Sestdiena, 16. Decembris, 2017. Alvīne
Sazinies ar mums 80003939

Jūnija beigās notiks VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki


Jūnija beigās notiks VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki2015.06.05 Komentāri (0) Jūnija beigās notiks VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki

No 2015. gada 25. līdz 28. jūnijam Rīgā un Latvijas novados norisināsies VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, atzīmējot šīs tradīcijas 20 gadus. Šo gadu laikā svētki sarīkoti visās tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs. Simboliski, ka tieši jubilejas gadā svētki atgriežas Latvijā.  

Svētkos piedalīsies kori no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, kā arī latviešu kori ārvalstīs. Programmu papildinās deju kolektīvi un pūtēju orķestri – kopā svētkos tiksies ap 8000 dalībnieku.

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku atklāšanas dienā 25. jūnijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēs Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku 20 gadu jubilejai un svētku aizsācēja, izcilā latviešu diriģenta Imanta Kokara piemiņai veltīts koncerts. Esplanādē norisināsies svētku atklāšanas ceremonija.

26. jūnijā notiks meistarklases un svētku dalībnieku gājiens.

Novadu dienā, 27. jūnijā, koru koncerti notiks vairākās Latvijas pilsētās – Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā un Tukumā.

Svētku Noslēguma koncerts norisināsies 28. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē Rīgā. Koncerta programmu veidos izcili skaņdarbi, kas iepriekš jau izskanējuši Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos, kā arī vairākas jaunas dziesmas no visām svētku dalībvalstīm. Tāpat Ziemeļu un Baltijas valstu kopkoris izpildīs daļas no Karla Orfa (Carl Orff) slavenās kantātes Carmina Burana, kas būs grandiozākais šī skaņdarba atskaņojums pasaulē. Vokālā grupa Cosmos apvienosies īpaši šim gadījumam, lai svētku Noslēguma koncertā kopā ar kopkori izpildītu dziesmu „Vindo”.

„20 gados šo svētku ideja ir pierādījusi savu dzīvotspēju, un mums ir skaists pienākums to turpināt pēc vislabākās sirdsapziņas. Aicinu visus uz prieku, ko svinēsim, grandiozam kopkorim apvienojoties vienā no visvairāk izpildītajiem skaņdarbiem pasaulē – Karla Orfa kantātē Carmina Burana,” stāsta svētku mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags.

Svētku Noslēguma koncerts vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā, tādējādi piesaistot gan Latvijas, gan visas Eiropas sabiedrības uzmanību dziesmu svētku tradīcijai.

Kultūras ministre Dace Melbārde stāsta: „Man ir patiess prieks, ka Latvijas prezidentūru ES Padomē noslēgs tieši Dziesmu svētku tradīcijas spilgts piemērs – VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki. Tie simbolizē visu to, ko ietver mūsu prezidentūras atslēgvārdi. Tā ir izaugsme, jo no nelielas koru pulcēšanās 140 gadu laikā izaugusi plaša kustība, kas turklāt attīstās dažādos inovatīvos veidos, ko pierāda tāda salīdzinoši jauna tradīcija kā Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki. Tā ir iesaiste, jo Dziesmu svētkos piedalās cilvēki neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās, reliģiskās vai etniskās piederības, tā ir vietējo kopienu iesaiste un radošu sadarbību veicināšana. Un tā ir ilgtspēja – jo Viduseiropas kopā dziedāšanas tradīcija, kas iedvesmoja pirmos baltiešu Dziesmu svētkus 19.gadsimtā, ir sen izzudusi, bet Baltijas jūras reģionā tā joprojām ir dzīva, krāšņa un daudzveidīga.”

“Latvijas prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadmotīvs ir laikmetīgums, unikalitāte un izcilība. Šo vadmotīvu mēs prezentējam kultūras programmā gan Latvijā, gan ārvalstīs. Programmas daudzveidība atspoguļojas plaša spektra pasākumos – no augstas kvalitātes profesionālās mākslas līdz izcilai tautas mākslai. Un tās vainagojums, protams, ir Dziesmu un deju svētku tradīcija. Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki šai tradīcijai, ko esam kopuši un kas arī citām valstīm – mūsu draugiem un sadarbības partneriem – ir ļoti svarīga, piešķir starptautisku dimensiju. Tādēļ nāciet uz svētkiem, ar savu līdzdalību kupliniet tos un nesiet tālāk šo tradīciju!” uzsver Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne.

Svētku laikā izstāžu zālē „Rīgas Mākslas telpa” tiks atklāta latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltīta izstāde „Latviskās dvēseles raksti”, kuras ekspozīciju papildinās tautas tērpi no Skandināvijas un Baltijas valstīm.

Biļetes „Biļešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu un deju svētkus sagatavo un rīko Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā Padomē sekretariātu, Iekšlietu ministriju, Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Veselības ministriju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Latvijas pašvaldībām, Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, nevalstiskajām organizācijām, kā arī Baltijas un Ziemeļu valstu organizācijām.


Uzziņai:

  • Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995. gadā pēc diriģenta Imanta Kokara iniciatīvas. 2015. gads ir svētku 20. jubilejas gads. Simboliski, ka tieši jubilejas gadā svētki atgriežas Latvijā. 
  • Svētku iepriekšējās norises vietas - Latvijā (1995), Zviedrijā (1997), Norvēģijā (2000), Lietuvā (2002), Igaunijā (2008), Islandē (2010) un Somijā (2012).
  • Vienīgas koris no Latvijas, kas piedalījies visos Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos, ir Ogres novada Kultūras centra jauktais koris "Ogre" (mākslinieciskais vadītājs Jānis Zirnis).
  • VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku pasākumi notiks Rīgā, kā arī novados – Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā un Tukumā.
  • Svētku Noslēguma koncerts 28.jūnijā vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā.
  • Noslēguma koncertā kopkoris izpildīs daļas no Karla Orfa (Carl Orff) slavenās kantātes Carmina Burana, kas būs grandiozākais šī skaņdarba atskaņojums pasaulē.
  • Vokālā grupa Cosmos apvienosies īpaši šim gadījumam, lai svētku Noslēguma koncertā kopā ar kopkori izpildītu dziesmu „Vindo”.
  • Svētku laikā izstāžu zālē „Rīgas Mākslas telpa” tiks atklāta latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltīta izstāde „Latviskās dvēseles raksti”.

Dalībnieki 2015

Ārzemju kori – 56 kori, 1383 dziedātāji;

Prezentācijas kori (Lietuva, Igaunija, Somija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija) – 6 kori, 160 dziedātāji;

Latvijas kori – 251 koris, 4616 dziedātāji  (60 kori no Rīgas, 191 no citām pašvaldībām);

Diasporas kori – 8 kori, 178 dziedātāji.

Diasporas kori:

  • Vīnes latviešu koris
  • Cīrihes latviešu koris BALTS
  • ATBALSIS Austrālijas Apvienotais Koris
  • Maskavas Latviešu kultūras biedrības "Tālava"
  • Pēterburgas latviešu koris "Pēterpils"
  • Igaunijas latviešu koris “Ziemeļu Balsis”
  • Kopenhāgenas latviešu koris
  • Stokholmas Latviesu Koris

Ārzemju kori:

Valsts Koru skaits Dalībnieku skaits
Igaunija 12 220
Lietuva 15 423
Somija 10 214
Īslande 2 121
Zviedrija 7 127
Norvēģija  9 252

www.nordicbalticchoir.lv

twitter.com/Choir_Festival

facebook.com/NordicBalticChoralFestival

 

Informāciju sagatavoja
Inga Bika
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985, 26443166
inga.bika@lnkc.gov.lv
www.lnkc.gov.lv


Komentēt var tikai autorizētie lietotāji!

Komentāri


    Citas ziņas