Svētdiena, 22. Oktobris, 2017. Airisa, Irīda, Īrisa
Sazinies ar mums 80003939

Rekonstruēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, par lietus ūdens apsaimniekošanu baušķeniekiem nav jāmaksā


 Rekonstruēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, par lietus ūdens apsaimniekošanu baušķeniekiem nav jāmaksā2014.08.27 Komentāri (0) Rekonstruēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, par lietus ūdens apsaimniekošanu baušķeniekiem nav jāmaksā

Ar vērienīgu konferenci 21.augustā Bauskas pilī noslēdzies Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekts “Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai”, kura īstenošana ilga divus gadus. 

Projekta uzdevums bija uzlabot vides stāvokli, mazinot ūdens piesārņojumu Lielupes baseinā, mazināt plūdu draudus apdzīvotās vietās, uzlabojot lietus ūdens kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu gan Latvijas, gan Lietuvas pašvaldību teritorijās. 

 
Attēlā: Projektā iesaistītās pašvaldības Lielupes baseina teritorijā.

Tā kā projektā iesaistījās 7 partneri – Bauskas novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, Jelgavas novada pašvaldība, Pasvales rajona pašvaldība, Akmenes rajona pašvaldība, Pakrojas rajona pašvaldība un VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, konferencē piedalījās ap 60 dalībnieku.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, uzrunājot konferences dalībniekus, uzsvēra, ka ieguvēju no šī projekta ir ļoti daudz. ”Ieguvēji ir ne tikai tie iedzīvotāji, kas dzīvo Lielupes upes baseina teritorijā, bet daudzi citi, jo projekta ietekmē ir uzlabojusies ūdens kvalitāte upēs, līdz ar to Baltijas jūrā kopumā.”

Konferences iesākumā Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas Apvienotā tehniskā sekretariāta vadītāja Antra Jansone ziņoja par Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros sešos gados paveikto, kā arī atklāja, kādas būs iespējas programmā iesaistīties nākamajā plānošanas periodā un kādas būs atbalstāmās aktivitātes.

Zinātnisku priekšlasījumu par projekta ietvaros veikto pētījumu sniedza Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kas projekta ietvaros veicis pētījumu „Nokrišņu un sniega kušanas ūdeņu raksturojums un to pārmaiņu tendences ilggadīgā laika periodā”. Pētījumā analizēts atmosfēras nokrišņu  daudzums un to  ilggadīgās vēsturiskās izmaiņas projekta reģionā – gada un sezonālā griezumā, nokrišņu ekstremālo lielumu  (maksimālo diennakts un 12 stundu) raksturojums un ilggadīgās izmaiņas projekta reģionā; nokrišņu intensitātes analīze, kā arī ūdens satura sniega segā analīze reģionā. 

Viena no Bauskas novada pašvaldības aktivitātēm projektā bija izstrādāt vadlīnijas ilgtspējīgai lietus ūdens apsaimniekošanai. Vadlīniju izstrādi uzņēmās veikt SIA “Grupa 93”. Vadlīniju autori Jurijs Kondratenko un Daina Ieviņa konferences dalībniekus iepazīstināja ar mūsdienīgām, “zaļām” lietus ūdens kanalizācijas sistēmām. Vadlīnijās ietverta arī Zviedrijas un Dānijas pieredze, kur lietusūdens tiek “nests” virszemē, nevis slēpts pazemē un izmantots saimnieciskos nolūkos. Vadlīnijās aprakstīti dažādi populārāko atklāto (grāvju, baseinu) lietusūdens kanalizācijas sistēmu risinājumi, sniegti priekšlikumi dažādu mitrumu mīlošu augu izvēlē, veidojot interesantus vides objektus, kas padara krāšņāku apkārtējo vidi. 

Pētījums un vadlīnijas ir publiski pieejami Bauskas novada pašvaldības mājas lapā sadaļā „Publiskie dokumenti”.

Konferences laikā katra projekta pašvaldība prezentēja savus projekta ietvaros veiktos infrastruktūras uzlabojumus un īstenotās aktivitātes.

Redzamākais un jūtamākais projekta rezultāts Bauskas pilsētā ir veiktā lietusūdens novadīšanas sistēmas rekonstrukcija Kareivju, Sporta, Pilskalna (posmā no Parka līdz Kraujas ielai), Zemgaļu (posmā no Sporta līdz Kraujas ielai), Krasta, Pionieru, Strēlnieku, Miera, Liepu un Kraujas ielā – izbūvēti maģistrālie kolektori, lietusūdens attīrīšanas iekārtas, rekonstruēti un izveidoti jauni novadgrāvji, atjaunotas caurtekas un izbūvētas uztvērējakas. Kopējais atjaunotās lietus kanalizācijas sistēmas kopgarums ir vērā ņemams – vairāk kā 3600m. Pēc darbu pabeigšanas, iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir jūtami uzlabojusies. Uzlabojumi infrastruktūrā sevi ir attaisnojuši, jo intensīvu lietusgāžu rezultātā ietves, ceļu braucamā zona, iedzīvotāju īpašumi neapplūst, novadgrāvji nav pilni ar notekūdeņiem, tie īsā laika periodā tiek akumulēti un novadīti.

Jāatzīmē, ka Bauskas pilsēta pēc sava ģeogrāfiskā novietojuma atrodas Zemgales līdzenumā, kam raksturīga problēma ir augsts gruntsūdens līmenis un pilsētas un lauku teritoriju applūšana spēcīgu lietusgāžu vai sniega palu laikā. Ar projekta palīdzību šī problēma daļā Bauskas pilsētas ir atrisināta. Turklāt no Bauskas iedzīvotājiem netiek iekasēta papildus maksa par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā tas ir citās Latvijas pilsētās. 

Projekta kopējās izmaksas kopā visiem partneriem kopā sastādīja 2,18 milj.EUR, no kurām ERAF līdzfinansējums ir 903 294 EUR. 

Pateicamies Bauskas iedzīvotājiem par sapratni sakarā ar radītajām neērtībām būvdarbu laikā. Paldies arī visiem tiem, kuri piedalījās projekta realizācijā un atbalstīja projekta aktivitāšu norisi – Bauskas novada administrācijas speciālistiem, Jelgavas novada pašvaldībai, Dobeles novada pašvaldībai, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, Pasvales, Pakrojas un Akmenes rajona pašvaldībām par sadarbību un partnerību, SIA „Firma L4” par būvuzraudzību un autoruzraudzību, SIA „VIONA” par būvdarbu veikšanu, SIA „Bauskas ūdenssaimniecība” par tehnisko atbalstu, SIA „Grupa 93” par vadlīniju izstrādi, SIA „Aplis.info” par tulkošanas pakalpojumiem, SIA „HERCOGS XII” un SIA „Kommats” par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu un Bauskas pils administrācijai par atsaucību konferences rīkošanā.

Laine Baha, projekta vadītāja
Lelde Podniece – Jostmane, sabiedrisko attiecību speciāliste 

 


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas