Ceturtdiena, 17. Augusts, 2017. Oļegs, Vineta
Sazinies ar mums 80003939

Viļa Plūdoņa muzeja klēts restaurācija un atjaunošana


Projekta finansētājs: ELFLA

Status: Aktīvs

Projekta nosaukums: Viļa Plūdoņa muzeja klēts restaurācija un atjaunošana

Projekta numurs: Nr.16-06-AL07- A019.2201-000005

Projekta programma/SAM: Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākums 19.2. „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitāte 19.2.2. „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas

Projekta budžets: 100 987,43 EUR

Projekta budžeta sadalījums: ELFLA finansējums - 45 000,00 EUR, Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums – 55 987,43 EUR

Projekta mērķis

Projekta mērķis ir veicināt  kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, veicot klēts restaurāciju un atjaunošanu, padarot to pieejamu sabiedrībai dažādu sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai.


Galvenās aktivitātes

Projektā paredzēta klēts ēkas restaurācija tās sākotnējā apjomā maksimāli autentiskā izskatā, atjaunojot arī zudušo klēts daļu. Tas ietver demontāžas darbus, zemes darbus, pagaidu konstrukciju izveidošanu esošā karkasa stiprināšanai, pamatu paviļu atjaunošanu, bojāto un deformēto akmeņu nomaiņu, tīrīšanu, sienu un būvju karkasa konstrukcijas restaurāciju un atjaunošanu, grīdas pamatnes atjaunošanu, griestu un durvju restaurāciju un atjaunošanu, apdares darbus, zibensaizsardzības sistēmas uzstādīšanu u.c. darbus.

Muzeja galvenā funkcija ir vēstīt par dzejnieka V. Plūdoņa dzīvi un daiļradi. Paralēli tam apmeklētāji tiks aicināti iepazīties arī ar Zemgales lauku sētu, kas atrodas skaistā, gleznainā vietā Mēmeles upes krastā un izdzīvot gadskārtu tradīcijas.  Izmantojot muzeja krājumā esošās senlietas, tiks iekārtotas ekspozīcijas „Darbarīki un sadzīves piederumi zemnieku sētā” un „Meitas pūrs”. Klētiņā patstāvīgajā ekspozīcijā būs izvietoti koka trauki un pinumi pārtikas produktu glabāšanai. Būs iespēja pašrocīgi izmēģināt dažādus  darbus – akmens dzirnavās samalt miltus maizei, grūst piestā kaņepes, kult sviestu u.c.  Īpaša programma būs veltīta pārtikas mērvienībām.

Klētiņas otra telpa būs atvēlēta ekspozīcijai „Meitas pūrs”. Tajā tiks izvietotas dažādas pūralādes, glabāsies aušanas un rokdarbu piederumi.  Varēs iepazīt audēju mērus dzijas un auduma mērīšanai. Dažādos tematiskajos sarīkojumos klētiņā skanēs Bauskas novada folkloras kopu dziesmas –  īpaši sagatavotas programmas par maltuvi un malšanas darbiem, par meitas pūra darināšanu, aušanu un rokdarbiem.


Īstenošanas laiks: 05.10.2016. – 05.10.2018.

Koordinātors: Jolanta Kalinka

Kontaktinformācija: 63922400

Publicitāte

17.08.2017

Restaurētās klēts un ratnīcas atklāšana dzejnieka V.Plūdoņa muzejā

Viļa Plūdoņa muzejā Bauskas novada Ceraukstes pagasta “Lejeniekos” 23. augustā plkst. 14 svinīgā pasākumā atklās atjaunoto klēti un ratnīcu.

Sarīkojumā piedalīsies Bauskas novada pašvaldības pārstāvji, būvniecības uzņēmuma „Warss+” pārstāvis Matīss Markovskis, klēts restaurācijas un atjaunošanas autoruzraugs Ēriks Cērpiņš un ratnīcas restaurācijas autoruzraugs Ināra Caunīte, izpētes un rekonstrukcijas projekta autore Ina Līne, būvuzraugs Raimonds Bretšneiders un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji.

Atklāšanas sarīkojumu kuplinās Ceraukstes pagasta folkloras kopa „Laukam pāri”. Jau no plkst.12 interesenti varēs izzināt rudzu maizes cepšanas tradīcijas muzeja saimniecības ēkā. Jaunatvērtajā klētī varēs aplūkot etnogrāfiskos maizes cepšanas piederumus.

V. Plūdoņa muzejā jau 2013.gadā tika veikta arhitektoniskā izpēte ar mērķi izstrādāt kūts un klēts restaurācijas programmu. Izpēte kļuva par aizsākumu muzeja sakārtošanai, savedot tehniskā kārtībā katru no vēsturiskajai apbūvei piederīgajām celtnēm un atjaunojot vēsturiskās viensētas ainaviskās un kultūras vērtības.

Kūts, kas tiek dēvēta par ratnīcu, un klēts ēkas līdz mūsdienām bija saglabājušās nepilnā apjomā. Kūts savulaik bijusi apjomīgākā saimnieciskās apbūves celtne sētā. Laika gaitā tā bija zaudējusi abos galos piebūvētos šķūņus.

Klēts celta 1879.gadā. Lielākos pārveidojumus klēts ēka piedzīvoja, kad tika nojaukts vāgūzis un pusgraudnieka klētis, kuras atradās zem viena jumta. Līdz mūsdienām bija saglabājusies apmēram trešdaļa no sākotnējās ēkas apjoma.

Abas saimnieciskās ēkas bija ne vien zaudējušas daļu no saviem sākotnējiem apjomiem, bet arī padomju laiku periodā lietotas saimnieciskiem mērķiem, tāpēc līdz mūsdienām nonākušas sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī.

2014.gadā tika izstrādāts būvprojekts ratnīcas restaurācijai un 2015.gadā – klēts restaurācijas un atjaunošanas būvprojekts, paredzot arī zudušās daļas atjaunošanu. Līgums ar būvnieku SIA “Warss+” par ēku restaurāciju tika noslēgts 2016.gada 27.oktobrī, savukārt darbi uzsākti šī gada janvārī.

Projektā “Viļa Plūdoņa muzeja klēts restaurācija un atjaunošana” ir atjaunota arī zudusī klēts daļa.

Būvniecības laikā tika atjaunoti pamati, nomainīti bojātie un deformētie akmeņi, restaurētas un atjaunotas sienu un karkasa konstrukcijas, grīdas, griesti un durvis. Izveidota ēkas apdare, uzstādīta zibensaizsardzības sistēma un veikti citi darbi.

Pašlaik ir uzsākta ekspozīcijas veidošana klētī atbilstoši tās telpu iekārtojumam un funkcijām V. Plūdoņa dzīves laikā – saimnieka un pusgraudnieka klētīs un vāgūzī.

Projekta kopējās izmaksas sastāda 100 987,43 eiro. Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējums ir 45 000 eiro un Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums – 55 987,43 eiro.

Projektā “Viļa Plūdoņa muzeja ratnīcas restaurācija” ir rekonstruēts griestu pārsegums, restaurēta ēkas fasāde, atjaunojot aizbūvēto durvju ailu, likvidējot izbūvētās logu ailas un atjaunojot ēkas sākotnējo apdari – balsinājumu ar logailu, stūra rustu un cokola dekoratīvo krāsojumu. Projektā maksimāli autentiskā izskatā nomainīti logi un durvis, rekonstruēta ēkas instalācija, stiprināti pamati, izveidots ķieģeļu grīdas klājums, ierīkota drenāža un veikti citi darbi.

Projekta kopējās izmaksas sastāda 102 276,47 eiro. No tiem ELFLA līdzfinansējums ir 45 000,00 eiro, savukārt Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums – 57 276,47 eiro.

Ratnīcā plānots izvietot ekspozīciju par saimniecību „Lejeniekos” V. Plūdoņa dzīves laikā. Iesaistoties projektu konkursos, muzejs ir saņēmis finansiālu atbalstu 3100 eiro apmērā no Latvijas Valsts mežu atbalstītās Zemgales kultūras programmas, savukārt no Valsts kultūrkapitāla fonda 3500 eiro muzeja eksponātu restaurācijai un ekspozīcijas iekārtošanai klētī un ratnīcā.

Ekspozīcijas klētī un kūtī tiks atvērtas apmeklētājiem 2017. gada rudenī.

Zane Gorškova,
sabiedrisko attiecību speciāliste
Bauskas novada administrācija
63963975


26.04.2017.

