Trešdiena, 23. Augusts, 2017. Ralfs, Valgudis, Vitālijs
Sazinies ar mums 80003939

Piešķirts Eiropas Savienības finansējums četru sabiedriski nozīmīgu projektu īstenošanai


Piešķirts Eiropas Savienības finansējums četru sabiedriski nozīmīgu projektu īstenošanai2016.10.26 Komentāri (0) Piešķirts Eiropas Savienības finansējums četru sabiedriski nozīmīgu projektu īstenošanai

ĪSLĪCES KULTŪRAS NAMS

Saņemts Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējums divu projektu īstenošanai, lai uzlabotu Īslīces kultūras nama pieejamību un stāvlaukumu kvalitāti.

Kā viens no nozīmīgākajiem kultūras infrastruktūras objektiem novadā tiek izmantots Īslīces kultūras nams. Tas ir viens no lielākajiem  un pasākumu ziņā noslogotākajiem kultūras namiem Bauskas novadā. Tajā notiek gan vietējās nozīmes koncerti un pasākumi, gan  Bauskas novada pašvaldības un Latvijas mēroga pasākumi un konkursi, pieaugušo un skolēnu deju skates un starptautiski mūzikas festivāli. Ikdienā tajā darbojas 14 pulciņi (248 dalībnieki), kā arī šajā ēkā 2.stāva telpās tiek nodrošināta Īslīces vidusskolas 5-gadīgo un 6-gadīgo skolēnu apmācība. Šis objekts ir ar lielu kultūrvēsturisko un sabiedrisko nozīmīgumu (jo iestādes darbība nodrošina nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu) un ir publiski pieejams.

Īslīces kultūras nams tika uzbūvēts pirms vairāk kā četrdesmit gadiem. Pēdējos gados, pēc tā iegūšanas pašvaldības īpašumā 2007.gadā, ir veikti dažādi rekonstrukcijas darbi, apkures nomaiņa, gazifikācija, fasādes apdare, daļēja aprīkojuma atjaunošana. Taču kultūras nama esošo laukumu un celiņu seguma nomaiņa un pieejamības uzlabošanas jautājumi vēl nav risināti. Esošo laukumu un celiņu segums ir kritiskā stāvoklī, betona plāksnes izšķiebušās un sadrupušas, vietām  atsegušās armatūras drātis. Lietus ūdens novadīšana nav risināta, ir izveidojušies lokāli iesēdumi un bedres, kur uzkrājas atmosfēras nokrišņu ūdens, līdz ar to daļa laukuma lietainā laikā atrodas zem ūdens. Laukums un celiņi ir ne tikai vizuāli nepievilcīgi, bet arī apmeklētājiem veselībai bīstami.

Projekta „Īslīces kultūras nama pieejamības uzlabošana” mērķis ir veikt Īslīces kultūras nama teritorijas labiekārtošanas darbus, esošo laukumu un celiņu atjaunošanu. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu kultūras pasākumu organizēšanu gan iekštelpās, gan ārpusē, drošu vidi kultūras nama apmeklētājiem un skolniekiem, uzlabotu Īslīces kultūras nama pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un sasniedzamību un veicinātu nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu tiks veikta laukumu un taciņu seguma nomaiņa - fiziskā stāvokļa un vizuālā izskata sakārtošana. Paredzamais darbu rezultāts sekmēs konkrētā kultūras objekta sakārtošanu un minētās problēmas atrisināšanu.

Projektā paredzētās aktivitātes un investīcijas: esošo celiņu un laukumu betona plākšņu un strūklakas demontāža; jauna betona bruģakmens seguma ierīkošana; pandusa izveide pie ieejas durvīm vides pieejamības nodrošināšanai personām ar īpašām vajadzībām, atbilstoši LVS standartiem, zāliena atjaunošana, dekoratīvo stādījumu dobju izveide. Labiekārtošanas darbu ietvaros paredzēts izveidot vaļēju lietus ūdens novades sistēmu. Ūdens novade no laukumu teritorijas paredzēta ar šķērskrituma palīdzību, novadot to uz blakus esošo zaļo zonu un tālāk uz Kaucītes upīti.

