Svētdiena, 20. Augusts, 2017. Bernhards, Boriss, Rojs
Sazinies ar mums 80003939

Latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanas simtgadē Rīgā notiks tautas un armijas svētki „Latviešu strēlniekiem – 100”


Latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanas simtgadē Rīgā notiks tautas un armijas svētki „Latviešu strēlniekiem – 100”2015.08.01 Komentāri (0) Latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanas simtgadē Rīgā notiks tautas un armijas svētki „Latviešu strēlniekiem – 100”

1915. gada augustā apritēja gads, kopš Pirmā pasaules kara norises bija pārņēmušas visu Eiropu. Situācija īpaši smaga bija Latvijā — vācu karaspēks okupēja Kurzemi un Zemgali, apdraudot jau Rīgu. Šādos apstākļos ziņas par atļauju latviešiem dibināt savas nacionālās vienības saviļņoja daudzus. Brīvprātīgi stāties pretī ienaidniekam plecu pie pleca ar saviem tautiešiem vēlējās tūkstošiem Latvijas vīru.

Atceroties tā laika notikumus, 1.augustā Rīgā norisināsies latviešu strēlnieku simtgadei veltītie tautas un armijas svētki „Latviešu strēlniekiem – 100”, kuros piedalīties aicināts ikviens interesents.

Latviešu strēlnieku simtgadei veltītos tautas un armijas svētkus veidos vairāki pasākumi.

Plkst.12 notiks Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejai veltītas piemiņas plāksnes atklāšana pie ēkas Tērbatas ielā 1/3. Piemiņas plāksnes dizaina centrālais tēls ir latviešu strēlnieku simbols – krūšu nozīme, kas plāksnē veidota bronzas lējumā. Piemiņas plāksnes autors ir mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

Plkst.12:45 Vērmanes dārza estrādē notiks koncertuzvedums „Latviešu strēlnieku bataljoniem – 100”. Tajā atainos brīvprātīgo iesaistīšanos latviešu strēlnieku bataljonos pirms 100 gadiem. Koncertuzvedumā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Prezidiju konventa vīru koris un aktieri Gundars Grasbergs, Inga Misāne-Grasberga un Arturs Krūzkops. Koncertuzveduma režisors ir Mārtiņs Eihe.

Plkst.14:30 sāksies tautas un armijas gājiens no kinoteātra „Splendid Palace” uz 11.novembra krastmalu. Tam pievienoties aicināti visi interesenti. Priekšgalā soļos bruņoto spēku orķestris.

Plkst.15 11.novembra krastmalā sāksies bruņoto spēku paraugdemonstrējumi un svētku koncerts „Latviešu strēlniekiem - 100”. Tajā piedalīsies Ance Krauze, Zigfrīds Muktupāvels, Andris Ērglis, Ingus Pētersons, Adrians Kukuvass, Lauris Reiniks, Valters Frīdenbergs, Andris Baltacis, Normunds Pauniņš, Nikolajs Puzikovs, Miks Dukurs, kā arī Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Zemessardzes orķestris, Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris diriģenta Romāna Vanaga vadībā „Skyforger”, „Auļi”, „Vilki”, „Vilkači”, „Dobeles zemessargi”, instrumentālais ansamblis Jura Kristona vadībā un citi.

Krastmalā būs vērojami arī bruņoto spēku vienību paraugdemonstrējumi, kā arī būs piespēja piedalīties dažādos konkursos. Pēc koncerta būs zaļumballe.

Pasākuma rīkotāji aicina uz svētku pasākumiem ierasties, piespraužot pie apģērba, cepures vai matos baltu puķi.

1915. gada 1. jūnijā  Rīgā, Tērbatas ielā 1/3, notika Latviešu sabiedrisko, politisko darbinieku un karavīru sanāksme, kurā nolēma vērsties pie Krievijas armijas vadības ar lūgumu ļaut dibināt nacionālas latviešu karaspēka vienības. 10. jūnijā advokāts Gustavs Ķempelis iesniedza lūgumrakstu Krievijas impērijas armijas virspavēlniekam kņazam Nikolajam Nikolajevičam par latviešu nacionālo karaspēka vienību dibināšanu.