Spāru svētki „Lejeniekos”

 

Negaidīts, bet patīkams pārsteigums ierodoties darbā 20.aprīlī sagaidīja Bauskas muzeja filiāles „V.Plūdoņa muzejs” darbiniekus – atjaunojamās klēts spārēs dižojās vainags, tātad svinami spāru svētki. Darbi būvniekiem sokas, un spāru svētki vienam no V.Plūdoņa muzejā restaurējamajiem objektiem – klētij – pienākuši ātrāk, kā sākotnēji iecerēts.

 

Jau 1959.gadā dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtās mājas „Lejenieki” Bauskas rajona Ceraukstes pagastā tika iekļautas memoriālo māju sarakstā, lai glābtu tās no bojāejas. Līdz 1966.gadam „Lejenieki” bija apdzīvoti, taču pakāpeniski sākās istabu atbrīvošana, un 1966.gada 5.jūnijā tika atklāta pirmā Vilim Plūdonim veltītā ekspozīcijas istaba.

 

Oficiāla memoriālā muzeja statuss „Lejeniekiem” tika piešķirts 1968.gada 20.martā. Kopā ar muzeja statusa piešķiršanu tika noteikts, ka „Lejenieki” ir sena un tradicionāla Zemgales lauku sēta.

 

1996.gadā dzejnieka Viļa Plūdoņa dēlam Varimantam Plūdonim tika atjaunotas īpašuma tiesības uz „Lejenieku” māju mantojamo zemi un ēkām Bauskas rajona Ceraukstes pagastā. Pateicībā par ieguldīto darbu sava tēva, dzejnieka Viļa Plūdoņa piemiņas saglabāšanā un memoriālā muzeja izveidošanā un iekārtošanā „Lejeniekos” Varimants Plūdons 1998.gada 17.jūlijā ar līgumu dāvināja „Lejenieku” nekustamo īpašumu – ēkas un 45,7ha zemi ar mežu – Ceraukstes pagastam. Dāvinājuma līgumā Varimants Plūdons ietvēris nosacījumu, ka pagastam, iegūstot šo īpašumu, ir pienākums arī turpmāk uzturēt, labiekārtot un pilnveidot dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālo muzeju. Muzeja galvenā funkcija ir vēstīt par dzejnieka V. Plūdoņa dzīvi un daiļradi, bet paralēli tam apmeklētāji aicināti iepazīties arī ar Zemgales lauku sētu, kas atrodas skaistā, gleznainā vietā Mēmeles upes krastā, un izdzīvot gadskārtu tradīcijas. „Lejenieki” saglabājuši Zemgales tradicionālās lauku sētas raksturu un vidi.

 

Dzejnieka V. Plūdoņa muzeja ”Lejenieki” ansamblis – sastāv no dzīvojamās mājas un virknes saimnieciska rakstura celtņu, kas kopā veido tipisku Zemgales viensētas apbūves kompleksu. Ansamblis ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis (aizsardzības Nr. 8, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr. 128) ar lielu kultūrvēsturisko un sabiedrisko nozīmīgumu.

 

Kūts un klēts ēkas līdz mūsu dienām saglabājušās nepilnā apjomā. Kūts (pašlaik dēvēta par ratnīcu), kura novietota paralēli dzīvojamai mājai pagalma pretējā pusē un savulaik bijusi apjomīgākā sētas saimnieciskās apbūves celtne, laika gaitā zaudējusi abos galos piebūvētos šķūņus, savukārt perpendikulāri tai situētā klēts, kas saglabājusies līdz mūsu dienām, bija tikai aptuveni trešdaļa no būves, kāda šeit atradās vēl salīdzinoši nesenā pagātnē. Abas saimnieciskās ēkas ne vien zaudējušas daļu no saviem sākotnējiem apjomiem, bet arī vairākkārtīgi pārbūvētas, visu padomju periodu lietotas tiešajiem saimnieciskiem mērķiem un rezultātā līdz mūsu dienām nonākušas sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī.

 

Klēts celta 1879.gadā, ir vienstāvīga, plānā taisnstūra formas ēka, segta ar divslīpju jumtu. Lielākos pārveidojumus klēts ēka piedzīvoja, kad tika nojaukts vāgūzis un pusgraudnieka klētis, kuras atradās zem viena jumta, taču neskatoties uz autentisko elementu zudumiem un slikto tehnisko stāvokli, ēka ir restaurējama, atjaunojot klēts sākotnējo izskatu.

 

Lai nodrošinātu muzeja turpmāko darbību un objekta pastāvēšanu ilgtermiņā, ir nepieciešams veikt neatliekamus klēts ēkas un ratnīcas ēkas restaurācijas un atjaunošanas darbus, uzlabot drošību, padarot to pieejamāku sabiedrībai. Tādēļ jau 2014.gadā ir izstrādāts kūts (ratnīcas) restaurācijas būvprojekts. Tajā paredzētās darbības – jumta restaurācija/rekonstrukcija, griestu pārseguma rekonstrukcija, ēkas fasādes restaurācija (atjaunojot vēlāk aizbūvēto durvju ailu, likvidējot vēlāk izbūvētās logailas un rekonstruējot ēkas sākotnējo apdari – balsinājumu ar logailu, stūra rustu un cokola dekoratīvo krāsojumu), logu un durvju nomaiņa (maksimāli autentiskā izskatā), ēkas elektroinstalācijas rekonstrukcija, grīdas ieklāšana, pamatu rekonstrukcija/pastiprināšana un drenāžas ierīkošana.

 

Savukārt 2015.gadā tapa klēts restaurācijas un atjaunošanas būvprojekts, kurā paredzēta klēts ēkas restaurācija un zudušās daļas atjaunošana.

 

Lai īstenotu minētās aktivitātes Bauskas novada pašvaldība 2016.gada 6.jūnijā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma 19.2.“Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros biedrības „Bauskas rajona lauku partnerība” izsludinātajā projektu konkursā iesniedza vērtēšanai divus projektus - „Viļa Plūdoņa muzeja klēts restaurācija un atjaunošana” un „Viļa Plūdoņa muzeja ratnīcas restaurācija”. Abi projekti konkursā tika atbalstīti un no ELFLA saņēma maksimālo pieejamo finansējuma apmēru.

 

Līgumus par V.Plūdoņa muzeja klēts un ratnīcas restaurāciju un atjaunošanu pašvaldība ar iepirkumā izvēlēto būvfirmu SIA „Warss+” noslēdza 2016.gada 27.oktobrī. Reālus darbus būvnieki uzsāka 2017.gada janvārī. Būvdarbus paredzēts realizēt līdz jūlija mēnesim.

 

Kopējās klēts restaurācijas izmaksas 97 507,03 EUR, publiskais finansējums 45 000 EUR, Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums 52 507,03 EUR., savukārt ratnīcas kopējās restaurācijas izmaksas 100 977,79 EUR, publiskais finansējums 45 000 EUR, Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums 55 977,79 EUR.

 


26.10.2016.

Piešķirts Eiropas Savienības finansējums četru sabiedriski nozīmīgu projektu īstenošanai

 

VIĻA PLŪDOŅA DZIMTAS MĀJAS "LEJENIEKI"

 

1959.gadā dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtās mājas „Lejenieki” Bauskas rajona Ceraukstes pagastā tika iekļautas memoriālo māju sarakstā, lai glābtu tās no bojāejas. Līdz 1966.gadam „Lejenieki” bija apdzīvoti, taču pakāpeniski sākās istabu atbrīvošana, un 1966.gada 5.jūnijā tika atklāta pirmā Vilim Plūdonim veltītā ekspozīcijas istaba.

 

Oficiāla memoriālā muzeja statuss „Lejeniekiem” tika piešķirts 1968.gada 20.martā. Kopā ar muzeja statusa piešķiršanu tika noteikts, ka „Lejenieki” ir sena un tradicionāla Zemgales lauku sēta.

 

Dzejnieka V. Plūdoņa muzeja ”Lejenieki” ansamblis – sastāv no dzīvojamās mājas un virknes saimnieciska rakstura celtņu, kas kopā veido tipisku Zemgales viensētas apbūves kompleksu. Ansamblis ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis (aizsardzības Nr. 8, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr. 128) ar lielu kultūrvēsturisko un sabiedrisko nozīmīgumu un ir publiski pieejams.

 

1996.gadā dzejnieka Viļa Plūdoņa dēlam Varimantam Plūdonim tika atjaunotas īpašuma tiesības uz „Lejenieku” māju mantojamo zemi un ēkām Bauskas rajona Ceraukstes pagastā. Pateicībā par ieguldīto darbu sava tēva, dzejnieka Viļa Plūdoņa piemiņas saglabāšanā un memoriālā muzeja izveidošanā un iekārtošanā „Lejeniekos” Varimants Plūdons 1998.gada 17.jūlijā ar līgumu dāvināja „Lejenieku” nekustamo īpašumu – ēkas un 45,7ha zemi ar mežu – Ceraukstes pagastam. Dāvinājuma līgumā

Varimants Plūdons ietvēris nosacījumu, ka pagastam, iegūstot šo īpašumu, ir pienākums arī turpmāk uzturēt, labiekārtot un pilnveidot dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālo muzeju. Muzeja galvenā funkcija ir vēstīt par dzejnieka V. Plūdoņa dzīvi un daiļradi, bet paralēli tam apmeklētāji aicināti iepazīties arī ar Zemgales lauku sētu, kas atrodas skaistā, gleznainā vietā Mēmeles upes krastā, un izdzīvot gadskārtu tradīcijas. „Lejenieki” saglabājuši Zemgales tradicionālās lauku sētas raksturu un vidi.

 

Kūts un klēts ēkas līdz mūsu dienām saglabājušās nepilnā apjomā. Kūts (pašlaik dēvēta par ratnīcu), kura novietota paralēli dzīvojamai mājai pagalma pretējā pusē un savulaik bijusi apjomīgākā sētas saimnieciskās apbūves celtne, laika gaitā zaudējusi abos galos piebūvētos šķūņus, savukārt perpendikulāri tai situētā klēts, kas saglabājusies līdz mūsu dienām, ir tikai aptuveni trešdaļa no būves, kāda šeit atradās vēl salīdzinoši nesenā pagātnē. Abas saimnieciskās ēkas ne vien zaudējušas daļu no saviem sākotnējiem apjomiem, bet arī vairākkārtīgi pārbūvētas, visu padomju periodu lietotas tiešajiem saimnieciskiem mērķiem un rezultātā līdz mūsu dienām nonākušas sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī. Neraugoties uz nopietnajiem apjomu zudumiem, klēts kopā ar kūti un dzīvojamo māju joprojām veido pagalmu ierobežojošo ēku ansambli un šādā nozīmē ir nozīmīgi kultūrainavas elementi.

 

2013.gadā tika veikta arhitektoniskā izpēte ar mērķi konstatēt un fiksēt vēl šobrīd pastāvošās ēku oriģinālās substances un izstrādāta restaurācijas programma, lai rezultātā noteiktu optimālākos priekšlikumus ēku restaurācijai un integrācijai šodienas muzeja dzīvē. Izpētes veikšana ir kļuvusi par aizsākumu muzeja ilgtermiņa uzdevumam – pamazām sakārtot visu līdz mūsdienām nonākušo vēsturisko ansambļa apbūvi, savedot tehniskā kārtībā katru no vēsturiskajai apbūvei piederīgajām celtnēm un, rekonstruējot memoriālā muzeja vidi, nodrošināt to turpmāku pastāvēšanu, atgriežot vēsturiskās viensētas ainaviskās un kultūras vērtības.

 

Projekta “Viļa Plūdoņa muzeja klēts restaurācija” mērķis ir veicināt  kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, veicot klēts restaurāciju un atjaunošanu, padarot to pieejamu sabiedrībai dažādu sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai. „Lejenieku” klēts, kura celta 1879.gadā, ir vienstāvīga, plānā taisnstūra formas ēka, segta ar divslīpju jumtu. Pēc otrā pasaules kara daļā klēts bija ierīkota kūts, kas nodarīja ēkai tik lielus postījumus, ka to visā apjomā nebija iespējams saglabāt. Līdz ar to lielākos pārveidojumus klēts ēka piedzīvoja, kad tika nojaukts vāgūzis un pusgraudnieka klētis, kuras atradās zem viena jumta. Pagājušā gadsimta 70.gados klētij tika uzbūvēta jauna jumta konstrukcija un uzlikts skaidu jumts, tāpat ar dēļiem nosegti zelmiņi un gala siena. Šie pasākumi nodrošināja klēts oriģinālo daļu saglabāšanu, tomēr arī to stāvoklis šobrīd ir kritisks. Klēts ir cietusi virkni pārveidojumu, taču neskatoties uz autentisko elementu zudumiem un slikto tehnisko stāvokli, ēka ir restaurējama, atjaunojot klēts sākotnējo izskatu.

 

Projektā paredzētās aktivitātes: klēts ēkas restaurācija tās sākotnējā apjomā maksimāli autentiskā izskatā, atjaunojot arī zudušo klēts daļu. Tas ietver demontāžas darbus, zemes darbus, pagaidu konstrukciju izveidošanu esošā karkasa stiprināšanai, pamatu mūrējuma atjaunošanu, bojāto un deformēto akmeņu nomaiņu, tīrīšanu, sienu un būvju karkasa konstrukcijas restaurāciju un atjaunošanu, grīdas pamatnes atjaunošanu, griestu un durvju restaurāciju un atjaunošanu, apdares darbus, zibensaizsardzības sistēmas uzstādīšanu u.c. darbus.

 

Kopējās projekta izmaksas 97 507,03 EUR, publiskais finansējums 45 000 EUR, Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums 52 507,03 EUR.


27.05.2016.

Plāno restaurēt Viļa Plūdoņa muzeja klēti un ratnīcu

 

Viļa Plūdoņa muzejs izveidots 1968.gadā dzejnieka dzimtajās mājās „Lejenieki”, tas atrodas senā Zemgales lauku sētā. Dzejnieka dzīvojamajā mājā var iepazīties ar dzejnieka daiļradi un mājas iekārtojumu. Ratnīcā iespējams apskatīt ratu kolekciju, klētī – lauksaimniecības darba rīkus un tehniku.

 

No 2011.gada 1.aprīļa Viļa Plūdoņa muzejs ir Bauskas muzeja filiāle. Ēku ansamblis ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis ar lielu kultūrvēsturisko un sabiedrisko nozīmīgumu.

 

Klēts celta 1879.gadā, ir vienstāvīga, plānā taisnstūra formas ēka, segta ar divslīpju jumtu. Lielākos pārveidojumus klēts ēka piedzīvoja, kad tika nojaukts vāgūzis un pusgraudnieka klētis, kuras atradās zem viena jumta, taču, neskatoties uz autentisko elementu zudumiem un slikto tehnisko stāvokli, ēka ir restaurējama, atjaunojot klēts sākotnējo izskatu. 2015.gadā ir izstrādāts klēts restaurācijas un atjaunošanas būvprojekts.

 

Lai nodrošinātu muzeja turpmāko darbību un objekta pastāvēšanu ilgtermiņā, ir nepieciešams veikt neatliekamus klēts ēkas restaurācijas un atjaunošanas darbus, padarot to pieejamāku sabiedrībai dažādu sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai.

 

Projektu „Viļa Plūdoņa muzeja klēts restaurācija un atjaunošana” līdz 6.jūnijam ir plānots iesniegt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma 19.2.„Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros biedrības „Bauskas rajona lauku partnerība” izsludinātajā projektu konkursā.

 

Projektā paredzētās darbības – klēts ēkas restaurācija un zudušās daļas atjaunošana. Paredzamās izmaksas ir 58 000 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. ELFLA līdzfinansējums ir 90 % no attiecināmajām izmaksām.

 

Savukārt 2014.gadā ir izstrādāts ratnīcas restaurācijas būvprojekts. Arī projektu „Viļa Plūdoņa muzeja ratnīcas restaurācija” līdz 6.jūnijam ir plānots iesniegt biedrības „Bauskas rajona lauku partnerība” izsludinātajā projektu konkursā.

 

Projektā paredzētās darbības – jumta restaurācija/rekonstrukcija, griestu pārseguma rekonstrukcija, ēkas fasādes restaurācija (atjaunojot vēlāk aizbūvēto durvju ailu, likvidējot vēlāk izbūvētās logailas un rekonstruējot ēkas sākotnējo apdari – balsinājumu ar logailu, stūra rustu un cokola dekoratīvo krāsojumu), logu un durvju nomaiņa (maksimāli autentiskā izskatā), ēkas elektroinstalācijas rekonstrukcija, grīdas ieklāšana, pamatu rekonstrukcija/pastiprināšana un drenāžas ierīkošana.

 

Projekta kopējās paredzamās izmaksas 115 000 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. ELFLA līdzfinansējums ir 90 % no attiecināmajām izmaksām.

 

Zane Gorškova
sabiedrisko attiecību speciāliste


27.11.2015.

Izstrādāts būvprojekts Viļa Plūdoņa muzeja „Lejenieki” dzīvojamās mājas un klēts restaurācijai

VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA

Būvprojekta „Viļa Plūdoņa muzeja „Lejenieki” dzīvojamās mājas un klēts restaurācija un atjaunošana” izstrādi atbalstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, piešķirot 6000 eiro valsts finansējumu Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas 2015.gadam ietvaros, Bauskas novada pašvaldība līdzfinansēja 5495 eiro.

 

Jau 1959.gadā dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtās mājas „Lejenieki” Bauskas rajona Ceraukstes pagastā tika iekļautas memoriālo māju sarakstā, lai glābtu tās no bojāejas. Līdz 1966.gadam „Lejenieki” bija apdzīvoti, taču pakāpeniski sākās istabu atbrīvošana, un 1966.gada 5.jūnijā tika atklāta pirmā Vilim Plūdonim veltītā ekspozīcijas istaba.

 

Oficiāla memoriālā muzeja statuss „Lejeniekiem” tika piešķirts 1968.gada 20.martā. Kopā ar muzeja statusa piešķiršanu tika noteikts, ka „Lejenieki” ir sena un tradicionāla Zemgales lauku sēta.

 

Dzejnieka V. Plūdoņa memoriālā muzeja ”Lejenieki” ansamblis – sastāv no dzīvojamās mājas un virknes saimnieciska rakstura celtņu, kas kopā veido tipisku Zemgales viensētas apbūves kompleksu. Ansamblis ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis ar lielu kultūrvēsturisko un sabiedrisko nozīmīgumu un ir publiski pieejams.

 

Muzeja galvenā funkcija ir vēstīt par dzejnieka V. Plūdoņa dzīvi un daiļradi, bet paralēli  apmeklētāji aicināti iepazīties arī ar  Zemgales lauku sētu, kas atrodas  skaistā, gleznainā  vietā Mēmeles upes krastā.

 

Komplekss sastāv no dzīvojamās mājas, klēts, kūts, pirts, pagraba un kaltes. Ēkas, kā tas raksturīgs Zemgales sētām, kārtotas ap taisnstūra pagalmu un pārredzamas no  dzīvojamās mājas logiem.

 

2013. un 2014.gadā tika veikta izpēte ar mērķi konstatēt un fiksēt vēl šobrīd pastāvošās ēku oriģinālās substances un izstrādāta restaurācijas programma, lai rezultātā noteiktu optimālākos priekšlikumus ēku restaurācijai un integrācijai šodienas muzeja dzīvē, izdarot to maksimāli organiskā un autentiskajai apbūvei pieņemamā veidā. Restaurācijas programmā norādīta nepieciešamība tehniski sakārtot jau daļēji avārijas stāvoklī nonākušās kūts, kas šobrīd tiek dēvēta par ratnīcu, un klēts ēkas. Saimnieku klēts ir cietusi virkni pārveidojumu, taču neskatoties uz autentisko elementu zudumiem un slikto tehnisko stāvokli, ēka ir restaurējama, atjaunojot klēts sākotnējo izskatu.

 

Nozīmīgākā ansambļa celtne ir kādreizējā „Lejenieku” dzīvojamā māja, tajā ir deviņas istabas, kuras tiek izmantotas muzeja ekspozīcijas vajadzībām. Celtnes tehniskais stāvoklis kopumā vērtējams kā viduvējs, savukārt ēkas un interjera atbilstība tās vēsturiskajam veidolam – kā neatbilstoša. Kopumā dzīvojamās mājas tehniskais un vizuālais stāvoklis ir uzskatāms par neatbilstošu celtnes kā kultūras pieminekļa statusam, jo daudzie ēkas būvelementi un detaļas, kā arī kosmētiskie remonti ir veikti nerespektējot ne mājas oriģinālos paraugus, ne V. Plūdoņa dzīves laika prototipus.

 

Lai nodrošinātu objektu pastāvēšanu, oriģinālās substances saglabāšanu un ēku drošību, šobrīd ir uzsākts pirmais kultūras pieminekļa glābšanas posms – 2014.gadā tika izstrādāts būvprojekts „Viļa Plūdoņa memoriālā muzeja „Lejenieki” ratnīcas restaurācija” un 2015.gadā izstrādāts būvprojekts „Viļa Plūdoņa muzeja „Lejenieki” dzīvojamās mājas un klēts restaurācija un atjaunošana”.

 

Restaurācijas un atjaunošanas darbu izpildei tiks meklētas iespējas piesaistīt dažādu fondu publisko finansējumu.

 

Projekta vadītāja Jolanta Lauva