Kopējās projekta izmaksas 37 613,35 EUR, publiskais finansējums 33 852,01 EUR, Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums 3 761,34 EUR.

 

Otra projekta Īslīces kultūras nama stāvlaukumu atjaunošana un paplašināšanaietvaros paredzēts risināt auto stāvlaukumu problēmu pie kultūras nama, jo arī esošā auto stāvlaukuma segums ir sliktā stāvoklī, lietus ūdens novadīšana nav risināta, ir izveidojušies lokāli iesēdumi un bedres, kur uzkrājas atmosfēras nokrišņu ūdens, līdz ar to daļa laukuma lietainā laikā atrodas zem ūdens. Laukuma platība ir nepietiekama, jo pasākumu laikā nav kur novietot autobusus un automašīnas. Tās tiek novietotas uz Liepu ielas un abās pusēs uz ceļa V1026 Siliņi – Krievgaļi – Lietuvas robeža, kas būtiski apdraud visu satiksmes dalībnieku (gājēju, velobraucēju, autobraucēju) drošību. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu kultūras pasākumu organizēšanu gan iekštelpās, gan ārpusē, drošu vidi kultūras nama apmeklētājiem un skolniekiem, uzlabotu satiksmes drošību, Īslīces kultūras nama pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un sasniedzamību, tiks veikta esošā stāvlaukuma atjaunošana - fiziskā stāvokļa un vizuālā izskata sakārtošana, kā arī veikta stāvlaukuma paplašināšana, izbūvējot to 1363m2 platībā. Paredzamais darbu rezultāts sekmēs minētās problēmas atrisināšanu.

Projektā paredzētās aktivitātes: esošā laukuma atjaunošana ~1124m2 platībā, jauna stāvlaukuma izbūve ~1363 m2 platībā. Projektējamie (jaunie) stāvlaukumi paredzēti kā esošo stāvlaukumu paplašinājumi, lai būtu iespēja pēc iespējas vairāk transportlīdzekļus novietot pie Īslīces kultūras nama pasākumu norises laikā. Ūdens novade no laukumu teritorijas paredzēta ar šķērskrituma palīdzību, novadot to uz blakus esošo zaļo zonu un tālāk uz Kaucītes upīti. Pēc stāvlaukuma izbūves paredzēts sakārtot un izveidot zālāju.

Kopējās projekta izmaksas 60 779,08 EUR, publiskais finansējums 45 000,00 EUR, Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums 15 779,08 EUR.

Minētie būvdarbi tiks veikti 2017.gada jūlija un augusta mēnešos, lai netraucētu dažādu kultūras pasākumu norisi gada pirmajā pusē.

 

VIĻA PLŪDOŅA DZIMTAS MĀJAS "LEJENIEKI"

1959.gadā dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtās mājas „Lejenieki” Bauskas rajona Ceraukstes pagastā tika iekļautas memoriālo māju sarakstā, lai glābtu tās no bojāejas. Līdz 1966.gadam „Lejenieki” bija apdzīvoti, taču pakāpeniski sākās istabu atbrīvošana, un 1966.gada 5.jūnijā tika atklāta pirmā Vilim Plūdonim veltītā ekspozīcijas istaba.

Oficiāla memoriālā muzeja statuss „Lejeniekiem” tika piešķirts 1968.gada 20.martā. Kopā ar muzeja statusa piešķiršanu tika noteikts, ka „Lejenieki” ir sena un tradicionāla Zemgales lauku sēta.

Dzejnieka V. Plūdoņa muzeja ”Lejenieki” ansamblis – sastāv no dzīvojamās mājas un virknes saimnieciska rakstura celtņu, kas kopā veido tipisku Zemgales viensētas apbūves kompleksu. Ansamblis ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis (aizsardzības Nr. 8, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr. 128) ar lielu kultūrvēsturisko un sabiedrisko nozīmīgumu un ir publiski pieejams.

