Ceturtdiena, 25. Maijs, 2017. Anšlavs, Junora
Sazinies ar mums 63922238

Projekts „Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta”


18.08.2014.

Īstenojot projektu, radītas jaunas darba vietas

Jaunu darba vietu radīšana ir viens no ERAF projekta „Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta” finanšu piešķīruma nosacījumiem.


Pabeidzot Bauskas pils jaunās daļas restaurācijas un rekonstrukcijas II kārtas būvdarbus, Bauskas pils muzeja telpu kopplatība sasniegs 3018 m2 (bez kafejnīcas un viesu nama telpām). Apmeklētājiem pieejamo ekspozīcijas telpu skaits palielināsies par 20 telpām ar kopējo platību 1380 m2. 


Atbilstoši telpu skaita un platību pieaugumam muzejā par trijām štata vietām tiks palielināts personāls, kas tīra telpas un par sešām sezonas darbinieku vietām personāls, kas kontrolē biļetes, seko sabiedriskajai kārtībai muzeja ekspozīcijās, nodrošina eksponātu saglabāšanu, sniedz paskaidrojumus apmeklētājiem.


Bauskas pils restaurācijā lietoti materiāli, tehnoloģijas un tehnikas, kādas šodienas celtniecībā vairāk nelieto – kaļķa materiālu sagatavošana (dzēšana, raudzēšana, kaļķa krāsas, kaļķūdens dispersijas un emulsijas), vēsturiski apmetuma veidi – sgrafito, blietētais renesanses apmetums, dažāda veida raupjie pārstrīķētie apmetumi, oriģinālās apdares konservācija ar injektēšanas metodēm, kaļķa krāsojumi un lazurējoša patinēšana, vēsturisko akmens un jaukta materiāla mūra kopēšana, arku un velvju mūrēšana un tml. Noslēdzoties izvērstiem restaurācijas darbiem, kuru lielāko tiesu Bauskas pilī veica Čehijas restauratori, jādomā par paveiktā darba saglabāšanu un uzkrātās pieredzes saglabāšanu un attīstīšanu. Jārēķinās, ka Bauskas pils vecākā daļa – pilsdrupas ir bez jumta, savukārt Bauskas pils apmeklētāju skaits, gadiem ritot, tikai augs. Intensīva ēkas lietošana nenovēršami noved pie ēkas apdares bojājumiem. Bojājumus rada mūros esošie sāļi, kas tur uzkrājušies vairāku gadu simtu laikā, kad sienas bija bez nosegtas virspuses un tagad, mūriem žūstot, izdalās. Sasniegto līmeni iespējams noturēt un attīstīt tikai ar regulāriem kultūras pieminekļa kopšanas darbiem - vasarā mūra konservācija un fasāžu aprūpe, ziemā interjera bojājumu novēršana. Šeit nevar izlīdzēties ar modernajiem kosmētiskā remonta paņēmieniem un materiāliem. Bauskas pilī šobrīd ir uzkrāta lielākā pieredze, zināšanas un prasmes, kādas nepieciešamas viduslaiku kultūras pieminekļu aprūpē Latvijā. Muzeja darbības stratēģijā, ko apstiprinājusi Bauskas novada dome, paredzēts Bauskas pili veidot par vēsturiskā apmetuma apdares, kaļku materiālu tehnoloģiju lietošanas un torsālās arhitektūras saglabāšanas metodisko centru, kur tiek uzkrāta informācija, rīkoti praktiski apmācības semināri, sniegtas konsultācijas. Šo darbu veikšanai Bauskas pils muzejā tiks radīta restauratora štata vieta.

Māris Skanis,
Bauskas pils muzeja direktors


20.05.2014.

Bauskas pils jaunās daļas restaurācijas un rekonstrukcijas darbi tuvojas noslēgumam

Iestājoties pavasarim un būvdarbiem piemērotiem laika apstākļiem, Bauskas pilī atsākušies intensīvi restaurācijas un rekonstrukcijas darbi. Tuvojas projekta „Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta” noslēguma termiņš – 20. augusts. 


Firmas „Akmens apstrādes centrs AKM” speciālisti montē darbnīcā sagatavotās pils parādes kāpņu akmens detaļas – balustrus, margas, galvenās ieejas portāla pilastrus. Kāpņu atbalsta sienas, velves un kolonas iegūst renesanses laikmetam raksturīgo blietētā apmetuma apdari.


Pabeigta pagalma dolomītakmens bruģa atjaunošana. Labiekārtošanas darbi pārcēlušies ārpus pils mūriem. Paplašināta autostāvvieta pils vārtu priekšā un izbūvētas lietus ūdens aizvadīšanas teknes. Tiek veidota drenāžas sistēma pils austrumu priekšlaukumā. Lietus ūdens aizvadīšana ir būtiska pils vēsturisko sienu saglabāšanai, jo mazina sāļu, kas sagrauj mūra šuves un apmetumu, veidošanos. Labiekārtošanas darbi noslēgsies ar pils pievadceļa grants seguma izveidošanu un zālāju atjaunošanu.


Pils interjeros uzsākta krāšņu mūrēšana. Krāsnis tiek veidotas no restaurētiem arheoloģiskajos izrakumos atrastiem krāšņu podiņiem un Latgales keramiķu izgatavotām 16.-17. gs. krāšņu podiņu kopijām. 


Pils arhitektūrā būtisks elements ir logu stiklojums. Dienvidu korpusam vitrāžas izgatavotas, izmantojot 1990 – to gadu sagataves. Ziemeļu korpusam vācu firmā „Lamberts Glas”, pēc arheoloģiskajos izrakumos atrasto stiklu paraugiem, speciāli Bauskas pilij izgatavoti piecu toņu gaišie stikli. Māksliniece I.Ēmane gatavo logu stiklojumu vitrāžu tehnikā ar zīmējumu, kas atbilst 17. gs. grafiskiem paraugiem un pilī atrasto stikliņu formām. 


Jāpiebilst, ka galvenie pils jaunās daļas restaurācijas un rekonstrukcijas darbi – grīdu, griestu, kāpņu, inženiertehnisko komunikāciju, sienu apdares u.tml. darbi tika pabeigti 2013. gadā.


Akmenskalumi, ornamentālu podiņu krāsnis, logu vitrāžas Bauskas pili tuvina renesanses laikmetam raksturīgu piļu tēlam.

Māris Skanis,
Bauskas pils muzeja direktors

 

20.02.2014.

Tiek atjaunots Bauskas pils logu stiklojums

Senākās dokumentālās liecības par stiklinieku darbību Latvijā sniedz ziņas par Hinriku Gedenu, kurš darbojies Rīgā 1458.-59. gadā un saņēmis 16 markas par stiklotajiem ķemerejas (pilsētas tiesas) logiem rātsnamā. 1541. gadā Rīgā nodibināta stiklinieku un spoguļu izgatavotāju cunfte.  Jelgava uzskatāma par otro lielāko vitrāžu darināšanas centru Latvijas teritorijā. Te jau 1597. gadā stiklinieki saņēmuši amata rulli.
15.-17. gadsimtā amatnieki neprata izgatavot lielas stikla loksnes. Stiklu kausēja augstā temperatūrā no smilts, kvarca kristāliem vai krama. Izgatavojot vitrāžu stiklus, pievienoja kušanas temperatūras paātrinātājus – sodu, potašu vai koku pelnus. Kausēšanas procesā izveidojās viskozs šķidrums, kuru varēja formēt – pūst, vilkt, presēt, liet. Kad stikla plāksne bija izpūsta un izvirpināta, to strauji atdzesēja.  Logu stikls, ko izgatavoja no parastajām izejvielām,  bija bezkrāsains vai ar dzeltenzaļu, vai gaiši zilzaļu nokrāsu un saturēja sīkus gaisa burbulīšus. Stikla loksnes  atšķīrās biezuma ziņā un bija ar nedauz viļņotu virsmu. No šādām loksnēm stiklinieki grieza vēlamās formas rūtiņas, kuras sastiprināja ar svina dzīslu līdz ieguva nepieciešamā lieluma un formas loga rūti. Tā kā svins ir mīksts materials, rūti ne tikai iestiprināja koka vai metāla rāmī, bet vēl nostiprināja ar speciāliem vējdzelžiem.
 Logu stiklu formai, stiklojuma kompozīcijai un uz stikla gleznotajām dekorācijām bija liela loma telpu interjera dekoratīvajā noformējumā.  Sākot ar 16. gadsimtu ļoti raksturīgi bija ģerboņu un maza formāta reliģiska satura gleznojumi uz stikla. Latvijas 16.-17. gadsimta piļu un muižu logu stiklojumam daudz kopīga ar Eiropas (īpaši vācu zemju) paraugiem. Tas izskaidrojams ar stiklinieku obligātajiem mācību ceļojumiem. 
Apmeklētāji noteikti ir ievērojuši  Bauskas pils sīkrūšu logu stiklojumu. Tāpat kā citur Eiropā kvadrātisku, taisnstūra, rombveida, apaļu un ovālu stikla rūtiņu kompozīcijas 16. un 17. gadsimtā  veidoja logu stiklojumu pilīs un turīgu pilsoņu namos Kurzemes-Zemgales hercogistē.  Turīgie ļaudis centās viens otru pārspēt,  namu logus izgreznojot ar nelielas apgleznotas rūts vai lielāka apgleznota stikla laukuma iekļaušanu sīkrūšu logā. Gerboņvitrāžas uzskaitītas Cēsu un Siguldas piļu 16. gadsimta beigu revīzijas aktos. Kurzemes Hercogi Ketleri dāvājuši savas dzimtas ģerboņvitrāžas Kalnamuižas (Tērvetes) baznīcai. Arī Bauskas pils revīzijas aktos pieminēts logu stiklojums, diemžēl to sīkāk neaprakstot. Precīzāku informāciju par Bauskas pils logu stiklojumu gūstam no arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem logu stikliem, svina dzīslu fragmentiem un pat veseliem vējdzelžiem. Bauskas pils logu rūtis sastāvējušas no plāniem (ap 2mm), dzeltenīgiem un zaļganiem dažāda lieluma taisnstūra, rombveida un arkveida stikliņiem, kurus kopā saturēja 7 mm plats svina dzīslojums. Izpētot izrakumos gūto materiālu, salīdzinot to ar 17. gadsimtā iespiestās amatnieku rokasgrāmatās redzamām stiklojuma paraugu lapam, gravīrās un gleznās fiksētiem rūšu dalījumiem un muzeju krājumos saglabātiem oriģināliem, Bauskas pils muzeja darbiniece I.Līne jau 1990-tajos gados izstrādāja pils logu stiklojuma projektu. Dekoratīvās mākslas kombinātā  “Māksla” speciāli Bauskas pilij izgatavoja vēsturiskā stikla kopijas un amatnieki V.Miķelsons un U.Strazdiņš izgatavoja stiklojumu pils restaurācijas 1. kārtas logiem. Drīz pēc muzeja pasūtījuma pabeigšanas kombinātu likvidēja.
2. kārtas logu stiklojuma projektu, sadarbībā ar Bauskas pils muzeju, izstrādāja arhitektes I.Caunītes birojs, paredzot hercoga kabineta logos iekļaut hercoga Frīdriha un hercogienes Elizabetes Magdalēnas ģerboņvitrāžu kopijas no Rundāles pils muzejā saglabātām oriģinālajām Kalnamuižas baznīcas vitrāžām.                                                                                        
Februārī  noslēdzās konkurss  par  vitrāžu izgatavošanu. Komisija par izdevīgāko atzina stikla mākslinieces Initas Ēmanes piedāvājumu. Māksliniece veidojusi vitrāžas Rīgas Melngalvju namam un Liezeres ev. lut. baznīcai. Vitrāžiste jau ir apmeklējusi Bauskas pili, iepazinusi līdz šim veiktos darbus un esošo logu stiklojumu, tikusies ar vācu vitrāžu stikla ražošanas uzņēmuma  „Lamberts” speciālistiem, lai vienotos par stiklu izgatavošanu.  Vācu firmas pārstāvis apmeklēja Bauskas pili, izpētīja arheoloģiskajos izrakumos atrastos stiklus un saņēma stikla paraugus, pēc kuriem Vācijā speciāli Bauskas pils logu restaurācijai tiks izgatavots vitrāžu stikls. Vācu speciālists ļoti augstu novērtēja 1990-tajos gados Latvijā izgatavoto stiklu un amatnieku veikumu.                                                                                                       

 


Bauskas pils muzeja galv. spec. pētniecības darbā                   Taiga Skane 

 

19.11.2013.
 

Projekts „Bauskas pils renesanses, manierisma un baroka krāšņu restaurācija”

Viens no projektiem, kas šobrīd tiek realizēts Bauskas pilī apjomīgā ERAF projekta „Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta - atjaunošanas II kārta” ietvaros, ir projekts „Bauskas pils renesanses, manierisma un baroka krāšņu restaurācija”. Tas paredz atjaunot Bauskas Jaunajā pilī astoņas hronoloģiski un stilistiski atšķirīgas krāsnis, kuras kļūs par būtisku katras attiecīgās telpas interjera rotājumu, vienlaikus sniedzot ieskatu dažādu vēsturisko stilu krāšņu keramikas specifikā.

Trīs krāsnis, no kurām divas paredzēts uzstādīt hercoga telpās pils ziemeļu korpusa otrajā stāvā, bet vienu – pirmā stāva vārtu sardzes telpā, ilustrēs situāciju krāšņu keramikas jomā Bauskas Jaunās pils celšanas laikā 16. gadsimta 80. gados, divas, kuras rotās kādreizējās pilskunga telpās pils dienvidu korpusa otrajā stāvā, iepazīstinās ar krāšņu stilistiku 17. gadsimta 40. gados, bet vēl divas, no kurām viena atradīsies pils dienvidaustrumu tornī, bet otra – jau pieminētajā sardzes telpā, iepazīstinās ar krāsnīm, kādas pilī celtas laika posmāno 1701. līdz 1705. gadam, kad Lielā Ziemeļu kara laikā te bija apmeties zviedru garnizons. 

Lēmums par to, kuras krāsnis tieši atjaunot, tika pieņemts, izvērtējot Bauskas pils arheoloģiskajos izrakumos atrasto podiņu mākslinieciskās kvalitātes un komplektāciju, resp. – izvēloties tās krāsnis, kurām no katra konstruktīvi atšķirīgā tipa ir saglabājies vismaz viens restaurējams podiņs, tomēr vienlaikus izvēlēti arī iespējami atšķirīgi krāšņu paraugi, kuri spēj atspoguļot Bauskas pils podiņu formu, dekoratīvo motīvu, glazūru nokrāsu un pašu krāšņu kontsrukciju daudzveidību.

Krāšņu rekonstrukcijas projektu realizē restaurācijas firma SIA „Intarsija” sadarbībā ar restaurācijas uzņēmumu „Rokajs”, kurā tiek veikta oriģinālo podiņu restaurācija un top rekonstruējamo podiņu matricas, kā arī trim Latgales keramiķiem – Staņislavu Viļumu, Viktoru Pankovu un Pēteri Gailumu, kuru darbnīcās top paši podiņi. Projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā vēsturisku krāšņu rekonstrukcijā paredzēts izmantot malkas ceplī dedzinātus podiņus, resp., izgatavojot tos attiecīgā laikmeta tehnoloģijai maksimāli tuvinātā veidā. Šāds risinājums ir nesalīdzināmi sarežģītāks, nekā podiņu apdedzināšana elektriskajā mufeļkrāsnī, taču tas piešķir podiņiem tikai saskarē ar „dzīvu uguni” un dūmiem iespējamo glazūru nokrāsu daudzveidību un virsmu efektus, kādus nav iespējams iegūt elektriskajās krāsnīs.


Ina Līne, mākslas zinātniece

 

 

19.08.2013.

Bauskas pils pirmsākumi

Zemgaļu apdzīvotās teritorijas austrumu daļā 13.gadsimta hronikās un dokumentos  minēta Upmale, kas atradās  starp Lielupi un Daugavu, un kuras  lielākā apdzīvotā vieta bijusi Mežotne. 15. gadsimta sākuma dokumentos minēta vēl viena zemgaļu apdzīvota zeme Nogailena, kas aizņēma teritoriju starp Mūsu un Mēmeli. Tās  centrs pēc vairāku vēsturnieku domām atradās Aužeļu pilskalnā. Zemgales pakļaušana sākās ar Mežotnes pils ieņemšanu 1220. gada sākumā. Upmales zeme tika iekļauta 1218. gadā dibinātajā Sēlijas bīskapijā, bet 1225. gadā izveidotajā Zemgales bīskapijā. 1232.gadā vācieši atjaunoja agrāk nopostīto Mežotnes pili. 1249. gadā Livonijas ordeņa mestrs Andrēss no Štīrijas organizēja sirojumu Zemgalē. 1251.gadā pāvesta ieceltā šķīrējtiesa  likvidēja Zemgales bīskapiju, pievienojot to Rīgas bīskapijai. Zemgales dalīšana notika 1254.gada aprīlī. Upmalē bīskaps dabūja divas trešdaļas. ordenis dabūja vienu trešo daļu teritorijas. 1259.gadā Zemgaļi sava vecākā Šabja vadībā vācu garnizonu no Mežotnes pils padzina. 1264.gadā Livonijas ordeņa mestrs Kondrāts no Mandernes rīkoja karagājienu uz Zemgali. 1265.gadā sāka celt Mītavas pili kā atbalsta punktu cīņai pret zemgaļiem. 1272.gada Lieldienās ordeņa mestrs Valters no Nordekes rīkoja karagājienu uz Mežotni, kas padevās bez cīņas. Lietuviešu karaspēks 1279.gadā martā iebruka Livonijā  Rietumzemgalē, Tērvetes zemgaļu vadonis Nameisis izmantoja radušos situāciju un padzina vācu garnizonus no vairākām  pilīm tai skaitā arī no Tērvetes. Cīņa ritēja ar mainīgām sekmēm un tikai 1290.gadā vācu rokās nonāca pēdējā zemgaļu pils Sidrabene.


Pēc zemgaļu pakļaušanas Livonijas ordenis mēģināja krusta karu  turpināt pret zemgaļu dienvidu kaimiņiem lietuviešiem ar mērķi apvienot Livonijas ordeņa teritorijas ar Vācu ordeņa zemēm Prūsijā. Taču militārs konflikts ar Rīgas pilsētu, kas sākās 13. un 14. gadsimtu mijā un turpinājās 14.gadsimta pirmajā pusē, abu ordeņu nodomus  uz kādu brīdi nobīdīja malā. Rīdzinieku aicināti, lietuvieši vairakkārt iebruka Livonijas teritorijā. Cik var spriest pēc kara darbību aprakstiem, lietuvieši veda īstu sirojuma karu, bez nolūka iekarot kādu teritoriju, bet postīt to, un vājināt ordeņa militāro spēku. Livonijas ordenis turpinot karadarbību pret Rīgu, atjaunoja vairākas robežpilis, tai skaitā 1321.gadā Mežotnes pili. Pēc  tam kad 1330. gada martā Rīgas pilsēta kapitulēja Livonijas ordeņa karaspēks vairākas reizes izsiroja pierobežas apgabalus. 1345. gadā izmantodami labvēlīgos apstākļus, kad ordeņa karaspēks bija aizņemts ar nemieru apspiešanu Igaunijā, lietuvieši iebruka Livonijā.  1346.gadā kārtējā sirojuma laikā lietuvieši  nodedzināja Mežotnes pili. Lietuvas militārais un politiskais spēks pieauga pēc Krēvas ūnijas noslēgšanas ar Poliju 1385.gadā. Lietuviešu uzbrukumi Livonijā un ordeņa iebrukumi Lietuvā ar mainīgām sekmēm turpinājās līdz 14. un 15. gadsimta mijai.   Vācu ordeņa karaspēka sakāve Grīnvaldes kaujā 1411.gada jūlijā un Livonijas ordeņa karaspēka sakāve Ukmerģes kaujā 1435.gada augustā piespieda Vācu un   Livonijas ordeņus gada nogalē Brestā noslēgt  miera līgumu ar Polijas un Lietuvas valstīm. Pēc līguma ordeņiem bija jāatsakās  no teritoriālām pretenzijām pret Lietuvas valsti. Līgumā bija arī noteikts, ka robeža starp Kurzemi un Lietuvu iet pa Sventājas upi. Robeža starp Livoniju un Žemaitiju tika nosprausta  jau 1426.gadā. No Livonijas tika atšķelta  zemgaļu apdzīvotā apgabala dienvidu daļa. Robežas nospraušana bija viens no priekšnoteikumiem, lai atsāktos apdzīvotība sirojumu postītajā Upmales novadā. 15. gadsimta sākumā vairums Rīgas arhibīskapam piederošo zemju nonāca ordeņa īpašumā. 1435.gada.  decembrī Valkas landtāgā  Rīgas domkapituls atsacījās no savām zemēm uz dienvidiem no Daugavas par labu ordenim. Tādējādi ordeņa pārvaldībā 15. gadsimta pirmajā pusē nonāca plašs apgabals, kura pārvaldīšanai un aizsardzībai  bija nepieciešama pils.


Bauskas pils ir viena no nedaudzajām pilīm Latvijā, kurām ir zināmi kaut aptuveni pils celtniecības sākuma un beigu gadi. Baltazars Rusovs savā Livonijas hronikā  par Bauskas pils celtniecību raksta šādi „ Pēc Heinriha Šungela par Livonijas (ordeņa) mestru kļuva Heidenreihs Finks  fon Overbergs, kurš veica divus smagus karagājienus pret krieviem un varmācīgi nopostīja viņu zemi. Viņš uzbūvēja Bauskas pili un valdīja apmēram četrpadsmit gadus.„ Hronikā minētais Heinrihs Vinke no Overbergas ievēlēts no Ordeņa kapitula savā amatā 1439. gada jūnijā, miris pēc 1451.gada. Precīzāks pils celtniecības  sākuma laiks noprotams no vēstules ko jau iepriekš minētais ordeņa mestrs rakstījis Rēveles (Tallinas) rātei. Vēstule datēta ar 1443.gada 4. augustu. Vēstulē ir minēta kāda jauna, vārdā vēl nenosaukta, pils, kuru mestrs tolaik būvējot. Tā kā nav ziņu par kādu citu pili, kas šai laikā celta Livonijas ordeņa valstī,  vairums  vēsturnieku uzskata, ka vēstulē minētā pils ir Bauskā. pPils celta vēlīnās gotikas stilā, tās dekoratīvās formas izpaužas pils dzīvojamo telpu velvēs, logu un durvju ailu formā, apdarē un arhitektūras detaļās, kuru pēdas mūsdienās vairs tikai nojaušamas. Par pils celtniecības pabeigšanu liecina 1451. gada jūlijā sastādītais Livonijas ordeņa komtūreju  un fogteju vizitācijas protokols, kurā minēta kāda jauna ordeņa fogteja ar pili un visām tajā mītošajām personām. Pils ar nosaukumu „haus czu Pawszcke” (nams pie Bauskas) minēta kādā dokumentā, kas datēts ar 1454. gada novembri.  Pēc pils uzcelšanas tās apkārtnē izvērsās plaša saimnieciskā dzīve. Zemes gabalus Bauskas fogtejā izlēņoja Livonijas  ordeņa vasaļiem. Viena no pirmajām lēņa grāmatām izdota 1457.g. Marijas Magdalēnas  dienā (22. jūnijā), ar kuru Livonijas ordeņa mestrs Johans fon Mengede aplēņojis Hinrihu Fogeleru un Arentu Vintofelu ar zemes gabaliem Bauskas novadā.  
Ar Bauskas vecās pils celtniecību  saistās arī  t.s. „krieviņu” vēsture Latvijā. Pēc Baltazara  Rusova  Livonijas hronikas ziņām, liels Livonijas ordeņa karaspēks iebrucis Novgorodas zemēs 1445.gadā pamatīgi tās izpostījis un atvedis uz Livoniju karagūstekņus. Novgorodas pirmajā hronikā minēts, ka 1445.gada vasarā ordeņa karaspēks iebrucis Novgorodas zemēs aplencis Jamburgu,  izsirojis zemes ap Ižoru un Ņevu, saņēmis gūstekņus un atgriezies atpakaļ Livonijā. Vācbaltu vēsturnieks Leonīds Arbūzovs  savā pētījumā par Livonijas vēsturi, minējis, ka karagājienā gūstā  saņemtie voti nometināti Bauskas apkārtnē  un  piedalījušies pils celtniecībā , kasizskaidrojama ar vietējo iedzīvotāju trūkumu dotajā teritorijā. Iedzīvotāju dabisko pieaugumu kavēja gan neražas un tām sekojošie bada gadi, gan lipīgo slimību epidēmijas, gan biežie ienaidnieku karaspēka sirojumi.   1650.gadā Bauskas apkārtnē  minēti Latviešu un  Krievu pagasti. Krievu pagasts Bauskas apkārtnē minēts arī 1751.gadā. Krievijas zinātņu akadēmijas akadēmiķis  Ferdinands Johans Vīdemanis darbā par krieviņiem, secinājis, ka krieviņu valoda ir tuvāka somu valodai un, ka krieviņi esot to iedzīvotāju pēcteči, kas 1445.gadā. atvesti no votu zemēm. Somu – ugru valodu pētniecības aizsācējs Krievijā Andreass Johans Šegrēns 1846.gada  vasarā apmeklējis krieviņus Vecsaulē un 1849.g. sniedzis par savu ceļojumu atskaiti Krievijas Ģeogrāfu biedrībai, pievienojot tai krieviņu apģērbu aprakstu un  gleznotāja Augusta Georga Vilhelma. Petcolda zīmējumu. Līdz 19.gadsimta otrajai pusei krieviņi ieplūda latviešos, atstādami Bauskas novada kultūrā un valodā  savas iezīmes.
 1451. gada ordeņa vizitācijas protokolā ‘jaunajā pilī” t.i. Bauskā, minēti četri ordeņa brāļi un divi brāļi priesteri. Ordeņa brāļi, kas bija bruņinieki,  veidoja ordeņa kodolu. Viduslaikos bruņinieks bija augstmanis, kas jaunībā bija kalpojis vecākam augstmanim par pāžu vai ieroču nesēju , un  sasniedzot pilngadību, ar svinīgu ceremoniju tika uzņemts bruņinieku kārtā, kas veidoja viduslaiku dižciltīgo zemāko slāni. Ja laicīgs bruņinieks iestājās reliģiskajā bruņinieku ordenī, tad viņš paturēja savus karavīra pienākumus, bet pakļāva sevi mūka dzīvei. Vienā pilī dzīvojoši brāļi kopā ar savu pavēlnieku veidoja pils brāļu sabiedrību vai konventu. Teorētiski katrā konventā vajadzēja dzīvot 12 brāļiem (pēc Kristus mācekļu skaita), bet  Livonijā parasti konventos dzīvoja mazāks brāļu skaits. 15.gadsimta vidū veiktajā vizitācijā noskaidroja, ka ordenī tobrīd atradās 193 brāļi, 161 kā izcelsmes zeme bija minēta Vestfāle, 26 -  Piereina, 4 brāļi bija nākuši no Meisenes, bet 2  bija vietējās izcelsmes.


Ordenī sastāvēja arī pusbrāļi, kas parasti nebija dižciltīgas izcelsmes, bet kā laicīgi ļaudis bija iestājušies ordenī un  izpildīja saimnieciskus darbus; Vēl ordeņa dienestā atradās liels pulks dažādu ierēdņu un kalpotāju, kas nebija ordeņa locekļi, tie varēja būt gan vīrieši, gan sievietes, gan precēti, gan neprecēti. 14. un 15. gadsimtos ordeņa kalpotāji bija organizēti savā brālībā un viņus parasti dēvēja par melngalvjiem.


Neskatoties uz to, ka iestājoties ordenī bijā jādod nabadzības, šķīstības un paklausības zvēresti, bieži vien šie zvēresti bija pārkāpti. Ordeņa brāļi bija slinki iekšējās kārtības noteikumu pildītāji. Ne vienu reizi vien viņi bija jāmudina kārtīgi apmeklēt dievkalpojumus. Viņi bija jāskubina piedalīties citu brāļu bērēs un izturēties ar cienību pret vecajiem un slimajiem brāļiem un gādāt par tiem vecuma dienās. Tāpat bija arī sevišķi, 15. gadsimtā, bija parasta brāļu nepaklausība priekšniekiem un savstarpēju apvienību dibināšana.


19. un 20 gadsimtos  vairākos Latvijā un Vācijā publicētajos  izdevumos  parādās pieņēmumi, par to , iespējams mūra pils Bauskā pastāvējusi jau 14.gadsimtā. Kā vienu no pirmajiem šis hipotēzes atbalstītājiem varētu minēt Bauskas apriņķa skolu inspektoru  Oskaru Emīlu Šmitu, kas to minējis savā grāmatā par Bauskas un Mežotnes pilīm, Arhitekts Arigo Zandbergs savā pētījumā par Bauskas vecpilsētu, izmantodams 13.-14.gadsimta notikumus Bauskas apkārtnē un hroniku un dokumentu ziņas, atzinis Bauskas pils esamību 14. gadsimtā par stipri apšaubāmu.  Bauskas pils arheoloģiskā un arhitektoniskā izpēte vairāku gadu desmitu garumā nav devusi nekādus materiālus, kas ļautu datēt pils celtniecību  agrāk par 15.gadsimta pirmo pusi.


Mūra piļu piemērošana  šaujamieroču izmantošanai Eiropā aizsākās 15. gadsimta 30 tajos gados. Livonijā pirmās ziņas par nocietinājumiem, kas aprīkoti ar šaujamieročiem, parādās 15.gadsimta vidū,  bet aktīva piļu pārbūve, piemērojot tās šaujamo ieroču izmantošanai, notika  15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā. Rietumu un Dienvidu torņi atrodas aizsargsienu vidū un ir pa daļai  izvirzīti ārpus sienu plaknēm.   Bauskas  pils torņos un aizsargsienās izvietotās šaujamlūkas bija piemērotas šaujamo ieroču izmantošanai. Pils Šaujamlūkas izveidotas ne tikai pils augšējos stāvos, bet arī torņu un aizsargsienu pirmajos stāvos. Pils aizsargsienās izveidotas frontālās šaujamlūkas šaušanai uz priekšu, torņos gan frontālās, gan flankējošās šaujamlūkas šaušanai gar pils sienām.  Vairākām no pils torņos un aizsargsienās esošajām šaujamlūkām, ir konstatēti gaisa pievades kanāli to lejasdaļās un t.s. „dūmu ventilatori”  to augšdaļās.        


Jānis Grūbe, Mag.hist.


Attēli.
1.Zemgaļu zemju sadalīšana 13.gs. (pēc Šterns I. Latvijas vēsture. Krustakari. 1180-1290.)

2. Bauskas pils. Zīmējums no Jirgena Helmsa hronikas. 17.gs. vidus.
1) Priekšvārtu izbūve
2) Lielais pusapaļais vārtu tornis
3) Mazais pusapaļais vārtu tornis
4) Dienvidu tornis
5) Rietumu tornis
6) Ziemeļrietumu tornis

3. Krieviņi. A.G.V. Pecolda akvareļa fragments, 1846.g.

 

 

4. Bauskas pils 15.gs. beigās – 16. gs. sākumā. G. Jansona rekonstrukcijas zīmējums. 2008.g.

 

 Bauskas pils mūsdienās

 

Turnīrs šaušanā ar arbaletu. Foto Atis Stunda

 

Keramiķe Tija Bušmane. Foto Atis Stunda

 

Bauskas pils seno deju grupa "Galms". Foto Atis Stunda

 

19.05.2013.

Bauskas pilī atjaunos pagalma bruģējumu

2011.gadā arheoloģiskajos izrakumos atsegtais Bauskas pils jaunās daļas pagalma bruģis ir deformējies un vietām zudis. Ir bojātas arī no dolomītakmens veidotās lietus ūdens teknes. Lai pagalma segums būtu piemērots visiem muzeja apmeklētājiem, t.sk. cilvēkiem ratiņkrēslā, nepieciešama bruģa rekonstrukcija. 

Arhitektes Ināras Caunītes izstrādātais projekts paredz saglabāt un restaurēt visus tos pagalma bruģa fragmentus, kuri kvalitatīvi un bez ievērojamiem zudumiem saglabājušies. Pagalma bruģējumu atjaunos tā, lai kopskats būtu maksimāli tuvs oriģinālam. Lai arī pagalma bruģim pēc restaurācijas jāizskatās vienotam, atsevišķos pagalma sektoros bruģis veidojams atšķirīgi.


Viens no galvenajiem uzdevumiem ir lietusūdeņu novadīšanas sistēmas atjaunošana. Lai arī pagalmā ar deformēto oriģinālo bruģi nav vērojama ilgstoša lietusūdeņu uzkrāšanas, tomēr dažviet pagalma bruģa kritumi izveidojušies tā, ka lietusūdeņu plūsma kaitē pils pamatiem. Dažviet lietusūdeņi ieplūst pils pagraba stāvā. Plānots atjaunot deformētās lietusūdens aizvadīšanas teknes un, lai turpmāk izvairītos no akmeņu izskalošanas, aizpildīt šuves starp akmeņiem ar javu. Vietās, kur lietusūdeņu aizvadīšanas teknes zudušas, tās izveidojamas no jauna.


Atsevišķi pagalma bruģa sektori jāsaglabā bez iejaukšanās oriģinālajā substancē. Šādās vietās nepieciešama vien dažu atsevišķu akmeņu iestrāde esošajā bruģējumā. Joslā, kur visa pagalma garumā plānots izveidot ceļu, kas būtu piemērots epizodiskai vieglā un apkopes transporta kustībai, plānots esošo bruģi pa posmiem demontēt, saglabājot un atkārtoti bruģēšanai izmantojot visus veselos un kvalitatīvos akmeņus. Pēc esošā bruģa demontāžas jākoriģē ceļa pamatnes reljefs atbilstoši izstrādātajam projektam. Šajā pagalma sektorā bruģējumam jāiegūst pagalma visvairāk noslogotajai daļai nepieciešamo noturību, tāpēc bruģim veidojams stabils pamatojums, akmeņi liekami javā un šuves arī aizpildāmas ar javu. Lielāko pagalma daļu paredzēts bruģēt klasiskā veidā - ar dolomītakmeņiem, kas guldīti grantī, akmeņus ķīlējot. 

Bez bruģēšanas darbiem pils pagalmā jāizbūvē šahtas dienvidu korpusa pagraba logiem, blietētu dolomīta atsiju seguma celiņš pils drupu vārtu daļā un koka laipa pirms vārtiem. Veicot labiekārtošanas darbus pils priekšlaukumā, ir jāizbūvē posms dolomīta atsiju seguma pils piebraucamajam ceļam, jāpaplašina autostāvvieta pils priekšā un jāizveido lietus ūdeņu novadīšanas sistēma, kas sastāv no virszemes dolomītakmeņu teknēm un zemē ieraktas drenāžas sistēmas. Noslēgumā jāatjauno zālāji.

Informāciju sagatavoja 
Māris Skanis, 
Bauskas pils muzeja direktors

 

19.02.2013.

Turpinās Bauskas pils atjaunošana
Kaut arī zemi klāj sniegs, Bauskas pilī nenorimst āmuru klaudzoņa zāģu un cirvju skaņas. ERAF projekta „Bauskas pils– sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta” ietvaros turpinās pils atjaunošanas darbi.
Pilī jau uzstādītas masīvas koka starpstāvu pārsegumu sijas, tiek montēti dēļu griesti, mūrētas un apmestas starpsienas. Dienvidu korpusā trīs starpsienas SIA „Vesta” meistari izbūvējušimasīvās koka statņu konstrukcijās.
Nobeigumam tuvojas inženiertehnisko komunikāciju būvdarbi. Izbūvēta silto grīdu apkures sistēma. Pirmajā stāvā un pils pagrabā ieklāts dolomītakmeņu un māla flīžu grīdas segums. Izgatavota daļa no daudzkrāsainajām flīzēm Kurzemes hercogu apartamentu grīdām. Martā atsāksies interjera apmetumu un kamīnu atjaunošanas darbi un tiks liktas dēļu grīdas.
Uzsākta durvju un vārtu izgatavošana. „Akmens apstrādes centra AKM” meistariĶekavā pils ārējām kāpnēm un portālam atveduši kaļķakmeni no akmens lauztuvēm Vācijā un sākuši kāpņu balustru izgatavošanu. Pēc portāla pilastru pirmskara fotogrāfijām Kurzemes provinces muzejā tiek veidots modelis mālā.
Februārī izsludināts iepirkums Bauskas pils krāšņu rekonstrukcijai. Iepirkumā paredzēta oriģinālo krāšņu podiņu restaurācija, trūkstošo krāšņu podiņu modeļu un formu izgatavošana, krāšņu podiņu kopiju izgatavošana un krāšņu montāža vēsturiskajās atrašanās vietās. Oriģinālie podiņi jārestaurē, ievērojot Latvijā akceptētos zinātniskās restaurācijas principus, metodes un materiālus. Krāšņu podiņu kopijasizgatavojamas, ievērojot vēsturiskās tehnoloģijas un izmantojot atbilstošā perioda laikā lietotos materiālus: podiņi izgatavojami no kvalitatīva, podnieka darbiem atbilstoša sarkanā māla, podiņu dekoratīvo virsmu reljefs veidojams, atspiežot tos pēc iepriekš saskaņota modeļa izgatavotās matricās, podiņu glazēšanai izmantojamas glazūras, kuru krāsu toņi, dzidrums un faktūra ir identiski oriģinālam. Krāšņu podiņi apdedzināmi malkas ceplī, nodrošinot oriģinālajiem podiņiem adekvātus krāsu toņu un faktūru nianses.
Pavasarī tiks sākta ārējo koka un akmens kāpņu būve un pagalma bruģa atjaunošana.

Informāciju sagatavoja 
Māris Skanis, 
Bauskas pils muzeja direktors

 

 

Īstenojot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektu „Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta” pēc Bauskas novada Domes pasūtījuma 2012.gadā no 1. augusta līdz 14. septembrim notika arheoloģiskie izrakumi pie Bauskas jaunās pils dienvidu korpusa. Pēc pils rekonstrukcijas projekta tur atradīsies ārējās kanalizācijas trases posms. Darbi notika divos izrakumu laukumos (41. un 42. izr. laukumi).
2012.g. izrakumu sezonā atsegtas Bauskas pils priekšpagalma 2 bruģējuma paliekas. Virsējais bruģis, kas veidots no neregulāriem dolomītakmeņiem ieklāts 18.gs. sākumā. Apakšējais bruģis, kas veidots no lieliem laukakmens oļiem bija ieklāts 17.gs vidū. Arheoloģiski pētot pils kultūras slāni laukumu robežās, norakta rupju būvgružu kaudze, kurā bija sabērti t.s. klostera tipa jumta kārniņu fragmenti un kultūras slānī 17.gs. izraktā atkritumu bedre, kurā atrada daudz krāsns podiņu fragmentu un dzīvnieku kaulus.
No izrakumos iegūtajām senlietām ap trešdaļu sastāda holandiešu pīpīšu kātiņu un galviņu fragmenti. Lielgabala fragments, granātas fragments, rokas šaujamā ieroča mēlīte, svina lodīte, bruņu fragments saistāms ar militāriem notikumiem ap Bauskas pili. Par pils celtniecību un remontiem liecina atrastās naglas, loga stiklu ietvara fragments, loga eņģes fragments.No iedzīves priekšmetiem atrasti zābaka papēža apkalums, grāmatas apkalums, naža fragments.Atrasti arī 3 nelieli akmens kalumu fragmenti, un akmens šaujamlūkas fragments. Lielākā daļa no atrastajām trauku lauskām  ir sarkana māla ar vienkrāsainu glazūru, bet atrastas arī polihromi glazētas sarkana māla trauku lauskas, kā arī atsevišķas akmens masas un majolikas trauku lauskas.  Lielākā daļa no atrastajiem zaļi glazētajiem krāsns podiņu fragmentiem ir no 16.gs. beigās pilī uzstādītajām krāsnīm. Vairāk nekā citus iepriekšējos gadus atrasti krāsns podiņu fragmenti ar uzrakstu „ANNO 1588” - šai gadā Polijas karalis Sigismunds III Vāsa un Polijas Seima apstiprināja amatā Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu. Izrakumos iegūti krāsns podiņu fragmenti ar krustā sistā Kristus motīvu, kas līdz šim, Bauskas pilī, atrasti ļoti mazā skaitā. Atrasts viens vesels dobais krāsns podiņš un vairāki desmiti to fragmentu.
Izrakumu sezonas pēdējās dienās arheologi no būvgružiem attīrīja vārtu sardzes telpas oriģinālo grīdu dienvidu korpusā, blakus ieejai pilī.
 
Informāciju sagatavoja: Arheologs Jānis Grūbe

 

  16.07.2012.

 

2012.gada 16.jūlijā Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips un SIA „Vesta ABM” valdes priekšsēdētājs Bruno Podnieks parakstīja līgumu par Bauskas pils jaunās daļas restaurācijas un rekonstrukcijas 2.kārtas būvdarbu veikšanu, līguma Nr.BNA 2012/014/ERAF.
Kopējā līguma summa ir vairāk nekā pusmiljons latu -       Ls 543 174, 18. Šī finansējuma ietvaros turpmāko 16 mēnešu laikā SIA „Vesta ABM”, saskaņā ar SIA „Arhitektes Ināras Caunītes birojs” izstrādāto Bauskas pils jaunās daļas restaurācijas un rekonstrukcijas tehnisko projektu, veiks darbus Bauskas pils jaunajā daļā ar mērķi nodrošināt pils funkcionalitāti un sagatavot objekta interjeru dekoratīvās apdares restaurācijai. Būvuzņēmējam jāizveido starpstāvu pārsegums, jāveic starpsienu izbūve, arhitektūras būvdetaļu rekonstrukcija (durvis, logi un vārti komplektā ar metālkaluma furnitūru, koka grīdas, koka griesti, koka iekšējās un ārējās kāpnes u.tml.), ķieģeļu un dolomītakmens plākšņu grīdas, apdares darbi saimnieciskajās un tehniskajās telpās kā arī jāizveido inženioertīkli - kanalizācijas ārējie, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējie tīkli, apkure un siltummehānika, ventilācija, elektroinstalācija, ugunsdzēsības un apsardzes signalizācija, video novērošana.
Bauskas pils jaunās  daļas rekonstrukcijas un restaurācija darbi norit projekta „Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta” ietvaros. Projekts ievērojami palielinās objekta ekonomisku un inovatīvu izmantošanu novada saimnieciskās, kultūras un izglītības dzīvē. Plānots, ka par projekta līdzekļiem pilnībā tiks pabeigta Bauskas pils jaunākās daļas atjaunošana. Tiks veikti ne vien apjomīgi objekta zinātniskās izpētes, restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, bet arī labiekārtota pils teritorija, padarot pils telpas un ārējo vidi pieejamu visām sociālajām grupām. Īstenojot šo projektu viens no ievērojamākajiem novada arhitektūras pieminekļiem iegūs daudz plašākas pielietojamības iespējas ne vien kā tūrisma objekts, bet arī kā kultūras un izglītojošu pasākumu norises vieta, tādejādi ievērojami bagātinot Bauskas novada tūrisma piedāvājumu un sniedzot iespējas vietējiem tūrisma pakalpojuma sniedzējiem paplašināt arī savu sniegto pakalpojumu klāstu.
Ieva Šomina,
sabiedrisko attiecību speciāliste

 

16.02.2012
Atdzimst Bauskas pils akmens rotājums
Arheoloģiskajos izrakumos Bauskas pilī atrasta nozīmīga ēkas akmens rotājumu fragmentu kolekcija. ERAF projekta "Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta - atjaunošanas II kārta "ietvarosnoslēgusies šīs kolekcijas izpēte un konservācija.
Lai sistematizētu arheoloģiskajos izrakumos atrastos 263 akmens kalumu fragmentus, akmeņi tika izkārtoti vienā telpā un grupēti pēc formas, profilējuma un virsmas plastikas. No atsevišķiem fragmentiem restauratoriem izdevās salikt vairākus pils rotājuma elementus, kas tikuši salauzti pils bojā ejas procesā.
Izstrādājuma piederību interjera vai eksterjera dekoram palīdzēja noskaidrot akmens virsmas apdares raksturs, akmeņkaļu lietoto instrumentu pēdas, erozijas pakāpe un laboratoriskie pētījumi.
Iekštelpu akmens kalumu virsma tikusi apstrādāta ar ļoti smalku kaļķu javas pastu un pulēta. Uz atsevišķiem interjera akmens kalumu fragmentiem saglabājušās krāsojuma pēdas – iluzors marmorējums. Izstrādājumu virsmas izpēte apliecināja, ka krāsojums ir sākotnējais, jo starp akmeni un krāsojumu netika atklāts netīrumu slānis.
Iekštelpu akmens kalumi identificēti kā kamīnu daļas (dekoratīvās plāksnes, dzegu profili, pilastri, cokola daļas). Kolekcijā ir dolomīta grīdas flīzes un to fragmenti. 
Fasādes dekoratīvo akmens kalumu fragmenti veidojuši ieejas portālu (durvju ailas arkas iekšējās aploces, dzegas, pilastru fragmenti) vai kāpnes (margas, balustri, arku dekoratīvie profili, pakāpienu fragmenti u.c.).
Pētījumi ļāva noteikt pils akmens kalumu ieža veidu, struktūru, cietību un izcelsmes vietu. Bauskas pils akmens kalumi darināti no dzeltenīgi pelēka dolomītkmens, kas mehāniski ir ļoti izturīgs. Pieredzējusī ģeoloģe un dolomīta iegulu pētniece Skaidrīte Kondratjeva uzskata, ka, salīdzinot Bauskas pils akmens un tuvāko dolomīta atradņu (Mežotnes, Jumpravmuižas) paraugu ķīmisko sastāvu, redzams, ka galveno komponentu saturs praktiski neatšķiras. Pils akmens kalumi identificējami kā vietējas izcelsmes dolomīti, kas iegūti pils tuvākajā apkārtnē.
Analīzes pierādīja, ka kalumiem piederošo mūrjavu satāvs atbilst sienu mūrjavām. Tas ļāva datēt akmens kalumus ar jaunās pils būvniecības laiku 16. gadsimta beigās.
Restaurators Milošs Gavenda secina, ka Bauskas pils akmenskalumu mākslinieciskās apdares līmenis ir ļoti augstvērtīgs un domā, ka jaunās pils celtniecības laikā pilī strādājusi profesionāla akmeņkaļu darbnīca, kuras meistaru stabilais rokraksts nolasāms vēl šodien, kad no viņu darba ir saglabājušīes vien fragmenti.
Arhitekti pētījumu rezultātus izmantojuši, projektējot pils parādes lieveni, portālu un kamīnus, bet restauratori oriģinālos akmenskalumu fragmentus notīrījuši un sagatavojuši novietošanai atpakaļ sākotnējajā vietā. Akmenskalumi pirms un pēc apstrādes fotografēti, katram izveidota zinātniskās izpētes un restaurācijas pase, kurā fiksēta visa par akmeni zināmā informācija un katra ar to veiktā darbība un lietotie konservācijas materiāli.
Bauskas pils akmens kalumu kolekcija šobrīd ir lielākā un pētītākā 16. gs. akmens kalumu kolekcija Latvijā. Izpētes rezultāti būs visu piļu pētnieku ieguvums. To sakam no pieredzes, jo zinam cik laika esam tērējuši informācijas meklējumos.

T.Skane
Bauskas pils muzeja speciāliste pētnieciskajā darbā

31.10.2011.
Bauskas pils atgūst valdnieka rezidences veidolu
 
No 2011. līdz 2013. gadam, Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „Bauskas pils - sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta -atjaunošanas II kārta” ietvaros, tiek realizēti plaši pils pētniecības un restaurācijas darbi ar mērķi 2013. gadā pabeigt pils jaunākās daļas fasāžu restaurāciju un atklāt Kurzemes hercogu reprezentācijas telpu, apartamentu, pilskunga dzīvojamo telpu, saimniecības un sardzes telpu interjeru ekspozīcijas.
Kā pirmā šī projekta ietvaros veiktā aktivitāte jāmin š.g. 27. septembrī pabeigtā pils ziemeļu fasādes sgrafito dekoratīvās apdares restaurācija. Līdz ar to var uzskatīt, ka ir noslēdzies pēdējais posms 14 gadus ilgušā cīniņā par Bauskas pils fasāžu dekoratīvās apdares saglabāšanu nākamām paaudzēm un pienācīgu eksponēšanu mūsdienās.
Bauskas novada iedzīvotāji zin, ka Bauskas pils fasādes ir dekorētas īpašā sgrafito tehnikā, kas radusies Itālijā pašā 16. gs. sākumā. Pils dekora pamatelements ir telpiska, no vienas puses apgaismota, četrslīpu rusta zīmējums, kurauzdevums reiz bija radīt iespaidu it kā pils būtu celta no apstrādātiem akmens blokiem.
Sgrafito tehnikas būtība ir tāda, ka mūra siena vairākās kārtās tiek pārklāta ar atšķirīga sastāva, graudainuma un krāsas apmetumu. Apmetuma virsējā, visgaišākajā kārtā tiek iezīmēta ornamenta kompozīcijas shēma un, kamēr apmetums vēl nav sacietējis, ar īpašiem instrumentiem noteiktos laukumos tiek izgrebts vai, precīzi tulkojot itāļu vārdusgrafiare, izskrāpēts ornaments tā, lai atsegtos tumšāk iekrāsotais raupjais slānis, kas kopā ar gaišajiem, neskartajiem virsslāņa laukumiem veido zīmējumu.
Bauskas pils ziemeļu fasādes atjaunošanas darba uzdevums bija ļoti komplicēts. Visā fasādes laukumā bija jāiztīra mūra šuves, jāpiemūrē izirušās vietas, fasāde jāmazgā, jāapstrādā pret sūnu u.c. sīkaugu augšanu, jāizveido dzega un tikai tad meistari varēja restaurēt sgrafito oriģinālus. Pēc tam vajadzēja atjaunot zaudētā sgrafito dekora laukumus un gludos apmetumus, harmoniski iekļaujot oriģinālos fragmentus no jauna izgatavotā sgrafito platībās. Gan gludo, gan dekorēto apmetumu atjaunošana bija jāveic, ievērojot oriģinālo apmetuma kārtu secību, biezumu, graudainumu un krāsu. Tas bija jāpanāk, lietojot Bauskas pils oriģinālajiem apmetumiem tuvus kalķu – smilts materiālus, apmetuma veidošanas tehnoloģijas, tehnikas, virsmu apdares un instrumentus. Noslēgumā visa fasāde jāapstrādā ar hidrofobu materiālu, lai lietus laikā tā neuzsūktu pārāk daudz mitruma, bet tomēr saglabātu pietiekamu porainumu un liekais mitrums no sienas vienmēr varētu izgarot.
Kopš 1997. gada ar Bauskas sgrafito restaurāciju nodarbojas pieredzējis čehu restaurators Milošs Gavenda un viņa kolēģi. Tie bija viņi, kuri pirms 14 gadiem veica ziemeļu sienas oriģinālo fragmentu konservāciju un pārklāšanu ar aizsargājošu kaļķa –smilts apmetuma slāni, nemaz nenojausdami, ka pašiem būs pie šī darba jāatgriežas un tas jānoved galā. Reiz labi veiktais darbs darītājiem atmaksājās. Tas un labie laika apstākļi ļāva meistariem paveikt tādu darba apjomu uz kādu paši bija baidījušies cerēt. Laikā no 1. jūlija līdz 28. septembrim meistari veikuši sgrafito fasādes restaurāciju 792 m² platībā.
Bauskas pils ERAF projekts devis darbu arī Bauskas un tās apkārtnes iedzīvotājiem. Prieks, ka pilī atkal strādā Gavendas kunga audzēkņi, mūru restauratori Ēriks Pažemecks un Aivis Čornajs. Tagad viņiem pašiem ir palīgi, kuri, savukārt, no Ērika un Aivja apgūst amata knifus.
Taiga Skane
Bauskas pils muzeja speciāliste 

 


03.10.2011.

Izrakumi Bauskas pilī

 

Īstenojot Eiropas Savienības  finansēto Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektu „Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta”,  no 1. jūnija līdz 15. augustam notika arheoloģiskās izpētes darbi Bauskas jaunās pils pagalmā.

Izrakumos pilnībā atsegts pagalma dolomītakmens bruģis. Akmens klājums veidots tā, lai lietus ūdeni no pils pagalma varētu izvadīt pa tekni pils vārtu ejā.  Bruģis vairākkārt remontēts gan, aizvietojot atsevišķus akmeņus, gan vietām veidojot jaunu klājumu. Plašākie pagalma bojājumi radušies pēc pils daļējas uzspridzināšanas 18. gs. sākumā.

Pie jaunās pils ziemeļu korpusa vidusdaļas atklāja ārējo kāpņu un balkona būvkonstrukciju paliekas - sienu fragmentus, stabu un pilastru pamatus.   

Pilsdrupu vārtu priekšā atsedzās aizsardzības būves paliekas ar tā saukto „vilku bedri”, kas veidota kā līdz 4 m dziļa šahta, kuru pārsedza paceļama koka plātne, kuras viras stieņi guldīti laukakmeņos, kas iemūrēti vārtu ailas lejasdaļā, iekaltās gropēs. Latvijas mūra piļu pētniecībā Bauskas  „vilku bedre” ir unikāls atradums.

Izrakumos iegūtas piecas monētas, kas  kaltas 17.gs., astoņi pils dekorējuma akmenskalumu fragmenti, kā arī senlietas - lielgabala lode, granāta, karteču gabali, dzelzs un svina lodītes, kas saistāmas ar militāra rakstura notikumiem Bauskas pilī.

Atklātās būvkonstrukcijas būs pamats pils pagalma bruģa, ārējo kāpņu un balkona restaurācijas projektiem.  Atrastās senlietas papildinās Bauskas pils muzeja krājumu

Informāciju sagatavoja:
Arheologs J.Grūbe


 

Turpinās Bauskas pils restaurācija
 
Bauskas pilī dekoratīvie akmens kalumi 16.gs. izmantoti ziemeļu korpusa ārējo kāpņu kompozīcijā, 2. stāva ieejas portāla un fasādes dekorēšanā, kā arī interjerā kamīnu un krāšņu apdarē. Muzejā glabājas nozīmīga arheoloģiskajos izrakumos atrasto akmens kalumu fragmentu kolekcija, kuru nepieciešams sistematizēt pēc fragmentu profilējuma un dekora formas. Ar sedimentu (kvēpu, tauku, u.c. netīrumu) ķīmiski – morfoloģisko izpēti un krāsu sastāva analīzi identificēs akmens kalumu piederību interjeram vai eksterjeram. Akmens kalumu kompozīcijas kopsakarību izpētei veicamas krāsu slāņu zondāžas, akmeņu mineroloģijas, krāsu un javu palieku analīzes. Apvienojot informāciju par pils būvvēsturi, akmens kalumu atrašanas vietu un veikto laboratorisko pētījumu rezultātus, tiks izstrādāti priekšlikumi dienvidu korpusa ārējo kāpņu, ieejas portāla, kamīnu un krāšņu restaurācijai.
16. gs. beigās celto Kurzemes hercogu rezidenci apsildīja ar krāsnīm un kamīniem. Krāsnis bija interjeru dekoratīvā noformējuma dominantes. Tās būvētas no reljefi ornamentētiem, glazētiem krāšņu podiņiem. Pils pastāvēšanas laikā krāsnis vairākkārtīgi pārbūvētas atbilstoši attiecīgā laika perioda stilistiskajām un konstruktīvajām prasībām. Liecības par 16. – 17. gs. krāsnīm Bauskas pilī sniedz arheoloģiskajos izrakumos atsegtās krāšņu pamatnes un  krāšņu keramikas kolekcija, kuru veido 5 600 krāšņu podiņi un to fragmenti, piederīgi 83 atšķirīgiem podiņu tipiem, kā arī pils 17. gs. apraksti. Krāšņu podiņi rotāti ar renesanses, manierisma un baroka stila ornamentu. Tie pārklāti ar vienkrāsainu (dažādu toņu zaļu, brūnu, melnu) vai vairāku krāsu glazūru, piemēram – zilu un baltu. Bauskas Jaunās pils restaurācijas un rekonstrukcijas projekta ietvaros tiks restaurētas desmit 16. – 17. gs. krāsnis. Lai pamatotu restaurācijas projektu, tiks veikta Bauskas pils arheoloģiskās ekspedīcijas krāšņu podiņu kolekcijas izpēte un pēc tam izstrādāti krāšņu restaurācijas meti.
Pils pagalmu 17. gs. klājis dolomītakmens bruģis, kam, kā pils pagalma arhitektūru vienojošam elementam, bijusi ne tikai funkcionāla nozīme, bet arī dekoratīva loma. Pašlaik bruģi sedz apmeram 50 cm biezs būvgružu slānis. Veicot arheoloģiskos izrakumus, paredzēts bruģi atsegt un pēc tam restaurēt. Domājams, ka arheoloģiskie pētījumi sniegs jaunu informāciju par pils ārējām kāpnēm un ieejas vārtiem Livonijas cietokšņa daļā.
Projekts „Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta” paredz pilnībā pabeigt Bauskas pils jaunākās daļas atjaunošanu. Restaurētajās telpās atradīsies interjera iekārtojuma ekspozīcijas un telpas mākslas kolekciju izstādīšanai, festivāliem, koncertiem, muzejpedagoģisko programmu vai mūžizglītības nodarbībām, u.tml. norisēm. Rezultātā bagātināsies pils muzeja piedāvājums un kultūras aktivitātes, Bauskas pils varēs pilnvērtīgi papildināt populāro tūrisma maršrutu uz Rundāles pili un piesaistīt vairāk tūristu. Projekts tiks realizēts 30 mēnešos, tā kopējās izmaksas1 399 610,00 LVL, no tiem ERAF līdzfinansējums 1 188 968,69 LVL
Bauskas pils muzeja direktors
M.Skanis