1. augustā Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs izdeva pavēli par pirmo divu brīvprātīgo latviešu strēlnieku bataljonu (1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas) formēšanu un Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejas izveidi. 10. augustā laikrakstā „Dzimtenes Vēstnesis” publicēja rakstnieku Ata Ķeniņa un Kārļa Skalbes sacerēto un Krievijas Valsts Domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša parakstīto uzsaukumu „Pulcējaties zem latviešu karogiem”, kas aicināja brīvprātīgos vecumā no 17 līdz 35 gadiem pieteikties latviešu strēlnieku bataljonos.

12. augustā Rīgā darbu sāka pirmā brīvprātīgo latviešu strēlnieku uzņemšanas komisija, un divu dienu laikā pieteicās 472 brīvprātīgie, bet jau 14. augustā notika pirmo brīvprātīgo latviešu strēlnieku svinīga pavadīšana uz Daugavmalu, no kurienes viņi tālāk devās uz apmācības vietu Mīlgrāvī.

Pirmajam pasaules karam, kurš daļēji noslēdzās ar parakstīto pamieru 1918. gada novembrī, bija tālejošas sekas, un tas iezīmēja dramatiskas pārmaiņas politikā, kultūrā un sabiedrībā kopumā. Kara gaitā tika iznīcināta aramzeme, rūpniecība, dzīvojamais fonds, kā arī kultūras vērtības.

Karš īpaši smagi skāra arī Latvijas teritoriju, kuru jau no 1915. gada šķērsoja frontes līnija. Četros kara gados Latvijas teritorijas iedzīvotāju skaits bija samazinājies gandrīz par miljonu. Daudzi, bēgot no Vācijas armijas, bija devušies bēgļu gaitās un nekad vairs neatgriezās; strādnieki evakuējās uz Krievijas iekšieni līdz ar fabrikām un to iekārtām; 120—140 tūkstoši latviešu karavīru bija krituši frontē — gan pie Ložmetējkalna un Augustovas mežos Austrumprūsijā, gan cīņās pret Osmaņu karaspēku dienvidos un Vācijas karaspēku Rietumu frontē Francijā.

Karš būtiski mainīja arī pasaules politisko karti. Pārstāja eksistēt Vācijas, Austroungārijas, Krievijas un Osmaņu impērijas, uz kuru drupām veidojās virkne jaunu, nacionālu valstu, to skaitā arī Latvija, Lietuva un Igaunija. Izveidojās jauna starptautisko attiecību sistēma, kurai viens no mērķiem bija nepieļaut jauna kara izcelšanos Eiropā. Karš, kuram bija jāizbeidz visi kari, radīja augsni nākamajam starpvalstu konfliktam, kas pakāpeniski pārņēma pasauli 21 gadu vēlāk.

Papildu informācija:

Pirmais pasaules karš Latvijā un latviešu strēlnieku cīņas: http://www.sargs.lv/Vesture/Latviesu_strelnieku_simtgade/2015/07/15-01.aspx#lastcomment

Tautas un armijas svētki „Latviešu strēlniekiem – 100”: http://www.sargs.lv/Vesture/Latviesu_strelnieku_simtgade/2015/07/16-01.aspx#lastcomment

Tautas un armijas svētku „Latviešu strēlniekiem – 100” vietnes sociālās saziņas tīklos:

Mirkļa birka (tēmturis), komunicējot sociālās saziņas tīklos:  #strēlniekiem100

Informāciju sagatavojusi:

AM Militāri publisko attiecību departamenta

Preses nodaļa.

Tālrunis: 67335135, 26435189

E-pasts: prese@mod.gov.lv

 


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas