Ceturtdiena, 17. Augusts, 2017. Oļegs, Vineta
Sazinies ar mums 80003939

Profesionāļi un studenti sniegs priekšlikumus Bauskas ainavtelpas attīstībai


Profesionāļi un studenti sniegs priekšlikumus Bauskas ainavtelpas attīstībai2016.06.09 Komentāri (0) Profesionāļi un studenti sniegs priekšlikumus Bauskas ainavtelpas attīstībai

Grezni atjaunotajā Bauskas Rātsnamā 7.jūnijā uz pirmo iepazīšanos ar Bausku bija ieradušies praktizējoši ainavu arhitekti un studenti no vairākām Latvijas pilsētām. Viņi piedalās Ainavu arhitektu plenērā 2016.

Apvienojoties divu trīs cilvēku komandās, viņi meklēs priekšlikumus piecu pilsētas publisko teritoriju labiekārtojumam:

  • Kalna ielas nogāzei un laukumam pirms Mēmeles upes tilta, iebraucot Bauskā no Rīgas puses. Šajā posmā ceļu no abām pusēm ieskauj reljefa paaugstinājumi, kuri virza skatu līnijas uz pilsētvidi. No Mēmeles tilta paveras plašs skats uz Bauskas pilsētas panorāmu un upes ainavu. Austrumu pusē tuvu reljefa nogāzei atrodas privātmāju apbūves gabali, kā arī abās pusēs ir vītolu stādījumi. Rietumu pusē netālu no tilta izveidots neliels laukums, kas ir nozīmīgs tūrisma punkts.
  • Laukumam Plūdoņa ielā pie krustojuma ar Kalnu ielu. Teritorija atrodas Bauskas vecpilsētas vēsturiskajā centrā pie Rātsnama. Šobrīd ir atjaunots Rātsnams un daļēji sakārtota pieguļošā teritorija gar Kalna, Rīgas un Pasta ielām. Teritorijā ir izbūvētas paaugstinātas puķudobes ar soliņiem. Gar Plūdoņu un Pasta ielām ir liepu stādījumi un esošas vieglo automašīnu stāvvietas. Šobrīd atjaunotais Rātsnams nodrošina lielu tūristu pieplūdi. Tajā atrodas arī tūrisma informācijas centrs.
  • Bijušā dīķa teritorijai, kas atrodas pie automaģistrāles A7 rotācijas apļa – Kalna, Zaļās un Uzvaras ielas krustojumā. Vēsturiski tur bijis dīķis un parks, bet esošā situācijā lielāko daļu teritorijas aizņem zāliens, tirdzniecības centri, auto stāvlaukums, degvielas uzpildes stacija. Esošā teritorija atrodas intensīvas autotransporta un gājēju kustības centrā. Tā atrodas reljefa paaugstinājumā, tādēļ ir labi saskatāma, iebraucot Bauskā pa Kalna ielu no Rīgas puses. Šobrīd teritorijā tiek izvietoti sezonāli vides objekti un pilsētas pasākumu laikā šeit tiek paredzēta vieta bērnu piepūšamajām atrakcijām un karuseļiem. Vieta ir izteikti mitra.
  • Teritorijai, kas atrodas Bauskas pilsētas dienvidu daļā starp Īslīces un Ziedoņu ielām. Teritorija robežojās ar autoceļiem, pa kuriem var nokļūt uz Rundāles pili, atpūtas kompleksu “Miķelis”, viesu namu “Bērzkalni”, Bauskas alusdarītavu un citām tūristu iecienītām vietām. Tuvākās apbūves – benzīntanks, privātmājas, auto preču veikals. No teritorijas paveras plašs skats uz Bauskas pili.
  • “Zaļam parkam” jeb pļavai, kas atrodas Bauskas pilsētas austrumu daļā. Tā robežojas ar Mazo Salātu ielu. Šobrīd teritorijā atrodas centralizētā ūdens ņemšanas vieta un atdzelžošanas stacija. Netālu no šīs teritorijas atrodas daudzdzīvokļu māju kvartāli. Nākotnē šī teritorija varētu veidoties kā nozīmīga rekreācijas vieta vietējiem iedzīvotājiem. Blakus šai teritorijai nākotnē paredzēts izbūvēt industriālo parku.

Lai ainavu arhitekti sagatavo kvalitatīvākus un reālai situācijai atbilstošus priekšlikumus, dalībniekus ar Bauskas vēsturisko attīstību iepazīstināja Raitis Ābelnieks, Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis stāstīja par arhitektūru un pilsētbūvniecību Bauskas pilsētā un tās unikālo kultūrvēsturisko mantojumu. Bauskas novada Būvvaldes arhitekte Sandra Smolija ieskicēja pilsētas attīstību mūsdienās, ģeogrāfijas zinātņu doktors Andris Klepers stāstīja par Bauskas zīmola izveides un attīstības iespējām, savukārt Marks Geldofs, SIA “Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS” arhitekts, ieskicēja publiskās ārtelpas attīstības principus.

Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis stāstīja, ka nogāzes apkārt vēsturiskajam centram neļauj tam saplūst ar pilsētas jauno daļu. Nomainot vecpilsētas ēkām sarkanos jumtus, ir izzudusi krāsainība, bet teritorija ir kļuvusi zaļāka. Pateicoties reljefa īpatnībām, vietai piemīt ainaviskais potenciāls, un tas ir jāsargā. Tomēr ainava pamazām degradējas, jo vietām tā aizaug vai ir notikusi ne visai pārdomāta koku izciršana, uzskata M. Skanis. Pilsētai ir nepieciešama mērķtiecīga vēsturiskā centra ainavas veidošana, tā pils direktors, piebilstot, ka ir jāskatās plašāk, ko izcirst, ko aizaudzēt, kur pavērt skatu līnijas uz svarīgiem objektiem, piemēram, Bauskas pili vai Bauskas Rātsnamu.

Būvvaldes arhitekte Sandra Smolija uzsvēra, ka pilsētā trūkst publisku, labiekārtotu zaļo zonu. Daudzstāvu māju kvartālos ir apstādījumi, bet tas vairāk ir piemājas dārzu zaļums. Lai uzlabotu situāciju, pašvaldība ir izstrādājusi saistošos noteikumus, kas līdzfinansē iekšpagalmu sakārtošanu. S.Smolija atminas, ka bērnībā pilsētā bijis daudz parku un skvēru, bet risinot īpašumu jautājumus, daudzas teritorijas atdotas sākotnējiem zemju īpašniekiem.  Tā tas noticis arī ar bijušā dīķa teritoriju pie tirdzniecības centra “Rimi”. “Var censties vienoties ar privātajiem īpašniekiem, atpirkt vai iemainīt zemes, bet tagad jāizmanto to, kas ir – pašvaldības mazās, zaļās platībiņas,” skaidro pašvaldības arhitekte.

Savu redzējumu par Bauskas pilsētu pauda arī beļģu arhitekts un pilsētplānotājs Marks Geldofs. Viņš stāsta, ka Eiropā vecpilsētas ir ļoti dzīvas. Tās iedzīvina cilvēki ar unikāliem veikaliņiem. Viņaprāt, šīs vietas sirds ir salauzta vai izņemta laukā. Vecpilsētai būtu jābūt vairāk apdzīvotai. A7 ceļš būtu sašaurināms no četrām uz divām joslām un paplašināmas būtu gājēju joslas, uzskata pilsētplānotājs.

Kādus priekšlikumus sniegs Bauskā sapulcinātie ainavu arhitekti varēs noskaidrot 20.jūnijā, kad Bauskas pilī tiks prezentētas idejas piecu teritoriju labiekārtošanai.

FOTOGALERIJA ŠEIT.

Zane Gorškova
sabiedrisko attiecību speciāliste


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas