Svētdiena, 20. Augusts, 2017. Bernhards, Boriss, Rojs
Sazinies ar mums 80003939

Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana – augstas izglītības kvalitāte Bauskas novadā


Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana – augstas izglītības kvalitāte Bauskas novadā2015.11.25 Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana – augstas izglītības kvalitāte Bauskas novadā

Atbilstīgi Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2012.-2030.gadam un Bauskas novada attīstības programmai 2012.-2018.gadam viena no novada attīstības prioritātēm ir kvalitatīvas izglītības nodrošināšana novadā. 

Par to liecina arī pašvaldības atvēlētais finansējums izglītības jomai. Periodā no 2012. līdz 2014.gadam pašvaldības faktiski ieguldītais finansējums izglītības jomā ir 7,8 līdz 13 miljoni eiro jeb 37,8 % līdz 49 % no pašvaldības kopējiem izdevumiem, ieskaitot valsts mērķdotāciju. 2015.gadā izglītības jomai paredzētais finansējums ir 13,4 miljoni eiro jeb nedaudz vairāk kā puse no pašvaldības kopējiem izdevumiem, ieskaitot valsts mērķdotāciju.

Viens no svarīgākajiem kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas nosacījumiem novadā ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls ar skaidri noteiktu piedāvātā izglītības pakalpojuma apmēru katrā izglītības iestādē, modernu un sakārtotu izglītības iestāžu infrastruktūru un profesionāliem, labi atalgotiem pedagogiem.

Pašvaldības izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ar mērķi uzlabot izglītības kvalitāti, veicināt izglītojamo prasmju attīstību un konkurētspēju darba vidē, kā arī nodrošināt efektīvu pašvaldības budžeta plānošanu, finanšu un mantas pārvaldību un izmantošanu, ir pašvaldības kompetence.

Bauskas novadā izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas jautājumi ir aktuāli kopš novada izveidošanas 2009.gadā. Aktīvas diskusijas norit kopš 2014.gada. Pašreizējā demogrāfiskā un ekonomiskā situācija norāda, ka šie jautājumi ir un būs tuvāko gadu aktualitāte, par kuru lems arī turpmāk.

Šī gada 26. jūnijā deputāti domes sēdē apstiprināja Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības koncepciju 2015.-2025.gadam. Tajā ņemts vērā, ka pārmaiņas izglītībā notiek nepārtraukti – tie nav reformu cikli, kas kādreiz beigsies, sasniedzot galīgu rezultātu un gatavus risinājumus.1 Tāpēc šī gada 27.augustā tika izveidota komisija Bauskas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības un optimizācijas plāna izstrādei (turpmāk – Komisija), kuras darbība izsaukusi plašu rezonansi sabiedrībā.

Pašlaik Bauskas novadā vispārējo vidējo izglītību (10.-12.klase) iespējams iegūt piecās izglītības iestādēs, vispārējo pamatizglītību (1.-9.klase) 11 izglītības iestādēs. 2015./2016.gadā noteikt par minimālo skolēnu skaitu 12 izglītojamos Uzvaras un Īslīces vidusskolās bija nepieciešamība, jo valsts piešķirtā mērķdotācija nenodrošināja pietiekamu finansējuma apjomu vidusskolas posmā šajās izglītības iestādēs, ņemot vērā, ka tās realizē tikai vienu vidējās izglītības programmu. Īslīces vidusskola piedāvā vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu, savukārt Uzvaras vidusskola – vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Šīs abas izglītības programmas nodrošina gan Bauskas Valsts ģimnāzija, gan Bauskas 2. vidusskola.

Sākumskolas izglītību (1.-6.klasei) piedāvā apgūt visās novada vispārējās izglītības iestādēs. Speciālās pamatizglītības programmu var apgūt Pamūšas speciālajā internātpamatskolā, kā arī integrēti, ja ir pieprasījums, gandrīz visās novada izglītības iestādēs.

Pirmsskolas izglītība pieejama divos pašvaldības bērnudārzos pilsētā un pirmsskolas izglītības grupās pie izglītības iestādēm – Gailīšu, Ceraukstes, Īslīces, Brunavas, Mežotnes, Vecsaules pagastā no pusotra gada vecuma, savukārt Codes pagastā – no piecu gadu vecuma.

 

Viens no izglītības iestādes darbības efektivitātes rādītājiem ir izdevumi vienam izglītojamajam mēnesī. 2014.gadā Bauskas novada pašvaldības izglītības iestādēs faktiskie izdevumi uz vienu izglītojamo (t.sk. pirmsskolas grupu audzēkņi) mēnesī ar pašvaldības investīcijām materiāli tehniskās bāzes un infrastruktūras uzlabošanai, atalgojumu pedagogiem un tehniskajam personālam sastāda 287,08 eiro un 210,52 eiro pagastu vidusskolās, no 221,05 eiro līdz 297,52 eiro pagastu pamatskolās, savukārt pilsētas izglītības iestādēs ievērojami mazāk – no 137,69 eiro līdz 189,83 eiro, Bauskas Valsts ģimnāzijā – 337,84 eiro, ņemot vērā pērn ieguldītos pašvaldības izdevumus renovācijā.

Izmaksas vienam izglītojamajam nosaka iestādes ēku un infrastruktūras stāvoklis un platība, vietu skaita un reālā bērnu skaita attiecība, kā arī iestādes specifika, īstenojamo izglītības programmu skaits. Noteikti lielāki izdevumi nepieciešami izglītības iestādēm, kuras īsteno matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmas, nodrošinot kvalitatīvi aprīkotus mācību priekšmetu kabinetus un piesaistot profesionālus pedagogus. Pašreizējā situācijā tas tā nav – lielākās izmaksas ir izglītības iestādēs ar mazu skolēnu skaitu.

Pateicoties modelim „nauda seko skolēnam”, izglītības iestādēm ar nelielu skolēnu skaitu kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai piešķirtā valsts mērķdotācija pedagogu algām ir nepietiekama. Lai to novērstu, pašvaldība atbilstoši Bauskas novada noteikumiem uz „lielo” skolu rēķina pārdala saņemto mērķdotāciju starp skolām.

Analizējot Bauskas novada vispārizglītojošo iestāžu noslogotību, ir konstatēts, ka skolās ir daudz brīvu vietu, jo vidējais skolu piepildījums ir aptuveni 60 %. Izteikti tas atklājas vidusskolas posmā.

Nepietiekamais skolēnu skaits ir iemesls arī zemajai pedagogu noslodzei, kas ietekmē pedagogu atalgojumu. Kamēr pilsētas izglītības iestāžu pedagogi ir noslogoti vairāk nekā uz vienu slodzi, pagastu skolu pedagogiem nav iespējams nodrošināt pilnu darba slodzi. Bauskas novada izglītības iestādēs vidēji uz vienu pedagogu ir astoņi audzēkņi, ko uzskatāmi parāda 1.tabulas dati.

1.tabula
Bauskas novada vispārizglītojošo izglītības iestāžu izglītojamo skaita proporcija pret pedagogu skaitu uz 2015.gada 1.septembri

Iestādes nosaukums

Maksimālais iespējamais izglītojamo skaits iestādē2

Skolēnu skaits 1.-12. klasēs

Vidējais klašu piepildījums

Skolotāju skaits3 (pēc personu kodiem)

Skolēnu skaita proporcija pret skolotāju skaitu

Slodze likmes direktora vietniekiem

Bauskas 2. vidusskola

1000

581

20

52

11,17

2,5

Bauskas pilsētas pamatskola

500

294

17

28

10,5

2

Bauskas sākumskola

400

411

22

40

10,28

2,5

Bauskas Valsts ģimnāzija

600

335

21

39

8,59

3

Codes pamatskola

240

122

14

20

6,1

1

Griķu pamatskola

160

93

13

17

5,47

1

Īslīces vidusskola

500

228

19

29

7,86

1,5

Mežgaļu pamatskola

180

82

12

15

5,46

0,5

Mežotnes pamatskola

140

79

10

16

4,94

0,5

Ozolaines pamatskola

150

76

10

14

5,43

0,5

Uzvaras vidusskola

600

163

15

21

7,76

1,5

Vecsaules pamatskola

179

Jaunsaules struktūrvienībā 120

111, t.sk. Jaunsaules struktūrvienībā

9

22

5,05

1

 

Pašvaldība izglītības jomas atbalstam nodrošina:

  • Skolēnu pārvadājumus skolēnu nokļūšanai uz izglītības iestādēm un atpakaļ uz mājām. To nodrošina 14 pašvaldības autobusi, no tiem viens autobuss tiek nomāts, četros skolēnu pārvadājumu maršrutos pakalpojumu sniedz komersants. Izglītības iestādēm tiek nodrošināts pašvaldības transports mācību ekskursijām, sporta sacensībām, deju un koru skatēm, kā arī citiem ar izglītību saistītiem pasākumiem. 2014.gadā pašvaldības izdevumi izglītojamo pārvadājumiem bija 116 375 eiro, savukārt 2015.gadā plānotie izdevumi jau sasniedz 186 252 eiro, kas ir par nepilniem 70 000 eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā.Papildu pašvaldība skolēniem sedz braukšanas izdevumus, ja tiek izmantots sabiedriskais transports. Tajā skaitā braucienus uz Mūzikas un Mākslas skolu, kā arī interešu izglītības pulciņiem. Šogad līdz oktobrim pašvaldība ir atlīdzinājusi izglītojamo braukšanas izdevumus 14 000 eiro apmērā.
  • Brīvpusdienas visiem skolēniem līdz 9. klasei un obligātās pirmskolas izglītojamajiem. 1.-4.klašu skolēniem ēdināšanu nodrošina valsts. Šogad pašvaldība šim mērķim piešķīra 374 677 eiro. Lai nodrošinātu brīvpusdienas iespējami plašākam izglītojamo lokam un racionāli izmantotu pašvaldības piešķirtos līdzekļus, brīvpusdienu atlikumu, kas izglītības iestādē radies izglītojamo slimības vai atteikuma dēļ, skolas vadītājs ir tiesīgs izlietot 10.–12.klašu vai pirmsskolas grupu izglītojamo brīvpusdienām, kā arī izglītojamo ēdināšanai citās ēdienreizēs – launagos vai brokastīs, nometnēs utt. To nosaka 2014.gada 31.jūlija Bauskas novada domes noteikumi Nr.9 „Kārtība, kādā tiek piešķirtas brīvpusdienas vai nodrošināti papildus ēdināšanas pakalpojumi no pašvaldības piešķirto līdzekļu brīvpusdienām atlikuma Bauskas novada vispārējās izglītības iestāžu izglītojamajiem”.
  • Apmaksātas mācību ekskursijas divas reizes gadā piecus līdz sešus gadus veciem pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un 1.-12.klašu skolēniem. 1.-12.klašu skolēniem ieejas biļetes tiek apmaksātas piecu eiro apmērā, savukārt piecus līdz sešus gadus veciem bērniem – trīs eiro apmērā. 2015. gadā pašvaldība šim mērķim atvēlēja 14 291 eiro.
  • Mācību stipendijas no desmit līdz 30 eiro mēnesī atbilstīgi sekmēm 9. un 12. klašu skolēniem, kā arī profesionālās ievirzes izglītības iestāžu abiturientiem.
  • Pašvaldība papildus valsts finansējumam piešķir naudu mācību līdzekļu un materiālu iegādei. Tie ir 20 eiro gadā vienam bērnudārza audzēknim un 30 eiro gadā 1.-12.klases skolēniem. Uz katru 1.-12.klases skolēnu pašvaldība piešķir 15 eiro gadā bibliotēkas krājumiem, savukārt piecu līdz sešu gadus veciem bērniem – 8 eiro gadā darba burtnīcām. Mācību līdzekļu un materiālu iegādei šogad kopā piešķirti 135 275 eiro.  
  • Bauskas novada pedagogiem ir noteiktas augstākas darba algas likmes, nekā to nosaka Ministru kabineta noteikumi. Pašvaldība pedagogu atalgojumu ir diferencējusi atbilstoši iestādes piepildījumam, skatīt 2. un 3.tabulu.