1996.gadā dzejnieka Viļa Plūdoņa dēlam Varimantam Plūdonim tika atjaunotas īpašuma tiesības uz „Lejenieku” māju mantojamo zemi un ēkām Bauskas rajona Ceraukstes pagastā. Pateicībā par ieguldīto darbu sava tēva, dzejnieka Viļa Plūdoņa piemiņas saglabāšanā un memoriālā muzeja izveidošanā un iekārtošanā „Lejeniekos” Varimants Plūdons 1998.gada 17.jūlijā ar līgumu dāvināja „Lejenieku” nekustamo īpašumu – ēkas un 45,7ha zemi ar mežu – Ceraukstes pagastam. Dāvinājuma līgumā Varimants Plūdons ietvēris nosacījumu, ka pagastam, iegūstot šo īpašumu, ir pienākums arī turpmāk uzturēt, labiekārtot un pilnveidot dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālo muzeju. Muzeja galvenā funkcija ir vēstīt par dzejnieka V. Plūdoņa dzīvi un daiļradi, bet paralēli tam apmeklētāji aicināti iepazīties arī ar Zemgales lauku sētu, kas atrodas skaistā, gleznainā vietā Mēmeles upes krastā, un izdzīvot gadskārtu tradīcijas. „Lejenieki” saglabājuši Zemgales tradicionālās lauku sētas raksturu un vidi.

Kūts un klēts ēkas līdz mūsu dienām saglabājušās nepilnā apjomā. Kūts (pašlaik dēvēta par ratnīcu), kura novietota paralēli dzīvojamai mājai pagalma pretējā pusē un savulaik bijusi apjomīgākā sētas saimnieciskās apbūves celtne, laika gaitā zaudējusi abos galos piebūvētos šķūņus, savukārt perpendikulāri tai situētā klēts, kas saglabājusies līdz mūsu dienām, ir tikai aptuveni trešdaļa no būves, kāda šeit atradās vēl salīdzinoši nesenā pagātnē. Abas saimnieciskās ēkas ne vien zaudējušas daļu no saviem sākotnējiem apjomiem, bet arī vairākkārtīgi pārbūvētas, visu padomju periodu lietotas tiešajiem saimnieciskiem mērķiem un rezultātā līdz mūsu dienām nonākušas sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī. Neraugoties uz nopietnajiem apjomu zudumiem, klēts kopā ar kūti un dzīvojamo māju joprojām veido pagalmu ierobežojošo ēku ansambli un šādā nozīmē ir nozīmīgi kultūrainavas elementi.

2013.gadā tika veikta arhitektoniskā izpēte ar mērķi konstatēt un fiksēt vēl šobrīd pastāvošās ēku oriģinālās substances un izstrādāta restaurācijas programma, lai rezultātā noteiktu optimālākos priekšlikumus ēku restaurācijai un integrācijai šodienas muzeja dzīvē. Izpētes veikšana ir kļuvusi par aizsākumu muzeja ilgtermiņa uzdevumam – pamazām sakārtot visu līdz mūsdienām nonākušo vēsturisko ansambļa apbūvi, savedot tehniskā kārtībā katru no vēsturiskajai apbūvei piederīgajām celtnēm un, rekonstruējot memoriālā muzeja vidi, nodrošināt to turpmāku pastāvēšanu, atgriežot vēsturiskās viensētas ainaviskās un kultūras vērtības.

Projekta “Viļa Plūdoņa muzeja klēts restaurācija” mērķis ir veicināt  kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, veicot klēts restaurāciju un atjaunošanu, padarot to pieejamu sabiedrībai dažādu sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai. „Lejenieku” klēts, kura celta 1879.gadā, ir vienstāvīga, plānā taisnstūra formas ēka, segta ar divslīpju jumtu. Pēc otrā pasaules kara daļā klēts bija ierīkota kūts, kas nodarīja ēkai tik lielus postījumus, ka to visā apjomā nebija iespējams saglabāt. Līdz ar to lielākos pārveidojumus klēts ēka piedzīvoja, kad tika nojaukts vāgūzis un pusgraudnieka klētis, kuras atradās zem viena jumta. Pagājušā gadsimta 70.gados klētij tika uzbūvēta jauna jumta konstrukcija un uzlikts skaidu jumts, tāpat ar dēļiem nosegti zelmiņi un gala siena. Šie pasākumi nodrošināja klēts oriģinālo daļu saglabāšanu, tomēr arī to stāvoklis šobrīd ir kritisks. Klēts ir cietusi virkni pārveidojumu, taču neskatoties uz autentisko elementu zudumiem un slikto tehnisko stāvokli, ēka ir restaurējama, atjaunojot klēts sākotnējo izskatu.

Projektā paredzētās aktivitātes: klēts ēkas restaurācija tās sākotnējā apjomā maksimāli autentiskā izskatā, atjaunojot arī zudušo klēts daļu. Tas ietver demontāžas darbus, zemes darbus, pagaidu konstrukciju izveidošanu esošā karkasa stiprināšanai, pamatu mūrējuma atjaunošanu, bojāto un deformēto akmeņu nomaiņu, tīrīšanu, sienu un būvju karkasa konstrukcijas restaurāciju un atjaunošanu, grīdas pamatnes atjaunošanu, griestu un durvju restaurāciju un atjaunošanu, apdares darbus, zibensaizsardzības sistēmas uzstādīšanu u.c. darbus.

Kopējās projekta izmaksas 97 507,03 EUR, publiskais finansējums 45 000 EUR, Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums 52 507,03 EUR.

Projekta “Viļa Plūdoņa muzeja ratnīcas restaurācija” ietvaros plānots veikt ratnīcas restaurāciju un atjaunošanu. Uz izpētes brīdi pastāvošās kūts ēkas, kas šobrīd tiek dēvēta par ratnīcu, divslīpju jumta konstrukcija darināta salīdzinoši nesen, un tajā izmantotie materiāli un darba kvalitāte liecina, kas tas, visticamāk, darīts vai nu pēdējos padomju varas gados (20. gs. 70. – 80. gadi), vai pašos pirmajos atjaunotās Latvijas Republikas neatkarības gados. Jumta konstrukcija darināta ārkārtīgi pavirši, izmantojot gan dažāda šķērsgriezuma un vecuma (resp., arī atgūtus) materiālus, un iegūstot visai neprecīzu, no ideālas ģeometrijas tālu jumta formu. Ratnīcas telpas pārsegums rada bažas par tā nestspēju, jo uzkāpjot kūtsaugšā, jākonstatē, ka salīdzinoši plānie dēļi pie esošā atstatuma starp sijām zem cilvēka svara stipri ieliecas, un arī atsevišķu dēļu stāvoklis (tos bojājusi trupe un koksnes kaitēkļi) rada zināmu apdraudējumu. Vairākas sijas un īpaši pārseguma dēļus smagi bojājuši koksnes kaitēkļi, bet atsevišķi konstrukcijas elementi ir kaitēkļu pilnībā saēsti. Zemā jumta konstrukcijā izmantoto būvniecības materiālu un būvdarbu kvalitāte novedusi pie tā, ka ēkas jumta ģeometrija ir neprecīza un tā konstruktīvā izturība – apšaubāma. Atsevišķās vietās jumta kore ielīkusi un  jumta konstrukcija ir nosvērusies ZA virzienā.

Projektā paredzētās aktivitātes: jumta restaurācija/rekonstrukcija, griestu pārseguma rekonstrukcija, ēkas fasādes restaurācija (atjaunojot vēlāk aizbūvēto durvju ailu, likvidējot vēlāk izbūvētās logailas un rekonstruējot ēkas sākotnējo apdari – balsinājumu ar logailu, stūra rustu un cokola dekoratīvo krāsojumu), logu un durvju nomaiņa (maksimāli autentiskā izskatā), ēkas elektroinstalācijas rekonstrukcija, grīdas betonēšana, pamatu rekonstrukcija/ pastiprināšana un drenāžas ierīkošana. Kopējās projekta izmaksas 100 977,79 EUR, publiskais finansējums 45 000 EUR, Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums 55 977,79 EUR.

Restaurācijas darbi plānoti 2017.gada pavasara un vasaras mēnešos.

Jolanta Kalinka,
projektu vadītāja


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas