa muzeja klēts un ratnīca. Finālistu vidū arī restaurētās Rīgas svētā Jēkaba katedrāles altārdaļas fasādes un vitrāžas, VEF ražošanas korpusu fasādes, paviljons – rotonda Tempļakalna parkā Alūksnē un dzīvojamā ēka Rīgā, Alberta ielā 5.
Projektā “Viļa Plūdoņa muzeja ratnīcas restaurācija” tika rekonstruēts griestu pārsegums, restaurēta ēkas fasāde, atjaunojot aizbūvēto durvju ailu, likvidējot izbūvētās logu ailas un atjaunojot ēkas sākotnējo apdari – balsinājumu ar logailu, stūra rustu un cokola dekoratīvo krāsojumu. Projektā maksimāli autentiskā izskatā nomainīti logi un durvis, rekonstruēta ēkas instalācija, stiprināti pamati, izveidots ķieģeļu grīdas klājums, ierīkota drenāža un veikti citi darbi.
Viļa Plūdoņa muzeja ratnīca "Lejeniekos", Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā
Projektā “Viļa Plūdoņa muzeja klēts restaurācija un atjaunošana” ir atjaunota arī zudusī klēts daļa.
Būvniecības laikā tika atjaunoti pamati, nomainīti bojātie un deformētie akmeņi, restaurētas un atjaunotas sienu un karkasa konstrukcijas, grīdas, griesti un durvis. Izveidota ēkas apdare, uzstādīta zibensaizsardzības sistēma un veikti citi darbi.
Viļa Plūdoņa muzeja klēts "Lejeniekos", Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā
Skates „Gada labākā būve Latvijā 2017” fināls – labāko būvnieku prezentācijas un dalīšanās pieredzē – notiks RTU Arhitektūras fakultātē 20. martā no 9.00 līdz 16.00. Aicināts ikviens interesents par būvniecību. Pasākums ir bez maksas. Pieteikšanās, sūtot e-pastu uz: gadabuve@gmail.com.
Skates „Gada labākā būve Latvijā 2017” uzvarētāju apbalvošana notiks 28. martā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Pirms uzvarētāju apbalvošanas 28. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 9.30 līdz 15:00 notiks konference, kurā Latvijas un ārvalstu būvnieki, būvmateriālu ražotāji, projektētāji, inženieri dalīsies pieredzē. Kopā tas veidos „Būvniecības dienu”. Pagājušajā gadā „Būvniecības dienu” apmeklēja vairāk nekā 900 dalībnieku.
Skates „Gada labākā būve Latvijā 2017” žūrijas sastāvā ir 44 augstas raudzes eksperti no 23 nozares sabiedriskajām organizācijām, publiskās pārvaldes institūcijām un augstskolām. Skati „Gada labākā būve Latvijā 2017” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 15 nozares sabiedriskajām organizācijām. Skate notiek jau divdesmito reizi un ir viens no Latvijas simtgades oficiālajiem notikumiem. Skate tiek balstīta uz precīzi definētiem kvalitātes kritērijiemhttp://gadabuve.lv/index.php/nolikums-2017/
Skate „Gada labākā būve Latvijā 2017” notiek, pateicoties sponsoriem: Skonto Group, Isover & Weber (Saint - Gobain Celtniecības Produkti), FXB - Niemet Baltic, CMB; Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle, ROCKWOOL, HILTI SERVICES LIMITED, VELVE M.S.TEHNOLOĢIJAS, FORUM AUTO (Peugeot), K FORMA, Karcher. Popularizējot koka būvju celtniecību Latvijā, skati atbalsta Latvijas Valsts meži.
Skates informatīvie atbalstītāji, „Latvijas Avīze”, „RīgaTV24”, žurnāls „Būvinženieris”, LETA, Nozare.lv, TVNET.lv, building.lv, būvlaukums.lv, abc.lv, būvbāze.lv.
Informācija pa tālruni 67 22 85 84 vai gadabuve@gmail.com
17.10.2017.
Esam saņēmuši vēstuli no Viļa Plūdoņa ģimenes Kanādā, kas priecājas par atjaunotajiem "Lejeniekiem".
"Nez’ cik reizes skatījos internetā video par Lejenieku klēts un kūts restaurāciju un līdz ar to labu laiku atkal “dzīvoju” savos pusaudža gados. Tos jaukos brīžus Bauskas novada Dome, dažas citas valsts iestādes un personas man sagādājāt. Jums visiem viss sirsnīgākais paldies. Sirds jau velk, būtu jauki vēl reiz apstaigāt Lejeniekus, bet tuvojos 90 un lidojums no Kanādas uz Latviju nav vairs manos spēkos.
