Piektdiena, 21. Septembris, 2018. Mariss, Matīss, Modris
Sazinies ar mums 80003939

Somijas veiksmes stāsts


Somijas veiksmes stāsts2017.11.06 Komentāri (0) Somijas veiksmes stāsts

Bauskas novada un Pasvales rajona pašvaldību pārstāvji oktobra izskaņā devās pieredzes vizītē uz Helsinkiem Somijā. Pieredzes braucienā skatīti galvaspilsētas un tās apvidū esošo bibliotēku, kā arī skolu pozitīvās prakses piemēri. 

Pērn Somijā sācis darboties jauns likums, kas regulē bibliotēku darbību. Tas ļauj bibliotēkām piedāvāt plašākus pakalpojumus dažādām mērķgrupām, jo tajā noteikts, ka bibliotēka nav tikai grāmatu krātuve, bet arī veicina aktīvu sabiedrības iesaisti, atbalsta vārda brīvību un demokrātiju, nodrošina telpu sociālam un kulturālam dialogam.

Bibliotēkas tiek uzturētas un pārvaldības vietējās pašvaldībās. Valsts līdzfinansē bibliotēkas dažādos projektos vai sniedz finansējumu speciālu uzdevumu veikšanai. No kopējā bibliotēku budžeta 2/3 nodrošina pašvaldība un 1/3 – valsts.  

Lai arī Somijā, tāpat kā citur, bibliotēkas saskaras ar tādām problēmām kā ierobežota ekonomika, materiālu pieejamība internetā un cilvēku grāmatu lasīšanas paraduma samazināšanās, bibliotēku apmeklētības rādītājs ir ļoti augsts.

Somi paši to skaidro ar vairākiem faktoriem: pieradumu, kas izveidojies par tradīciju bibliotēkas lietošanā, spēju pielāgoties pārmaiņām, augsta līmeņa pakalpojumu nodrošināšanu un aktīva bibliotēku izmantošana, sākot no skolas vecuma, jo skolās bibliotēku praktiski nav.

Helsinkos ir 37 bibliotēkas, divas mobilās bibliotēkas, kas brauc pie iedzīvotājiem attālajos nostūros, un desmit institucionālās bibliotēkas. To kopējā kolekcija sasniedz ap 1,8 miljoni eksemplāru, tostarp grāmatas – 1,5 miljoni eksemplāru. Apmeklētāju skaits gadā sasniedz 6,27 miljonus.

Helsinku bibliotēkas ietilpst “HelMet” bibliotēku tīklā, kur apvienojušās četru pilsētu 64 bibliotēkas. Iedzīvotāji no tā iegūst plaši pieejamu bibliotēku tīklu, kurā ar vienu lietotāja karti var saņemt pakalpojumus plašā teritorijā, kā arī saņemt un nodot grāmatas vai citus mājās paņemtos materiālus jebkurā tīkla bibliotēkā.

Bibliotēkas mājās izsniedz ne tikai grāmatas, bet arī mūzikas diskus, sporta nodarbību aprīkojumu, velosipēdus, dažādus instrumentus un citus priekšmetus. Apmeklētājiem ir pieeja e-dokumentiem, tie var izmantot bibliotēku telpas mācībām, darbam un atpūtai. Lietotājiem ir iespēja katru dienu apmeklēt dažādus pasākumus, brīvo laiku pavadīt radošajās darbnīcās vai arī bibliotēku aprīkojumu izmantot biznesa uzsākšanai. Bibliotēkas strādā katru dienu un, lai iedzīvotājiem tās būtu pieejamas vēl ilgāk, tiek nodrošinātas atvērtās pašapkalpošanās stundas. 


 

Bibliotēka Helsinku centrā “Library 10”            

Bibliotēkas Helsinkos tiek apmeklētas vairāk nekā vidēji Somijā. Aprēķināts, ka cilvēks gadā to apmeklē 11 reizes.

Centra bibliotēka strādā 80 stundas nedēļā, nodrošinot bibliotēkas darbību septiņas dienas nedēļā. To izmanto 2000 apmeklētāju dienā.

Bibliotēka ierīkota vecas pasta ēkās otrajā stāvā. Ēkas pirmajā stāvā atrodas lielveikals. Nākamgad bibliotēka pārvāksies uz jaunām telpām. Pašlaik Helsinkos tiek būvēta jauna centrālā bibliotēka, ko paredzēts atklāt Somijas 100.Neatkarības dienas svinībās. Tā būs desmit reizes lielāka un plānots, ka dienas apmeklētāju skaits pieaugs piecas reizes.

Pilsētas centrā netrūkst zinošu speciālistu, tāpēc bibliotēka piemērota ne tikai lasītājiem, bet arī profesionāļiem. Tās telpās ierīkota mēģinājumu telpa un ierakstu studija. Internetā ir pieejama speciāla telpu rezervēšanas sistēma. Tāpat apmeklētāji var izmantot darba telpas ar 3D printeriem, šujmašīnas un citu aprīkojumu. Dienā tās izmanto skolēni dažādiem projektiem, vakaros – hobiju grupas. Lielākais ieguvums, ko bibliotēka piedāvā saviem apmeklētājiem, ir profesionāli konsultanti - skaņu operatori, mūzikas speciālisti, šuvēji un citi, kas var sniegt palīdzīgu roku un atbildes uz jautājumiem.


 

Jaunā Centrālā bibliotēka “Oodi”

To paredzēts pabeigt 2018.gada 6.decembrī Valsts svētkos. Jaunbūve izmaksās gandrīz 100 miljonus. Tā sastāvēs no trim stāviem, kur katram atvēlētas citas funkcijas un dizaina risinājumi.

Pirmajā stāvā būs plašās telpas lieliem pasākumiem, kinoteātris nacionālo filmu pārraidīšanai un restorāns.

Otrajā stāvā paredzēts izvietot studijas un darba telpas radošajām nodarbībām.

Trešais stāvs ar stikla jumtu, dabisko apgaismojumu un terasi, no kuras paveras skats uz Parlamenta ēku, kalpos grāmatām un bērnu nodaļai.

Bibliotēka tika plānota jau sen. Kopumā tika uzklausīti ap 2000 iedzīvotāju ierosinājumu, līdz atrasts labākais risinājums. Mainoties laikam, mainījušās arī prioritātes. Ja 2010.gadā plānoja, ka bibliotēkā būs 200 000 grāmatu un dienas apmeklētāju skaits varētu sasniegt 5000 iedzīvotāju, tad tagad plānots grāmatu kolekciju samazināt uz pusi, bet apmeklētāju skaits pieaugs divkārši. Tāpat sākotnēji bibliotēkā bija paredzēta 40 000 kompaktdisku kolekcija, jaunajā projektā – neviena. Bibliotēku plānots veidot kā mierpilnu vietu pilsētas centrā, kas ir atvērta jebkuram apmeklētājam.  


 

Bibliotēka “Tōōlō”

Tā ir viena no 37 Helsinku bibliotēkām, kas ietilpst arī “HelMet” bibliotēku tīklā. To izmanto pus miljons apmeklētāju gadā, un tajā strādā 22 darbinieki.

Bibliotēka iedzīvotājiem pieejama katru dienu. Darbadienās līdz pulksten astoņiem vakarā, sestdienās līdz četriem, svētdienās līdz sešiem vakarā.

Tajā izvietota plaša mācību telpa 80 vietām ar galdiem, internetu, iespēju uzlādēt portatīvos datorus, ja nepieciešams, var izmantot 14 datorus, printēt un skenēt.

Bibliotēkā tiek organizēti pasākumi visiem vecumiem – koncerti, grāmatu klubiņu, izstādes, lekcijas par literatūru. Bērnu vajadzībām tiek rīkota lasīšanas veicināšanas akcija, kur mazie lasītāji lasa grāmatas speciāli dresētiem suņiem, kuri rūpīgi klausās un nekritizē.

Katru pirmdienu iedzīvotāji var saņemt bezmaksas juristu konsultācijas.

Bibliotēka ļoti rūpējas par bērniem, jo bibliotēkas apkārtnē pēdējo gadu laikā ir dubultojies bērnu skaits. Tiem ir izveidots savs departaments ar atsevišķu personālu, pieejama bērnu literatūra, spēles un filmas. Nodaļā notiek stāstu stundas, koncerti un ritmiskās nodarbības. Nesen ieviest programmēšanas pulciņš bērniem, kuri interesējas par informācijas tehnoloģijām.


 

Bibliotēka “Maunula”

Šī bibliotēka radusi vietu jaunā ēkā, kas tika atvērta pērn, un tā dala vienu jumtu ar lielveikalu. No bibliotēkas, izmantojot sānu izeju, ērti var nodoties ikdienas iepirkšanās procesam. Darbinieki to atzīst par ieguvumu, jo patēriņa sabiedrības paradumi veicina bibliotēkas apmeklējumu.

Ēkā atrodas arī jauniešu centrs un pieaugušo izglītības centrs. Jauniešu centra laiks ir saskaņots ar bibliotēkas darba laiku – līdz pulksten astoņiem vakarā. To apmeklēt var, sākot no septiņu gadu vecuma. Tajā pieejamas spēles un atpūtas stūrīši, kur jauniešiem pulcēties un pavadīt kopā laiku. Dienā to izmanto no 60 līdz 130 jauniešiem. Bibliotēkā ierīkota arī neliela kafejnīca kā sociāls projekts, kur darbu ik pa sešiem mēnešiem rod jaunieši, lai attīstītu darbam nepieciešamās prasmes.

Pieaugušajiem mūžizglītības kursi tiek nodrošināti ar nelielu iedzīvotāju līdzmaksājumu. Tur iespējams apgūt valodas kursus, piedalīties mūzikas izglītības kursos un citos.

Bibliotēkā ikdienā strādā vien četri bibliotekāri.


  

Bibliotēka “Sello”

Bibliotēka atrodas uz rietumiem no Helsinkiem Somijas otrajā lielākajā pilsētā Espo. Tā ir ļoti jauna pilsēta, kura strauji attīstās. Tai nav izteikta centra, un tā sastāv no atsevišķām daļām, tāpēc ir sarežģīti atrast vietu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai.

2003. gadā ir rasts iedzīvotājiem ērts risinājums – bibliotēka un vienas pieturvietas aģentūra, kurā var iegādāties transporta un kultūras pasākumu biļetes, apmeklēt Tūrisma informācijas centru un saņemt citus pakalpojumus – divos stāvos un 5000 kvadrātmetros izvietota tirdzniecības centrā.

Iedzīvotāju interese par bibliotēku ir liela – 2,5 miljoni gadā. Bibliotēkas apmeklējumam nav vecuma ierobežojuma, bet visi to obligāti sāk lietot no septiņu gadu vecuma, kad uzsāk skolas gaitas. Bibliotēkas tuvumā ir astoņas skolas. Skolēni skolotāju pavadīti nāk iepazīties ar jaunāko literatūru. Par aktīvu grāmatu lasīšanu skolēni līdz 10 gadiem saņem “Lasītāja diplomu”. Spēles pieejamas tikai pēcpusdienās pēc stundām.

Bibliotekāres palīdz bērniem tikt galā ar mājasdarbiem. Kopā ar bibliotekārēm strādā arī divi sociālie darbinieki.

Bērnu nodaļā ir izveidots speciāls stūris vismazākajiem – bērniem līdz trīs gadu vecumam. Zālē ir izvietotas lielas dekoratīvas lampas, kuras spēj arī absorbēt skaņu.  

Bibliotēkā notiek deju nodarbības, var apgūt ukuleles un citu instrumentu spēlētprasmi, bibliotēku darbinieki bērniem lasa stāstus somu, igauņu, krievu, zviedru, itāļu, spāņu, arābu, somāliešu un ungāru valodās.

Trīs reizes nedēļā imigrantiem tiek organizēti valodas kursi, ko pasniedz bibliotēkas darbinieki. Viņiem tiek sniegta palīdzība, cīnoties ar valsts birokrātiju. Bibliotēkā iebraucēji var saņemt informāciju par uzturēšanās atļaujām, pilsonības iegūšanu, darba iespējām un citām aktuālām tēmām.  Savukārt bibliotēkas darbiniekiem- nepilsoņiem katru dienu notiek somu valodas apmācība.

Jau piecus gadus bibliotēkā ir pieejamas radošo nodarbību telpas, kuru princips aizgūts no Amerikas.


 

Bibliotēka “Iso Omena”

Šī ir vēl viena Espo pilsētas bibliotēka, kas izvietota tirdzniecības centrā. Ēkas pirmajos divos stāvos izvietota jaunākā modes kolekcija, bet trešajā – pakalpojumu centrs. Tajā atrodama ne tikai bibliotēka, bet arī mātes un bērna klīnika, veselības centrs, iedzīvotāju serviss, kur var saņemt pasi un iegādāties biļetes, kultūras departaments ar atvērtu telpu izstādēm un radošām nodarbībām, sociālās drošības ofiss, Atkarību centrs un garīgās veselības nodaļa, kā arī slimnīcas laboratorija un rentgena kabinets.

Pakalpojumu centrs, kas sākotnēji bijis pilsētas mēra iniciatīva, atklāta pērn 11. augustā. Pašlaik klienti ir apmierināti, ka vienuviet iespējams saņemt lielu daļu pakalpojumu. Līdz šim visas šīs iestādes bija izvietotas dažādās pilsētas vietās.

Jauniešu departamentā, kur notiek radošās nodarbības, pakalpojumus var saņemt apmeklētāji no 12 gadiem. Visbiežāk bibliotēkas aprīkojumu – 3D printerus, fotoprinterus, šujmašīnas, datorus ar video un bilžu apstrādes programmām – izmanto studenti un iedzīvotāji mazajām biznesa idejām. Kokapstrādes klasē ir iespēja izgatavot savus dizaina produktus, bet ar aprīkojuma lietotājiem tiek slēgti līgumi, jo ir jāuzņemas atbildība par tehnikas izmantošanu.

Bibliotēka uz mājām izdod ne tikai grāmatas, bet arī elektronisko ierīču lādētājus, instrumentus mājas darbiem, dažādas mērierīces un citus priekšmetus.      

Plašo pakalpojumu dēļ šī ir viena no noslogotākajām bibliotēkām. To izmanto 82% Espo iedzīvotāju, vidēji 4,500 apmeklētāju dienā.


Brauciens organizēts Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas (2014-2020) projektā “Biznesa bibliotēku potenciāla attīstība uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās”.

Tā mērķis bija praksē skatīt, kā celt pašvaldību bibliotēku kapacitāti, nodrošināt inovatīvu uzņēmējdarbības atbalsta vidi un kā attīstīt uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla potenciālu.

Tāpat projektā „Biznesa bibliotēku potenciāla attīstība uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās” paredzēta Jaunsaules, Ozolaines un Uzvaras bibliotēku infrastruktūras uzlabošana.

Projekta kopējās izmaksas ir 375 920,31 eiro. No tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 319 532,26 eiro, valsts līdzfinansējums - 18 796,02 eiro un Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums 37 592,03 eiro.

Zane Gorškova
sabiedrisko attiecību speciāliste


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas