Ceturtdiena, 19. Oktobris, 2017. Drosma, Drosmis, Elīna
Sazinies ar mums 80003939

Kopīgi ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā (GrandeRio)


Projekta finansētājs: LAT-LIT

Status: Īstenots

Projekta nosaukums: Kopīgi ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā (GrandeRio)

Projekta budžets: 962 932,68 EUR

Projekta budžeta sadalījums: ERAF finansējums: 818 492,00 EUR; Partneru līdzfinansējums: 144 440,68 EUR

Projekta mērķis

Uzlabot Lielupes upes baseina vides kvalitāti, īstenojot kopīgus ūdens apsaimniekošanas pasākumus efektīvai ūdens resursu apsaimniekošanai pierobežas reģionā.


Galvenās aktivitātes
  • Projekta informatīva ziņu lapa latviešu, angļu un lietuviešu valodā.
  • Interneta vietne par ūdens apsaimniekošanas un citām saistītām tēmām.
  • Koncepts par kopējām vides prasībām tehnisko projektu un tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādei pretendentiem pirms publisko iepirkuma veikšanas.
  • Izpēte par esošajiem risinājumiem un infrastruktūru lauku teritorijās lietus ūdens, dzeramā ūdens un kanalizācijas ūdens apsaimniekošanas jomā.
  • Seminārs „Praktiski soļi upju tīrīšanā" Bauskā.
  • Pārrobežu seminārs „Esošie praktiskie risinājumi ūdens resursu apsaimniekošanā" Pakruojis, Lietuva.
  • Pieredzes apmaiņas brauciens uz Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātu Salacgrīvā un Klaipēdas Universitāti, lai gūtu pieredzi jaunās paaudzes apmācīšanā.
  • Vides kampaņas projekta partneru teritorijās.
  • Vasaras skola Lielupes baseina skolēniem (5 dienas, Birži).
  • Kalendārs 2012.-2013. gadam ar noderīgiem padomiem ūdens kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai.
  • TEPi ūdens pakalpojumu uzlabošanai lauku teritorijās (Gardene, Grenctāle, Mūsa Ceraukstē, Mūsa Gailīšos, Mežotne, Dāviņi, Jumpravas, Vecsaule, Bērzi, Guntas un Gravas).
  • Tehniskie projekti ūdens pakalpojumu uzlabošanai lauku teritorijās (Gardene, Grenctāle, Mūsa Ceraukstē, Mūsa Gailīšos, Mežotne, Dāviņi, Jumpravas, Vecsaule, Bērzi, Guntas un Gravas).
  • Lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmas inventarizācija un esošās situācijas reģistrācija Pakruojī, Lietuvā.
  • Rekomendācijas un labojumi upju baseinu apsaimniekošanas plānā, iekļaujot tajā pasākumus piesārņojuma samazināšanai.
  • Veikti upju krastu labiekārtošanas darbi Bauskā un Pakruojis pilsētā.
  • Iztīrīti upju krasti Rundāles novadā, Bauskas novadā, Pakruojis pilsētā Lietuvā un Biržos Lietuvā.
  • Uzstādītas atpūtas vietas un citas infrastruktūras vienības Mežotnes pilskalnā, Bauskas pilsētā pie Mēmeles, Mūsas ciemā Ceraukstē pie Mūsas, Gailīšu pagasta Uzvarā pie Mūsas, Mežotnes ciemā pie Lielupes, Kirkilai ezera krastā Biržu pašvaldībā.
  • Veikta laivošanas ekspedīcija, lai paņemtu ūdens paraugus un to rezultātus iesniegtu atbildīgajām institūcijām.

Īstenošanas laiks: 01/2011 – 09/2012

Koordinātors: Dace Vilmane

Kontaktinformācija: 63025828

Publicitāte

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PARTNERI:

  • Zemgales Plānošanas reģions (LV)

  • Biedrība „Baltijas Vides forums" (LV)

  • Bauskas novada pašvaldība (LV)

  • Dobeles novada pašvaldība (LV)

  • Rundāles novada pašvaldība (LV)

  • Biržu Reģionālā parka administrācija (LT)

  • Pakruojis rajona pašvaldība (LT)

  • Biedrība "Baltijos aplinkos forumas" (LT)

 


 

Noslēdzas projekta „GrandeRio” īstenošana

 

Lielupe ir viena no vērtībām, kas vēsturiski ir vienojusi Latviju un Lietuvu. Ūdens kvalitātei Lielupē, tās satekupēs Mūsā un Mēmelē, kā arī pietekās jau gadu desmitiem kā vienā, tā otrā zemē ir bijusi pievērsta liela uzmanība. Cilvēku radītās darbības rezultātā, novadot neattīrītus komunālos un rūpnieciskos notekūdeņus, kā arī bagātīgi mēslojot lauksaimniecības zemes, upēs un ezeros ir nonācis pārāk liels daudzums piesārņojošu vielu. Tāpēc tagad daudzos upju posmos un ezeros ūdens kvalitāte nebūt nav laba un situācijas uzlabošanai ir nepieciešama mūsu visu kopīga un aktīva rīcība.

 

Efektīvai ūdens kvalitātes problēmu risināšanai ļoti svarīga ir vienota un sistemātiska pieeja visā Lielupes baseina apgabala teritorijā. Svarīgi ir arī tas, ka Lielupe ar tās daudzajām pietekām veido upju tīklu, kur ūdens kvalitāte katrā no mazajām upēm ietekmē ūdens kvalitāti katrā nākamajā upē, kur šīs upes ietek, tādējādi veidojot lielās upes – Lielupes – kopējo sateces baseinu. Kā jau iepriekš minēts, Lielupes baseins ir pārrobežu baseins, kas nozīmē, ka arī Lietuvas upju kvalitāte un līdz ar to visi Lietuvā veiktie ūdens aizsardzības pasākumi ietekmē upju ūdens kvalitāti Latvijas pusē.

 

Ņemot šīs savstarpējās ietekmes vērā, Eiropas Savienībā ir izdota tā saucamā Ūdens struktūrdirektīva, saskaņā ar kuru tiek ieviesta uz kopīgiem principiem balstīta ūdens resursu apsaimniekošana un aizsardzība visā Eiropā. Saskaņā ar šo direktīvu gan Latvijā, gan Lietuvā valstiskā mērogā ir izstrādāti visu Lielupes baseina apgabalu aptveroši ūdens resursu apsaimniekošanas plāni, kas paredz pasākumus, ko nepieciešams veikt, lai uzturētu un sasniegtu labu ūdens ekoloģisko kvalitāti visos baseina ūdens objektos, ja iespējams, līdz 2015. gadam.

 

Viens no līdzekļiem, ar kura palīdzību var veikt plānā noteiktos ūdens apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, ir dažādi projekti, kuriem daļa no finansējuma bieži ir iegūstama no Eiropas Savienības fondiem. Viens no šādiem projektiem ir Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas (2007. – 2013.) finansētais projekts Nr. LLIII-157 „GrandeRio” jeb „Kopīgi ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā”, kā ietvaros Zemgales plānošanas reģiona vadībā Lietuvas un Latvijas pierobežas pašvaldības (Bauskas novada dome, Dobeles novada dome, Rundāles novada dome un Pakruojas rajona pašvaldība) sadarbībā ar Biržu reģionālā parka administrāciju un biedrībām „Baltijas Vides Forums” Latvijā un Lietuvā ir īstenojušas kopīgus ūdens apsaimniekošanas pasākumus. Projekta ietvaros pašvaldības izstrādāja tehniskos projektus un tehniski ekonomiskos pamatojumus dzeramā ūdens, notekūdeņu un lietusūdens apsaimniekošanas uzlabošanai, kā arī veica dabas infrastruktūras izbūvi dažādās projekta vietās un upju posmu tīrīšanu, tādējādi dodot tūlītēju efektu upju ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanai - attīrot upju gultnes no pārmērīgi saaugušiem ūdens augiem un upes nogulumos uzkrājušā piesārņojuma.

 

Lai risinātu ūdens apsaimniekošanas problēmas pierobežas apgabalā, Bauskas novada pašvaldība projektā izstrādāja 11 tehniski ekonomiskos pamatojumus dzeramā ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanai vairākiem Bauskas novada ciemiem: Brunavas pagasta Grenctāles ciemam, Ceraukstes pagasta Mūsas ciemam, Dāviņu pagasta Dāviņu ciemam, Codes pagasta Jauncodes un Guntu ciemiem, Gailīšu pagasta Mūsas ciemam, Mežotnes pagasta Mežotnes un Jumpravu ciemiem, Vecsaules pagasta Vecsaules un Ozolaines ciemiem un Īslīces pagasta Bērzu ciemam.

 

Tehniskie projekti izstrādāti Codes pagasta Jauncodes un Guntu ciemiem, Gailīšu pagasta Mūsas ciemam un Īslīces pagasta Bērzu ciemam. Šiem ciemiem jau uzsākts nākošais attīstības posms – izstrādāts projekta pieteikums ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai un saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ūdenssaimniecības sakārtošanai. Būvniecības darbi paredzēti 2013.gadā. Atlikušajiem septiņiem ciemiem tehnisko projektu izstrāde un investīciju projektu sagatavošana paredzēta 2013.gada sākumā. Visu projektu apstiprināšanas gadījumā Bauskas novadā tiks īstenoti 11 ūdenssaimniecības attīstības projekti par aptuveni 4 mlj. latu.

 

Lai uzlabotu vietējiem iedzīvotājiem piekļuvi ūdens tilpnēm, 2012.gada augustā un septembrī tika veikta upes gultnes un krastu tīrīšana piecās Bauskas novada atpūtas vietās: Bauskā Mēmeles krastā tiks tīrīta 200 m gara josla, Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā Mūsas krastā 100 m josla, Īslīces pagasta Bērzkalnu ciemā Mūsas karsta 500 m josla, Mežotnes pagasta Mežotnes ciemā Lielupes krasta 300 m josla un Vecsaules pagasta Līrumu karjerā Mēmeles krasta 150 m gara josla. Infrastruktūra (galdi, soli, atkritumu urnas, stendi, šūpoles, ģērbtuves) uzstādīta piecās Bauskas novada atpūtas vietās upju krastos: Bauskā, Ceraukstē, Uzvarā, Mežotnē un Vecsaules pagasta Līrumu karjerā.

 

Lai paaugstinātu sabiedrības vides apziņu, zināšanas par ūdens resursu apsaimniekošanu un ūdens aizsardzības pasākumiem, tika rīkota vides kampaņas skolēniem.

 

 

Labiekārtotā atpūtas vieta Vecsaulē pie Līrumu karjeras

 

Informāciju sagatavoja:

Jolanta Lauva, projekta koordinatore

 


 

 

Skolēnus aicina iepazīt Lielupes baseina upes

 

19.10.2012.

 

Bauskas novada Mežotnes pamatskolā 17.oktobrī norisinājās vides kampaņa skolēniem „Mūsu upe – Lielupe”. Aicinājumam piedalīties pasākumā atsaucās Īslīces vidusskola un Mežotnes pamatskola. Šo izglītības iestāžu skolēniem bija iespēja dzirdēt stāstījumu par ūdens kvalitātes problēmu nozīmīgumu, kā arī, Bauskas novada pašvaldības un Baltijas Vides foruma speciālistu pavadībā, veikt dažādus praktisko uzdevumos, lai papildinātu savas zināšanas par Lielupes baseina upēm, ūdens kvalitāti šajā teritorijā un galvenajiem ūdens kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem.

 

Vides kampaņa „Mūsu upe – Lielupe” ir viena no Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Kopēji ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā - ”GrandeRio”” aktivitātēm. Projekta koordinatore, Bauskas novada pašvaldības speciāliste Jolanta Lauva pasākuma ievadā skolēniem pastāstīja par projektā jau paveikto – iztīrītajiem upes posmiem, izveidotajām atpūtas vietām, organizēto vasaras skolu, kā arī sniedza īsu ieskatu nākotnes iecerēs – iegādāties tehnikas vienību - amfībiju, ar kuru varētu ne vien pļaut aizaugušos upes posmus, bet arī veikt dažādas citas darbības – grunts padziļināšanu, ūdens attīrīšanu, krastu pļaušanu u.c.

 

Par ūdens kvalitātes jautājumiem ar skolēniem sarunājās Baltijas Vides foruma speciālisti. Viņi skolēniem izprotamā, vienkāršā veidā stāstīja par to, kas ir Lielupes baseins un kāpēc par Lielupes baseinu jārūpējas sadarbojoties kā latviešiem tā lietuviešiem, kāpēc ir būtiski, lai ūdens kvalitāte tiktu saglabāta, kā arī par galvenajiem ūdens piesārņotājiem. Speciālistu stāstījumu uzskatāmi papildināja praktiskie uzdevumi, kuros skolēni ar interesi iesaistījās – bija jāmin krustvārdu mīklas, jāizdomā praktiskie piemēri kā ikdienā taupīt ūdeni, jāliek Lielupes baseina apgabala kartes puzle, jāveido dabas elementu sistēma, īpaši interesants skolēniem šķita praktiskais uzdevums, kura laikā piecos dažādos ūdens paraugos tika pārbaudīts nitrātu, dzelzs un cietības līmenis.

 

Pēc uzdevumu izpildes visi pasākuma dalībnieki saņēma balvas par aktīvu līdzdarbošanos – kalendārus 2012. – 2013.gadam, kuri arī izgatavoti par šī projekta līdzekļiem, un pēc tam visi kopā devās uz Lielupes krastu, lai apskatītu projektā praktiski paveikto – no aizaugumiem attīrīto Lielupes posmu un izveidoto atpūtas vietu. Mežotnes pagasta pārvaldes vadītājs Normunds Vāvers, uzrunājot skolēnus, aicināja viņus būt saudzīgiem pret izveidoto atpūtas vietu un kopīgi priecāties par radīto iespēju brīvo laiku pavadīt sakārtotā vidē.

 

 

 

Ieva Šomina,
sabiedrisko attiecību speciāliste

 

 

10.10.2012.

 

Lai paaugstinātu sabiedrības vides apziņu, zināšanas par ūdens resursu apsaimniekošanu un ūdens aizsardzības pasākumiem, Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Kopēji ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā – GrandeRio” ietvaros tiks rīkota vides kampaņa skolēniem „Mūsu upe – Lielupe”. Tā notiks Mežotnes pamatskolā (Mežotnes pagasts, Bauskas novads).

Pasākuma mērķis – iepazīstināt skolēnus ar Lielupes baseinu, ūdens kvalitāti un rīcībām kā labāk izmantot ūdeni.

Par Lielupes baseinu un ūdens kvalitāti stāstīs Baltijas Vides foruma speciālisti Dace Strigune, Kristīna Veidemane un Edgars Bojārs. Skolēni tiks iesaistīti arī praktisko uzdevumu veikšanā. Paredzēta iztīrītā upes posma un izveidotās dabas infrastruktūras apmeklēšana Mežotnē, pieredzes demonstrēšana un diskusijas par labākiem risinājumiem nākotnē.
Aicinām arī Bauskas novada skolu skolēnus piedalīties šajā pasākumā, iepriekš savu dalību piesakot pa e-pastu.

Pasākuma programmu skatīt šeit.

 


 

31.08.2012.

Noslēgusies jauniešu vasaras skolas 2012

 

 

No pirmdienas, 20. augusta, līdz trešdienai, 22. augustam, Iecavā, pie Iecavas upes notika GrandeRio projekta ietvaros rīkotā otrā starptautiskā jauniešu vasaras skola, kuras uzdevums bija raisīt jauniešu interesi par Lielupes ūdens resursiem un dabas vērtībām, rosināt izzināt dažādus ūdens, ekoloģijas un ūdens resursu apsaimniekošanas aspektus, kā arī piedalīties praktiskajās un izpētes nodarbībās. Vasaras skolā piedalījās 14 jaunieši no Latvijas un 12 no Lietuvas, tādējādi pārstāvot dažādas Lielupes baseina apgabala skolas Latvijā un Lietuvā..

Pirmajā vasaras skolas dienā studenti tika iepazīstināti ar Lielupes baseina apgabalu un tā dabas vērtībām, ar ūdens aprites sistēmām un cikliem dabā, veidojot priekšstatu par vides kopsakarībām un savstarpējām mijiedarbībām. Pamīšus lekcijām jaunieši arī piedalījās praktiskajās nodarbībās, kur komandās bija jāizpilda dažādi uzdevumi, bet pēc tam tie jāprezentē citiem dalībniekiem, aizstāvot un argumentējot savu viedokli. Dienas noslēgumā tika izspēlēta lomu spēle – „sabiedriskā apspriešana”, plānojot pilsētas tālāko attīstību no dažādu interešu grupu atšķirīgiem skatu punktiem. Pēc tam visi piedalījās komandu spēlē – orientēšanās apkārtnē, kas bija laba iespēja savstarpēji sapazīties un vienoties par komandas stratēģiju ātrākai uzdevumu izpildei.

Vasaras skolas otrajā dienā pirmās lekcijas bija veltītas ūdens piesārņojuma problemātikai un ūdens kvalitāti ietekmējošiem faktoriem (lauksaimniecība, notekūdeņi no rūpniecības un mājsaimniecībām), bet pēc tam sekoja informatīvas un ilustratīvi bagātas prezentācijas par Lielupes ūdens iemītniekiem – sākot no 1 mm dzīvnieciņiem, kurus ar neapbruņotu aci nevar saskatīt, līdz pat 65 kg smagai līdakai. Dienas otrajā pusē notika laivu brauciens pa Mēmeli līdz tās satekai ar Mūsu, kur veidojas Lielupe, un tālāk līdz Mežotnei. Brauciena laikā tika ņemti ūdens paraugi no Mēmeles un Lielupes upēm, kā arī no dažādu uzņēmumu tiešajām attīrīto notekūdeņu izplūdes vietām šajās upēs. Ņemtajos paraugos tika noteikta ūdens kvalitāte, kas liecināja, ka kopumā šajā konkrētajā upes posmā ūdens ir vidēji laba. Dienas izskaņā notika komandu sporta spēles, kā arī diskotēka.

Noslēdzošajā, trešajā, dienā viss rīta cēliens tika veltīts praktiskajiem ūdens izpētes darbiem vairākās laboratorijās: mobilajā „ķīmijas laboratorijā” pēc dažādiem parametriem tika veiktas ūdens kvalitātes ķīmiskās analīzes; „botānikas” laboratorijā tika vākti un pētīti upē un tās tuvumā esošie augi, bet „zooloģijas” laboratorijā tika ķerti un pētīti upē dzīvojošie kukaiņi un citi dzīvie organismi. Savukārt pārdomāt visas vasaras skolas laikā iegūtās zināšanas un iespaidus bija iespējams mākslas nodarbībā, krāsojot mandalas, kas pēc tam tika izvietotas kopējā izstādē.

Vasaras skolas noslēgumā studenti saņēma sertifikātu un nelielu apbalvojumu, kā arī tapa kopbilde un ēsts gards kliņģeris.  

 

Dace Strigune

Baltijas Vides Forums

Tel. 6735 7560

Vasaras skola tiek rīkota Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Kopīgi ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā” (GrandeRio, projekta NR LLIII-157) ietvaros

 


24.10.2011.

 

Turpinās projekta "Granderio" īstenošana

 

 

Janvārī tika uzsākta Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Kopēji ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā – GrandeRio” īstenošana, kura ilgs līdz 2012.gada 30.septembrim. Projekta mērķis uzlabot Lielupes baseina vides kvalitāti, īstenojot kopīgus ūdens apsaimniekošanas pasākumus efektīvai ūdens resursu apsaimniekošanai pierobežas reģionā.

Lai risinātu ūdens apsaimniekošanas problēmas pierobežas apgabalā, projektā tika plānots izstrādāt tehniski ekonomiskos pamatojumus un tehniskos projektus dzeramā ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanai vairākiem Bauskas novada ciemiem: Brunavas pagasta Grenctāles ciemam, Ceraukstes pagasta Mūsas ciemam, Dāviņu pagasta Dāviņu ciemam, Codes pagasta Jauncodes un Guntu ciemiem, Gailīšu pagasta Mūsas ciemam, Mežotnes pagasta Mežotnes un Jumpravu ciemiem, Vecsaules pagasta Vecsaules un Ozolaines ciemiem un Īslīces pagasta Bērzu ciemam.

Šobrīd ir izstrādāti tehniski ekonomiskie pamatojumi minētajiem ciemiem un iesniegti izvērtēšanai Ūdenssaimniecības būvju būvniecības projektu vērtēšanas komisijai. Līdz ko tiks saņemti akcepti tehniski ekonomiskajiem pamatojumiem, pašvaldība uzsāks tehnisko projektu izstrādi. Paralēli šiem pasākumiem, pagastu pārvaldes ir uzsākušas ūdenssaimniecības attīstības projektu pieteikumu sagatavošanu, lai pretendētu uz Eiropas Savienības finansējumu. Visu projektu apstiprināšanas gadījumā Bauskas novadā tiks īstenoti vēl 11 ūdenssaimniecības attīstības projekti par 3,8 mlj. latu.

Lai nākotnē uzlabotu vietējiem iedzīvotājiem piekļuvi ūdens tilpnēm, 2012.gada augustā un septembrī plānots veikt upes gultnes un krastu tīrīšanu piecās Bauskas novada atpūtas vietās: Bauskā Mēmeles krastā tiks tīrīta 200 m gara josla, Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā Mūsas krastā 100 m josla, Īslīces pagasta Bērzkalnu ciemā Mūsas karsta 500 m josla, Mežotnes pagasta Mežotnes ciemā Lielupes krasta 300 m josla un Vecsaules pagasta Līrumu karjerā Mēmeles krasta 150 m gara josla. Lai paaugstinātu sabiedrības vides apziņu, zināšanas par ūdens resursu apsaimniekošanu un ūdens aizsardzības pasākumiem, Bauskas novada teritorijā tiks rīkotas 5 vides kampaņas un 5 sanāksmes ar iedzīvotājiem.

2012.gada vasarā plānots uzstādīt infrastruktūru (galdus, solus, atkritumu urnas, stendus, šūpoles, ģērbtuves) piecās Bauskas novada atpūtas vietās upju krastos: Bauskā, Ceraukstē, Uzvarā,  Mežotnē un

Projektā piedalās astoņi partneri no Latvijas un Lietuvas. Bauskas novada domes projekta budžets ir LVL 107 475,69.

 

Informāciju sagatavoja:

Jolanta Lauva, projekta koordinatore

 



Zemgalē un Ziemeļlietuvā gādā par ūdens resursu labāku apsaimniekošanu

 


Pašvaldība aicina uz vides kampaņu skolēniem „Mūsu upe – Lielupe"

Lietuvā, Pakruojis rajonā biedrība „Baltijas Vides forums”, kas ir viens no partneriem Zemgales Plānošanas reģiona ieviest sāktajā projektā „Kopīgi ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā”  jeb saīsināti GrandeRio, rīkoja plašu semināru par praktiskiem risinājumiem ūdens resursu apsaimniekošanā.

Latvijas – Lietuvas pierobežā līdz šim novērotā nelīdzsvarotā attieksme pret ūdens resursu apsaimniekošanu ir novedusi pie tā, ka Lielupes baseina daudzajās upēs un ezeros ūdens kvalitāte vairs netiek vērtēta kā laba. Tālab minētajā projektā no Zemgales un Ziemeļlietuvas iesaistītie partneri ir apvienojuši savus spēkus un idejas konkrētu pasākumu ieviešanā, lai uzlabotu vides kvalitāti Lielupes baseina pierobežas teritorijās. Aktivitātes ir vērstas uz tehnisko un tehniski ekonomisko projektu izstrādi lietus un dzeramā ūdens , kā arī notekūdeņu apsaimniekošanā, ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstību pierobežas apdzīvotajās vietās, upju gultnes tīrīšanu un sabiedrības apziņas paaugstināšanu ūdens resursu izmantošanā.

Seminārā tā dalībniekus Baltijas Vides foruma speciālisti iepazīstināja ar Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā un Lietuvā, pastāvošajiem dzeramā ūdens un attīrīto notekūdeņu kvalitātes standartiem. Savukārt Pakruojas rajona ūdensapgādes uzņēmuma vadītājs Stasis Tamulionis un Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Feldmanis dalījās pieredzē par viņu pārstāvētajās pašvaldībās paveikto kvalitatīva dzeramā ūdens sagatavošanā un piegādē iedzīvotājiem. Abi runātāji bija vienisprātis, ka vienīgais un efektīvākais, lai arī ne vienmēr lētākais ceļš, kā iedzīvotājus no centra pat visattālākajās apdzīvotajās vietās nodrošināt ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni ir dziļurbuma aku ierīkošana un maģistrālo cauruļvadu, kā arī atdzelžošanas staciju izbūve.

Kontrolējošo institūciju speciālisti, kuri regulāri apseko ūdens ņemšanas vietas mājsaimniecībās, kur ir mazi bērni, kā arī pārējās, ir secinājuši, ka individuālajās akās ņemtajā dzeramajā ūdenī ne reti tiek konstatēts paaugstināts nitrātu daudzums, ko nevar teikt par mājsaimniecībām, kas pieslēgtas centralizētajai ūdens apgādes sistēmai. Pakruojas rajonā, kur ir aptuveni 25 700 iedzīvotāju, no kuriem pilsētā dzīvo aptuveni 6 000, dzeramo ūdeni no centralizētajiem tīkliem saņem 55%, taču līdzko būs pabeigta vērienīga Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstīta projekta ieviešana, tiek prognozēts, ka centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus varēs izmantot jau aptuveni 95% mājsaimniecību. Tiesa, līdz tam būs veicams liels mājsaimniecību pārliecināšanas darbs, ka tā ir drošāk un izdevīgāk.

Runājot par dažādām tehnoloģijām notekūdeņu attīrīšanā, ievērību guva Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes maģistrantūras absolventes Lindas Grinbergas priekšlasījums par sadzīves notekūdeņu energoefektīvas attīrīšanas tehnoloģijām, izmantojot mākslīgos mitrājus. Universitātes zinātnieki jau tagad Vides un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā ir nodevuši vairākus tehniskos projektu variantus, ko piedāvāt pašvaldībām, jo tie ir domāti lauku apdzīvotām vietām līdz 1 000 iedzīvotājiem. Šādām dabīgos apstākļos būvētām attīrīšanas ietaisēm ir zema energoietilpība. Pavisam tiek piedāvātas trīs dažādas tehnoloģijas – mākslīgie mitrāji ar horizontālu vai vertikālu filtrāciju, kā arī mākslīgie mitrāji ar mainīgu vidi, kur horizontālā filtrācija mijas ar seklu biodīķi. Šāda veida tehnoloģijas jau tiek pielietotas gan Tērvetē, gan Sēlijas pusē.

Sadarbības projekta ieviešana Zemgalē un Ziemeļlietuvā ilgs līdz nākamā gada 30. septembrim, bet patlaban partneri gatavojas nākamajai aktivitātei – jauniešu piecu dienu vasaras skolai, kas augusta sākumā notiks Lietuvā un tajā piedalīsies 15 vidusskolēni no Zemgales un tikpat daudz viņu vienaudžu no Lietuvas pierobežas. Tā būs lieliska iespēja bez maksas iegūt jaunas zināšanas par Lielupes baseinu un ūdens resursu apsaimniekošanu, piedalīties praktisku uzdevumu risināšanā un pētījumos par ūdens kvalitātes uzlabošanu un pievēršanos zaļajam dzīvesveidam. Vasaras skolas dalībnieki klausīsies dažādas ar ūdens izmantošanu saistītas lekcijas, veiks pētījumus brīvā dabā un laboratorijās, apmeklēs ūdens apsaimniekošanas uzņēmumus, piedalīsies braucienā ar laivām pa mazajām upēm un vairākos citos atpūtas pasākumos.

 

Juris Kālis,

ZPR speciālists.

Tālrunis 63028085, 29144960.


Uzsākta projekta „GrandeRio” īstenošana

Š.g. 1.janvārī uzsākta Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Kopēji ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā – GrandeRio” īstenošana, kura ilgs līdz 2012.gada 30.septembrim. Projektā piedalās 8 partneri no Latvijas un Lietuvas. Projekta mērķis ir uzlabot Lielupes baseina vides kvalitāti, īstenojot kopīgus ūdens apsaimniekošanas pasākumus efektīvai ūdens resursu apsaimniekošanai pierobežas reģionā. Bauskas novada domes projekta budžets ir LVL 107 475,69.

Lai risinātu ūdens apsaimniekošanas problēmas pierobežas apgabalā, 2011.gadā plānots izstrādāt tehniski ekonomiskos pamatojumus un tehniskos projektus dzeramā ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanā 10 Bauskas novada ciematiem: Grenctālei, Mūsai (Ceraukstes pagasts), Dāviņiem, Gravām, Guntām, Mūsai (Gailīšu pagasts), Mežotnei, Jumpravām, Vecsaulei un Bērziem.

Lai palielinātu iespēju vietējiem iedzīvotājiem piekļūt ūdens tilpnēm, 2011.gada augustā un septembrī plānots veikt upes gultnes un krastu tīrīšanu piecās Bauskas novada atpūtas vietās:

2012.gada maijā un jūnijā plānots uzstādīt infrastruktūru (galdus, solus, atkritumu urnas, stendus, šūpoles, ģērbtuves u.c.) piecās Bauskas novada atpūtas vietās: Bauskā pie Mēmeles, Ceraukstes pagasta ciematā Mūsa pie Mūsas, Gailīšu pagasta ciematā Uzvara pie Mūsas, Mežotnes pagasta ciematā Mežotne pie Lielupes, Vecsaules pagasta Līrumu karjerā pie Mēmeles.

Lai paaugstinātu sabiedrības vides apziņu, zināšanas par ūdens resursu apsaimniekošanu un ūdens aizsardzības pasākumiem, Bauskas novada teritorijā tiks rīkotas 5 vides kampaņas un 5 sanāksmes ar iedzīvotājiem.

Informāciju sagatavoja:

Jana Patmalniece, projekta koordinatore

Bauskas novada administrācija

 

16.02.2011.

 



Lai uzlabotu ūdens kvalitātes kopējo stāvokli Latvijas un Lietuvas pierobežas upēs, kas ietilpst tā dēvētajā Lielupes baseinā, svarīgi ir sakārtot ūdens apsaimniekošanas sistēmu, sevišķi mazāk apdzīvotajās vietās. Tāpēc ceturtdien, 16. jūnijā pulksten 10 Lietuvā, Pakruojis rajonā biedrība „Baltijas Vides forums”, kas ir viens no partneriem Zemgales Plānošanas reģiona ieviest sāktajā projektā „ Kopīgi ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā” , jeb saīsināti GrandeRio, rīko plašu semināru par praktiskiem risinājumiem ūdens resursu apsaimniekošanā.

Seminārā paredzēts izvērst diskusiju starp pašvaldību speciālistiem par uzkrāto pieredzi ūdensapgādes sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanā kā Latvijas tā Lietuvas pusē. Projekta iesaistītie partneri no Bauskas, Dobeles un Rundāles novada, Biržu Reģionālā dabas parka, Pakruojis rajona pašvaldības un biedrības „Baltijos aplinkos forumas”, kā arī citi interesenti seminārā runās par dzeramā ūdens apsaimniekošanas standartiem, attīrīto notekūdeņu kvalitātes prasībām un to ievērošanu pierobežas teritorijās, analizēs veikto pasākumu efektivitāti kā dzeramā ūdens, tā attīrīto notekūdeņu atbilstīgas kvalitātes nodrošināšanā. Semināra noslēguma daļā plānots iepazīties ar Pakruojis dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbu.

Vienlaicīgi ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu minētajā projektā iesaistītie partneri gatavojas nākamajai aktivitātei – jauniešu piecu dienu vasaras skolai Lietuvā, kurā piedalīsies 15 vidusskolēni no Zemgales un tikpat daudz viņu vienaudžu no Lietuvas pierobežas. Tā būs lieliska iespēja bez maksas iegūt jaunas zināšanas par Lielupes baseinu un ūdens resursu apsaimniekošanu, piedalīties praktisku uzdevumu risināšanā un pētījumos par ūdens kvalitātes uzlabošanu un pievēršanoszaļajam dzīvesveidam. Vasaras skolas dalībnieki klausīsies dažādas ar ūdens izmantošanu saistītas lekcijas, veiks pētījumus brīvā dabā un laboratorijās, apmeklēs ūdens apsaimniekošanas uzņēmumus, piedalīsies braucienā ar laivām pa mazajām upēm un vairākos citos atpūtas pasākumos.

Minēto projektu var uzlūkot kā turpinājumu nesen Zemgalē ieviestajam Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītajam projektam „Ūdens kvalitātes uzlabošana Lielupes baseinā”. Taču jaunajā projektā iesaistījušies jauni partneri – Dobeles un Rundāles novada pašvaldība - , kas ar savām aktivitātēm ūdens resursu apsaimniekošanā ļaus uzlabot vides stāvokli Lielupes baseina plašākā teritorijā un reģionā kopumā. Savukārt iepriekšējā projektā iesaistījušās pašvaldības varēs turpināt un padziļināt jau iesāktos darbus, kas saistīti ar lietus ūdens savākšanas sistēmu izbūvi, jaunu tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādi, upju gultnes tīrīšanu un infrastruktūras izveidi atpūtas vietās. Tādējādi izpaužas Plānošanas reģiona koordinējošā loma Zemgales attīstībā svarīgu, kompleksu problēmu risināšanā.

Projekta ieviešana ilgs līdz 2012. gada septembrim un tā kopējās izmaksas ir 962 932,68 eiro