Skatos video, jaunas jumtu šingles novietotas uz klēts lievenīša, tādas arī tur tika turētas manā bērnībā. Kādreiz tiku rakstījis, ka tēvs no Vidzemes atveda līnijdrošku, tādas toreiz Zemgales pusē nevienam nebija, mēs visi tanī sēdējām (protams, ne vienā reizē) kā strazdi rudenī uz telefona drātīm. Un riteņu spieķi tieši tādā pat krāsā – dzelteni. Arī rakstīju, ka oriģināli kūtij bija divas durvis, bet tās, kuras veda zirgu stallī, padomju gados bija aizmūrētas. Tagad skatoties video negribējās ticēt paša acīm - zirgu staļļa durvis atkal atjaunotas.
Paldies, viss tiešām skaists, kārtīgs un autentisks. Ir gan viens izņēmums, bet nedomāju, ka tas ir tik svarīgs. Kūtij ap logiem un durvīm bija vidēji zila krāsa, ne sarkana.
Lasu, ka restaurācija izmaksājusi milzu summu; 200,000 euro iesit lielu robu budžetā. Nav šaubas, tas prasīja daudz sarunu un plānošanu, bet rezultātā Lejenieki tagad izskatās gandrīz kā tos atceros, protams, jaunāki. Vēlreiz par to jums visiem liels, liels sirsnīgs paldies. Varbūt pēc gadiem radīsies iespēja kūtij abos galos piebūvēt padomju laikā nojauktos siena šķūņus, tad Zemgales sēta būs atkal visā pilnībā.
Ar patiesu cieņu Varimants Plūdons"
24.08.2017.
Svinīgi atklāta restaurētā klēts un ratnīca dzejnieka V.Plūdoņa muzejā
Viļa Plūdoņa muzejā Bauskas novada Ceraukstes pagasta “Lejeniekos” ar folkloras kopas "Laukam pāri" skanīgajiem priekšnesumiem un iesaistīto speciālistu godināšanu 23. augustā atklāja atjaunoto klēti un ratnīcu.
Sarīkojumā tika godināta V.Plūdoņa muzeja vadītāja Elīna Kūla-Braže, Bauskas muzeja direktore Baiba Šulce, projektu vadītāja Jolanta Kalinka, būvniecības uzņēmuma „Warss+” pārstāvis Matīss Markovskis, klēts restaurācijas un atjaunošanas autoruzraugs Ēriks Cērpiņš un ratnīcas restaurācijas autoruzraugs Ināra Caunīte, izpētes un rekonstrukcijas projekta autore Ina Līne. Pasākumā piedalīties nevarēja būvuzraugs Raimonds Bretšneiders.
Jau no plkst.12 interesenti varēja izzināt rudzu maizes cepšanas tradīcijas muzeja saimniecības ēkā, ko svinīgajā pasākumā vēl siltu dāvināja novada domes priekšsēdētājam Raitim Ābelniekam.
V. Plūdoņa muzejā jau 2013.gadā tika veikta arhitektoniskā izpēte ar mērķi izstrādāt kūts un klēts restaurācijas programmu. Izpēte kļuva par aizsākumu muzeja sakārtošanai, savedot tehniskā kārtībā katru no vēsturiskajai apbūvei piederīgajām celtnēm un atjaunojot vēsturiskās viensētas ainaviskās un kultūras vērtības.
Kūts, kas tiek dēvēta par ratnīcu, un klēts ēkas līdz mūsdienām bija saglabājušās nepilnā apjomā. Kūts savulaik bijusi apjomīgākā saimnieciskās apbūves celtne sētā. Laika gaitā tā bija zaudējusi abos galos piebūvētos šķūņus.
Klēts celta 1879.gadā. Lielākos pārveidojumus klēts ēka piedzīvoja, kad tika nojaukts vāgūzis un pusgraudnieka klētis, kuras atradās zem viena jumta. Līdz mūsdienām bija saglabājusies apmēram trešdaļa no sākotnējās ēkas apjoma.
Abas saimnieciskās ēkas bija ne vien zaudējušas daļu no saviem sākotnējiem apjomiem, bet arī padomju laiku periodā lietotas saimnieciskiem mērķiem, tāpēc līdz mūsdienām nonākušas sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī.
2014.gadā tika izstrādāts būvprojekts ratnīcas restaurācijai un 2015.gadā – klēts restaurācijas un atjaunošanas būvprojekts, paredzot arī zudušās daļas atjaunošanu. Līgums ar būvnieku SIA “Warss+” par ēku restaurāciju tika noslēgts 2016.gada 27.oktobrī, savukārt darbi uzsākti šī gada janvārī.
Projektā “Viļa Plūdoņa muzeja klēts restaurācija un atjaunošana” ir atjaunota arī zudusī klēts daļa.
Būvniecības laikā tika atjaunoti pamati, nomainīti bojātie un deformētie akmeņi, restaurētas un atjaunotas sienu un karkasa konstrukcijas, grīdas, griesti un durvis. Izveidota ēkas apdare, uzstādīta zibensaizsardzības sistēma un veikti citi darbi.
Pašlaik ir uzsākta ekspozīcijas veidošana klētī atbilstoši tās telpu iekārtojumam un funkcijām V. Plūdoņa dzīves laikā – saimnieka un pusgraudnieka klētīs un vāgūzī.
Projekta kopējās izmaksas sastāda 100 987,43 eiro. Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējums ir 45 000 eiro un Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums – 55 987,43 eiro.
Projektā “Viļa Plūdoņa muzeja ratnīcas restaurācija” ir rekonstruēts griestu pārsegums, restaurēta ēkas fasāde, atjaunojot aizbūvēto durvju ailu, likvidējot izbūvētās logu ailas un atjaunojot ēkas sākotnējo apdari – balsinājumu ar logailu, stūra rustu un cokola dekoratīvo krāsojumu. Projektā maksimāli autentiskā izskatā nomainīti logi un durvis, rekonstruēta ēkas instalācija, stiprināti pamati, izveidots ķieģeļu grīdas klājums, ierīkota drenāža un veikti citi darbi.
Projekta kopējās izmaksas sastāda 102 276,47 eiro. No tiem ELFLA līdzfinansējums ir 45 000,00 eiro, savukārt Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums – 57 276,47 eiro.
Ratnīcā plānots izvietot ekspozīciju par saimniecību „Lejeniekos” V. Plūdoņa dzīves laikā. Iesaistoties projektu konkursos, muzejs ir saņēmis finansiālu atbalstu 3100 eiro apmērā no Latvijas Valsts mežu atbalstītās Zemgales kultūras programmas, savukārt no Valsts kultūrkapitāla fonda 3500 eiro muzeja eksponātu restaurācijai un ekspozīcijas iekārtošanai klētī un ratnīcā.
Ekspozīcijas klētī un kūtī tiks atvērtas apmeklētājiem 2017. gada rudenī.
Lai glābtu dzejnieka Viļa Plūdoņa mājas no bojāejas, jau 1959.gadā tās iekļāva memoriālo māju sarakstā. Līdz 1966.gadam „Lejenieki” bija apdzīvoti, un 1966.gada 5.jūnijā tika atklāta pirmā Vilim Plūdonim veltītā ekspozīcijas istaba. Divus gadus vēlāk “Lejeniekiem” piešķīra oficiālu memoriālā muzeja statusu.
Muzejs sastāv no dzīvojamās mājas un virknes saimnieciska rakstura celtņu, kas kopā veido tipisku Zemgales viensētas apbūves kompleksu. Ansamblis ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis ar lielu kultūrvēsturisko nozīmīgumu un ir publiski pieejams.
Zane Gorškova,
sabiedrisko attiecību speciāliste
Bauskas novada administrācija
17.08.2017
Restaurētās klēts un ratnīcas atklāšana dzejnieka V.Plūdoņa muzejā
Viļa Plūdoņa muzejā Bauskas novada Ceraukstes pagasta “Lejeniekos” 23. augustā plkst. 14 svinīgā pasākumā atklās atjaunoto klēti un ratnīcu.
Sarīkojumā piedalīsies Bauskas novada pašvaldības pārstāvji, būvniecības uzņēmuma „Warss+” pārstāvis Matīss Markovskis, klēts restaurācijas un atjaunošanas autoruzraugs Ēriks Cērpiņš un ratnīcas restaurācijas autoruzraugs Ināra Caunīte, izpētes un rekonstrukcijas projekta autore Ina Līne, būvuzraugs Raimonds Bretšneiders un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji.
Atklāšanas sarīkojumu kuplinās Ceraukstes pagasta folkloras kopa „Laukam pāri”. Jau no plkst.12 interesenti varēs izzināt rudzu maizes cepšanas tradīcijas muzeja saimniecības ēkā. Jaunatvērtajā klētī varēs aplūkot etnogrāfiskos maizes cepšanas piederumus.
V. Plūdoņa muzejā jau 2013.gadā tika veikta arhitektoniskā izpēte ar mērķi izstrādāt kūts un klēts restaurācijas programmu. Izpēte kļuva par aizsākumu muzeja sakārtošanai, savedot tehniskā kārtībā katru no vēsturiskajai apbūvei piederīgajām celtnēm un atjaunojot vēsturiskās viensētas ainaviskās un kultūras vērtības.
Kūts, kas tiek dēvēta par ratnīcu, un klēts ēkas līdz mūsdienām bija saglabājušās nepilnā apjomā. Kūts savulaik bijusi apjomīgākā saimnieciskās apbūves celtne sētā. Laika gaitā tā bija zaudējusi abos galos piebūvētos šķūņus.
Klēts celta 1879.gadā. Lielākos pārveidojumus klēts ēka piedzīvoja, kad tika nojaukts vāgūzis un pusgraudnieka klētis, kuras atradās zem viena jumta. Līdz mūsdienām bija saglabājusies apmēram trešdaļa no sākotnējās ēkas apjoma.
Abas saimnieciskās ēkas bija ne vien zaudējušas daļu no saviem sākotnējiem apjomiem, bet arī padomju laiku periodā lietotas saimnieciskiem mērķiem, tāpēc līdz mūsdienām nonākušas sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī.
2014.gadā tika izstrādāts būvprojekts ratnīcas restaurācijai un 2015.gadā – klēts restaurācijas un atjaunošanas būvprojekts, paredzot arī zudušās daļas atjaunošanu. Līgums ar būvnieku SIA “Warss+” par ēku restaurāciju tika noslēgts 2016.gada 27.oktobrī, savukārt darbi uzsākti šī gada janvārī.
Projektā “Viļa Plūdoņa muzeja klēts restaurācija un atjaunošana” ir atjaunota arī zudusī klēts daļa.
Būvniecības laikā tika atjaunoti pamati, nomainīti bojātie un deformētie akmeņi, restaurētas un atjaunotas sienu un karkasa konstrukcijas, grīdas, griesti un durvis. Izveidota ēkas apdare, uzstādīta zibensaizsardzības sistēma un veikti citi darbi.
Pašlaik ir uzsākta ekspozīcijas veidošana klētī atbilstoši tās telpu iekārtojumam un funkcijām V. Plūdoņa dzīves laikā – saimnieka un pusgraudnieka klētīs un vāgūzī.
Projekta kopējās izmaksas sastāda 100 987,43 eiro. Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējums ir 45 000 eiro un Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums – 55 987,43 eiro.
Projektā “Viļa Plūdoņa muzeja ratnīcas restaurācija” ir rekonstruēts griestu pārsegums, restaurēta ēkas fasāde, atjaunojot aizbūvēto durvju ailu, likvidējot izbūvētās logu ailas un atjaunojot ēkas sākotnējo apdari – balsinājumu ar logailu, stūra rustu un cokola dekoratīvo krāsojumu. Projektā maksimāli autentiskā izskatā nomainīti logi un durvis, rekonstruēta ēkas instalācija, stiprināti pamati, izveidots ķieģeļu grīdas klājums, ierīkota drenāža un veikti citi darbi.
Projekta kopējās izmaksas sastāda 102 276,47 eiro. No tiem ELFLA līdzfinansējums ir 45 000,00 eiro, savukārt Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums – 57 276,47 eiro.
Ratnīcā plānots izvietot ekspozīciju par saimniecību „Lejeniekos” V. Plūdoņa dzīves laikā. Iesaistoties projektu konkursos, muzejs ir saņēmis finansiālu atbalstu 3100 eiro apmērā no Latvijas Valsts mežu atbalstītās Zemgales kultūras programmas, savukārt no Valsts kultūrkapitāla fonda 3500 eiro muzeja eksponātu restaurācijai un ekspozīcijas iekārtošanai klētī un ratnīcā.
Ekspozīcijas klētī un kūtī tiks atvērtas apmeklētājiem 2017. gada rudenī.
Zane Gorškova,
sabiedrisko attiecību speciāliste
Bauskas novada administrācija
63963975
26.10.2016.
Piešķirts Eiropas Savienības finansējums četru sabiedriski nozīmīgu projektu īstenošanai
VIĻA PLŪDOŅA DZIMTAS MĀJAS "LEJENIEKI"
1959.gadā dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtās mājas „Lejenieki” Bauskas rajona Ceraukstes pagastā tika iekļautas memoriālo māju sarakstā, lai glābtu tās no bojāejas. Līdz 1966.gadam „Lejenieki” bija apdzīvoti, taču pakāpeniski sākās istabu atbrīvošana, un 1966.gada 5.jūnijā tika atklāta pirmā Vilim Plūdonim veltītā ekspozīcijas istaba.
Oficiāla memoriālā muzeja statuss „Lejeniekiem” tika piešķirts 1968.gada 20.martā. Kopā ar muzeja statusa piešķiršanu tika noteikts, ka „Lejenieki” ir sena un tradicionāla Zemgales lauku sēta.
Dzejnieka V. Plūdoņa muzeja ”Lejenieki” ansamblis – sastāv no dzīvojamās mājas un virknes saimnieciska rakstura celtņu, kas kopā veido tipisku Zemgales viensētas apbūves kompleksu. Ansamblis ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis (aizsardzības Nr. 8, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr. 128) ar lielu kultūrvēsturisko un sabiedrisko nozīmīgumu un ir publiski pieejams.
1996.gadā dzejnieka Viļa Plūdoņa dēlam Varimantam Plūdonim tika atjaunotas īpašuma tiesības uz „Lejenieku” māju mantojamo zemi un ēkām Bauskas rajona Ceraukstes pagastā. Pateicībā par ieguldīto darbu sava tēva, dzejnieka Viļa Plūdoņa piemiņas saglabāšanā un memoriālā muzeja izveidošanā un iekārtošanā „Lejeniekos” Varimants Plūdons 1998.gada 17.jūlijā ar līgumu dāvināja „Lejenieku” nekustamo īpašumu – ēkas un 45,7ha zemi ar mežu – Ceraukstes pagastam. Dāvinājuma līgumā
Varimants Plūdons ietvēris nosacījumu, ka pagastam, iegūstot šo īpašumu, ir pienākums arī turpmāk uzturēt, labiekārtot un pilnveidot dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālo muzeju. Muzeja galvenā funkcija ir vēstīt par dzejnieka V. Plūdoņa dzīvi un daiļradi, bet paralēli tam apmeklētāji aicināti iepazīties arī ar Zemgales lauku sētu, kas atrodas skaistā, gleznainā vietā Mēmeles upes krastā, un izdzīvot gadskārtu tradīcijas. „Lejenieki” saglabājuši Zemgales tradicionālās lauku sētas raksturu un vidi.
Kūts un klēts ēkas līdz mūsu dienām saglabājušās nepilnā apjomā. Kūts (pašlaik dēvēta par ratnīcu), kura novietota paralēli dzīvojamai mājai pagalma pretējā pusē un savulaik bijusi apjomīgākā sētas saimnieciskās apbūves celtne, laika gaitā zaudējusi abos galos piebūvētos šķūņus, savukārt perpendikulāri tai situētā klēts, kas saglabājusies līdz mūsu dienām, ir tikai aptuveni trešdaļa no būves, kāda šeit atradās vēl salīdzinoši nesenā pagātnē. Abas saimnieciskās ēkas ne vien zaudējušas daļu no saviem sākotnējiem apjomiem, bet arī vairākkārtīgi pārbūvētas, visu padomju periodu lietotas tiešajiem saimnieciskiem mērķiem un rezultātā līdz mūsu dienām nonākušas sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī. Neraugoties uz nopietnajiem apjomu zudumiem, klēts kopā ar kūti un dzīvojamo māju joprojām veido pagalmu ierobežojošo ēku ansambli un šādā nozīmē ir nozīmīgi kultūrainavas elementi.
2013.gadā tika veikta arhitektoniskā izpēte ar mērķi konstatēt un fiksēt vēl šobrīd pastāvošās ēku oriģinālās substances un izstrādāta restaurācijas programma, lai rezultātā noteiktu optimālākos priekšlikumus ēku restaurācijai un integrācijai šodienas muzeja dzīvē. Izpētes veikšana ir kļuvusi par aizsākumu muzeja ilgtermiņa uzdevumam – pamazām sakārtot visu līdz mūsdienām nonākušo vēsturisko ansambļa apbūvi, savedot tehniskā kārtībā katru no vēsturiskajai apbūvei piederīgajām celtnēm un, rekonstruējot memoriālā muzeja vidi, nodrošināt to turpmāku pastāvēšanu, atgriežot vēsturiskās viensētas ainaviskās un kultūras vērtības.
Projekta “Viļa Plūdoņa muzeja ratnīcas restaurācija” ietvaros plānots veikt ratnīcas restaurāciju un atjaunošanu. Uz izpētes brīdi pastāvošās kūts ēkas, kas šobrīd tiek dēvēta par ratnīcu, divslīpju jumta konstrukcija darināta salīdzinoši nesen, un tajā izmantotie materiāli un darba kvalitāte liecina, kas tas, visticamāk, darīts vai nu pēdējos padomju varas gados (20. gs. 70. – 80. gadi), vai pašos pirmajos atjaunotās Latvijas Republikas neatkarības gados. Jumta konstrukcija darināta ārkārtīgi pavirši, izmantojot gan dažāda šķērsgriezuma un vecuma (resp., arī atgūtus) materiālus, un iegūstot visai neprecīzu, no ideālas ģeometrijas tālu jumta formu. Ratnīcas telpas pārsegums rada bažas par tā nestspēju, jo uzkāpjot kūtsaugšā, jākonstatē, ka salīdzinoši plānie dēļi pie esošā atstatuma starp sijām zem cilvēka svara stipri ieliecas, un arī atsevišķu dēļu stāvoklis (tos bojājusi trupe un koksnes kaitēkļi) rada zināmu apdraudējumu. Vairākas sijas un īpaši pārseguma dēļus smagi bojājuši koksnes kaitēkļi, bet atsevišķi konstrukcijas elementi ir kaitēkļu pilnībā saēsti. Zemā jumta konstrukcijā izmantoto būvniecības materiālu un būvdarbu kvalitāte novedusi pie tā, ka ēkas jumta ģeometrija ir neprecīza un tā konstruktīvā izturība – apšaubāma. Atsevišķās vietās jumta kore ielīkusi un jumta konstrukcija ir nosvērusies ZA virzienā.
Projektā paredzētās aktivitātes: jumta restaurācija/rekonstrukcija, griestu pārseguma rekonstrukcija, ēkas fasādes restaurācija (atjaunojot vēlāk aizbūvēto durvju ailu, likvidējot vēlāk izbūvētās logailas un rekonstruējot ēkas sākotnējo apdari – balsinājumu ar logailu, stūra rustu un cokola dekoratīvo krāsojumu), logu un durvju nomaiņa (maksimāli autentiskā izskatā), ēkas elektroinstalācijas rekonstrukcija, grīdas betonēšana, pamatu rekonstrukcija/ pastiprināšana un drenāžas ierīkošana. Kopējās projekta izmaksas 100 977,79 EUR, publiskais finansējums 45 000 EUR, Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums 55 977,79 EUR.
Restaurācijas darbi plānoti 2017.gada pavasara un vasaras mēnešos.
Jolanta Kalinka,
projektu vadītāja
27.05.2016.
Plāno restaurēt Viļa Plūdoņa muzeja klēti un ratnīcu
Viļa Plūdoņa muzejs izveidots 1968.gadā dzejnieka dzimtajās mājās „Lejenieki”, tas atrodas senā Zemgales lauku sētā. Dzejnieka dzīvojamajā mājā var iepazīties ar dzejnieka daiļradi un mājas iekārtojumu. Ratnīcā iespējams apskatīt ratu kolekciju, klētī – lauksaimniecības darba rīkus un tehniku.
No 2011.gada 1.aprīļa Viļa Plūdoņa muzejs ir Bauskas muzeja filiāle. Ēku ansamblis ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis ar lielu kultūrvēsturisko un sabiedrisko nozīmīgumu.
Klēts celta 1879.gadā, ir vienstāvīga, plānā taisnstūra formas ēka, segta ar divslīpju jumtu. Lielākos pārveidojumus klēts ēka piedzīvoja, kad tika nojaukts vāgūzis un pusgraudnieka klētis, kuras atradās zem viena jumta, taču, neskatoties uz autentisko elementu zudumiem un slikto tehnisko stāvokli, ēka ir restaurējama, atjaunojot klēts sākotnējo izskatu. 2015.gadā ir izstrādāts klēts restaurācijas un atjaunošanas būvprojekts.
Lai nodrošinātu muzeja turpmāko darbību un objekta pastāvēšanu ilgtermiņā, ir nepieciešams veikt neatliekamus klēts ēkas restaurācijas un atjaunošanas darbus, padarot to pieejamāku sabiedrībai dažādu sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai.
Projektu „Viļa Plūdoņa muzeja klēts restaurācija un atjaunošana” līdz 6.jūnijam ir plānots iesniegt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma 19.2.„Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros biedrības „Bauskas rajona lauku partnerība” izsludinātajā projektu konkursā.
Projektā paredzētās darbības – klēts ēkas restaurācija un zudušās daļas atjaunošana. Paredzamās izmaksas ir 58 000 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. ELFLA līdzfinansējums ir 90 % no attiecināmajām izmaksām.
Savukārt 2014.gadā ir izstrādāts ratnīcas restaurācijas būvprojekts. Arī projektu „Viļa Plūdoņa muzeja ratnīcas restaurācija” līdz 6.jūnijam ir plānots iesniegt biedrības „Bauskas rajona lauku partnerība” izsludinātajā projektu konkursā.
Projektā paredzētās darbības – jumta restaurācija/rekonstrukcija, griestu pārseguma rekonstrukcija, ēkas fasādes restaurācija (atjaunojot vēlāk aizbūvēto durvju ailu, likvidējot vēlāk izbūvētās logailas un rekonstruējot ēkas sākotnējo apdari – balsinājumu ar logailu, stūra rustu un cokola dekoratīvo krāsojumu), logu un durvju nomaiņa (maksimāli autentiskā izskatā), ēkas elektroinstalācijas rekonstrukcija, grīdas ieklāšana, pamatu rekonstrukcija/pastiprināšana un drenāžas ierīkošana.
Projekta kopējās paredzamās izmaksas 115 000 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. ELFLA līdzfinansējums ir 90 % no attiecināmajām izmaksām.
Zane Gorškova
sabiedrisko attiecību speciāliste
27.11.2015.
Izstrādāts būvprojekts Viļa Plūdoņa muzeja „Lejenieki” dzīvojamās mājas un klēts restaurācijai
VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA
Būvprojekta „Viļa Plūdoņa muzeja „Lejenieki” dzīvojamās mājas un klēts restaurācija un atjaunošana” izstrādi atbalstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, piešķirot 6000 eiro valsts finansējumu Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas 2015.gadam ietvaros, Bauskas novada pašvaldība līdzfinansēja 5495 eiro.
Jau 1959.gadā dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtās mājas „Lejenieki” Bauskas rajona Ceraukstes pagastā tika iekļautas memoriālo māju sarakstā, lai glābtu tās no bojāejas. Līdz 1966.gadam „Lejenieki” bija apdzīvoti, taču pakāpeniski sākās istabu atbrīvošana, un 1966.gada 5.jūnijā tika atklāta pirmā Vilim Plūdonim veltītā ekspozīcijas istaba.
Oficiāla memoriālā muzeja statuss „Lejeniekiem” tika piešķirts 1968.gada 20.martā. Kopā ar muzeja statusa piešķiršanu tika noteikts, ka „Lejenieki” ir sena un tradicionāla Zemgales lauku sēta.
Dzejnieka V. Plūdoņa memoriālā muzeja ”Lejenieki” ansamblis – sastāv no dzīvojamās mājas un virknes saimnieciska rakstura celtņu, kas kopā veido tipisku Zemgales viensētas apbūves kompleksu. Ansamblis ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis ar lielu kultūrvēsturisko un sabiedrisko nozīmīgumu un ir publiski pieejams.
Muzeja galvenā funkcija ir vēstīt par dzejnieka V. Plūdoņa dzīvi un daiļradi, bet paralēli apmeklētāji aicināti iepazīties arī ar Zemgales lauku sētu, kas atrodas skaistā, gleznainā vietā Mēmeles upes krastā.
Komplekss sastāv no dzīvojamās mājas, klēts, kūts, pirts, pagraba un kaltes. Ēkas, kā tas raksturīgs Zemgales sētām, kārtotas ap taisnstūra pagalmu un pārredzamas no dzīvojamās mājas logiem.
2013. un 2014.gadā tika veikta izpēte ar mērķi konstatēt un fiksēt vēl šobrīd pastāvošās ēku oriģinālās substances un izstrādāta restaurācijas programma, lai rezultātā noteiktu optimālākos priekšlikumus ēku restaurācijai un integrācijai šodienas muzeja dzīvē, izdarot to maksimāli organiskā un autentiskajai apbūvei pieņemamā veidā. Restaurācijas programmā norādīta nepieciešamība tehniski sakārtot jau daļēji avārijas stāvoklī nonākušās kūts, kas šobrīd tiek dēvēta par ratnīcu, un klēts ēkas. Saimnieku klēts ir cietusi virkni pārveidojumu, taču neskatoties uz autentisko elementu zudumiem un slikto tehnisko stāvokli, ēka ir restaurējama, atjaunojot klēts sākotnējo izskatu.
Nozīmīgākā ansambļa celtne ir kādreizējā „Lejenieku” dzīvojamā māja, tajā ir deviņas istabas, kuras tiek izmantotas muzeja ekspozīcijas vajadzībām. Celtnes tehniskais stāvoklis kopumā vērtējams kā viduvējs, savukārt ēkas un interjera atbilstība tās vēsturiskajam veidolam – kā neatbilstoša. Kopumā dzīvojamās mājas tehniskais un vizuālais stāvoklis ir uzskatāms par neatbilstošu celtnes kā kultūras pieminekļa statusam, jo daudzie ēkas būvelementi un detaļas, kā arī kosmētiskie remonti ir veikti nerespektējot ne mājas oriģinālos paraugus, ne V. Plūdoņa dzīves laika prototipus.
Lai nodrošinātu objektu pastāvēšanu, oriģinālās substances saglabāšanu un ēku drošību, šobrīd ir uzsākts pirmais kultūras pieminekļa glābšanas posms – 2014.gadā tika izstrādāts būvprojekts „Viļa Plūdoņa memoriālā muzeja „Lejenieki” ratnīcas restaurācija” un 2015.gadā izstrādāts būvprojekts „Viļa Plūdoņa muzeja „Lejenieki” dzīvojamās mājas un klēts restaurācija un atjaunošana”.
Restaurācijas un atjaunošanas darbu izpildei tiks meklētas iespējas piesaistīt dažādu fondu publisko finansējumu.
Projekta vadītāja Jolanta Lauva
29.12.2014.
Izstrādāts tehniskais projekts Viļa Plūdoņa memoriālā muzeja „Lejenieki” muzeja ratnīcas restaurācijai
Tehniskā projekta „Viļa Plūdoņa memoriālā muzeja „Lejenieki” ratnīcas restaurācija” izstrādi atbalstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, piešķirot valsts finansējumu Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas 2014. gadam ietvaros.
Jau 1959.gadā dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtās mājas „Lejenieki” Bauskas rajona Ceraukstes pagastā tika iekļautas memoriālo māju sarakstā, lai glābtu tās no bojāejas. Līdz 1966.gadam „Lejenieki” bija apdzīvoti, taču pakāpeniski sākās istabu atbrīvošana, un 1966.gada 5.jūnijā tika atklāta pirmā Vilim Plūdonim veltītā ekspozīcijas istaba.
Oficiāla memoriālā muzeja statuss „Lejeniekiem” tika piešķirts 1968.gada 20.martā. Kopā ar muzeja statusa piešķiršanu tika noteikts, ka „Lejenieki” ir sena un tradicionāla Zemgales lauku sēta.
Dzejnieka V. Plūdoņa memoriālā muzeja ”Lejenieki” ansamblis – sastāv no dzīvojamās mājas un virknes saimnieciska rakstura celtņu, kas kopā veido tipisku Zemgales viensētas apbūves kompleksu. Ansamblis ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis ar lielu kultūrvēsturisko un sabiedrisko nozīmīgumu un ir publiski pieejams.
Muzeja galvenā funkcija ir vēstīt par dzejnieka V. Plūdoņa dzīvi un daiļradi, bet paralēli apmeklētāji aicināti iepazīties arī ar Zemgales lauku sētu, kas atrodas skaistā, gleznainā vietā Mēmeles upes krastā.
Komplekss sastāv no dzīvojamās mājas, klēts, kūts, pirts, pagraba un kaltes. Ēkas, kā tas raksturīgs Zemgales sētām, kārtotas ap taisnstūra pagalmu un pārredzamas no dzīvojamās mājas logiem.
2013.gadā tika veikta izpēte ar mērķi konstatēt un fiksēt vēl šobrīd pastāvošās ēku oriģinālās substances un izstrādāta restaurācijas programma, lai rezultātā noteiktu optimālākos priekšlikumus ēku restaurācijai un integrācijai šodienas muzeja dzīvē, izdarot to maksimāli organiskā un autentiskajai apbūvei pieņemamā veidā. Restaurācijas programmā norādīta nepieciešamība tehniski sakārtot jau daļēji avārijas stāvoklī nonākušās kūts, kas šobrīd tiek dēvēta par ratnīcu, un klēts ēkas.
Pirmos glābšanas darbus plānots veikt ratnīcas telpā. Ēkas pārsegums rada bažas par tā nestspēju, ēkas jumta ģeometrija ir neprecīza un tā konstruktīvā izturība – apšaubāma. Atsevišķās vietās jumta kore ielīkusi un jumta konstrukcija ir nosvērusies, atsevišķas jumta konstrukcijas daļas (piem., spāres) bojājuši koksnes kaitēkļi, kā rezultātā vājināta visas konstrukcijas nestspēja.
Lai nodrošinātu objekta pastāvēšanu, oriģinālās substances saglabāšanu un ēkas drošību, šobrīd ir uzsākts pirmais kultūras pieminekļa glābšanas posms – tika izstrādāts tehniskais projekts „Viļa Plūdoņa memoriālā muzeja „Lejenieki” ratnīcas restaurācija”.
Ratnīcas ēkai iespējami ātri nepieciešama jumta restaurācija/rekonstrukcija, griestu pārseguma rekonstrukcija. Otrajā kārtā paredzēta ēkas fasādes restaurācija (atjaunojot vēlāk aizbūvēto durvju ailu, likvidējot vēlāk izbūvētās logailas un rekonstruējot ēkas sākotnējo apdari – balsinājumu ar logailu, stūra rustu un cokola dekoratīvo krāsojumu), logu un durvju nomaiņa (maksimāli autentiskā izskatā), ēkas elektroinstalācijas rekonstrukcija, grīdas betonēšana, pamatu rekonstrukcija/pastiprināšana un drenāžas ierīkošana. Šo darbu izpildei tiks meklētas iespējas piesaistīt publisko finansējumu.
Projekta vadītāja Jolanta Lauva