2.tabula
Atbilstoši 2009.gada 28.jūlijas Ministru kabineta noteikumu Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” pedagogu darba alga

Pedagoga amata (profesijas) nosaukums

Pedagoģiskais darba stāžs (gados)

mazāks par 5

no 5 līdz 10

lielāks par 10

 

Darba alga eiro par vienu darba slodzi (21 stunda nedēļā)

Izglītības metodiķis

405

413

420

Pedagogs

405

413

420

 

 

 

 


3.tabula
Bauskas novada pedagogu atalgojums4

Pedagoga amata (profesijas) nosaukums

Pedagoģiskais darba stāžs (gados)

mazāks par 5

no 5 līdz 10

lielāks par 10

 

Darba alga eiro par vienu darba slodzi (21 stunda nedēļā)

Izglītības metodiķis

480

490

500

Pedagogs izglītības iestādē ar vidējo piepildījumu līdz 14 (ieskaitot) izglītojamiem

415

425

435

Pedagogs izglītības iestādē ar vidējo piepildījumu no 15 līdz 19 (ieskaitot) izglītojamiem

460

470

480

Pedagogs izglītības iestādē ar vidējo piepildījumu 20 un vairāk izglītojamie

465

475

490

Interešu izglītības pedagogs

410

420

435

Pedagogs internātskolā

405

413

420

Profesionālās ievirzes izglītības pedagogs

410

420

435

Pedagogs speciālajā internātskolā

410

420

435

 

 

  • Atbilstīgi Bauskas novada pašvaldības amatpersonu un darbinieku atlīdzības nolikumam, pedagogiem, aizejot ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā, tiek izmaksāts atvaļinājuma pabalsts – 50 procenti no darba algas likmes proporcionāli slodzei. Darbnespējas gadījumā A darba nespējas lapa tiek apmaksāta 90 % apmērā, sākot ar pirmo darba nespējas dienu.
  • Pēdējo gadu laikā pašvaldība izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai un materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai ir ieguldījusi apjomīgus finanšu līdzekļus: 2014. gadā - 1 573 693 eiro, 2015. gadā – 1 856 746 eiro.

Lai pašvaldība arī turpmāk spētu nodrošināt atbalstu izglītības jomai līdzšinējā apmērā, kā arī piedāvāt augstu izglītības kvalitāti un pievilcīgu mācību vidi gan izglītojamajiem, gan pedagogiem, pašvaldībai ir jāturpina izvērtēt izglītības iestādes, izveidojot optimālu Bauskas novada izglītības iestāžu tīklu.

 

Pašreizējā skolu tīkla optimizācijas nepieciešamības galvenie argumenti:

  1. Skolas vecuma bērnu skaita samazinājums novadā, sevišķi pagastu teritorijās. Tā rezultātā skolu ēkas nav piepildītas un noslogotas to kapacitātei;
  2. Ņemot vērā izglītības kvalitātes prasības, nebūtu pieļaujams veidot apvienotās klases 7.-9. un 10.-12.klašu posmā;
  3. Esošo izglītības iestāžu infrastruktūra: atsevišķas izglītības iestādei pielāgotas telpas, skolas telpu atrašanās vairākās ēkās, nelielais izglītības iestāžu attālums – pie racionālu skolēnu maršrutu sakārtošanas skola atrodas desmit līdz 25 minūšu brauciena attālumā;
  4. Skolu nevienmērīgā noslodze, kas nenodrošina valsts un pašvaldības finansējuma izglītības jomai racionālu izlietojumu. Iestādēs ar zemu izglītojamo piepildījumu ir augstas telpu uzturēšanas un personāla izmaksas uz vienu izglītojamo;
  5. Netiek veicināts pedagogu potenciāla racionāls izmantojums – nevienmērīga pedagogu noslodze. Pilsētas skolās vidējā slodze uz vienu pedagogu ir desmit skolēni, pagastu skolās – seši. Nevienmērīgā pedagogu noslogojuma sekas – zems pedagogu atalgojums skolās ar mazu skolēnu skaitu;
  6. Skolās ar nelielu skolēnu skaitu ir grūti nodrošināt mūsdienīgu mācību procesu, jo augstas izmaksas ir modernai mācību videi, kā arī augstas kvalifikācijas pedagogu piesaistei;
  7. Izglītības iestādēs ar mazu skolēnu skaitu ir ierobežotas iespējas nodrošināt plašu interešu izglītības piedāvājumu. Nav iespējams nokomplektēt deju kopas, korus, komandas dalībai konkursos. Sporta stundās nav iespējams pilnvērtīgi apgūt programmu, spēlējot komandu spēles;
  8. Nepiepildīto izglītības iestāžu ēku piemērošana plašākam iedzīvotāju lokam, kā tas paredzēts Uzvaras vidusskolā, kā arī esošo bibliotēku, kas atrodas izglītības iestādēs, paplašināšana, piemēram, Ozolaines un Vecsaules pamatskolās. Bibliotēkas un pasta pārcelšana uz pirmo stāvu citā ēkā ar atsevišķu ieeju nodrošinās Ozolaines pamatskolas skolēnu drošību, kā arī vietējiem iedzīvotājiem ērtāku piekļuvi šiem pakalpojumiem, savukārt Jaunsaules bibliotēku varētu pārcelt uz ērtām un gaišām Jaunsaules skolas telpām.

Izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas un skolu reorganizācijas mērķis ir nodrošināt augstu izglītības kvalitāti Bauskas novada izglītības iestādēs. Tā rezultātā paredzēts koncentrēt resursus un uzlabot izglītības iestāžu mācību vidi, attīstīt infrastruktūru, kas savukārt palielinās izglītojamo skaitu, kuriem ir pieejamas pilnībā modernizētas skolas, kas piedāvā veselīgu skolēnu konkurenci, nodrošinot sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē. Pēc iespējas vairāk skolēnos ir jāveicina interese par eksakto mācību priekšmetiem. Jāpalielina skolēnu skaits, kuriem ir augsti sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs, kas nākotnē ļautu palielināt augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu atbilstīgi Latvijas ekonomikas un darba tirgus prasībām. Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana veicinās arī pedagogu konkurenci, kas uzlabos skolotāju darba kvalitāti un veicinās izglītības kvalitātes celšanu novadā kopumā. Profesionāli un augsti kvalificēti pedagogi novadā būs nepieciešami vienmēr.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam ir vērsta uzmanība uz pašlaik esošo, neefektīvo izglītības sistēmas institucionālo tīklu: „Demogrāfijas iespaidā vidējo izglītību 2014.–2020. gadā sagaida nozīmīgs skolēnu skaita samazinājums, un tas ietekmēs institucionālā tīkla pilnveidi. [..] Būs nepieciešami pārdomāti risinājumi resursu koncentrācijai un izglītības pakalpojumu pieejamības pārstrukturizācijai.”

Pamatnostādnēs ir noteikts risinājums izglītības iestāžu tīkla pilnveidei: vispārējās vidējās izglītības (10.–12.klase) piedāvājumu pamatā koncentrēt reģionālās nozīmes centru pilsētās un novadu centros, veicināt sākumskolas izglītības (1.–6.klase) pakalpojuma pieejamību pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, pamatskolas izglītību (7.–9.klase) pielāgojot attiecīgā institucionālā tīkla specifikai, kā arī atbalstīt profesionālās izglītības programmu integrāciju vispārējā izglītībā.

ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno kompleksus ieguldījumus vispārējo izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai reģionālā līmenī, balstoties uz pašvaldības izglītības attīstības stratēģijām, kopējais plānotais finansējuma apmērs šo aktivitāšu īstenošanai ir 162 810 957 eiro, no tiem vispārējās izglītības iestādēm reģionālas nozīmes attīstības centros (Bauskas novads ir reģionālās nozīmes attīstības centrs) – 70 700 397 eiro apmērā. 85 % no tiem veidos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums.

Bauskas novada izglītības iestāžu mācību vides kvalitātes uzlabošanai ir iespējas piesaistīt ERAF finansējumu pie nosacījuma, ja Bauskas novada izglītības iestādes atbilst finansējuma saņemšanas priekšatlases kritērijiem. Pašlaik pēc IZM informatīvā ziņojuma ir skaidrs, ka atbalsts reģionālās nozīmes attīstības centros plānots izglītības iestāžu modernizācijai – ergonomiskas mācību vides izveidei, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu ieviešanai, dabaszinātņu kabinetu aprīkošanai, izglītības iestādes sporta infrastruktūras sakārtošanai, dienesta viesnīcu ierīkošanai.

Bauskas novada pašvaldība atbalstu var plānot izglītības iestādēs, ja:

  1. valsts ģimnāzijai savu statusu saglabā vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma;
  2. vidusskolās 7.-12. klasēs mācās vismaz 240 skolēniem un pamatskolās 7.-9. klasēs – vismaz 200. Bauskas 2. vidusskolā pašlaik mācās 252 skolēni, rāda 2015.gada 1.septembra dati.
  3. vidusskolās un 7.-9. klasēs realizē vismaz divas mācību programmas, kur viena no tām ir eksaktās zinātnes;
  4. sākumskolām jābūt izveidotām pamatskolu vai vidusskolu reorganizācijas rezultātā.

Pašlaik iepriekšminētajiem kritērijiem atbilst divas izglītības iestādes: Bauskas Valsts ģimnāzija (iespējami piesaistāmais ERAF finansējums – 1 900 700 eiro) un Bauskas 2.vidusskola (iespējami piesaistāmais ERAF finansējums – 1 800 500 eiro).

Lai pašvaldība pretendētu uz atbalstu, iesniedzot projekta pieteikumu, būs jāatspoguļo attīstības programmas un investīciju plānos iekļautās projektu idejas, paredzot ERAF atbalstu tām vispārējās izglītības iestādēm, kuras atbilst Ministru kabineta apstiprinātajiem priekšatlases kritērijiem. Būs jāsniedz ziņojums par pašreizējo un 2025. gadā paredzēto skolu piepildījumu un izvietojumu, kā arī analīzi par demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas tendencēm un prognozēm pašvaldībā 2025.gadā.

Iepriekšminētais uzliek pašvaldībai pienākumu mērķtiecīgi rīkoties, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu novadā. Tīkla sakārtošana jāvērtē kompleksi, analizējot visus kritērijus un to savstarpējo saistību un līdzsvarotas attīstības iespējas visa novada mērogā. Ir svarīgi novada kontekstā izveidot racionālu izglītības iestāžu infrastruktūras piepildījumu, kas spētu nodrošināt inovatīva izglītības satura ieviešanu 21. gadsimtam atbilstošā mācību vidē, kā arī efektīvu finanšu resursu pārvaldību un cilvēkresursu izmantošanu.

Izņemot Mežotnes internātvidusskolu, nevienu izglītības iestādi tuvākajā laikā nav plānots likvidēt.

Pagastu vidusskolu reorganizācija no vispārizglītojošās vidusskolas uz vispārizglītojošo pamatskolu attīstīs šīs skolas par stiprām pamatskolām, savukārt jauniešiem 10.-12.klašu posmā būs iespējams iegūt kvalitatīvu izglītību pilsētas vidējās izglītības iestādēs. Pilsētas skolas atrodas optimālā attālumā pat no vistālākajām apdzīvotajām vietām Īslīces un Gailīšu pagastos.

Plānotās pārmaiņas nav vieglas kā jebkuras reformas, bet ņemot vērā nākotnes demogrāfiskās prognozes, skolu tīkla sakārtošana ir vērsta uz nākotnes izaugsmi, nevis tikai uz esošā nemainīgu saglabāšanu. Mērķtiecīgi un gudri ieguldot resursus mūsu bērnu izglītībā, tiem ir iespēja nodrošināt personīgo konkurētspēju darba tirgū un kopējo valsts izaugsmi ilgtermiņā.

 

1Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības koncepcija 2015.-2025.gadam
2Dati no Bauskas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības un optimizācijas plāna 2011.-2013.gadam 8.tabulas „Bauskas novada izglītības iestāžu telpu piepildījuma rādītāji” 23.lpp.
3Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem
42015.gada 17.septembra Bauskas novada domes lēmums “Par izglītības iestāžu vadītāju, vadītāju vietnieku, struktūrvienību vadītāju un pedagogu mēneša atalgojuma noteikšanu”

 

Ineta Ruhocka,
Bauskas novada pašvaldības
izpilddirektora vietniece


Citas ziņas