Sestdiena, 23. Septembris, 2017. Vanda, Veneranda, Venija
Sazinies ar mums 80003939

Mēs lepojamies


Bauskas novada pašvaldības apbalvojums GODA PILSONIS


2016.gads

Voldemārs Čacs, būvinženieris, deputāts

V.Čačs  dzimis 1957. gada 10. jūnijā Varakļānos. Absolvējis Varakļānu vidusskolu, turpinājis apgūt izglītību, iegūstot tehniķa - celtnieka profesiju Rīgas Celtniecības tehnikumā. 1988.gadā ieguvis augstāko izglītību un  inženiera - celtnieka diplomu Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.

Bauskā V. Čača darba gaitas sākās 1981.gadā. Ir izcils speciālists veicot darba pienākumus savā profesijā daudzu gadu garumā.

Viņš neskaita stundas, kas nepieciešamas, lai veiktu darbu iedzīvotāju interesēs. Ir izpelnījies ļoti daudzu cilvēku cieņu ar kompetenci profesionālajā jomā un cilvēcīgo attieksmi pret jebkuru, kurš vēlas saņemt viņa padomu un palīdzību. Ar savu pilsonisko un sabiedrisko aktivitāti gan kā sava darba veicējs, gan kā Bauskas novada domes deputāts, viņš veido pozitīvu novada tēlu.

 

Gido Kokars, skolotāju kora  „Daina” vadītājs

Gido Kokars dzimis Gulbenē 1921.gada 17.augustā. Mācījies Cēsu, Jelgavas un Rēzeknes skolotāju institūtā. No 1965. līdz 1998. gadam - trīsdesmit trīs gadus - bija Bauskas rajona skolotāju kora „Daina”  mākslinieciskais vadītājs.

Pateicoties diriģenta Gido Kokara augstajām mākslinieciskajām prasībām kora 25.jubilejā 1988.gadā Rīgā koros sniedza koncertu ar profesionāļu cienīgu programmu.

Gido Kokars deviņos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos bijis virsdiriģents, bet 2003. un 2008.gada Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos bijis Goda virsdiriģents.

Par savu ieguldījumu latviešu kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā 1996.gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka titulu un apbalvojumu.


 

2015.gads

Laimons Šulcs, mākslinieks

Bauskas tēlu L. Šulcs popularizējis fotogrāfijās, piedaloties daudzās fotoamatieru darbu izstādēs novadā, piemēram, Bauskas pils muzejā, Kultūras centrā, pilsētas skolās un arī plašākā mērogā. Viņam piemīt spēja neparastā rakursā tvert savu pilsētu un portretēt tās ļaudis. Laimons ir viens no pirmajiem un ilggadējiem fotostudijas „Bauska” biedriem. Viņam ir plaša fotogrāfiju, zīmējumu un draudzīgu saržu kolekcija, kas arī eksponēta izstādēs.

Laimonam visu mūžu tuvs bijis sports. Viņš pats aktīvi sportojis jaunībā, organizējis sporta aktivitātes pusmūža gados, būdams Bauskas Tūristu kluba valdes priekšsēdētājs. Savulaik Bauskā un kādreizējā rajonā aktīvās norises tūrismā ir L. Šulca nopelns.

 

 

Imants Lancmanis, Rundāles pils muzeja direktors

I.Lancmanis dzimis Rīgā 1941.gada 29.jūlijā. Beidzis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu un Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.  1964.gadā, kā students, ieradās Bauskas rajonā un sadarbībā ar Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja direktoru Laimoni Liepu iepazinās ar tolaik visai nolaisto Rundāles pili.

Lancmaņa kungs savā darbīgajā mūžā ir daudz izdarījis tagadējā Bauskas novada labā.  Izdotas kultūrvēsturiskas publikācijas laikrakstos un žurnālos par mūsu novada senajām bagātībām, kā arī monogrāfijas par Mežotnes, Garozas un Lambārtes muižām. Tieši viņš savulaik Latvijas Valsts vēstures arhīvā atrada Bauskas rātsnama attēlus un uzmērījumus, kas vēlāk kļuva par pamatu šīs ēkas atjaunošanai

 Noderīgi I.Lancmaņa padomi un konsultācijas ir tikuši izmantoti Bauskas muzeja un Bauskas pils muzeja darbībā, notikusi sadarbība ar Bauskas novada domi un biedrību „Bauskas vecpilsēta” par pilsētas vēsturiskās daļas saglabāšanu un atjaunošanu.


 

2014.gadā

Jānis Zviedrāns, Bauskas Vissvētākā Sakramenta  katoļu draudzes prāvests

Dzimis 1941.gada 3.martā Ilūkstes novada Dvietē. Bauskas katoļu draudzē Jānis Zviedrāns kalpo kopš 2006. gada, bet 90. gados viņš bija Skaistkalnes katoļu prāvests. Monsinjors Zviedrāns 1998. gadā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Prāvesta J.Zviedrāna kalpošana Bauskas draudzē ir pamanāma un novērtējama. Pateicoties prāvesta idejām un darba mīlestībai, baznīca pilnībā izmainījusi savu ārējo veidolu. Ar savu rūpību un darbību viņš iedvesmojis darboties arī draudzes locekļus.

Prāvests J.Zviedrāns Bauskas novadā veicina garīgās izglītības, kultūras un estētisko vērtību nostiprināšanu.

 

 

 

Kārlis Štelms, sabiedriskās dzīves aktīvists

K.Štelms,  dzimis  1923.gada  7.februārī  Bauskā. 

Kopš 1946.gada strādājis vienā darba vietā – Remontu un celtniecības iecirknī,  bijis galdnieks. Atbildīgs un profesionāls meistars, kura roku darbs ieguldīts vairumā Bauskas pilsētas celtņu – kādreizējā kinoteātrī, universālveikalā, pilskalna restorānā u.c.

Paralēli darba gaitām, nodarbojies ar sportu, bijis rajona čempions septiņos sporta veidos. Aktīvi iesaistījies sporta pasākumu organizēšanā un sacensību tiesāšanā. Pēdējos gados pārstāvējis Bauskas novadu Latvijas Sporta veterānu savienības sporta spēlēs galda tenisā, izcīnījis godalgotas vietas.

Būdams pensijas gados, K.Štelms bijis vienmēr cienīts un gaidīts viesis Bauskas novada sporta pasākumos.

 

 

Valija Ramane, pedagoģe, sabiedriskās dzīves aktīviste

Bauskas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes ,,Pasaulīte” ilggadējā vadītāja, Bauskas Tautas teātra aktrise. 

V.Ramane darba gaitas uzsākusi pirmajā Bauskas bērnudārzā Rīgas ielā 28 par audzinātāju.

V.Ramane bija pirmā Bauskā jaunuzceltā bērnudārza vadītāja.

Mājīga iestādes vide, radoša un aktīva darba atmosfēra, prasme veidot veiksmīgu sadarbību ar citam iestādēm, vadītājas, kā mākslinieces, šarms daudziem iestādes darbiniekiem devis pedagoga rūdījumu un darba prasmi visam mūžam.

Jaunībā gribējusi būt operas māksliniece. Savu sapni Valijas kundze  realizējusi, kopā ar skatuves partneri Rūdolfu Birznieku,  ierakstot audiokaseti.

 

 

 


 

2013.gadā

Uldis Dumpis,  Latvijas Nacionālā teātra aktieris

Dzimis 1943. gada 3. oktobrī Īslīces ciema „Dumpjos”. Mācījies Bauskas 1. vidusskolā.

1965. gadā beidzis LVK Teātra fakultāti. Pēc studiju beigšanas uzsāka darbu Nacionālajā (tolaik Drāmas) teātrī. Jau pirmajās lomās parādīja sevi kā aktieri ar skaudru patiesības izjūtu. Īpaši neaizmirstams ir viņa Lilioms, Molnāra tāda paša nosaukuma lugā. Spilgts raksturlomu tēlotājs (Ābrams – "Skroderdienas Silmačos", Kangars – "Uguns un nakts", Ceplis – "Ceplis" u.c.) Pazīstams arī kā kinoaktieris (“Limuzīns Jāņu nakts krāsā “, “Emīla nedarbi“, “Baiga vasara“ un citas. Dzīvesbiedre ir Latvijas televīzijas režisore Daina Dumpe.

 

 

 

Milošs Gavenda, čehu restaurators

Čehu restaurators Milošs Gavenda ir Bauskas pils restaurācijas darbu vadītājs kopš 1996. gada. Viņa vadībā veikti Bauskas jaunās pils sgrafito dekoratīvā apmetuma konservācijas, restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, Bauskas Ordeņpils drupu konservācija un Bauskas pils muzeja speciālistu un būvstrādnieku apmācība. Kopš 1996. gada viņš ir visu Bauskas pilī veikto konservācijas un restaurācijas darbu tehnoloģiju autors.

Miloša Gavendas darbība Bauskas pilī pacēlusi jaunā pakāpē Bauskas pils saglabāšanas un aprūpes pasākumus, arī devusi jaunus impulsus visas Latvijas mūra ēku restaurācijai.

Pie M. Gavendas Čehijā un  Spānijā stažējušies vairāki Bauskas  pils speciālisti.

  Milošs  Gavenda  Čehijā  ir  atzīts  un   pieprasīts restaurācijas speciālists un uzticams Bauskas pils  muzeja  sadarbības  partneris.

 


 

2012.gadā

Lāsma Kugrēna-Mūrniece, Latvijas Nacionālā teātra aktrise

Dzimusi 1952.gada 17.jūnijā Bauskā. 1975. gadā absolvējusi Latvijas Valsts Konservatorijas (LVK)  Teātra fakultāti, tajā pašā gadā kļuvusi par Latvijas Nacionālā teātra aktrisi. Radošajā karjerā vairākas reizes tikusi nominēta „Spēlmaņu nakts” balvai dažādās nominācijās. Nozīmīgas kinolomas tādās filmās kā „Vella kalpi Vella dzirnavās” (1972), „Atspulgs ūdenī” (1977), „Vīrietis labākajos gados” (1978), „Laikmetu griežos” (1981), „Dārzs ar spoku” (1983), „Modris” (2014).

1986. gadā saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu. 1997. gadā Kugrēna saņēmusi Alfreda Amtmaņa-Briedīša balvu.

 

 


Ar Bauskas novada pašvaldības apbalvojumu MŪŽA IEGULDĪJUMS apbalvoti 

Ar Bauskas novada pašvaldības apbalvojumu GODA RAKSTS apbalvoti

Ar Bauskas novada pašvaldības apbalvojumu ATZINĪBAS RAKSTS apbalvoti

Ar Bauskas novada pašvaldības apbalvojumu PATEICĪBAS RAKSTS apbalvoti